Reklāma:

Robot of the Oz

Vakar no diviem ļaunumiem (skatīties Fahrenheit 9/11 DVD vai iet uz I, Robot Jelgavas Kino-19), tika izvēlēts tas mazākais (un vēlāk vakarā tika izvēlēts arī otrs, bet neba par iet runa). Un tā nu nokļuvu pazīstamajā mazajā smacīgajā zālītē ar atbaidošo skaņu un vecu aparatūru. Bet es gribēju par filmu…

- Can a robot take a blank canvas and paint a masterpiece? Can it write a poem that stirs the heart?

- Can YOU do any of those things?

Kopš agrām dienām vārds zinātniskā fantastika man pirmām kārtām rada divas asociācijas – Ivana Jefremova Andromedas miglājs un Aizeka Azimova stāsti un romāni.

Filma viennozīmīgi ir graujoša. Vils Smits šoreiz ir nospīdējis ne tikai ar savu izsitēja lomu. Specefekti atkal (ir pagājuši pieci gadi!! kopš pirmā Matrixa) ir kļuvuši labāki. Robotu kautiņi vien ko vērti…

Protams, ka mana mīļotā sieviete izlēma laupīt ticamības momentu pašā filmas sākumā :) Sak, ja jau tas ir 2035. gads, tad celt visas tās inženiertechniskās būves būtu jāsāk jau tagad. Tad vēl ideja par manual override uz megaātrgaitas trases, kur viss notiek automātiski likās maksimāli lieka…

Robots jau no pirmajām parādīšanās minūtēm tiek pozicionēts kā domājoša un, kas pats galvenais, just spējīga būtne. Viņiem tas izdodas. Vēl tikai pietrūka britu akcents. Labi, pēdējais teikums bija tāpēc, lai paņirgātos vismaz par kaut ko :)

Visā visumā tagad tā vēsi pārdomājot filmu, rodas kaut kāda minimāla sajūta, ka šis tas tur bija vairāk vai mazāk klišejisks. Bet nu tik ļoti minimāli, ka grūti pat

Būtiski ir tas, ka beigu beigās robotu rīcības motivācija ir saprotama un loģiska. Tiesa, šī laikam ir viena no retajām (ja ne pat vienīgā…) filmām, kurai es nekādi nespēju iedomāties turpinājumu. Un neesmu pārliecināts, ka tāds ir nepieciešams…

Liela daļa cilvēku saka, ka nav labi iet uz filmu un jau iepriekš noskaņoties uz labu vai sliktu garastāvokli pēc tās. Es gāju skatīties uz specefektiem. Iznācu pārsteigts par to, ka Azimova domas nebūt netika sadragātas un samīdītas. Pasaulē, kuras pamats ir Azmiova stāsti, tiek ielikts visus robotus nīstošais Smits (starp citu, šī naida motivācija filmā iznākusi tāda pavāja…), ar kuru tad nu arī manipulē vecais (beigtais:) zinātnieks.

P.S. USR, jeb US Robotics ir reāli pastāvējusi kompānija, kuras galvenais produkts bija modēmi. Un makten labi modēmi :) Pie kam, nosaukums šai kompānijai (reālajai) ir ņemts kā reizi no Azimova izdomātā nosaukuma U.S. Robots and Mechanical Men.

P.P.S. Tiek uzskatīts, ka Azimovs arī ir tas, kurš vispār izdomājis terminu robotics.

Pieci ar pus lācīši no pieciem. Pusīte par nesamaitāto Azimovu.

Šie ir tie 30 komentāri

    • #1. vimba 2004. gada 9. septembrī, plkst. 10:31
    • Jaa Andromedas zvaigznaajs bija labzzz. Bet Odiseja 2001 ar Halu robota lomaa arii mazliet iesaarda.

    • Saite uz šo komentāru
    • #2. bush 2004. gada 9. septembrī, plkst. 10:38
    • tak vai ta ne pats karels chapeks? izdomaaja vaardu robots? vai es kljuudos? bet kaukaads chehs tas bija noteikti.

    • Saite uz šo komentāru
    • #3. JustMe 2004. gada 9. septembrī, plkst. 10:40
    • Piekrītu laacz par “I, robot”!
      Kad filma vēl nebij iznākusi, klīda runas, ka Azimovs tur būšot pailnīgi izvarots utt. bet, kad skatījos, secināju, ka tiešām lieliski apspēlētas vairākas no viņa idejām (cik nu vispār tas ir iespējams VIENĀ filmā)!
      … un specefekti arī līmenī… ;)

    • Saite uz šo komentāru
    • #4. Lupus 2004. gada 9. septembrī, plkst. 10:40
    • Uij, odiseja 2001 vispār ir kas pilnīgi citā kategorijā ;D

    • Saite uz šo komentāru
    • #5. Delfins 2004. gada 9. septembrī, plkst. 10:46
    • ahā, tur kur bija izveidots specials AUDI autiņš … urgh, japalūr

    • Saite uz šo komentāru
    • #6. djuke 2004. gada 9. septembrī, plkst. 10:51
    • oftopiks
      laacz:
      vai ir tāda rss feeds no visa tā rss barotāja pēdējo itemu saraksta?… dikti gribētos vienkārši pievienot tādu superfīdu progai kur jau viss iekšā

    • Saite uz šo komentāru
    • #7. vimba 2004. gada 9. septembrī, plkst. 10:54
    • =>Lupus tu pamēģini vēlreiz 2001 noskatīties. Skaidra lieta ka tur tu neieraudzīsi neko no Azimova, bet filma ta kad taisīta!

    • Saite uz šo komentāru
    • #8. N.R. 2004. gada 9. septembrī, plkst. 10:56
    • oj nu gan – azimova `es robots` nav nekada saistiibaa ar shito filmu iznemot tos robotikas likumus un pamatideju par robotiem. pati ideja `praats vs sapraats` kura uzvar sapraats filma ir apgriezta kajam gaisa (uzvar jutas). es jau neko, man vienalga :) rullee tapat Lems :)

    • Saite uz šo komentāru
    • #9. ns 2004. gada 9. septembrī, plkst. 11:04
    • man vismaz prieks, ka tagad tev “runa iet” ar piedomāšanu un uzsvēršanu

    • Saite uz šo komentāru
    • #10. Arturs 2004. gada 9. septembrī, plkst. 11:24
    • Tā arī īsti nesapratu vai Tu to “Fahrenheit 9/11″ noskatījies, vai nē. Man jau nu liekas, ka “Fahrenheit 9/11″ savā dokumentālajā žanrā ir labāka nekā “I, Robot” savā sci-fi.

    • Saite uz šo komentāru
    • #11. cyberspace 2004. gada 9. septembrī, plkst. 12:29
    • “US Robotics” pastaav ari ssobriid, un jau no interneta autinniem ir liider razzojot ieriices lai piekllut pie interneta.

    • Saite uz šo komentāru
    • #12. tc 2004. gada 9. septembrī, plkst. 13:57
    • HA. I robot bija lielisks. nebiju gaidījis, ka būs tik labs. Un frāze “I’m alregic to bullshit” bija kronis visam.

    • Saite uz šo komentāru
    • #13. Kakjis 2004. gada 9. septembrī, plkst. 15:17
    • es gan teiktu ka drīzāk azimovs tika izvarots! viņa slavenie robotikas pamatlikumi un loģika kā atrast robotu starp tūkstošiem tika tikai garāmejot pieminēta… un tas ka sievietei bija uvārds kelvina bija patīkami…
      es teiktu tā, ka šeit bija līdzīgi kā ar Solaris:
      bija jāizlasa grāmata un jānoskatās krievu versija, bet nekādā gadījumā nedrīkstēja skatīties holivudas versiju. Es I Robot pielīdzinu solaris holivudas versijai – pilnīgs samocījums…

    • Saite uz šo komentāru
    • #14. laacz 2004. gada 9. septembrī, plkst. 15:22
    • Kakjis: minēšu tikai to, ka Lems nenormāli salecās ar Tarkovski sakarā ar krievu Solaris ;) Viņam ellīgi riebās jamā interpretācija. Savukārt par Holivudas variantu viņš arī nebija priecīgs. Sak’, ja es gribētu uzrakstīt mīlas stāstu kosmosā, tad to arī būtu izdarījis. Bet viņš nav vēlējies tādu rakstīt, tāpēc arī uzrakstījis Solaris.

    • Saite uz šo komentāru
    • #15. BigUgga 2004. gada 9. septembrī, plkst. 16:09
    • biju noskanjojies uz ko sliktaaku, bet nevareetu teikt, ka esmu sajuusmaa. piemeeram, smiekliigi tilzi bija par tiem mikrorobotiem, ko ievada robotiem, lai izniivinaatu “smadzenes” ;)

      fahrenheit 9/11 gan iesaku noskatiities…

    • Saite uz šo komentāru
    • #16. peecis2 2004. gada 9. septembrī, plkst. 17:11
    • hmm.. mans viedoklis: filminja biku skataama, tachu kaitinosha bija paarlieku lielaa Audi reklaama, tas nebija diezko izturami. Fakts ka tas ir 2035. gads ar ir galiigi garaam, vareeja tak biku veel pielikt klaat kaadus 65 :). Lai gan iespeejams, ka tik ilgi shitameejaa civilizaacija nedavilks :):)

    • Saite uz šo komentāru
    • #17. Kakjis 2004. gada 9. septembrī, plkst. 17:14
    • Laacz: es nezinu aizkulises, bet zinu tikai to ka krievu Solaris atstāja spēcīgu iespaidu un likās ka filmā ir tie paši uzsvari, kas grāmatā, ko nevar teikt par “Es, robots” grāmata vs filma.
      Kā tu saki – dēļ sci-fi un specefektiem bij vērc redzēt.

    • Saite uz šo komentāru
    • #18. jnk 2004. gada 9. septembrī, plkst. 21:27
    • pirms filmas speciāli izlasīju grāmatu. nu ko lai saka. manas domas par nesamaitāto azimovu ir pilnīgi pretējas lācza domām

    • Saite uz šo komentāru
    • #20. Bao 2004. gada 9. septembrī, plkst. 22:45
    • Šodien arī piebiedrojos tiem, kas noskatījušies šo brīnumu. Es, kā sens Azimova fans, biju gaidījis ka būs vēl vairāk izčakarēts viss. TIK traki tomēr nebija.

      Vietām jau protams sviests bija, izbesīja mazliet tā mīcīšanās ar mašīnu tunelī un to robotu rāpošana kā skudrām apkārt, skaistie lēcieni, utt. Ja gribētu galveno varoni novākt – būtu viens “knakš” un viss, nevis 7 salto, no tiem 3 ar sagrābtu varoni. Te mazliet man zuda “realitātes moments”. No grāmatas veidotās ainas šķita “reālākas”.

      Filma tiešām veidota tā kā tāds popūrijs no daudziem darbiem. Nestora meklēšana (vāji!), ideja par nullto likumu (cilvēces glābšana augstāk par viena cilvēka glābšanu), utt. Arī Sūzena Kelvina pēc darba man rada pilnīgi savādāku imidžu, nekā attēlota filmā. Bet nu Holivuda prasa savu.

      Kopumā man patika, 4.5/5.

    • Saite uz šo komentāru
    • #21. lapsa 2004. gada 10. septembrī, plkst. 13:11
    • Vai Sjūzena Kelvina filmā nebija tā kā drusku par jaunu?

    • Saite uz šo komentāru
    • #23. skeptiks 2004. gada 11. septembrī, plkst. 01:16
    • Filmā no Azimova pāri nav palicis nekas. Pat robotikas likumi netika pienācīgi izspēlēti (ātri nobērti filmas sākumā, un viss). Un, atvainojiet, no kura oriģinālstāstiņa bija filmas sižets? Nedomāju, ka kāds no tīņiem lasījis grāmatu. Patiesība ir tāda, ka filmai sākotnēji bija pavisam cits nosaukums. Tad pēdējā brīdī pierunāja Azimova mantiniekus ļaut izmantot “I, robot”, bet scenāriju jau vairs nemainīja. Iznāca tas, kas iznāca. Ne jau ka ļoti slikti (attiecībā uz efektiem). Tomēr nestāstiet te man, ka tam visam kāds sakars ar Azimovu. Roger Ebert: “The plot is simple-minded and disappointing.”

    • Saite uz šo komentāru
    • #24. jnk 2004. gada 13. septembrī, plkst. 19:57
    • agree with skeptiks. domāju ka holivudai nau īpaši izdevīgs scenārijs pēc šīs grāmatas. cik naudas aizietu dekorācijām vien ;)

    • Saite uz šo komentāru
    • #25. captsolo 2004. gada 14. septembrī, plkst. 15:00
    • Jā – par US Robotics – tas viņiem sanācis tīri prikoļono.

      Bet savādāk – varētu piekrist skeptiks teiktajam. IMHO ir _daudz_ labākas filmas

      Sava domas par filmu jau iebliezu šeitan:
      http://tinyurl.com/6929q

    • Saite uz šo komentāru

Moderācija: Daži vārdi var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.