Arī tīri subjektīvi man “sīktēls” patīk labāk par “sīkbilde”. “Sīkattēls”, kaut arī korektāks, ir grūtāk (garāk) izrunājams. Personīgi uzskatu šo par vienu no retajiem veiksmīgajiem latviskojumiem.

Kas man liekas interesanti (ne tajā pozitīvākajā ziņā) – ka amerikāņi var nosaukt datorlietas pilnīgi mistiskās, neintuitīvās un ar konkrēto lietu grūti sasaistāmās metaforās (“thumbnail” – “īkšķa nags”. vai kādam pirmās asociācijas rodas ar attēlu paraugiem?), un tie diezgan veikli kļūst oficiāli. Latviešiem, savukārt, nekas oficiāls nedrīkst būt kaut nedaudz literārs vai metaforisks, visam jābūt tik sausam, lietišķam un tehniskam, cik vien var. Nevarētu teikt, ka uzskatu to par pozitīvu tendenci.

Vai esat ievērojuši, ka no tā, ka pie mums ir ieviesies vārds “f_ck”, nav kļuvis mazāk vārda “b_eģ” lietotāju? Netīrību nevar mazināt, ieviešot tās vietā citu netīrību.

Valdības uzdevums nav nodarboties ar vārdu radīšanu, pat deleģēt to nav vajadzīgs. Industrijas pašas interesēs ir uzturēt terminu skaidrību. Izņēmums varētu būt politiskā sfēra, piemēram, ES termini utt., kas attiecas tieši uz valdību, bet kā redzams TTC ar to tiek galā tīri labi. ZA potenciālu mēs varētu izmantot daudz lietderīgāk.

Nu izdomāji jaunvārdu – bet tautai nepatika, nu nekas, strādā tālāk un domā citu labāku, nevis atriebīgi draudi – piespiedīšu visus izrunāt “klikšķstraume”, citādi izkritīsiet eksāmenā :)

Savu valodu aizsargā un tīru valodu uzskata par elitāru lietu un veicina tradīciju saglabāšanos ne tikai Francijā, bet arī Japānā (valdība), Vācijā (elitāras skolas). Arī Lielbritānijā nav pilnīgi nojauktas robežas, atšķirības starp dažādiem sociolektiem (valodas stiliem, ko lieto dažādi sabiedrības slāņi). Tas, ka pa radio drīkst skanēt dziesmas ar “f***” vārdiem, vēl nenozīmē, ka iestājusies totāla valodas stilu anarhija jeb nonivelēšanās un ka tagad jāpielūdz netīrība valodā.

Vēl viena ārzemju ietekme, ko man patiktos pārņemt, ir franču attieksme pret savu valodu. Pat likums, kas ierobežo svešvārdu lietojumu.