Kā autobraucējam ir gadījies reizēm neapstāties, kad gājējs jau ir sācis malā iet – t.i. nepietiekmi laicīgi pamanīju, tomēr parasti visus pāri ejošos(pazīme – kāja uz pārejas) laižu. stāvošos (malā) nē, arī vecas tantes. Vienu brīdi raustījos strauji bremzēt, jo baidījos par aizmugurē braucošo manā bagažniekā, bet tad sapratu, ka labāk man beigts bagažnieks nekā beigts bagažnieks un beigts gājējs(t.i. gājēja triekšanas brīdī jau tāpat liks pa mēmajiem)…
Kā gājējs piederu pie atsaldētajiem un uzskatu, ka uz pārejas esmu Dievs ;) T.i. pirmā lieta – nostājos uz pārejas pašā malā, tad pagaidu tos, kas nepaspēs nobremzēt, un tad speros pāri, pie tam diezgan demonstratīvi, lai mazāk būtu rausteklīgu gājēju, kas ne ta ies ne ta neies.

A par tramvajiem – man besī 2 lietas – viena jau minētā autovadītājos, kas vēl brauc/jau brauc, kad tramvajam durvis vaļā (šitā ir gadījies palaist tramvaju gar degunu, jo mašina visu laiku bija starp mani un tramvaja durvīm, kaut gan jāatzīst – mainīt virzienu nemēģināju); otra – gājējos, kas sāk iet uz tramvaju, kad vēl tam nav durvis vaļā. Teorētiski tā darīt nav atļauts. Es tā daru tikai tad, ja redzu, ka kādi jau visu mašīnu plūsmu šādā veidā apturējuši.

Par sarkanajiem luksoforiem – jāatzīst, reizēm eju pāri, īpaši ja tur nav nevienas tuvojošās mašīnas līdz pat iepriekšējam krustojumam. Tomēr, ja blakus zaļo gaida kāds bērns, ļoti cenšos gaidīt kopā ar viņu :)

Bet policijai vajadzētu padežūrēt pie pārejām, uzlikt normālus sodus pāris 100 apmērā, tad nu lai tie kas tik ļoti steidzas uz darbu, citreiz aizbrauc pāris stundas ātrāk un sapelna vairāk naudas soda atmaksai

“tava bālā izbiedētā seja noteikti būs saskatāmāka par kkādu karājošos atstarotājtirliņu”
Runā kājāmgājējs. Kad pats būsi pāris reizes metis pa mēmajiem tikai tāpēc, ka kartējais “melnais” pēkšņi parādās pie/uz pārejas, sapratīsi kāda jēga ir atstarotājam.

Nesaprotu arī tos kas šūmējas par tādu gājienu. Tie ir vainu tupi burta kalpi, vai saskārušies ar uz pārejas uzlidojušiem tīņiem (tad sorry – ir tādi gadījumi redzēti)…

Un ieteikums gājējiem – pie gājēju pārejas vienmēr ir jārīkojas pilnīgi skaidri un nepārprotami. Vainu stāvi, vai ej – nekādu raustīšanos un domāšanu/pārdomāšanu – skriešanu. Atnāc pie pārejas, apstājies uz malas vai jau uzkāp, nogaidi, lai pabrauc garām tie kas jau ir tuvu, tad pietiekošā bremzēšanas atālumā noskati kādu “upuri” kam būs jābremzē un skaidri gaiši ej pāri viņu vērojot (tava bālā izbiedētā seja noteikti būs saskatāmāka par kkādu karājošos atstarotājtirliņu :D

a tās super fosforizējošās zīmes – ta bišku pasliktinātos redzamības apstākļos ne vella naktī neredz jo tās zīmes abās pusēs dod pa acīm..

kā arī kretinizē tie mirgojošie oranžie luksofori – itsevišķi naktī un ja ir migla..

Nja, šito esmu novērojis. Kad es mācijos [un tas bija dikten sen] dažas lietas mums vienkārši iedauzīja galvā – ja tramvajs stāv pieturā, tam garām braukt nedrīkst. Un punkts. Un besī mani tie kretīni kas domā ka cilvēki kas kāpj laukā no tramvaja pārleks viņam pāri vai pagaidīs kamēr ārkārtīgi steidzīgais kundziņš aizbrauks savās ārkārtīgi steidzamajās darīšanās ;-/