LAACZ.LV

Sakiet, ko gribat, taču šis ir mega kruts projekts – moskva.fm. Esmu sajūsmā, ja godīgi. Via

Is it just me, bet jaunā parauga pasē nav vietas, kur ierakstīt asinsgrupu un kontaktus cilvēkiem, pie kuriem vērsties dizāstera gadījumā? Šodien saņēmu sarkano dokumentu un neatradu, kur iepriekšminēto info varētu brīvi ierakstīt.

Diezgan jauka prezentācija par to, kā pasliktināt MySQL ātrdarbību. Principā, prezentācija ir par to, kā uzlabot, taču nosaukums izvēlēts klikšķpievilcīgs. Nav jau tā, ka viss tur ir jauns un nezināms, taču diezgan daudz kas šķiet nedzirdēts, liek padomāt, kā arī pavērties tur, kur līdz šim aci metis neesi.

Es vairs nelamājos un nedusmojos uz tiem, kas nodarbojas ar televīzijā rādāmā latviskošanu. Es sajūsmā kožu savā elkonī, skatoties Top Gear pa TV6. Tas ir vairāk nekā grandiozi. Piedod diezgan negantu papildus smieklu devu jau tā ne pārāk garlaicīgajam šovam. Tā tik turēt!

Laikam samulsināju tautu. Raidījuma nosaukums ir tulkots kā Gāzi grīdā. Nosaukums Pēdējais pārnesums ir vienkārši mana versija, kura nepretendē nedz uz tulkojuma akurātumu, nedz jebkādu citu statusu, kā tikai šī ieraksta nosaukumu.

Principā jautājums ir vienkāršs – vai var izdarīt tā, ka kopējot failus ar cp, tiek rādīts progress tāpat, kā tas tiek rādīts, lietojot wget? Principā – ar (ne)standarta metodēm parastajam bezprogresa kopētājam tiek izveidots kopēšanas progresa attēlojums… Can you get cp to give a progress bar like wget?.

Ak jā. Komentāros ir konstruktīvas idejas, kā pasākumu paātrināt un uzlabot :)

Es neesmu sevišķi principiāls cilvēks, bet dažreiz gribās pačakarēties. Saistībā ar nesen notikušajiem gadījumiem (skat. atsevišķā kategorijā) ir saņemta atbilde no Datu Valsts Inspekcijas. Jāatzīmē, ka es nebūtu šūmējies, ja spams būtu viens pats vai arī ne tik diktā apjomā (sūdzējās arī citi cilvēki). Protams, gadījumā, ja mani pakalpojums vai produkts interesētu, arīdzan ciestu klusi :) Šķiet, ka pati atbilde no DVI ir publicēšanas vērta, jo satur atsauces arī uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Novērtējiet manas pūles, hotlinkojot likumu pantus.

Zemāk ir manis sūtītā vēstule (bez pielikumiem), kuru sūtīju gan uz DVI, gan uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru. No PTAC saņēmu automātisku atbildi, ka atbilde tiks sagatavota saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā mēneša laikā. Gaidīsim.

Kamēr fīdburneristi skatās no savas puses, kur ir (varētu būt) problēma, šķiet, ka būs jārīkojas kardināli un jāprovē uzķert brīdis, kad tas notiek.

if (substr_count($item['title'] . $item['content'] . $item['description'], '??') >= 4) {
    $LOG->warning('  Ignored. Probably invalid UTF8');
    $badfile = dirname(__FILE__) . '/data/bad/' . basename($file);
    mail($config->get('developers list'), '[feedparser] Problems with encoding in ' . $file, 'Copied to ' . $badfile);
    if (copy($file, $badfile) === false) {
        $LOG->warning('  Damned. Could not copy ' . $file . ' to ' . $badfile);
    }
    continue;
}

Provēsim operēt ar Medniskiem virsrakstiem, tiesa, nepāršaujot pār strīpu un neaizmirstot par virsrakstu, rakstot rakstu.

Aizgājušajā nedēļā notika vēl kāds liela mēroga darījums. Kompānija, kura ir atbildīga par WordPress un komentāru spama apkarošanas servisa Akismet izstrādi, kā arī vienas no populārāko hostēto blogu platformas (WordPress.com) uzturēšanu – Automattic ir izpelnījusies konsolidētas investīcijas 29,9 miljonu dolāru apmērā. Interesanti, ka viens no investoriem ir New York Times.

Izskatās, ka kompānijai tika izteikts piedāvājums par tās iegādi (WSJ min ciparus 150 līdz 200 miljoni), bet tas tika noraidīts. Šis notikumu pavērsiens varēja kļūt par investīciju paātrinātāju (esošie investori, kuri aizgājušogad izsniedza vienu miljonu saspringa).

Ja ticēt jau minētajam WSJ rakstam, daļa no investīcijām tiks novirzīta tam, lai Automattic īpašnieki varētu iegūt savā rīcībā brīvus naudas līdzekļus. Motivācijai, tā teikt. Papildus šim Automattic varēut sākt izskatīt iespējas iegādāties kādas citas mazfirmiņas nolūkā to darba augļus izmantot savā darbībā.

Daudzi uzskata, NYT varētu ar WordPress palīdzību turpināt attīstīt blogošanu kā pilsoniskās žurnālistikas pamatu. Korporācija (Times, Co) jau labu laiku tiek uzskatīta par līderi šai jomā, kas liek domāt, ka pie sasniegumiem viņi apstāties nevēlas.

Atbildot uz ieraksta virsrakstā jautāto, – pārredzamā nākotnē nekas nemainīsies. Novelkamo un uzstādāmo produktu (WordPress un bbPress) izstrādes ātrumiem nevajadzētu palielināties. Izskatās, ka šī nauda papildus “prēmiju” izmaksām tiks novirzīta nevis WordPress izstrādei un uzlabošanai, bet gan ilgi azotē turētā bbPress attīstīšanai (izveidojot hostētu forumu pakalpojumu), infrastruktūrai, jauniem izstrādātājiem, kā arī Akismet un Gravatar tālākai attīstīšanai.

Off the record. Personiskā pieredze ar WordPress, kura pašlaik tikai vairojas, liek domāt, ka aizvien vairāk un vairāk izstrādātāju tā vietā, lai veidotu savus CMSus, izmantos kā reizi šo. Lai arī daudzi spļaudās par koda tīrību, manā uztverē vienīgā lielā problēma ir labas dokumentācijas neesamība. Tas, kas ir atrodams iekš codex, ir bieži vien ne tikai novecojis, bet arī mazāk nekā informatīvs.

Žēl, protams, ka nauda aizplūdīs pa citām renēm. Tas varētu arī radīt problēmu, ka kompānija novirza līdz šim WordPress veltītos resursus (lai arī daļēji) uz jaunajām prioritātēm. Cerēsim, ka tā nebūs.

Spēlīte pacietīgajiem un rokas nedrebinošajiem – Cubiz. Priekā!

Nu jau kādu laiku notiek kāda seriāla visu DVD atkalnoskatīšanās. Sajūsma nebūt nav mazinājusies. Un epizode ar Short People bija viena no jaukākajām. Jā, vai zini, kas tas ir par seriālu? Attiecīgajā epizodē izpildītās dziesmas oriģināls.

P.S. Bet tomēr visvairāk atmiņā iesēdusies sērija ar Sting[er]u :)

Šķiet, ka esmu sapratis. Visu laiku domāju, kur ir problēma ar šādu piegājienu. Tas ir – diezgan lielo vienreizējo apmeklējumu un meklētāju atvesto lietotāju skaitu. Nekādi nelīmējās, kāpēc lai reklāmdevējs nepavilktos uz šiem šķietami nozīmīgajiem bet principā diezgan plikajiem cipariem.

Tad nu es beidzot priekš sevis noformulēju, ka tādi produkti, kas papildus parastai statistikai analizē auditoriju (piemēram, poļu Gemius Audience), ir nepieciešami. Ir nepieciešams apmeklētājus segmentēt ij pēc ģeogrāfiskiem principiem, ij statistiski pēc vecumiem, dzimumiem utt. Ir nepieciešams arī nodalīt tīru vienreizējo apmeklētāju no lojālā. Tālab, ka viņu uzvedība un, kas būtiski, uzņēmība pret reklāmu kardināli atšķirās.

Principā, pa lielam ņemot, reklāmdevējam mūsu valstī vajadzētu zināt ciparus, kuri ataino Latvijas apmeklējumu. Piemēram, kādai lapai ir labs apmeklējums, bet no Latvijas nāk tikai 30%. Reklāmdevējam, kurš orientējas uz lokālo tirgu, ir nozīmīgi tikai 30%. Nākamais tik tiešām nozīmīgais faktors ir tas, cik daudz laika cilvēks pavada konkrētajā lapā un cik daudz klikšķus vienas sesijas laikā izdara. Jo lielāks laiks starp kādas lapas atvēršanu un aiziešanu no tās, jo lielāka iespējamība, ka reklāma tiks pamanīta un/vai tā nogulsnēsies kaut kur zemapziņā.

Kā jau savā ierakstā precīzi minēja Endijs, diezgan laba mēraukla publiskajām lapām ir komentāru skaits. Ja to nav, tad auditorija vai nu nav spējīga uztvert saturu (piemēram, pirkti viltus apmeklējumi no ārzemēm vai negants meklētāju pieplūdums no svešzemēm). Principā, Delfu līmeņa komentāriem bija jābūt. Bet to nav…

Diemžēl, uzradīsies cilvēki un kompānijas, kuras relīzē teikto ņems par svētu patiesību un pierādījumu tam, ka projekts ir mega populārs, jo 50 tūkstoši mēneša laikā tik tiešām ir mega. Lai cik tur būtu patiesi reālo lietotāju, šis cipars ir teju viena desmitā daļa no draugiem.lv un vairāk nekā puse no db.lv ikmēneša apmeklētāju skaita (dati no tejienes)…

Un tagad sakiet kopā ar mani – kamōn. No otras puses – pavisam noteikti viņi iegūst diezgan nekorekta kantora slavu. Diez vai kāda nesaistīta aģentūra ies pie viņiem ar saviem klientiem. Un, ja klients teiks – klau, bet viņiem takš tur ir ah ah apmeklējums, pērkam!, aģentūra viņu par varītēm centīsies atrunāt. Tas mani mierina…

Šonedēļ ir notikušas divas nozīmīgas lietas, kuras ir tieši saistītas ar to, kā nākotnē tiks veidotas weblapas.

Pirmā un gaidītākā. Aizgājušogad sāktā sadarbība starp W3C un WHATWG ir vainagojusies ar to, ka ir ticis publicēts pirmais uzmetums HTML 5 specifikācijai (preses relīze). Ieskatam, var iepazīties ar atšķirībām starp HTML 4 un HTML 5.

Pavisam noteikti, runa šoreiz ir par to, ko vēlās tauta. Tautai nevajag XHTML 2, kas savā ziņā ir principiāli jauna valoda. Tautai vajag ērti lietojamu tieši pārlūkiem piemērotu risinājumu, kurš pašlaik ir atrasts HTML 5 izskatā.

Otrā būtiskā lieta ir Internet Explorer atotās versijas trešais satura attēlošanas režīms, kuru viņi paši dēvē par standartiem visatbilstošāko. Principā, papildus diviem jau esošajiem režīmiem – standards mode un quirks mode, parādīsies trešais – IE8 standards mode (kurā, starp citu, IE8 iziet Acid2 testu).

Principā, IE ir savas visuresamības upuris. Lai nesalauztu weblapas, kuras jau tagad dažādi cenšās tikt galā ar visos līdz šim klajā nākušajos IE esošajām nepilnībām, pilnvērtīga (cik nu tā tāda būs – redzēsim) standartu un rekomendāciju atbalstam nāksies izmantot jauno meta elementu. Tas savā ziņā ir saprotams, bet, diemžēl, ir arīdzan bēdīgi. Principā visi tagad taurēs – kāpēc jūs no sākuma savu sandartiem atbilstošo režīmu netaisījāt tiešām standartiem atbilstošu, utt. Bet realitāte ir realitāte – lai nesalauztu vēl vairāk to, kas ir salauzts pagātnē, ir dažreiz jādomā līki risinājumi.

Kāds teiks, ka nafig ar to atpakaļsavietojamību. Protams. Pasaki to tiem tūkstošiem kompāniju ar miljoniem lapu, kuras nu būtu jāpārtaisa :)

Par šo pēdējo jaunumu ko teikt ir gūzmai ļoti labi zināmu cilvēku (te ir izlasīte).

Ja jūs pazīstat vai zināt cilvēku, kurš ir atbildīgs par vakar Jaunolainē uzstādīto luksoforu programmēšanu, paziņojiet, ka viņu, visticamākais, meklē vairāki simti autovadītāju. Nejau, lai paspiestu roku.

Sveiki. Esmu iekļuvis strupceļā. Kādi ir pieejamie risinājumi un, kas pats galvenais, kur var tos iegādāties situācijā, kad ir nepieciešams principā nedēļas laikā iegūt vai nu pieskārienjūtīgu 15″ monitoru (dārgi), vai arī pieskārienjūtīgu figņu, kuru uzklāt uz tā paša monitora (līmplēve?) par saprātīgāku naudu? Paredzams, ka to lietos cilvēki, kurus neuztrauc tas, ar kādu spēku vai kuru nagu bakstīties :)

Pagaidām meklējumi ir beigušies tādējādi, ka monitors maksā 400+ lašus, savukārt par plēvēm vispār nekādas informācijas nav (3M Latvijas pārstāvniecība tos te neizplata, bet alternatīvas nespēju iedomāties).

Papildināts. Piemirsu piebilst, ka būtu jauki iegūt komplektā ar te derīgu garantiju :)

Kad skatījos šo klipiņu, nešķita, ka tas ir reāli. Tad, kad piespiedos noticēt, helikopteris vairāk pēc spāres izskatījās. Vienmēr ir bijusi aizdoma, ka visādas tur mušas un citi kukaiņi ar savu manevrētspēju pārkāpj vismaz septiņdesmit sešus aerodinamikas likumus. Izrādās, ka ņefiga. Vajag labu proporciju starp motora jaudu un masu (ierēķinot nepieciešamo izturību:) Nez, cik radiovadāmos helikopterīšus visa sava mūža laikā pilots ir sašķaidījis…

Savā ziņā šis klips papildina savulaik iekštelpās redzēto lidmašīnu. Via: IRC un Geekologie.