LAACZ.LV

Ja nu tomēr sanāk tā, ka sanāk. Tas ir – ja nu tomēr trešdien lidmašīna uz Milānu izlido ar mani uz borta, tad prombūtnes laikā kaut kā takš jūs ir jāizklaidē, ne? Saņemieties un atvaļinājumus (vismaz dažas dienas) paņemieties, lai arī zemāk uzskaitītais ir tīri на любителя.

Retro Sabotage ir vecās spēlītes (breakout, pacman, pong, utt). Ja neskaita niansi – daļai no tām ir mazliet modificēti noteikumi.

Pirmajā acu uzmetienā Vying Games piedāvā klasiskās galda spēles. Taču, ak, kas par pārsteigumu, arī tās tikai un vienīgi ir variācijas. Piebildīšu, ka gana interesantas variācijas. Noteikumus izlasīt ir ieteicams lielākajai daļai.

Patika pirmā čupiņa ar vecajām arkādēm? Šai lapiņā uzmeklējiet spēļuku ar nosaukumu ROM CHECK FAIL. Lai arī tā nav ierasti pārlūkā spēlējama štelle, novelciet. Jumtu noraus

Paprovēsim tādu kā verveļierakstu. Gadiem nekā tāda nav bijis.

Sāksim ar to, ka pagājušonedēļ mani pārsteidza divi projekti, kuri parādījās tīmeklī. Par vienu bija zināms, ka nekur nedēsies, bet otrs ir loģiska evolūcija un cīņa par izdzīvošanu.

Pirmais bija Adobe Photoshop Express, kas principā ir ilgi gaidītais fotošops webā. Iespēju klāsts, salīdzinot ne tikai ar parasto fotošopu, bet pat to pašu Paint.NET, ir niecīgs. Ir interesanti filtri, bet tas arī viss. Projekts veidots iekš Flash un ir diezgan ērti lietojams.

Otrs projekts ir prezentāciju veidošanas rīks SlideRocket. Diezgan lēnīgs un, diemžēl, pagaidām ne visiem pieejams. Nedraudzējas ar latviešu burtiem (nevar ievadīt ī, ā, un vēl dažus). Saskarnes ziņā gan spēcīgs rīks. Integrēta prezentāciju apskates statistika. Redzēs, kas no tā izvērsīsies.

Vakar pirmo reizi mūžā apzināti un nepiespiestā kārtā nodevu asinis.

Faktiski labāk būt ij nevarēja. Vakar Statoil birojs organizēja Duntes ielā seši visai biroju ēkai iespēju nodot asinis speciāli sagādātajā donoru autobusā. Mūsu uzņēmuma darbiniekiem divreiz nav jāsaka. Es arī biju to skaitā :)

Ziniet, esmu no tiem, kam ir bail no dakteru padarīšanām. Zobārsti, LORi, asas padarīšanas man uzdzen šermuļus. Tas viss, protams, ir pārvarams, taču bail anyway ir :) Stāvot pie autobusa lēnām sāku meklēt iemeslus, kāpēc lai to nedarītu. Galu galā, tiesa, vesalais saprāts ņēma virsroku un viena atvaļinājuma diena pie ikgadējā atvaļinājuma klāt kā likta :)

Procedūra ir diezgan ilga. Sākumā potenciālais donors tiek piereģistrēts. Tad tam ir jāparaksta līgums un jāaizpilda anketa. Tad tiek paņemts asins paraugs no pirkstiņa, lai noskaidrotu asinsgrupu (man – 0+), ar tevi parunā ārsts, izmēra asinsspiedienu un tad jau ir jāgaida, kad atbrīvosies kāds no četriem beņķiem (principā diviem, jo parasti asinis var paņemt no vienas rokas, nevis no jebkuras). Gaidīt nācās ilgi, jo rindiņa bija.

Vispār jau biju paspējis puslīdz nomierināties. Taču, tad es ieraudzīju no iepakojuma svaigi izņemtās uzpariktes adatas izmēru. Stress atgriezās :) Taču, protams, mukt prom jau nemukšu. Lai šie gājieni paliek pamatskolas zobārsta kabinetā, kad tika domāti visādi kreisi iemesli, lai tikai nebūtu jāsēžās tai drausmīgajā krēslā…

Protams, nekas überpatīkams tas nav, taču arī baisi sāpīgi arīdzan ne. Lai arī ar kolēgām tika pārrunāta iespēja pasākuma uzasināšanai sacensties normas izpildīšanā uz ātrumu, beigu beigās neizdevās, jo iepriekš minētās rindas un labroču vairākuma dēļ paliku pēdējais no kolēģiem.

Pēc piecām dienām jāzvana uz ADC, lai noskaidrotu, vai nav kāda klizma asinīs atklāta (hepatīti, hivi, utt). Diezgan daudz sanāca parunāties ar māsiņām, taču dažus jautājumus nepaspēju noskaidrot. Nekas, tos nākamreiz :)

Jā, un sausie fakti. Vesels vīrietis asinis drīkst nodot reizi sešdesmit dienās. Obligāti līdzi jābūt pasei vai vadītāja apliecībai. Par katru reizi pienākās brīva atlikusī darbadiena, viena papildus atvaļinājuma diena (abas darba devēja apmaksātas), brokastis maisiņa izskatā ar cepumiem, suliņu un ūdentiņu, trīs lati un gandarījums par paveikto. Ja apzināti tiek nodotas inficētas (kādreiz izslimots hepatīts varētu būt reālākais kandidāts) asinis, tad var ieberzties pēc krimināllikuma pantiem :)

Vēlams ievērot visu, kas minēts VADC lapas padomos donoriem. Galu galā, ir arī gandarījums par paveikto labo darbu.

Vakardien, savukārt, pēc manas iniciatīvas obzervējām Kabatas manuprāt fantastisko Slieksni (saites nav, jo viņu lapa nav neko informatīva).

Četri galvenie personāži izdzīvo deviņdesmitos. Katram savs stāsts. Un visi četri galu galā atrod veidu, kā sadzīvot ar sevi un pārmaiņām.

Šādu smieklu devu nebiju gaidījis. Kaut kā Kabata man nebija patrāpījusies pa ceļam, līdz ar ko uz dažādām informācijas drumstalām bāzēta fantāzija to bija pašpasludinājusi par amatieru pasākumu. Izrādās, ka ņefiga.

Tik tiešām asprātīgi monologi, dialogi, trilogi, kvatralogi, pentalogi. Šķiet, ka ir izdevies nu jau daudziem ne tik ļoti zināmos juku laikus ietērpt visiem saprotamā apvalkā. Uzmanaties. Izrādes beigās naiva un bezperspektīva tūdaliņiskā stāsta daļa tiek pasniegta tik slīpēti, ka es pat apstulbu un nesaskatīju tur nedz ko stulbu, nedz ko smieklīgu.

- Un kur tad nu tu tagad dosies?
- Uz mežu. Pie partizāniem. Ja tautu tā drāž, nevar būt, ka mežā nav partizānu.

Viennozīmīg sdesmitnieks no desmit. Kā Balčus režijai, tā Smiltēna lugai, un, protams, visiem aktieriem. Dodiet vēl :)

Nu, ja. Jelgavas kultūras namā turpinās viesizrāžu sezona. Pirmdien tās ietvaros apmeklējām Dailes teijātera Līnenas skaistumkaralieni. Iepriekš biju izteicis vēlmi neapmeklēt šo perfromanci, jo negāja pie sirds apraksts. Aber kā es būtu piečakarējis pats sevi, ja šo vēlmi realizētu…

Ļoti dzīvs un kaut kā makten saprotams stāsts ar gana traģiskām beigām. Es pat nezinu, ko teikt vēl. Vazdika un Grāvelis plēsa jokus, pa starpai iesaistoties sižetā. Vazdika principā izpelnās cieņu kaut vai tikai tāpēc, ka viņa ir. Nu, un, visu pārējo uzņēmās uz sevi Martinsone. Uff, kā viņai sanāca. Ja man būtu jābalso, tad šis būs vispatiesākais tēlojums, kuru līdz šim esmu redzējis klātienē. Kalniņš tāda kā sižeta līme vien bija, manuprāt.

Vispār, iesaku. Uz mani atstāja iespaidu. Līdz šim par Martinsoni varēju teikt, ka aizdomīgi labi saglabājusies nacionālā mēroga aktrise, kuru esmu redzējis kailu uz skatuves. Tagad es saprotu, ka viņa ir arīdzan bez tā visa visnotaļ kruta aktrise.

Divi vīreļi mērās ar paveikto savu laulāto draudzeņu jubileju sakarā.
- Zin, es savai sievai gredzenu afigenno uzdāvināju. Nu, tādu gredzenu. Nu tādu…
- A zin, es savai kleitu un tualetes papīru.
- Tualetes papīru?
- Nu ja. Ja kleita nepatīk, lai iet dirst.

Tauta* mēļo, ka kādā Smiltenes bārā kāda siena esot nosēta ar anekdotēm, starp kurām ir rodams arī šis šedevrs.

* Šeit “Tauta” ir ekvivalents kolēgam Ivaram, kurš tur oldienās pabijis.

x-f iemeta ar saiti. Izrādās, ka kādu laiku jau Opera Mini nākas rūmēties mobilo un universālo tīmekļa pārlūku lauciņā. Iepazīsimies – TeaShark. Simpātiska alternatīva. Uz mana SE W810 tā ir nesalīdzināmi žiperīgāka par Opera Mini. Funkcionalitātes, kuras pietrūktu, nav. Starp citu, sapriecājos par iespēju ielādētajā lapā meklēt tekstu, kas nav iekš Opera Mini. Varbūt vienīgais mīnuss ir tas, ka relatīvi lieliem dokumentiem iekš Opera Mini ir pierasts lietot t.s. mobile view, kura nav iekš TeaShark.

Jā, un smārtfounisti ar visādiem aifouniem, s60 un windows mobile lai lieto to, ko lieto. Masām ir vajadzīgs kas cits :)

Man ar tālrunī iebūvētio pārlūku izstrādātāju WAP lapa nevērās vaļā, tālab tie, kam ir tāda pati klupne, var provēt atvērt savā mobilajā tālrunī lapeli http://laacz.lv/ts/. Atsauksmes komentāros.

Oktobrī rakstīju par OpenSocial projektu, kas bija Gūgles iniciatīva. Dažos vārdos to var nosaukt par izstrādes platformu, ar kuras palīdzību varēs taisīt universālas aplikācijas, kuras integrēt jebkurā no servisiem. Tas nozīmē, ka pietiek vienu reizi izstrādāt aplikāciju, lai tā darbotos kā Gūgles, tā Friendster, Hi5, Linkedin, MySpace, un citos servisos.

Rakstu jums tālab, ka gluži vai vienas nakts laikā par dalību šai projektā ir paziņojuši arī tādi tēli, kā Yahoo un News Corp. Yahoo pēkšņā draudzība pret Gūgles produktu varētu būt radusies dēļ Microsoft spiediena, ar kuru viņi vēlās panākt Yahoo atdošanos (iegādi).

Nav noslēpums, ka Microsoft ir diezgan cieši sadraudzējies ar Facebook. OpenSocial projekts ir tāda kā Facebook Platform universalizācija, kas jau vien norāda uz diezgan nopietnu nevēlēšanos atļaut šim produktam dominēt sociālo tīklu un pakalpojumu tirgū. Yahoo solis izskatās diezgan izmisīgs, taču gana tālredzīgs.

Redzēs, kā tas viss izvērtīsies. Sāk kļūt aizvien interesantāk.

Pačakarēšu jums kārtējās darba dienas kārtējās stundas – Puzzle Boy. Sokobana evolūcija :)

Man kā patērētājam un ikdienā Spilvas produktus neizmantojošam cilvēkam šīs šķiet labs veids, kā sveikt lieldienās. Neuzmācīgi un with no strings attached. Jautri brīži garantēti :)

O, jā. Ir beidzot viena trula komēdija, kuru gaidīšu ar nepacietību – Tropic Thunder.

Juris un Kristaps cenšās runāt par to, iekš kā paši nemaz ij nav. Ar laiku, iespējams (un, protams, cerams), viņiem sanāks labāk. Var jau būt, ka viņi runā par interesantām lietām, taču diez vai spēšu pilnā garumā noskatīties rādīto un noklausīties runāto, ja vien kāds beidzot neuzlabos skaņu. Divi labi mikrofonu, kas spētu runāto ciešamā kvalitātē nogādāt līdz manām izlepušajām ausīm, neko daudz nemaksā.

Papildus tam, tribīne varētu viņiem atvēlēt atsevišķu kategoriju, lai nebūtu jārakājas pa mekli.

Šķiet tas arī viss, kas man par tām visām muļķībām ir sakāms :)

• Ķidājam blogus Nr.5
• Ķidājam blogus 4 – neko neķidājam – bezpunkta versija
• Ķidājam blogus Nr.3
• Ķidājam blogus Nr.2
• Ķidājam blogus Nr.1

* Runātne – no vārda runāt. Blogne – visu blogu esība.

90 gadu vecumā mūžībā aizgājis viens no – Writer Arthur C. Clarke dies at 90/

• Open Doors – mazliet jāpierod, bet citādi gana inčīgi.
• Nanotube – reakcija un multitāskings.

Principā ir divas lietas (ja neskaita telefonu), kuras labprāt iegādātos tuvākajā laikā. Pirmā ir Harmony® One Advanced universālā pultiņa, bet otrais ir Popcorn Hour NMT A-100. Ja ne abas, tad, ja pirkšu, vismaz pleijeri sūtīšu no ārzemēm, jo ar visu šippingu sanāks teju vai divas reizes lētāk, nekā pie mums. Pults, šķiet, maksā apmēram to pašu naudu.