LAACZ.LV

Ilia Alshanetsky ir apkopojis vienā prezentācijā galvenos PHP 5.3 jaunumus.

Ja pareizi sapratu, tad vēl viens MySQL interfeiss – MySQLInd. It kā bija runa par to, ka tas tiks izmantots kā noklusētais backends mysqli paplašinājumam, bet no prezentācijas nevar saprast, vai tā ir.

Protams, priecē ilgi gaidītie neimspeisi. Mazliet sāk izvirst tauta – optimizātais ternary operators, kurā var izlaist otro argumentu

$a = false ?: 'jā'; // $a = 'jā' 

No lielajiem OOP jaunumiem, laikam lielākais ir late static binding.

Konfigurācijas iespējas uzlabotas. Iespēja jau INI failā kontrolēt PHP uzvedību atsevišķās direktorijās (per-directory INI settings). Iespēja katram lietotājam veidot savus INI failus. Mainīgie konfigurācijas failos.

no E_STRICT warningiem tiek izdalīts E_DEPRECATED. NOWDOC pieraksts (attiecībā uz HEREDOC tas pats, kas '…' attiecībā uz "…").

No PHP koda izmantojams garbage collector.

Žēl, ka unikodes atbalsts tiek marinēts sestajai versijai… Pārējo 5.3 darāmo darbu sarakstu var lasīt nesen atklātajā PHP wiki.

Ne brīdi nešaubos, ka ir daudz cilvēku, kuri kādā brīdī ir iedomājušies par to, ku feini būtu sadalīt dziesmu komponentēs – izdalīt bungas, ģitāru, balsi, to visu vēl sīkāk sadalīt (ģitāru pa stīgām, bungas pa to tipiem, utt). Redziet, tas ir iespējams. Domājams, ka šis produkts diez vai spēs bez pūlēm sadalīt kompleksu simfoniju vai pat popdziesmu, taču nu vairs nebūs jāmeklē ģitārspēles pratējs, lai ierakstītu jaunu pavadījumu jaunai dziesmai vai arī vijolnieks, lai paklausītos, kā skan Rammstein uz vijoles: noskatieties šo video. Izskatās aizraujoši, ne?

Nitro ir makten labi uzrakstījis par to, kas notika 12. marta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē: interneta kontrolētāji (starp citu, dziļi rekomendēju šo blogu). Domāju, ka par agru ir šūmēties. Nedz viņi kaut ko nolēma, nedz kādus papīrus pieņēma. Faktiski – sanāca kopā un deva uzdevumu izstrādāt priekšlikumus skaidri nedefinējot, kāds ir šo normatīvo aktu modifikāciju mērķis.

Skaidrs ir arī tas, ka likumdevējiem (ieskaitot pašu Gudeli, kas apbēdina) nav pietiekamas sajēgas par to, kas ir internets, jo tiek mēģināts vilkt paralēles ar jau esošām vidēm, informācijas izplatīšanas kanāliem citām lietām. Protams, zināma daļa no internetā notiekošā ir līdzīgi jau esošajam. Piemēram portāls ir medijs, bet komentāri ir kas jauns un reālajā dzīvē līdz internetam nebijis. Sociālie tīkli un citas vietnes, kur kāliem vien lietotāji ģenerē saturu, arī ir fundamentāli jaunas lietas. Uzdot to kontrolēt cilvēkiem, kuri visu mēģina pielīdzināt bijušajam… tas varētu beigties ar fiasko. Diemžēl, lai konstruktīvi spriestu par to, kas tika nolemts, nav pietiekami daudz informācijas. Sēdes protokols te noderētu, taču tas nekur nav atrodams.

Dažas no tik tiešām aktuālajām problēmām tika minētas. Piemēram, ir komplicēti tiesiski vērsties pret anonīmu komentāru. Līdz ar to par upuri parasti tiek izvēlēts lapas tiešais turētājs. Tāpat nav pieņemama situācija, kad apstākļu noskaidrošanai policija var konfiscēt visus serverus – sākot ar datubāžu un beidzot ar webserveri (runa ir par vidutāju).

Daudz kas arī netika minēts. Derētu arī izstrādāt interneta vidē veikta pārkāpuma piefiksēšanas metodiku, jo raksta un komentāru pēdas ir iespējams likvidēt tā, ka arī tad, kad atnāks Ekonomikas policijas hakeris, viņš neko neatradīs.

Par agru vēl celt paniku vai paredzēt, ko mūsu valstsvīri un valstssievas izdomās. Bet varētu gatavoties, lai nepieciešamajā brīdī spētu mobilizēties :) Principā – apdomāt jautājumu. Ko var kontrolēt, ko nevar. Kā var un kā nevar. Un vai vispār tas ir nepieciešams. Man šķiet, ka nepieciešams ir tikai un vienīgi sadalīt atbildības (komentāri komentētājiem, raksti to autoriem un redaktoriem), optimizēt nesmukumu apkarošanas procesus (operatīvi reaģējam, sadarbības gadījumā serveri nekonfiscējam), jo visu pārējo likumdošana jau regulē – pornogrāfija, goda un cieņas aizskaršana, utt.

Apollo: Rosinās interneta vidi pielīdzināt masu saziņas līdzekļiem.

Papildināts. Starp citu, šādiem panikas cēlājiem būtu jākonfiscē pirksti. Izvēlamies divus daļējus citātus, izmetam ārā daļu konteksta и брюки преврашаются, преврашаются брюки.

Pardonojos par iepriekšējo ierakstu. Pasteidzos :) Provēšu laboties.

Tātad. Savulaik Google savā produktā Google Earth ieviesa iespēju paskatīties ne tikai uz Zemi, bet arī uz debesīm. Beidzot šāda iespēja ir pieejama arī webā (ieskaitot atsevišķas kartes Mēnesim un Marsam).

Nepatīkami pārsteidza tas, ka saskarne nav ne tuvu tik ērta un lietojama, kāda tā ir jau ierastajam Google Maps. Arī pieejamais iespēju klāsts ne tuvu nav līdzvērtīgs tam, kas ir atrodams iekš Google Earth. Arī daudz ko no preses relīzē teiktā neatradu (piemēram, infrasarkanos leijerus, interesantos habla attēlus, utt).

Arī izšķirtspēja liek gribēt ko vairāk. Lai arī tas, iespējams, man nepatīk tāpēc, ka kopš agras bērnības interesējos par to, kas ir tur augšā un visas tās padarīšanas bezgalīgais dziļums tagad tiek apcirpts. Nu jā, protams, ka mani izlutinājusi ir arī NASA ar savu APOD projektu :) Līdz ar to jūs tur neieraudzīsiet skaistas pulsāru bildes, labas izšķirtspējas tuvīno galaktiku attēlus, utt. Ja godīgi, arī kopbilde neatgādina man pazīstamo debesjumu, kuru redzu izejot tam labvēlīgā vakarā ārpus pilsētas.

Jācer, ka man vienkārši ir līkas rokas un ekstrapolētas prasības, nevis tas, ka fīču neesamība un sliktā kvalitāte ir Gūgles vaina.

Google Sky. Need I say more? Izšķirtspēju, cerams, viņi uzlabos ar laiku. Pašlaik gribētos mazliet vairāk. Bet, var jau būt, ka tā ir bērnības dienu trauma…

Salīdzināt kvalitāti, protams, var vienkārši – ņemam APOD, un ejam cauri. Starp citu, pievērsiet uzmanību, ka mūsu galaktika ir sinusoidāla. Negaidīts efekts, ja godīgi…

Padomāju, un uzrakstīju plašāk. Komentējiet tur.

• Shape Wars – streļalka
• Twothree – pele un divi taustiņi – 2 un 3. Aritmētika uz ātrumu.
• Shift un Shift 2 – saldajam ēdienam.

OpenCalais. Faktiski tas ir serviss, kuram, iebarojot tekstu (diez vai jelkad latviski), tas analizē un apraksta tā saturu, izdalot citātus, kas tos teicis, atpazīstot personas, pakalpojumus, utt. Principā tā ir normālam cilvēkam saprotama teksta semantiskā analīze. Teksts tiek analizēts un apjozts ar metadatiem, saitēm, relācijām, utt. Paspēlēties var teitan un teitan (atrodiet kādu anglisku tekstu).

Spēcīgi, manuprāt. Pieņemu, ka tehnoloģija kā tāda ir daudzviet izstrādāta, tiek uzlabota un izmantota (piemēram – Google News), taču piedāvāt atvērtu servisu nav uzdrošinājies neviens. Līdz šim. Gaidīsim uz šī servisa bāzes lietotāju un izstrādātas aplikācijas. Varētu būt zvērīgi. Pie kam, nebrīnīšos, ja konkurenti vai tie, kas sevi par tādiem uzskata, nāks klajā ar līdzīgiem vai spēcīgākiem risinājumiem.

Atgādināja par jamo man R/WW raksts.

Šķiet, ka pašlaik apņemšanos izdodās pildīt. Kārtējo reizi Liepājas teātris bija ieradies Jelgavā, lai izrādītu savu veikumu, un kārtējo reizi es uz to biju. Šoreiz tā (izrāde) bija Viss par vīriešiem.

Sasodīti koša izrāde. Trīs aktieri. Katram četras dažādas lomas piecās paralēlās bet konceptuāli atšķirīgās epizodēs. Lielais prieks bija par pārejām no viena stāsta uz otru. Nebūtu tik kautrīgs, beigās būtu cēlies kājās un sajūsmā spiedzis.

Traģiski stāsti mijās ar nenormāli smieklīgiem un aizdomīgi parastiem. Es, kā sevišķi emocionāla būtne, atļavos pat asariņu nobirdināt. Gan bēdu pie stāsta par tēvu un dēliem, gan sajūsmas un prieka pie trīs draugiem (piedodiet, Jelgava – viņš ir pillā). Katrs no tiem bija savādāka profila. Ar savu domu un savu žanru.

Ļoti sirsnīga, saprotama un savā ziņā skaista izrāde ar labu režiju. Kurzemnieki kārtējo reizi pēc kultūras pasākuma vēl labu laiku neļāva atbrīvoties no sajūsmas par gūto baudu.

Šķiet, ka aplausi bija par īsu. Tas gan ir sezonāla rakstura moments. Kad siltā laikā nav jāskrien stāties rindā pēc apģērba, apmeklētāji var dirnēt zālē un aplaudēt kaut līdz rītam. Aukstā laikā visiem ir jāskrien :)

Lai arī bukletiņā rakstīts, ka izrādē būs pat vīriešu striptīzs, neticiet. Būs trīs striptīzi :)

Tīk jau man tas Liepājas teijāteris. Tīk jau.

Starp citu, parādījās doma, ka varētu apmeklēt arī Daugavpils teātra viesizrādes, jo viņi grasās atrādīt franču hītu Viesības idiotiem, kuru divkārt esmu obzervējis Krievu drāmas izpildījumā. Pie kam, viņi to plāno darīt latviski. Rodās neviltota vēlme aiziet un salīdzināt.

Pētīju vienu Zend Framework prezentāciju, un pabrīnījos par vienu notācijas metodi:

$username = new Zend_Form_Element_Text('username');
$username->addFilters(array('StringTrim', 'StringToLower'))
         ->addValidators(array(
             'Alnum',
             array('StringLength', false, array(3, 20))
         ))
         ->setRequired(true)
         ->setLabel('Username');

Sākumā iedomājos, ka šis nav korekts pieraksts, bet gan domāts, lai vizuāli atvieglotu koda uztveri. Piefiksēju to, ka rindiņām beigā snav semikolu un aizdomājos. Tīri teorētiski tā ir elementāri realizēta čeinošana. Mazliet pabakstījos un, izrādās, tas ir elementāri izdarāms. Tas nav, protams, visu objektu visām metodēm, bet tur, kur šāds pieraksts atvieglo darbu, tas ir ieviests.

Iespējams, skaistākais izjokojums, ja var atrast upuri ar Macbook Pro.

Jā, un, šķiet, par Ņūtonu nosaukts par godu tam, ka tieši šādi saucās operacionālā sistēma vienā no pirmajiem un PDA produktiem, kuri oficiāli saucās MessagePad, taču tautā vairāk iegājās kā Apple Newton. Kas, savukārt, bija par godu Īzakam Ņūtonam un, protams, viņa slavenajam ābolam.

Vēl interesanti, ka, neskatoties uz to, ka līdzīgi produkti pirms Newton pastāvēja jau teju desmit gadus, terminu PDA (Personal Digital Assistent) ieviesa tieši Apple, anonsējot šo ierīci. Varētu jau pastāstīt arī par to, kā saldajos deviņdesmitajos bakstīju šo ierīci, kā un kāpēc tā nekļuva īsti gana populāra pēc Apple kritērijiem. Taču vēsturi un pārējo var izlasīt vikipēdijā, savukārt paša rokās nonākušās ierīces iespaidi ir pazuduši kaut kur atmiņu dzīlēs.

Tad, nu, minikonkursiņš. Kādam nolūkam paredzēts šis priekšmets? Lai jauktu galvu, varu pateikt, ka nāca līdzi Tupperware šķerēm.

Negaidīti ātri ir parādījusies pirmā Microsoft Internet Explorer astotās versijas beta. Līdz ar to mans atliktais raksts par IE8 ir jāizliek uz virtuālā papīra tagad vai nekad. Šis nav viss ieraksts. Ir jālasa tālāk :)

Ja nu kāds vēlās ar mani iedzert alu, pavervelēt principā par jebkuru tēmu, utt, tad piestājiet šodien pēc 18:00 iekš MKV (pagrabā, protams). Varbūt lielāku atsaucību, tauta. Lai nav kārtējais gīku dzertiņš :)

Google Analytics rīks kļūst aizvien spēcīgāks. Šoreiz viņi ir laiduši klajā (var paiet kāds laiks, kamēr jaunā iespēja parādās visiem) industry benchmarking. Ar šī rīka palīdzību lapas īpašnieks varēs analizēt citu līdzīgu lapu trafika tendences un salīdzināt tās ar savu statistiku. Protams, ka dati nebūs personificējami, kā arī, lai tavus iekļautu jomas kopējā ainā, tas ir jāatļauj.

Lai arī Vitamīnu lasu reti, kā resurss tas ir labs. Šad un tad var atrast rakstu, kurš kādam šķitīs ellīgi interesants. Priecē arī rakstu tendence sniegt informāciju un saites tālākai izpētei. Šoreiz rekomendēju lasīt jaunāko Vitamīna feature – Coding for the mobile web. Autors ir Chris Mills, kurš pamatā nodarbojās ar menedžmentu iekš Opera Software, taču labi zin, ko runā arī tehniskā līmenī un sniedz gana vispusīgu ieskatu raksta tēmā.