LAACZ.LV

Šodien uzradās viena empīriska rakstura problēma. Ir automatizēti jāapstrādā dati, no kuriem nepieciešams izlobīt to, vai uzrādītā persona ir privātpersona vai juridiska. Diemžēl, apstrādājamajos datos privātpersonām personas koda viducī ne vienmēr gozējas strīpiņa. Tādējādi – kā reģistrācijas numurs, tā arīdzan personas kods sastāv no 11 cipariem. Ko darīt?

Pirmais galvā ienākušais risinājums ir personas koda pārbaudes algoritms. Ir tāds viens, kurš pēc pirmajiem desmit koda cipariem izrēķina to, kādam jābūt pēdējam. Diemžēl, savulaik valsts iestādē strādājot, iznāca uzrauties uz personas, kurai šī tā dēvētā “čeksumma” nebija korekta un neatbilda algoritmam. Protams, iespējamība sastapties ar tādu kodu vēlreiz, ir diezgan niecīga. Tomēr pastāv.

Bet, kā atklāsme pār manu galvu nāca otrs risinājums. Personas kodā pirmie divi cipari norāda dzimšanas datumu. Tas nozīmē, ka pirmais cipars būs 0, 1, 2, vai 3. Uzņēmumiem reģistrācijas numuri visbiežāk sākas ar 4, 5, vai 9, bet nekad ar 0, 1, 2, vai 3. Tadā, tipa :)

Problēma, kā rādās, atrisināta. Vai arī, iespējams, nav? Jūsu domas?

Runājot apkārt ar cilvēkiem, noskaidrojas viens moments – nē, es neiešu uz to referendumu. Ziniet, man ir vienalga, kā tu nobalsosi.

Ja vēlies, balso par to, lai tad, kad kādam ienāks prātā pamanipulēt ar tautu, tiktu rīkots kārtējais referendums par Saeimas atlaišanu, haoss valstī, tērēti miljoni un beigu beigās Saeimā nākamajās vēlēšanās būs tie paši cilvēki.

Ja vēlies, balso par to, lai tautai nebūtu tiesības atlaist Saeimu un visi ļaunie augšā sēdētāji varētu sēdēt droši un nemīzt par potenciālo elektorāta atriebes kāri. Lai visi manipulēt gribētāji iet ieskrieties un turpina manipulēt tālāk ar sev pieejamajiem līdzekļiem.

Bet vienu lietu izdari droši. Aizej un nobalso. Cerēt uz to, ka nesavāksies kvorums un referendums izgāzīsies, ir muļķīgi. Un teksts tas jau tāpat neko nemainīs šoreiz neies krastā. Ja aiziesi, tad mainīs. Galu galā, nav jau jābāž valdībai acīs, ka tu redzi visus viņu sliktos darbus un labprāt pats savām rokām uznestu viņus visus uz ešafota. Ir jāpaņem un jāpasaka savs viedoklis. Vismaz nebūsi sēdējis malā un domājis – nu, šit, kā tad tur tagad būs – ak, atkal šitie [te ieliec jebkuru sev zināmu cilvēku grupu] panāca savu – stulbeņi – viņi nezin, ka neko nesaprot – es vienīgais gudrais – bet manī jau neviens neklausās – šņuk…

Jā, un es balsošu “pret”.

Ceru, ka esat atpūtušies no manīm pa šo laiku. Turpināšu iznīcināt jūsu darbadienu. Šoreiz divas spēlītes, no kurām viena ir turpinājums jau reiz bijušajai (jauni līmeņi), bet otra ir variācija par citu te jau pabijušu spēlīti par fizikas un stabilitātes tēmu.

Ragdoll Cannon 1.5 – itin kā uz rūtiņu papīra uzzīmētu cilvēciņu mētāšana uz rūtiņu papīra uzzīmētā mērķī ar uz rūtiņu papīra uzzīmētiem šķēršļiem. Turpinājums pirmajai daļai.

DUI – kaut kas līdzīgs iepriekš izskanējušajai Totem Destroyer. Jāatzīst, ka šai variācijā par tēmu līmeņi ir daudz interesantāki un to ir vairāk.

Kaut kā savulaik piemirsās ielikt šamo te. Tagad, pa radio izdzirdot dziesmas oriģinālversiju, atminējos arī par šo – japāņu slavenību atveidotāju iedziedāto We are The World. Cyndi Lauper ir vislabākā :)

Dažas bildes kā atskats uz braucienu, par kuru ir, ko stāstīt arī bez šī.

Šis skats pavērās no vietas, kurā nakšņojām pēdējo nakti – Dridži.

Turpinām stāstu par šīs vasaras Anglijas ceļojumu. Atsvaidzināt atmiņu var pie ievada.

Rīgas lidosta mūs sagaidīja laicīgi. Lai kā mēs bijām centušies distributēt līdzivedamo starp diviem čemodāniem un divām rokas bagāžas somām, sverot un pārsverot uz mājās esošajiem svariem, rezultātā viens no abiem izvērtās par vienu kilogramu smagāks, nekā ieteicams. Apmulsumā un bēdās es neaizdomājos līdz acīmredzamajam vienkāršajam risinājumam – pārkraut lieko kilogramu kaut kur citur. Kas liegi pārvērtā desmit Ryanairam samaksātos latos. Otrā nopietnā pārmaksa.

Vakar vakarā visi trīs atgriezāmies no Latgales apceļošanas (kur-acis-rāda tipa pasākums). Ir gana daudz, ko stāstīt, bet nevaru piespiest sevi, kamēt neesmu pabeidzis Anglijas brauciena aprakstu :) Tā kā – nāksies mazliet paciesties jums un stipri daudz iespringt mums.

Kopumā – izbraucām otrdien ap pusdienlaiku, atgriezāmies piektdien ap pusastoņiem vakarā. Nobraukts viens tūkstotis kilometru ar vidējo ātrumu 61 km/h. Izdzerti 82 litri degvielas ar vidējo apetīti – 8.2l uz simts km. Kopējais ceļā pavadītais laiks (excluding stops) – 15 stundas precīzi. Apraksts gan jau ka būs.

Aizejot atvaļinājumā, atvadīšos ar kādu spēlīti. Nē, divām.

GlueFO. Gana interesanti, bet besī, ka atkrīti uz pirmo līmeni visu laiku.

Mutiny. Atceramies Tanks? Skorched Earth? Worms? Flešā veidots deminutīvs visam minētajam.

P.S. Tas gan nenozīmē, ka te tagad divas nedēļas būs klusums ;)

MINISTRU PREZ. DR. K. ULMANIS vakar saņēmis no Žeņevas sekojošu telegrammu:

“Mūsu triumfējošā basketbola komanda, sūtniecības darbinieki un viņu tuvinieki, priecādamies par gūto spīdošo uzvaru un Latvijas vārda daudzinājumu, lūdz mūsu tautas vadoni pieņemt dziļi izjustu sveicienu. Lai dzīvo mūsu Latvija!”

Tas ir citāts no 1935. gada sestā maija Sporta Pasaules numura (PDF fails).

Bez prieka par šāda resursa esamības faktu kā tādu, man papildus no tā ir tīri personisks ieguvums. Sajūsminos par tā laika valodu, izteiksmes līdzekļiem un vispārējo attieksmi pret dzīvi un Latvijas valsti kā tādu. Tā ir fantastika. Jaunsudrabiņi un Kaudzīšu brāļi. Palasot tā laika periodiku, šķiet, ka esam neatgriezeniski zaudējuši kaut ko lielu un varenu – spēju dzīvi un izjusti izteikties par apkārt notiekošo.

Starp citu, pirms diviem gadiem garāmejot jau rakstīju par digitalizāciju LNB. Papildus senāku avīžu skanējumi ir pieejami šai vietā.

Šķiet, ka periodika.lv man nesaprotamu iemeslu dēļ (pārlasīju Autortiesību likuma 38. pantu, bet skaidrāks nekļuva) ir ierobežojusi publicējamās periodikas apjomu (atruna sākumlapas apakšā: Ievērojot Autortiesību likuma 23. pantā noteiktos ierobežojumus, pilna laikrakstu kolekcija (izdevumi, kas jaunāki par 1938. gada 1. jūliju) ir pieejama tikai Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītājiem no LNB iekšējā datortīkla.). Kaut arī, tas varētu būt saistīts ar 36. pantu, kurā minēts, ka autortiesības ir saistošas septiņdesmit gadus pēc autora nāves. Taču, diezin vai visi žurnālisti ir minētajā datumā miruši…

Pilnīgi noteikti tas viss netraucē lasīt un priecāties par tā laika valodu valodiņu, kā arī gūt pārsteidzoši detalizētu un aizraujošu ieskatu tā laika dzīvē.

P.S. Jaunums! Laikrakstu arhīvs internetā – iepazīšanās vērts ieraksts/anonss iekš LNB bloga.

P.P.S. Jā, es šo projektu neatradu šodien. Man tikai sagribējās beidzot uzrakstīt.

Izskatās, ka ir radusies jauna interesanta tendence tiem, kam nav, ko darīt – bloga minimālistisks noformējums, minimālistisks interfeiss, minimālistisks kods un principā minimāli nepieciešamā funkcionalitāte. Šai sakarā ir trīs cilvēku raksti, kurus ir vērts pieminēt.

Šķiet, ka pirmais bij Ryan Tomayko ar savu Administrative Debris – ierakstu par savas lapas pārveidi un procesa konceptu. Detalizācijas līmenis ir aizraujošs. Sāk viņš ar koncepciju par to, ka hiperteksta pasaulē informācija pati par sevi ir interfeiss. Turpinājumā viņš to visu argumentē ar sava bloga redizaina piemēru. Ir dažas lietas, kur es viņam nepiekrītu, bet visā visumā pavisam skaidrs ir virziens – minimālisms FTW. Un pāreja minimālistisks dizainu nav tas solis, pēc kura bļaut, ka autors ir izdarījis visu, kas viņa spēkos.

Šodienas patīkamais atradums ir lapa Рига. История и жизнь города Риги. Lai arī tā sen nav atjaunināta, karšu sadaļa ir interesanta, lai neteiktu, ka vērtīga. Iesaitētā foruma dalībnieku intelektuālais līmenis vidēji ir augstāks nekā tas būtu tādas pašas tematikas forumā latviski. Arīdzan saišu katalogs ir apjomīgs, lai arī ne tikai par Rīgu. Visā visumā – žēl, ka lapas saturs nav mainījies kopš maija.

Šodien uzspēlēsim mazu semifizikālu spēlīti ar krītošiem klučiem un pasargājamu inku vai citu seno cilšu dievību.

Izlasot šo aprakstu par ASV tik ļoti populāro kļuvušo Toyota Prius, es ķiķināju kā slims. Cilvēkam ar humora izjūtu ir viss kārtībā.

Starp citu, kādā SWH auto ziņu izlaidumā dzirdēju, ka Toyota noliktavās ir izbeigušies jebšu tūdaļ tūdaļ izbeigsies mazlitrāžas un hibrīdauto. Tas esot izskaidrojams ar to, ka ASV iemītnieki ir sākuši krist panikā par degvielas cenu kāpumu un masveidā iegādājoties mazlitrāžas auto un hibrīdus. Un tas ir vēl pie tā, ka degviela pēc aizgājušoceturtdien satiktā ASV labi strādājošā Ģirtiņa vārdiem maksā pusi no tā, ko tā maksājot pie mums.

Vēl viens atklājums ir tas, ka Gūgles kalkulators intuitīvā kārtā saprata manis prasīto pārrēķinu no jūdzēm galonā uz litriem simtiņā. Kad rakstīju pieprasījumu, es necerēju, ka iegūšu vēlamo rezultātu :) Vispār jau patēriņš nav nekāds mazais. Biju gaidījis mazāku.

Jā, un nav skaidrs, vai šīs sezonas topgīrs apskatīs pagājušā gada naudīgo cilvēku hītu – simts tūkstošus zaļnaudiņu vērto elektrosuperkāru Tesla (oficiālā rodstera lapa) ir pajēmis priekšā, vai nav.

Ak, protams, jāpiebilst, ka Phalka Dot iegulst manā fīdrīderī.

Vakar manā rīcībā nonāca Apple Keyboard USB versija. Tas variants, kas ir ar cipartastatūru (normāliem cilvēkiem šī mega iespēja ir pazīstama kā numpad). Kāpēc nonāca? Savulaik sanāca vairākas stundas paspaidīt un pabakstīt jamo, veicot šādas tādas darbības un rakstot gana daudz teksta un koda. Ziniet – makten iepatikās.

Un tagad arī tīk. Ja neskaita dažas kaitinošas lietas. Jāpiebilst, ka manu datoru rotā Windows XP operacionālā sistēma. Kā darbā, tā mājās. To es skaidri apzinājos, kad izvēlējos šo klaviatūru.

Paturpināsim bondiādi. Šā gada rudens. 007 atgriežās nu jau svaigā stāstā Quantum of Solace. Treileris, kurš gan vairāk izskatās pēc tīzera.