Latviešu valodas testi
- 2008. gada 29. augustā, plkst. 14:21
- 18 komentāri

Beidzot ir iespēja nesāpīgā veidā (virtuāls asociāls tests) pārbaudīt savas latviešu valodas ortigrāfijas, stilistikas un interpunkcijas zināšanas. Dažos no tiem gāja smagi, ja godīgi. Via trz. Un pārklabinātāja akomponējošais ieraksts.
Šie ir tie 18 komentāri (pievienot savu)
ortogrāfija, lācz, ortogrāfija…
tiešām ir “tēmēklis”? Nevis “tēmeklis”?
Shkjiet, ka arii padeeklis un receeklis. Jo teemeet, deet, receet saknee ir garais ee. Kaa tad vinjsh var peekshnji pazust.
Detransllitereeshanas kjeksi liku. Nava rezultaata.
Tēmēklis ir, un receklis, cik zinu… :) Likumu nezinu, varbūt tagadnē – tēmē, rec, padēj, vemj
kautkas tajaa lapaa nav kaa naakas.
ORTOGRĀFIJA. 1.TESTS. LIETVĀRDS.
sheit kadus pirmos piecus atkekseejot pareizi, vinjsh tapat raada ka nepareizi.
tēmēklis (no vārda tēmēt).
labs!
Sen jau gribēju atsvaidzināt zināšanas, bet iet cauri vidusskolas latv.val. grāmatām slinkums!
“assmens”
Uzskatāms piemērs, kad “label” elementa trūkums ievades formā nevajadzīgi sarežģī formas aizpildīšanu. Apnika tēmēt mazajos punktiņos pie otrā testa.
Es to testu skatījos jau pirms kāda gada un tad tajā bija daudzas kļūdas. Izskatās, ka nekas nav izlabots, piemēram, ananass, lai gan pareizi ir ananāss.
Ņifiga, pareizi ir tieši ananass :D
Ja iedziļinās, tad latviešu valoda ir diezgan tizla, nelabskanīga un liela daļa likumu aiz ausīm pievilkti un, ja godīgi, tad labāk viņus darbībā nedzirdēt un neredzēt :)
jachus: Nepiekrītu. Latviešu valodā šis vārds pamatā ir lietots ar garo ā un tās tas parādās gandrīz visās vārdnīcās. Es gan pamanīju vienu vārdnīcu, kur tas ir ar īso, taču tā acīmredzami ir vārdnīcas sastādītāja kļūda.
Ja iedziļinās, tad latviešu valoda ir diezgan tizla, nelabskanīga un liela daļa likumu aiz ausīm pievilkti un, ja godīgi, tad labāk viņus darbībā nedzirdēt un neredzēt
Jachus, es tev ieteiktu vērt vaļā muti un diskutēt par vārdu pareizrakstību tikai tad kad tu iemācīsies, ka likumi nav nekādi viņi, bet tie.
Es gan vienas stila kļūdas dēļ nesāktu apšaubīt cilvēka spējas spriest par kādu jautājumu. Tad jau būtu jānoraida arī daudzi akadēmiķi, kas ikdienā runā “briesmīgā” valodā.
Es drīzāk nepiekrītu pamatnostādnei, ka valoda ir valodnieku sastādītu likumu kopums. Drīzāk, valoda ir tā, kuru rada paši cilvēki, kas vēlas sazināties. Neviens ar likumu palīdzību vēl nav pilnībā aprakstījis nevienu dabisku valodu. Gramatika ir diezgan labi izpētīta, taču sintakse jeb teikumu veidošanas principi ir ļoti neskaidri par spīti daudzajiem pētījumiem šajā jomā.
Dzīvā valoda nav jāpakļauj interpunkcijas un ortogrāfijas teroram, tā pati attīstās un ir pašpietiekama. Tas ar ko nodrabojas valodnieki vairāk attiecas uz jomām, kur valoda ir jāizmanto kā instruments, piemēram, zinātnē, kur svarīga ir jēdzienu precizitāte, bet apgraizīt dzīvo valodu tikai, lai to padarītu “likumpaklausīgu” ir vienkārši stulbi un bezjēdzīgi. Nu ko cilvēks zaudē, ja uzraksta “tēmeklis” nevis “tēmēklis”? Tikai cilvēki bez dzīvēm domā, ka tam ir kaut kāda jēga. Es, piemēram, izjūtu fizisku riebumu pret vārdu Eira. Kāpēc nevar bū Eiro?
Sveiki!
Uzdevumi.lv ari ir labs.
Suds tava Dirsa