LAACZ.LV

Netipiskā veidā piektdien pavēroju šā gada olimpiādes atklāšanu. Un, atzīšos, tas ir pats krutākais un iespaidīgākais no cilvēku radītām performancēm, kuras esmu savā mūžā redzējis. Ķīnas pretenzija uz mēs esam vareni ir pieņemta un tiek izskatīta. It sevišķi, ja ņem vērā olimpiādei paredzētās celtnes, metro līnijas, lidostas termināli, ceļus, kā arī visu pārējo.

Iespaidīgā pasākuma ne mazāk iespaidīgas bildes var obzervēt teitan. Savukārt, 720p ieraksts ir jau manā rīcībā.

Un, jā, es nojaušu, cik ļoti tur tiek cienīts ķīnietis vulgaris. Un es nojaušu, ka ne viens vien simts ir gājuši bojā vai iesēdināts būvēšanas un sagatavošanās procesa laikā. Tas nemaina faktu, ka Ķīna ir spēks.

The internet movie firearms database (IMFDB). Kā jau pēc nosaukuma var noprast, iesaitētā lapa ir pārbagāta ar informāciju par to, kurš aktieris kurā filmā ar kuru ieroci ir šāvis. Izpildījums ir Wiki (kā Wikipedia). Tā kā pats personīgi zinu daudz ieroču fanus, tad pieņemu, ka pasaulē to ir vēl vairāk. Tas varētu nozīmēt, ka interesantais projekts varētu turpināt attīstīties un bagātināties. Ja noslodze nenogalinās.

Šķiet, ka ir viens kantoris, kas ir cītīgi gatavojies iPhone ienākšanai Austrumeiropā. Aizvākšanās uz Telia neskaitās. Jaunais WAPs pats par sevi arī neskaitās.

Kas skaitās, tas ir iphone.draugiem.lv. Interesanti. Aizvakar manā rīcībā nonāca informācija, ka draugiem.lv mobilā sadaļa principā ir divās versijās – parastais waps un neparastais – tas, kurš smārtfouniem. Un esot arī trešā – aifounam. Tad, nu, te nu tā ir. Dikti grūti uzejama, ne? :P

Interesanti, pa visiem saviem ārvalstu portāliem savāksies tāds āboltelefona lietotāju skaits, lai šādas atsevišķas versijas izveide, uzturēšana un parasta eksistence sevi attaisnotu? Bet jebkurā gadījumā, jauks solītis. Tiesa, tas stimulēs nabaga lietotājus lietot nevis WiFi, kas varētu būt izdevīgākais uz aifouna, bet gan kā reizi 2G/3G datu pārraidi vismaz reizi nedēļā, lai veiktu apmaksu. Žaļ.

Starp citu, tas varētu būt arīdzan ārējs pasūtījums, lai nesāktu tirgot pliku aifounu, bet gan jau piedāvātu kaut ko tieši šīs ierīces lietotājiem. Ja tā, tad, iespējams, šis nav vienīgais gaidāmais “bonuss”. Cerēsim par labu šim faktam.

Protams, aifouns Latvijā var arī izgāzties. Mēs zinām, cik kūtri ir mūsu telefonu lietotāji. Būtiski ir labs piedāvājums par sakarīgu cenu. Manuprāt, visfeinākais būtu neierobežots datu apjoms. Vēl jauki būtu kooperēties ar Lattelecom un piedāvāt arīdzan haļavno WiFi tur, kur tas telekomam ir. Galu galā nav jau pavisam sveši kantori. Nu, un cenai nevajadzētu sevišķi pārsniegt to, kuru vidusmēra cilvēks tērē ik mēnesi. Redzēs, kā būs. Diez vai skriešu akli ķert 3G iPhone. Izvērtēšu. Baterija pagaidām visu killo.

Dancing baby? Goatse? Star Wars kid? Numa numa? AYBABTA? Badger, Badger, Badger? OK Go? I can has cheeseburger? Xiao Xiao? Čaka norisa fakti?

Sekmīgākā vizualizācija un labs apkopojums interneta meme sakarā – lietas un padarīšanas internetā, no kurām cilvēki ir pavilkušies, tās modificējuši un nereti sākuši ar reliģiozu fanātismu pielūgt. Sakārtotas ērti pārlūkojamā interfeisā ar aprakstiņiem. Savulaik, kad provēju atrast skaistu vēsturisku aprakstu par interneta memēm (tiešām nezinu, kā to latviskot), neko daudz neatradu, ja neskaita definīciju, kategorizētu sarakstu, kā arī klasisko vikipēdijas kategorijas indeksu. Nu, un, protams – gūgles meklēšanas rezultāti.

Jā, un dziesma par memēm, kura pati kļuva par memi (atgādina Bilija Džoela We Didn’t Start The Fire) no šejienes:

Šodien izrādījās, ka paciņa manis smēķēto cigarešu (Parliament Aqua Blue) maksā ikurāt 10 latus. Tas ir – varētu maksāt, ja būtu nopārdevis visu.

Dodoties mājup pa Valdemārstrītu, izkāpu vieu pieturu pirms Skonto halles, jo teju vai ikdienas korķis. Tālāk ar kājām. Stāvu uz Bruņinieku, Valdemāra un Sporta ielu krusta, domīgi smēķēju. Klausos kau kādu mūzik iekš to sav telefon.

Pēkšņi ar periferālo redzi piefiksēju, ka uz gājēju pārejas stāvošajam pagājušā gadu simta beigu piektās sērijas BMW (kāds pārsteigums!) markas automobīlim paverās priekšējā pasažiera logs un diezgan aizlieta paskata un maskačkas kolorīta piesātināta seja aicina mani tuvāk. Padomādams – kas ta nu notiks, laupīs, vai, pieeju klāt.

Uz manu painteresēšanos par pasaukšanas iemeslu, šis sak, ka nopirks no manis cigaretes. Bija jau aizdoma, ka vajadzēs pīpītes. Bet te nu bija pārsteigums. Došot latu. Nu, es šim sak – cik ta ņems tos kociņus, ko? Šis – divus. Es sak – da nu to latu – paturi. Nē, – tā šis. Rezultātā – par divām cigaretēm man puisis iedeva ikurāt vienu latu.

No strings attached.

Dikti jau nu bieži šādā veidā neparakstos lielīties ar savu jau tā nemērīgi garo krānu, bet šoreiz sagribējās pašam atskaites punktu ielikt. Tā kā ārpus ģeogrāfiskās Eiropas būt nav sanācis (Turciju neskaitām), tad pagaidām šādi.

Tas ir labs. Pašpasludinātie Tempļa bruņinieku ordeņa mantinieki – Kristus tempļa augstākā ordeņa asociācija (did I get it right?) ir iesnieguši tiesā prasību, kurā pieprasa Romas pāvestu atzīt 100 miljardu eiro vērtu Tempļa bruņinieku aktīvu konfiskāciju. Jāatzīmē arīdzan tas, ka šie mantinieki nepieprasa šos konfiscētos īpašumus un citus labumus atgriezt, bet gan tikai atzīt faktu kā tādu.

Kā saprotu, viņu prasība seko tam, ka pagājušā gada oktobrī Vatikāns publiskoja dokumentus, kuri liecina par to, ka tiesvedības ceļā Tempļa ordeņa bruņinieki netika atzīti par ķeceriem. Tiesa, ordenis tika izformēts tāpat, lai nezaudētu aliansi ar toreizējo Francijas karali.

Lūk, vecais bārdainis Umberto Eko varēs priecāties. Vairāk info Daily Telegraph rakstā. Savukārt Dens Brauns varēs štukot kaut ko no šā visa iekļaut kādā no nākamajām grāmatām realitātes piegaršas radīšanai :)

Vienkārša spēlīte – baksti un dari. Visi līmeņi vienkārši, ja neskaita 25., kur ir jāizspēlē 3×3 desas. Kas, ja nemaldos, ir mūžīgā niča. Duck, think outside the flock.

P.S. Ha! Kā izrādās, pretinieks iekrita uz vienīgo man zināmo “dakšas” gājienu…

Ellīgi daudz gadu pagājis, kopš parādījās sākotnēji bezperspektīvais pārvietošanās līdzeklis Segway. Šķiet, ko nu tur vairs. Ir viš un paliks viš vienpatniš. A ņefiga.

Mazpazīstamā japāņu kompānija Toyota ir izbrīnījusi ne vienu vien nejapāni, paziņojot, ka arī ir cītīgi rušinājusies šai lauciņā. Un neba nu bez rezultātiem. Fanfārām skanot internetā parādās Winglet.

Asprātīgi ir tas, ka bez pilnizmēra divriteņu brīnuma būs pieejami arī mazāki, kuri funciklierēs tādā kā hands-free režīmā. Vicinoties ar rokām un cenšoties pārvarēt sava vestibulārā aparāta nespēju samierināties ar tik jancīgu pārvietošanās līdzekli, izklaidēties gribošie varēs iegādāties arī tādas kā mazas platformas ar kāju balstiem, kur rokām vieta nav paredzēta.

Ja ticēt internetam (kuram ticēt, protams, var, bet nedīkst), ar pilnu uzlādi (tas prasīšot vienu stundu) tu varēsi ar neizsakāmu sajūtu pievārēt piecus līdz desmit kilometrus ar neiedomājamu maksimālo ātrumu – 6 km/h.

Īpatnējas koncepcijas (lēnīgs un ne pārāk ilgdzīvojošs) transportlīdzeklis, ar kuru var pārvietoties, stāvot (tupot, sēžot) uz vietas. Tāda kā alternatīva tiem iepirkšanās tūrēs ejošajiem cilvēkiem, kuri uz dienas beigām ar pamatotu greizsirdību skatās uz ratiņkrēsliem un cilvēkiem tajos. Protams, ja tas tiek izmantots publiskās vietās, daudz drošāk ir šāds ātrums. Nevis kā segvejs, ar kuru var normāli notriekt kājāmgājēju.

Tad, nu, saistītā informācija:

• Jūtūbes video
• Gūgles ziņas
• Ko par to saka jaunais Delišs
• Vikipēdijas raksts, kurš, visticamākais, tuvākajā laikā tiks aši papildināts

Šķiet, ka šī vizualizācija ir ja ne labākā, tad viena no labākajām iespējamajām pieejām tāda tipa datiem. Konkrēti šī ir par šā gada filmu ieņēmumiem. Skaisti. Tur ir arī citi grafiki (par citiem gadiem, kā arī atsevišķa sadaļa lapas statistikai).

Efektīvi parādīts, kuros laikos un kādā veidā tiek laistas klajā lielbudžeta filmas.

Diezgan bieži dabonu izgāzties ar savām aritmētikas zināšanām un tad uzklausīt komentāru, kurš teju vienmēr ir viens un tas pats – tāda tā pirmā ģimnāzija, ja? Šodien es ieraudzīju jaunā draugiem.lv WAPa cenas, kas mani samulsināja. Ja mēs pērkam pieeju draugu WAP’am uz vienu dienu, tas mums izmaksā 9 santīmus. Ja mēs pērkam pieeju vienā rāvienā uz nedēļu, tas mums izmaksā par vienu santīmu dārgāk – 50 :)

Nu, ir jau skaidrs, kāpēc tā – nav attiecīgā tarifa. Bet jebkurā gadījumā, šķiet, vairumā parasti ir lētāk, nevis tieši tik pat, vai šai gadījumā – dārgāk. Pie kam, attiecīgā XHTML versija (krāsainā) apēdīs arī papildus megabaitus ne pārāk lētā GPRS trafika.

Āh, tāda pirmā ģimnāzija, bleh…

Pieņemu, ka jaunā versija tik tiešām ir iespējām bagātāka, taču WAP’a remeiks nav attaisnojams. Mazfunkcionālā galviņa uz mana SE W810i aizņem trešdaļu ekrāna. Man izskatās, ka šī versija ir optimizēta lielekrāna daiktiem. It sevišķi nepamet sajūta, ka šāda tipa saskarni esmu redzējis uz aifounam optimizētām lapām :)

Lasot internetu, netīšām uzgāju intersantu faktu par pēcakara Ungāriju. Un arī par mūsu pašu naudu :)

Kādus vairākus gadus pēc pirmā pasaules kara naudas reformas rezultātā tika uzorganizēta naudas vienība pengő. Tā tika ieviesta, lai aizvietotu ungāru kronu (koronu?), kura, savukārt, aizvietoja iepriekš pastāvējušo Austrumungārijas kronu. Kurss bija interesants – 12 500 koronas par vienu pengő.

Starp citu, bērnībā man kā viens no naudas identifikācijas vārdiem bija penga. Tagad zinu, no kurienes tas nācis :)

Atgriežamies pie nogalinātā troņmantnieka zemes. Gāja gadi, gāja kari, zemi mīdīja zābaki un kārpurķēdes. Karš beidzās un 1946. gadā nolēma, ka vajadzētu tā kā atgriezties pie pašu naudas. Hiperinflācija, zinieties. Sagrauta ekonomika, saprotieties. Radās forints. Un te nu es nonāku pie tā, kas mani nogalināja. Kā jums šķiet, cik tieši bija maiņas kurss? Cik vecās naudiņas bija jāsagrabina, lai iegūtu savā īpašumā vienu spožu forintu?