LAACZ.LV

Prior Scriptum. Sāku rakstīt iepriekšējo ierakstu, bet aizķēros pie filmiņas. Tad to izcēlu un pārnesu šamējā ierakstā. Tagad arī tas ir nu jau par divām dažādām lietām, kuras savā starpā saistītas ir teju vai ar neko. Es vairs nedalīšu.

Klau, mans dārgais lasītāj! Mēs takš zinam, kas ir jautājums, va ne? Un zinam arī to, kas ir atbilde. Ir labi jautājumi, ir slikti jautājumi, ir retoriski jautājumi un ir stulbi jautājumi. Tieši tāpat ir ar atbildēm. Vari atbildēt gudri, vari pajokot, vari izvairīties. Bet kur ir sāls? Jautājumā? Atbildē?

Pavisam noteikti ir skaidrs tas, ka bieži vien sāls nav atbildē uz uzdoto jautājumu. Izrādās, ka šad un tad sāls nav pat pašā jautājumā. Tas jāmeklē tai pārdomu brīdī starp uzdoto un atbildēto. Šodienas pozitīvuma un mākslinieciskās baudas deva nāca no šīs īsfilmiņas. To var redzēt arī embedotu ieraksta beigās.

Patīkami ir ne tikai pati filmiņa kā darbs, bet arī tas, cik tā cilvēku spēj pasniegt cilvēcīgu un pozitīvu. Ļoti labs pretmets nu jau tradicionālajam amerikāņu stulbumu ilustrējošajam materiālam. Cilvēki ir tik dažādi un galu galā, tā pati tieksme pēc naudas, sievietēm, padarīta darba vai miera visā pasaulē var tikt pasniegta vairākās gaismās. Šī ir pozitīva un cilvēcīga. Redzot, kā ar fona mūziku, kameru, montāžu un velnsviņzinkovēl var panākt tik pozitīvu noskaņu, gribas visu pamest un iet mācīties par kinomeistaru. Pieņemu, ka no tā paša materiāla var uztaisīt arī makten depresīvu filmiņu par egoistiskajiem šovinistiem un merkantilajiem īgņām.

Atbildot uz to pašu jautājumu, es nevarētu pateikt labāk par vienu no respondentiem. Man gribētos, lai diena ir izdevusies. Perfekti pateikts, lai arī bezpersoniski un tikpat universāli, cik horoskopi.

Šis ir nācis no tā paša Gūgles fīdrīdera dzīlēm.

Izmantojot iespēju, virtuāli pasakos viņam par Adeli, kuras dziesmu Hometown Glory izdzirdēju divos citos viņa video un aši pēc vārdiem sagūglēju rokā. Nez kāpēc nebiju pamanījis šo britu meiteni, lai arī Cold Shoulder bija dzirdēta. Tāpat arī Chasing Pavements. Piespiežot domājamo aparatusu, atceros arī par kaut kādu meiteni, kura internetu tradīcijās varētu tikt dēvēta par Eimiju Vaithausu divi punkts nulle. Negribētos, lai viņai pirmais albums, kuram par pamatu ir iepriekšējās attiecības un to laikā piedzīvotās nebūšanas, būtu izzīdis visu radošo.

Ķemmējot ilgu laiku nelasīto iekš Gūgles fīdrīdera, šis tas ir aizķēries. Šoreiz no jautrībām.

• Iespējams, ka tas ir citai menalitātei raksturīgi, bet noderīgi un ģeniāli aizvien – cīņai pret maizīšu zagļiem gotovs!
• Interesanti un mazliet ķecerīgi. Duglasa Adamsa piecdaļīgā triloģija Hitchhiker’s Guide to the Galaxy, izskatās, piedzīvos vēl vienu daļu. Atraitne ir atradusi potenciālo autoru. Don’t panic?
• Turam roku uz pulsa internetiem un vērojam jauno memi – nekustīgais kustīgais kaķis – ņiņzja.

Lai top dienas krāsainas, lai priekšnieks sēc dusmās. Ar zināmu piepūli – daiļi. Šis izgājiens neierindojas ofisa prenku kategorijā. Tas ir kaut kas vairāk vai mazāk māksliniecisks un kreatīvs.

Šķiet, ka mēneša teiciens. Zinātniekiem esot kāda jauka tradīcija. Reizi 13.8 miljardos gadu viņi savācas kopā un palaiž lielo hadronu paātrinātāju. Via Petrovičs. Jā, un arī tīmekļa maitu lijas nebija ilgi jāgaida. Starp citu, latvieši zin arī to, ka viņi esot sabojājuši vienu no CERN failiem.

Atbraucot no Londonas mūs sagaida vārdiem neizsakāma jautrība.

Plānotais siltumtrases remonts ir mūs atbrīvojis no karstā ūdens. Laika posmā no 10. līdz 26. septembrim (!). Mēs par to neesam tikuši informēti, jo mājas vecākais ir vai nu atteicies no savu pienākumu pildīšanas vai arī vienkārši tos ignorē.

Protams, ka apkure līdz ar to arī nepastāv. Nu, un ir veselības problēmas ar riktīgas saaukstēšanās simptomiem, kurām šādi apstākļi nāk tikai par labu. Nez, ir kāda doma, kāpēc siltumtrase jārekonstruē ir tieši tagad, nevis vasaras laikā?

Nāksies sildīt ar elektrības uzparikšu palīdzību, aktīvi mazgāt veļu, lai darbinātu veļas žāvētāju, kā arī šmorēt un cept cepeškrāsnī. Nebūtu mājās mazs bērns, varētu ķieģeli sildīt uz plīts…

Rīt no rīta atdalos no Latvijas, lai aizdotos uz Londonu, ietverot programmā arīdzan Temzas festivālu vīkendā. Atgriezīšos otrdien. Visticamākais, ka ar milzumu pozitīvu emociju. Kā jau no katra atpūtas brauciena :) Veselība pašlaik liek sevī vilties, bet būs jau labi!

Divi reperpuiši frīstailā viens otru zākā (jūtūbe). It kā video pats par sevi man nekādas emocijas neizraisa. Emocijas izraisīja runātā tulkojums :)

Mazs turpinājums iepriekšējam ierakstam. Luksofors vakar vakarā jau bija izslēgts (mirgojošais dzeltenais). Un tāds tas bija arī šorīt ap septiņiem. Manuprāt racionāli izlietota nauda vispārējā taupības režīma ietvaros :>

Principā, pilnībā piekrītu šamajam Glupā ierakstam.

Lieki piebilst, ka pa Ozolnieku ceļu brauc reti kurais, līdz ar ko – izgriešanās intensitāte no Ozolniekiem (tur Iecavas tilts ir slēgts ar ķieģeli) nule luksaforizētajā krustojumā ir smieklīga. Neskatoties uz to, uz Jelgavas apvedceļa, pa kuru visi tiek sūtīti braukt ar dažādu zīmju un īslaicīgu apļu palīdzību, rodās superfeins sastrēgums.

Tad, nu, man ir jautājums. Vai tas luksofors ir saistīts ar dzelzsceļa pārbrauktuvi? Jo tad, kad normālā situācijā atverās šlakbaums, šis krustojums ir jāšķērso kaudzītei tur nostāvējušu automobiļu.

Kāda sūda pēc tā krustojuma konfigurācija ir tik sajāta? Braucot no Rīgas, viena josla iet pa labi (“laicīgi” uzzīmētie apzīmējumi gan liek cilvēkiem braukt autobusa pieturā un tad pēdējā brīdī apmulsušiem no tās ārā, bet pārkārtošanās pēdējā brīdī nepalīdz, jo tur ir fiziska saliņa), aber šošeja pašā krustojumā satur nu jau vienu joslu katrā virzienā.

Vai tiešām projektētājiem, plānotājiem un visas Latvijas luksoforizētājiem pietrūkst elementāru zināšanu, saprašanu un spēju izdomāt, ka a) luksofora slēgāšanās jāpielāgo esošajai situācijai b) ja no tā nav jēga (un, ja atmiņa neviļ, tiltu remontēs GADU – tas NAV nekāds jaunums), tad nafig vispār vajadzēja to darīt tagad? It sevišķi, ja pēc dažiem gadiem tur domāšot pavisam ko citu?

Faktiski Rīgas – Jelgavas šoseja pēdējo dažu gadu laikā ir aprīkota ar četriem (!) sarkandzeltenzaļajiem briesmoņiem. Un ar katru no tiem ir bijušas pēcuzstādīšanas paģiras. Vai tas neliecina par kāda kantora cilvēku smadzeņu apjomu vai elementāru nevēlēšanos/nespēju tās likt lietā? Vai arī kopumā – par industrijas stāvokli un to, cik ļoti liels “a man uzdirst” tur ir sastopams kā no pasūtītāja tā no izpildītāja puses?

Ja ticēt pesimistiem, šī ir īsā nedēļa. Principā, šis ir arī īsais mēness. Un gads. Un gadsimts. Un gadu tūkstotis. Miljons, ja vēlaties. Jo rīt tiks iedarbināts LHC. Starp citu, ja jums ir bail palaist garām to brīdi, kad Zeme ies bojā, ik pa laikam iegriezieties interneta vietnē, kura ir veltīta šim jautājumam – Has the Large Hadron Collider destroyed the earth yet?.

Jā, un pēdējā dienā ir vērts atkārtot vielu un noskatīties End Day – BBC filmiņu par dažādiem pasaules bojāejas scenārijiem. No kuriem pēdējais dikti velk uz LHC.

Pie kam, pateicoties LHC mums būs par vienu rekordu vairāk. Piecdesmit valstīs aptuveni 300 attiecīgi aprīkoti datu centri apstrādās iegūto informāciju (ja neaizies bojā ar visu planētu). Tas būšot lielākais tik īsā brīdī pārraidītais un vēlāk apstrādātais datu apjoms.

Nu, un, protams, apsveicu visus Vogonus, kuri lasa manu blogu. Ja paveiksies, nebūs jātērē resursi Zemes likvidācijai un maģistrāles būvniecība varēs turpināties bez problēmām.

Tiksimies reinkarnācijā.

Ko mēs jau zinām? Kosmosam bītboksa sesijas ir ok, bet nav izcilas. Tagad noskaidrosim, ka kosmosam vēl ir jāmācās arī ēnu teātris. Protams, jautrību nepārist, bet profesionalitātes ziņā – fantastika. Gan jau ka klīst pa meiliem šamais klips aizvien. Protams, kurš gan cits varēja iesūtīt, kā Ivars.

Neizplūdīšu. Ir viena lieta, kas mani fakscinē, lai neteiktu, ka mulsina. Tas ir tas, ka ik reizi, kad kādā Prāta Vētras koncertā tiek atskaņota dziesma Скользкие Улицы, publika, kura dzied līdzi, to dara bez akcenta. Koris, kurš dzied, ir tik viendabīgs un naturāls, ka nav ne grama no mūsu valodas niansēm.

A dziesma ta smuka. Un tas, ka cilvēki spēj to dziedāt līdzi bez jebkādiem akcentiem šmakcentiem, man liek tomēr ik reizes nobirdināt pa asaciņai nē, bet asariņai. No vienas puses, pat dikti žēl, ka nebiju uz vietas Mežaparka koncertā. Jo cerēju uz БИ-2 parādīšanos Jelgavā :) Galu galā, neba nu gluži tālu tobrīd viņi bija. Jūrmalā, ja nemaldos.

Turpināšu jums apnikt ar mūziku, kura man netipiski ir ietikusies. Starp citu, Mattafix bija tīri ok (Lielās pilsētas dzīve neieslēgta). Aber Zviedrijas Beatbox, Inc aizgājušā gada Gustavo pavadošajiem leišu braļukām neielika. Kaimiņi bija labāki. Vismaz džangla sesijā. Var jau būt, ka pareizais piegājiens ir miksēt jūtūbes tautu (tas tur zaļais nav Džeremijs).

Ir tāds regejdāns džekiņš kā RCola. Viņam viss ir viduvējs (it sevišķi, ja ņem vērā faktu, ka man ne sevišķi patīk viņa stils). Bet viens sets ir fantastisks. Vārdā BadBoy Bounce. Tas viss ir labs, bet visizcilākais ir tas, kas man iesēžās atmiņā. Un no šamā seta tā ir tituldziesma – 93./94. gada ņekajas Keshia (Keisha?) Chante izpildīts soulveidīgs gabals Bad Boy ar viņas dalību pārmiksēts mazliet džanglīgākos ritmos. Ja nu kādu incē, te būs oriģināls.

Principā, varētu jums piedāvāt visu miksu un teikt, kurā minūtē meklēt, bet izmantoju Audacity iespējas un izgriezu tikai attiecīgo gabalu – RCola – Bad Boy (feat. Keshia Chante).

Ak, jā. Tie, kuriem ir iespēja, – basiņus… basiņus…

Beidzot, šķiet, man ir noformulējies savs a priori vienīgais un pareizais viedoklis par Gūgles nesen klajā laisto visu citu pārlūku biedu – Google Chrome. Tad to arī provēšu ietērpt vārdos, teikumos un interpunkcijā. Atvainojiet, ja kāds teikums nesapas. Neesmu domrakstus rakstījis jau kādu laiku, līdz ar ko – es vēl tikai trenējos un mācos. Pārlasījis uzrakstīto esmu tikai vienu reizi, kā rezultātā – piedodiet/atvainojiet, ja kas ne tā.

Iesākumam maza rekapitulācija. 1. septembrī it kā netīšām un neprognozēti Eiropai paredzētā anonsa komiksa kopijas tika piegādātas ātrāk, nekā paredzēts. Viens no adresātiem bija vācietis Filips Lesents, kurš ir autors kādam no vairākiem Gūgles neoficiālajiem blogiem (Google Blogoscoped). Viņš, protams, bez steigas un ar apdomu to visu ieskanēja un izkladzināja pa visupasauli.

Tai pat dienā Gūgle laida klajā ierakstu savā blogā par to, cik viss būs superforši ar jauno mega produktu – visu pārlūku pārlūku Google Chrome. Otrajā septembrī Gūgle izvietoja komiksu pie sevis.

Šodien DB lasīju par Draugiem – Draugiem lieli plāni. Atsijājot ūdeni ir skaidrs, ka nekas sevišķs nenotiek. Ja neskaita vienu lietu – būšot API. Iespēja trešo pušu izstrādātājiem piedāvāt savus risinājumus milzīgajām tautas masām Draugos. Atzīšos, ka gaidu ar nepacietību. Jau kādu laiku padomā ir dažas idejas.