Sen nav bijis iespējas satikt satiekamos, parunāties ar tiem, ar kuriem gribās parunāties, kā arī konsumēt dažādas konsistences likvīdas vielas nenoliedzami jautrā un kuplā kompānijā. Tālab, lai atgūtu nokavēto, ar K“ K akceptu nākamo ceturtdien, kas, lai cik tas nebūtu oriģināli, iekrīt ikurāt ceturtajā decembrī, visi interesenti ir laipni aicināti pulcēties Kapteiņa Enriko pulkstenī (Antonijas iela 13, Rīga, Latvija). Pasākuma sākums provizoriski tiek lēsts uz 18:00.
Tā kā iepriekš tika saņemti pārmetumi, ka termins php.lv pasākuma nosaukumā atbaida tos, kas nezin, ko nozīmē lv, kā arī nav gluži precīzs raksturojums apmeklētājiem, tad šoreiz nosaukumā to neiekļausim. Ejot līdzi laikam un sociālpolitiskajam klimatam, kā arī ņemot vērā, ka kopš iepriekšējā pasākuma ir daudz kas noticis, par oficiālo devīzi tiek pasludināta Iededzies par latu!. Te gan vietā būtu piebilst, ka tas nenozīmē nepieciešamību iedegties par summu, kura nepārsniedz latu.
Attiecīgi, ņemam līdzi sevi, kādu stabilo naudas vienību, un labu garastāvokli. Šoreiz nav iebildumu pret kakintošiem. It sevišķi jaunajiem alumīnija prō. Pasākuma programmā, visticamākais, neizpaliks dažādi vista-vai-ola rakstura strīdi, jau par tradīciju kļuvušo tēmu pārgremošana perfekti kompetentu un zinošu personu starpā par lietām, kuras lai paliek tur, kur tās ir pārspriestas.
Aicināts ir ikkatrs, kurš jūt sevī vēlmi iepazīt jaunus cilvēkus, satikt sen nesatiktus, vai arī vienkārši nav nekā labāka ko darīt 4dienas vakarā. Jautājumiem ir sava vieta.
[1] Sveiciens Stabils! ir saīsinātā versija no sveiciena Lats mūžam stabils!, kuru pienākas bilst ik reizi, kad neesi pārliecināts par sveicamā politiskajiem, ekonomiskajiem vai jebkuriem citiem uzskatiem vai arī vienkārši nezini, kas zvana.
Heh. Ne nu gluži pa kluso, bet man sevišķi nemanāmi, leļļu teātrī ir atdzimusi izrāde Nāc pie puikām!. Šodien pirmizrāde. Šī vairāk ir piezīme sev – jāaiziet :)
Jā, vakar biju uz pēdējo izrādes Filadelfija, te es nāku! rādījumu. Sasodīti patika un priecājos, ka esmu to redzējis. Prieku diezgan spēcīgi gan centās samazināt diezgan drausmīgie sēžamaparāti mazajā zālē. Un palielināt kāds tik tiešām sirsnīgi smejošs (nereti viens pats) skatītājs rindu zemāk.
Šodien komentāros pie iepriekšējā Hanzenes/Swedenes ieraksta parādījās saite (paldies uldimb) uz Swedbankas internetbankas iPhone versiju – ib.swedbank.lv/mobile.
Iespējas ir elementārākās, bet tieši tās, kuras man no mobilā telefona ir nepieciešamas. Kontu kopsavilkumi un pēdējās transakcijas jau bija pieejamas vecajā hanzaneta mobilajā versijā (hanzanet.lv/wap). Bet pietreūka parastā hanzanetā veicamo maksājumu fīča. Lai to varētu izdarīt no WAP versijas, nācās čakarēties un šos maksājumus definēt Hanzanetā. iPhone versijā tas vairs nav nepieciešams, jo vietējos maksājumus tur var veikt tieši tāpat kā lielajā Swednetā.
Neesmu lietas kursā, vai šī versija ir pieejama arī citiem viedtelefoniem, bet no parastas nokijas to izmantot nevar. Pašā Swedbankas lapā par šo saiti neko atrast neizdevās.
Vai jūs zinājāt, ka pirmais komerciālais laikrakstžurnālveidīgais resurss internetā tika palaists 1994. gadā vēl pirms parādījās Netscape pārlūks? Vai jūs zinājāt, ka tieši šai resursā vairumā tika tirgoti un sāka parādīties pirmie mums tik mīļie elementi – reklāmas baneri? Runa ir par resursu, kurš jau kādu laiku nav pieejams tiešsaistē, bet deviņdesmito otrajā pusē bija viens no manis iecienītākajiem – HotWired.
Atcerējoš par šo resursu tad, kad šodien netīšām savā Gūgles rīderī piefiksēju, ka dažas saites nosaukumā satur man tai laikā svētu vārdu – WebMonkey. Uzreizi atcerējos savus pirmos soļus internetā, web programmēšanā, tā iespēju un satura apzināšanā. Pirms nepilniem pieciem gadiem jau apraudāju lapas nāvi. Bet, sevpar lielu kaunu un nožēlu, biju palaidis garām lielo notikumu šī gada maijā. Bet par to pēc brīža.
1994. gadā Umberto Eko savā publikācijā iekš kāda Itālijas laikraksta pauda savu viedokli par tā laika operacionālajām sistēmām savā garā – salīdzināja tās ar reliģiskajām konfesijām. Makintošs tapa pielīdzināts katolicismam, kamēr DOSs – protestantismam. Diezgan skaist, lai arī lielāko daļu Eko gara darbu es nesaprotu ij ne par trim procentiem :)
The fact is that the world is divided between users of the Macintosh computer and users of MS-DOS compatible computers. I am firmly of the opinion that the Macintosh is Catholic and that DOS is Protestant. Indeed, the Macintosh is counter-reformist and has been influenced by the ratio studiorum of the Jesuits. It is cheerful, friendly, conciliatory; it tells the faithful how they must proceed step by step to reach — if not the kingdom of Heaven — the moment in which their document is printed. It is catechistic: The essence of revelation is dealt with via simple formulae and sumptuous icons. Everyone has a right to salvation.
DOS is Protestant, or even Calvinistic. It allows free interpretation of scripture, demands difficult personal decisions, imposes a subtle hermeneutics upon the user, and takes for granted the idea that not all can achieve salvation. To make the system work you need to interpret the program yourself: Far away from the baroque community of revelers, the user is closed within the loneliness of his own inner torment.
Ehh… Atminos grāmatu sēriju Apvārsnis, šķiet, kuras ietvaros diezgan daudz varēja palasīt pasakas par viduslaiku pirātiem. Atceros arī kapteini Bladu. Un vēl visu ko. Piedzīvojumi, tālas zemes – ko vēl desmitgadīgam grāmatu tārpam vajag? Kamēr Somālija, pateicoties savai iekšējai nestabilitātei un ilgajiem kariem, ir kļuvusi par patvērumu mūsdienu pirātiem. Jāpiebilst, ka tie pašlaik ir visinteresantākie, jo, atšķirībā no jūru sirotājiem, sevišķi neslēpjas, ir diezgan atzīmējušies uz vispasaules skatuves un Somāliju varētu saukt par mūsdienu Portrojālu.
Pirmajos šā gada deviņos mēnešos pie Somālijas krastiem ir apzināti 63 pirātu uzbrukumi vai to mēģinājumi. Septembra beigās pirātu gūstā bija 250 cilvēki ar 12 kuģiem (!). Vidējais ienākums no viena kuģa, par kuru tiek samaksāts izpirkums, ir divi miljoni dolāru.
Skatoties dažnedažādus seriālus bez ierastā series-junky efekta ir arī citas blaknes.
Piemēram, provēt atvērt visas referencētās mājaslapas (tie-in websites). Iekš How I Met Your Mother tā ir ierasta lieta. Piemēram, Not a Father’s Day. Pēdējo dažu dienu laikā grēkojot ir pieķerts arī Life un vēl, šķiet, viens seriāls. Te gan korekti būtu piebilst, ka šīs lapas lielākoties nav tik smieklīgas (vai nereti kaut attāli saprotamas) bez konteksta.
Nākamā lieta ir teicieni un citāti. Ja ir vēlme atminēties kādu tuvu seriālu, tad to bieži vien ir viegli izdarīt ikurāt pēc šiem teicieniem. Kur tos meklēt? Internetos. Ja precīzāk, tad iekš Wikiquote.
Bet pēdējā laikā esmu pasācis pievērst uzmanību seriālos izvēlētajai mūzikai. Jaunākais no atklājumiem ir iz Chuck otrās sezonas trešās sērijas – The National – Fake Empire un grupiņa pati par sevi. Bet tā nav nebūt vienīgā.
Protams, ka iepriekšminētās lietas attiecas arī uz pilnmetrāžas filmām. Bet, tur pie šīm štellēm tiek piestrādāts stipri vien fundamentālāk, kas bieži vien vairs nav tik inčīgi.
Kad parādījās ziņas par Hansabankas brenda migrāciju uz Swedbank, nekādas emocijas man tas neradīja. Galu galā, katra mātes banka, iegādājoties kādu citu banku, to dara. Veiksmīgs piemērs ir Unibanka pārtapšana par SEB. Diemžēl, par Swedbank to es nevaru teikt…
Maza liriska atkāpīte. Kad vasarā Hansabanka palaida savu jauno hanzanetu, es spļaudījos. Funkcionāli uzlabots vai pielikts klāt nav absolūti nekas (vismaz ne manis lietotajām padarīšanām). Viss, kas ir izdarīts, ir dizaina maiņa. Pie kam, man nepatika. Pasteļtoņu pārspīlējums, lietotājam nenoderīgi laukumi ar reklāmām un virsrakstiem, un tā tālāk. Kā kompensācija par vizuālās baudas trūkumu un vēl haotiskāku navigāciju, hanzanets ir kļuvis stipri vien ātrdarbīgāks par iepriekšējo tā versiju. Tā kā ātrdarbība ir milzīgs pluss, tad pārējo esmu ar mieru pieciest.
Man šķiet, ka ik vienam redzamās un zināmās lietas, ar kurām Hansabanka varēja lepoties no tiesas, bija korporatīvais stils, brendi (Hansabanka, Hanzanets). Pašlaik vizuāli jaunais logotips ir drausmīgs (atgādina spēļu zāles logo). To arī vēl varēja pieciest. Bet tagad viņi ir nolēmuši nomainīt arī Hanzaneta nosaukumu. Kas, kas, bet hanzanets bija jau kļuvis par īpašvārdu. Diemžēl, jaunais tā nosaukums ir ib.swedbank.lv.
Kas interesanti, korporatīvā stila uzspiestās dizaina izmaiņas vienīgajam par labu ir nākušas hanzanetam. Tas ir kļuvis pievilcīgāks un lietojamāks. Un nepiekritīšu Mārcim, ka tā ir ieklausīšanās kritikā. Tas ir vienkāršs korporatīvā stila mainījums. Starp citu, variet ievērtēt arī oriģinālo swedbankas internetbanku.
Es līdz šim esmu mazliet vīlies ikkatrā komiksu transformācijā par pilnmetrāāzas ekranizāciju. Izņēmums bija Transformers, bet tur ir pavisam cits stāsts. Taču, ja vien viņi mani tagad nečakarē ar treileri, Watchmen kinoversijai vajadzētu būt über. Protams, mana objektivitāte ir relatīva, jo fonā skanošā Muse mūzika paķēra uz jūtām. Šķiet, ka ar specefektiem pārsteigt vairs nav viegli. Depresīvo betmenu/spaidermenu arī esam atskatījušies. Kad pasaule ir sagatavota tam, ka komiksu realizācijai nav nepieciešams vairs būt tikai specefektu pārbāztai grāvējfilmai, var tajā beidzot ielikt arī kaut ko tādu, lai uz filmu atnāktu arī tie, kas nav tīras datorgrafikas piekritēji.
Dažas dienas atpakaļ pamanīju klipiņu ar Apple reklāmu iz New York Times lapas. Izrādās, ka tas nav nekāds svaigums, jo specifiski video klipi baneru vietās šim duetam ir jau diezgan ilgu laiku un dažādu veidu. Tie ir atdzīvināti, jo tajos realizētais scenārijs ir specifisks katram ne tikai izvietojumam, bet pat pielāgots banera formai :) Izdomas ziņā neko fantastiskāku neesmu redzējis. Uzskaitīšu tos, kurus esmu atradis.
Sākumā mana attieksme pret šīm reklāmām neko cildinoša nebija. Protams, ideja interesanta, bet ļoti jau nu agresīva (kas Apple nav neierasts) attiecībā uz Microsoft. Tagad jau uz to skatos kā uz noslāņojušos kampaņu, kura ir amizanta un nereti ellīgi oriģināla. Šīs baneru reklāmas to pierāda ar uzviju. Pieņemu, ka jau tagad daudzās skolā mārketinga un PR cilvēkiem tiek stāstītas lekcijas par šo kampaņu, tās tiesiskajiem aspektiem un citām lietām, par kurām normāls cilvēks nemaz neiedomājas, bet tas varētu būt ellīgi interesants pētījums. Žēl, ka man tā laika nav tik daudz.
Starp citu, podkāsta This Week in Techieprekšējā epizodē pēdējās 45 minūtes ir intervija ar PC lomas atainotāju Džonu Hodžmenu (John Hodgman). Izrādās, ka konkrētais tēls ir dikti runātīgs, manai gaumei perfekti asprātīgs un visādi citādi interesants cilviņš. Tas ir pateicoties tam, ka jau kopš neatminamiem laikiem viņš ir ASV ļoti atpazīstams jokplēsis. Starp citu, Mac lietotājs kopš 1984. gada :)
Par otro džeku neko daudz nevaru pastāstīt, jo viņš ir tipisks holivudas aktierelis un bijušais Drū Berimoras draudziņš.
Ja jums šķiet, ka Windows vīrusi ir šausmas, bet visi jaunie telefoni ir klupņu kopas, tad mieriniet sevi ar kļūdu, kuru savā programmatūrā pamanījušies ielaist Google Android izstrādātāji. Un jūtieties droši un labi ar savajām sīkajām problēmiņām.
I was in the middle of a text conversation with my girl when she asked why I hadn’t responded. I had just rebooted my phone and the first thing I typed was a response to her text which simply stated “Reboot” – which, to my surprise, rebooted my phone.
Tātad. Rakstot īsziņu, neatjaunināta programmatūras versija tās saturu izpildīja kā komandu. Tas nozīmē, uzrakstot īsziņu rm -rf /, tā ne tikai tiks aizsūtīta, bet arīdzan izpildīta uz jūsu tālrunīša. Nezinu, kādā režīmā darbojas Androīds, bet, ja tas (režīms) ir priviliģēts, varat pateikt atā savam aparātiņam:)
Vispār jau amizanta kļūda. Gan jau ka izstrādātājam ir kāds vērā ņemams arguments, kāpēc tieši šitā un ne savādāk :)
Vienkārša, ātri izejama un simpātiski uztaisīta spēlīte par helikoptera vadīšanu, dažādu smagumu cilāšanu un vienkāršiem, lai arī dažbrīd kaitinošiem uzdevumiņiem.
Nolēmu godīgi padalīties ar saturu, pie reizes pieminot, ka nekuram ir lielāks krāns, nekā man līdz šim šķita.
Kopš 2007. gada jūnija līdz šai baltai dienai Gūgleprāt 300 tūkstoši unikālo apmeklētāju nekur.lv ir apmeklējuši 777 tūkstošus reižu, saģenerējot 1.4 miljonus lapu apskašu (?) un vidēji nekur.lv vizītes laikā pavadot piecas minūtes.
Pēc tiem pašiem datiem pagājušonedēļ 11 tūkstošu unikālo apmeklētāju nekur.lv iegriezās 20 tūkstošus reižu, apskatot 34 tūkstošus lapu un vidēji ik vīzītē tam patērējot četras ar pusi minūtes.
Ja līdz šim es ar lielu piespiešanos spēju sameklēt kādu brīvu brīsniņu pastrādāt pie jaunās nekur.lv versijas un jaunajām iespējām, tad tagad motivācija ir rokā. Emm. Nepārprotiet. Motivācija ir tā, kas ir rokā. Vajag tikai rakt.
Daudziem nav noslēpums, ka pamatskolas laikos nepilnu gadu apmeklēju mūzikas skolu. Tā kā man tēvs bija trompetists, bet ģitārspēles klase bija aizpildīta, nācās izvēlēties mežragu. Diezgan ātri tika apgūtas pirmās iemaņas, tika sasniegta pat zināma meistarība dažādu gana vienkāršu melodiju spēlēšanā.
Tad nu sestdien izdevās pierādīt, ka ir lietas, kuras itin veikli tiek aizmirstas tiklīdz tās vairs nav nepieciešamas. Paprovēju iepūst trompetē. Bērnībā pēc pirmo iemaņu apgūšanas sevišķi nešķiroju, vai jāpūš ir mans skolas mežrags, vai arī jāaizņemas tēva trompete. Šoreiz jebkura pūšana palika bez skanošiem rezultātiem. Kaut kāds troksnis bija, bet tīri vai šausmīgs. Tik pat stulbi blenzu uz trīs ventiļiem un spēju sazvejot atmiņu plauktos kaut vienu noti. Bezcerīgi. Mēģinājums izskatījās tā, kā attēlots zemāk redzamajā bildē. Es tur tik tiešām nevis smejos, bet ellīgi sasprindzis cenšos izpūst kaut vienu tīru toni…
2004. gada 26. janvāris kādam Jaunzēlandes iedzīvotājam sākās ar kvīti par ātruma pārsniegšanu pastkastītē. Būtu jau maksājis tos 120 vietējos dolārus, bet acīgā kārtā pamanīja, ka kvītī minētais pārkāpuma datums ir 1974. gada 23. jūnijs.
Izrādījās, ka cilvēks uz mutes kritis nebija, brīvs laiks arī atradās, sacerēja atbildi esejas formātā, tajā iekļaujot ij A-komandu, ij ceļošanu laikā, ij pārvietošanos ar ātrumu, kurš pārsniedz 1 tūkstoti kilometru stundā, ij Hondas agrīnos automašīnu prototipus, un, beigu beigās, arī auto zādzību, esot kuru izpildījis dažas stundas vecs zīdainis.
