Jautājums – kā ienest lidmašīnā klasisku šaujampulveri? Ielikt mazā caurspīdīgā burciņā, to iesaiņot mazā caurspīdīgā maisiņā un … uzrādīt drošības pārbaudē. Klasiski – cilvēki, kaut ko meklējot, nemana to, kas ir acu priekšā. Carrying Gunpowder through Airport Security.
Atvainojos tiem, kas lasa mani caur RSS/Atom. IespējamsVisticamākais Drošs, ka jūsu iecienītākajā barotņu/fīdu/avotu lasītājā sakritīs kaudzīte ar atkārtotiem ierakstiem. Tas saistīts ar beidzot realizēto pāreju no klasiskā FeedBurner konta uz Gūglē integrēto.
Tas tādēļ, ka visas saites, ieskaitot tās, kas norāda uz pašiem ierakstiem, tagad iet nevis caur fīdburnera uzskaites sistēmu, bet gan Gūgles feedproxy. Diemžēl, tā vietā, lai nomainīt tās tikai jaunajiem ierakstiem, Gūgles tante ir nolēmusi nesekot principam cool URI’s never change. Kā arī, tas katram ierakstam apakšā piekabinās apnicīgu un man pirmo miljonu sološu reklāmu.
Labā ziņa – varētu būt, ka beigsies nedienas ar jautājumzīmēm diaktrizēto burtu vietā. Probēma netika atrasta nedz pašā fīdburnerī, nedz wordpresā (izmeklējos līks), nedz kur citur. Tā kā tagad viss notiks caur Gūgles feedproxy, ir cerības, ka viss uzlabosies. Ja tā, tad problēma tomēr būs bijusi fīdburnerī, un tas mani kā latvieti nemaz nevar nepriecēt, ne tā?
Jā, un šādas problēmas neviens, šķiet, nerisina vai arī neuzskata par problēmām :(
Vai jūs zinat, ka Liepājā dzīvo un uzdarbojas degradējušies kriminālie elementi? Šī ziņa nedrīkst paskriet garām ierindas pilsonim. Diskreditēts ir ne tikai Liepājas kā miermīlīga spilsētas, bet visas Latvijas tēls!
Piektdienas vakarā pirms pusnakts bārā “Enkurs” Ģenerāļa Baloža ielā 39 gadus vecais Gļebs, kaut kādu spēku mudināts, kamīnā iemeta dekoratīvos ziedus – lai deg, tādējādi bāram nodarot zaudējumus četru latu apmērā.
Papildināts. Komentāros pavīdēja fakts, ka šis tomēr nav nekas, salīdzinot ar likstu ar tramvaju. Nebrauciet bērni, uz Liepāju spēlēties…
Tīri iedomīgi un eogistiski esmu priecīgs par siltumnīcas efektu, siltajām dienām un ziemas neesamību. Kāpēc? Apkures rēķins par oktobri, kad vidējā diennakts temperatūra bija stipri virs nulles, sastāda nieka 83 latus. Tas ir dzīvoklim ar 52 kadrātmetru platību.
Zemāk ir redzami divi attēli: vidējā diennakts temperatūra Jelgavā (faktiskā) par novembri (uzspiežot uz bildes, iegūsi detalizētāku grafiku), kā arī pats rēķins. Mazliet saceļas mati un ziloņi pa muguru sāk dancot, iedomājoties, kas notiks, ja laika apstākļi mūs aplaimos ar spēcīgiem mīnusiem…
Nav jau tā, ka es tagad sūdzētos. Bet – ko darīt?
Kā nopratu no aptaujātajiem cilvēkiem, atteikties no centrālās apkures (likvidējot radiatorus) un maksāt dažus latus par to, ka cauri dzīvoklim iet tikai tās nolāpītās trubas un vannasistabas rore mūsdienās vairs nedrīkstot.
Otrs variants būtu siltuma skaitītāji visās trijās telpās, kur ir radiatori. Kādas ir iespējas tādus uzlikt, autorizēt un attiecīgi arī pēc tam maksāt tikai par reāli patērēto siltumu?
Ideja tāda, ka mums, sakarā ar dzīvošanu tieši virs apkures katla, ir nenormāls pārkurinājums. Radiatori ir nogriezti uz trešdaļu un aizvien var tusēt t-kreklā un šortos, turot vēdināšanas režīmā par desmit grādiem atvāztu logu istabā. Kamēr blakus dzīvoklī kaimiņu tantiņa salst savos plus mazpadsmit…
Palasot pirmās Latvijas laiku tekstus (precīzāk – moderētos un pieskaņotos Ulmaņlaiku) rodas jautājums – vai kāds ir rakstījis kādu referātu vai ko nu tur par tā laika PR gājieniem? Lingvistiskajiem labirintiem un psicholoģiskajiem paņēmieniem? Es lasu un nenobrīnos, ku vienkārši, saprotami un, ja godīgi, pacilājoši tie ir.
Izrādās, ka šis gads mums būs par vienu sekundi garāks, nekā citi garie gadi. Iepriekšējo reizi gadam sekundi pieskaitīja 2005. gada 31. decembrī. To dara neregulāri, lai sinhronizētu atomlaiku (atomic time) ar faktisko Zemes rotāciju. Lai dzīve nebūtu garlaicīga, tas ir jādara neregulāri.
Sanāk tā, ka atomsekunde (precīzākais zināmais laika mērīšanas veids; UTC), kura tiek izmantota, lai noteiktu precīzu laiku, atšķiras no astronomiskās sekundes (faktiskais laiks, kas atbilst 1/86400 no vidējās Saules dienakts; UT1). Kad šī atšķirība pārsniedz 0.6 sekundes, tiek nolemts vienu diennakti pagarināt ikurāt par vienu sekundi. Tas var būt 31. decembris un 30. jūnijs. Tā kā šī nobīde ir neregulāra, gadu, kurā pieskaitīt šo sekundi, nosaka IERS.Aprēķini tiek veikti balstoties uz Zemes rotācijas mērījumiem.
Starp citu, sinhronizācijas nolūkos 1972. gadā tas tika darīts divas reizes. Kā arī, pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ pēc 2000. gada Zeme ir sākusi griezties ātrāk (laika ziņā tā ir 1 milisekunde).
Attiecīgajā datumā pēc 23:59:59 nāk 23:59:60. Un tikai tad 00:00:00. Ja korekcija ir negatīva (arī tā var gadīties), pēc 23:59:58 nāk 00:00:00. Lai visu sačakarētu vēl mazliet, šī sekunde tiek pieskaitīta vienā brīdī. Tas nozīmē, ka pie mums garāks būs 1. janvāris, jo sekunde pieskaitīsies pēc 01:59:59.
2005. gadā visiem piegriezās un tika nolemts sākt domāt par to, lai šīs sekundes likvidētu, šai nolūkā ieviešot liekās stundas (labs resurss par šo jautājumu). Tas nozīmētu, ka laika korekcija notiktu stipri retāk (ja rotācija saglabājas, tā būtu viena reize apmēram 600 gados). Diemžēl, tur pacēlās kašķis par juridiskām un semantiskām lietām, kā arī savas korekcijas ieviesa datortehnika un tīri teorētiski ierobežojumi. Tajos neiedziļināšos triviāla iemesla dēļ – es tos visus nesapratu :) Bet, ja viņiem viss ies pēc plāna, pilnīgi iespējams, ka 2013. gadā var pieņemt UTC modifikācijas un ieviest šo korekcijas stundu. Principā, tas atrisinātu mūsu problēmu, bet sagādātu galvassāpes mazmazmamazmazmazmazmaz…bērniem.
Smadzeni var izmežģīt ar to laiku. UTC (atomlaiks), UT1 (faktiskais civilais laiks), GPS (tiek izmantots CDMA2000 laika sinhronizācijai), unixtime (datorlaiks, kurš neprot liekās sekundes), tad vēl visādas laika mērīšanas, korekcijas un sinhronizācijas metodes.
Staro Rīga bija viens no krutākajiem Rīgā notikušajiem pasākumiem. Vismaz no to klāsta, kuri saistīti ar gaismām. Ja televīzijas tornis man lika vilties, bet Dienvidnieks bija redzams tikai no dažām vietām, tad Radisson SAS Daugava un Swedbank ēkas, Vanšu tilts ar skrienošajām gunīm, jau par neatņemamu Rīgas peizāžas sastāvdaļu kļuvušais dzelzsceļa tilts, un daudz citas vietas bija über. It sevišķi pavilkos Vērmanes dārzā. Tas ambientais mežs bija fantastisks. Tas nu reiz bija projekts, par kuru jebkurš .lv iemītnieks varēja būt lepns.
Bet ne par to šoreiz. Šoreiz par to, ka vakar un arī šorīt pa ceļam uz darbu es speciāli piestāju kanālmalā, lai papriecātos par Operas skvērā esošo izgaismojumu. Nē, ne izgaismojumu, bet krītošu sniegpārslu imitāciju. Riktīgi pa smuko. It sevišķi tas attiecās uz vakardienas rītu, kad bija gaumīgi sasnidzis, valdīja pareizā temperatūra un laiku pa laikam uz deguna nosēdās vēl kāda sniegpārsla. Gribējās uzteikt autorus un izpildītājus. Paldies – diena ir jaukāka un arī kaut kāda ziemas sajūta radās šoslapjrīt :)
Ziniet, ik gadu ir ņekijs korporatīvais salavecis, kurš raksta, ka vēlētos zināt, ko es labprāt saņemtu dāvanā Ziemassvētkos. Un nu jau par labu tradīciju ir kļuvusi dāvana citiem. Tas ir – es Salavecim lūdzu noziedot tos līdzekļus, kuri paredzēti manis apdāvināšanai, labdarībai. Varbūt arī tu pamēģini?
Jā, esmu labs, pūkains un visādi citādi kļovijs džeks. Ja neskaita brīžus, kad neesmu.
Es dikti negribu fleimu par ekonomiku un visiem citiem nule populārajiem jaunvārdiem. Tāpēc došu plašākai publikai iespēju paraudzīties uz to, cik glauni mūsu valsts galvas spēj runāt angliski. Man šķiet, ka viena no elementārākajām lietām ikvienam puslīdz uz augšu steidzošam cilvēkam, nemaz nerunājot par ministru, ir elementāras angļu valodas zināšanas un spēja šai starptautiskajā mēlē artikulēti izteikties. Izrādās, ka tās ir tikai manas iedomas, jo Slaktera kungs pierāda pretējo. Kā izteicās kolēģis – kāds kauns.
Vakar kolēga Ivars iemeta ar saiti uz kāda man līdz šim nezināma džeka Ken Block izklaidēm ar ne nu gluži netūnētu STI imprezu. Pabraucot zemāk meklēšanas rezultātos ieraudzīju video ar auto uz kalna, kuru jau biju redzējis iepriekš. Tas man šķita iespaidīgāks. Bet kaut kas mani jau sāka tirdīt. Vai tas bija SAAB Performance Team? Nē. Kaut kas vēl spēcīgāks.
Noskatoties abus, es beidzot atcerējos, ka pirms trim gadiem iekš MeFi bija kāda jauka astoņdesmito gadu japāņu auto reklāmas video. Links tur nestrādā, bet vai tad lauzti linki mums šais laikos ir šķērslis?
Pirmais, ko uzgāju, bija oriģinālais iesaitētais video. Bet pēcāk jau nebija tālu līdz garākai versijai, kura satur pilnas reklāmas, no kuru daļām sākotnējais video ir salīmēts. Otrajā beigās ir arī jaunākas reklāmas, bet tās jau vairs nav nekas Tāds.
Kas nenormāli aizkustina, ir tas, ka video ir tapuši astoņdesmitajos. Absolūts datorgrafikas trūkums. Saprotu, ka daļa triku bez taustāmiem palīglīdzekļiem nebūtu iespējama, bet tomēr. Tie ir sasodīti astoņdesmitie! Un tā ir Parīze! It sevišķi – epizode iekš metro mani nogalināja. Kur viņi atļaujas dabūja? Cik viņi ir samaksājuši?
Noskaidroju, ka visu šo padarīšanu sauc par precison driving un ir pat veselas komandas, kuras braukā pa visu pasauli un piedalās šovos. Viena no leģendārākajām bija Austrālijas auto ražotāja Holden komanda, kura tika izveidota kā papildreklāma Monaro automobīlim. Diemžēl, komanda ātri pajuka, bet gluži nesen uz tās bāzes savu precision driving klubiņu izveidoja Toyota, lai reklamētu Hilux. Jaunā kaluma video.
Izrādās (nemaz nezināju), ka Top Gear futbolā un olimpiskajās spēlēs piedalās neba nu parasti kaskadieri šmaskadieri. Bet gan paši paši krutākie stunt un precision driving džeki. Ieskaitot šo pašu Russ Swift. Viņam ir arī sava komanda (nakamā gada MPH, tiesa, šamos izpogāja vienā setā).
Starp citu, tais pašos MeFi komentāros ir saite uz pierādījumu tam, ka, lai pabraukātos uz malējiem ratiem, nav obligāti nepieciešama rampa.
Šis bija daļējs (ne viss atrastais vai uzzinātais te iederējās:) ieskats tajā, kā man dažreiz izdodas lieki, lai arī interesanti, nosist laiku, saņemot vienu pašu mazu nieka saiti e-pastā.
Kādu laiku atpakaļ rakstīju par to, ka draugiem būšot API. Šodien man pačukstēja vienu saiti, pateicoties kam varu rakstīt, ka draugiem.lv ir API – draugiem.lv/development.
Pagaidām trešo pušu izstrādātāji var izmantot iespējas iegūt kāda lietotāja profila informāciju (bet ne draugu sarakstu), lietotāja vai viņa draugu aktivitāšu vēsturi, kā arī vēstules, bet ne vairāk ne vairāk par pēdējām 15.
Forši, ka beidzot tas ir noticis. Žēl, ka pagaidām iespējas ir tik ierobežotas. Pavisam noteikti, kā pirmo gribētos iespēju iegūt draugu sarakstu. Bez tā jebkuras potenciālās aplikācijas sociālisms ir nulle. Ceru, ka šī iespēja ir nākamā. Vēl viena obligāti nepieciešamā lieta, ir iespēja ļaut aplikācijai rakstīt lietotāja aktivitātēs. Piemēram, Jānis Bērziņš spēlē Visu Spēļu Spēle uzvarēja Jāni Bērziņu. Septīto reizi pēc kārtas..
Pagaidām aplikāciju autorizēšana notiek draugiem.lv lietotājam tai izsniedzot savu draugos reģistrēto e-pasta adresi. Tas nozīmē, ka pagaidām ir iespēja piedāvāt savos resursos papildus fīčas draugiem.lv reģistrētajiem lietotājiem, kā arī veidot servisus, kas atvieglo draugu lietotāju dzīvi (piemēram, paziņojumi par saņemtajām vēstulēm draugos uz e-pastu), bet reāla integrācija ar pašiem draugiem.lv nav (citu lielo sociālo tīklu lietotāji zin, par ko ir runa).
Šis ir pierādījums, ka draugiem.lv beidzot netur sveci zem pūra. Cerēsim, ka API iespējas tiks strauji paplašinātas izejot nevis no tā, ko draugiem.lv var piedāvāt aplikācijām un to potenciālajiem lietotājiem, bet gan no tā, ko aplikācijas var sniegt draugiem.lv.
Viena no mūsu valsts populārākajām kultūrvēsturiskā mantojuma padarīšanām, kura tiek uzsvērta ne tikai vietējā, bet arī starpvalstiskā mērogā, ir dziedāšana. Protams, mums ir dziesmu un deju svēti. Pateicoties izglītības sistēmai, vismaz kādu laiku atpakaļ (mani ieskaitot) bija grūti atrast cilvēku, kurš nebūtu kādu brīdi padziedājis korī vai padancājis tautiskajās dejās. Tagad, šķiet, šīs lietas skolā vairs netiek tik ļoti aktīvi bīdītas, uz ko man, kā nu jau vecam senilam lācim, ir viens sakāmais – žēl.
Kad parādījās ziņas par jauno šovu Koru Kari, es domāju, ka bullšits. Uz dziesmu svētku pamata uztaisīts šoviņš, kurš būs akadēmiski perfekts un līdz ar to man neinteresants. Tagad es skatos vairāk vai mazāk katru raidījumu, jo, atšķirībā no atrastajiem analogajiem ārzemju šoviem (diviem gab.), mūsu ir daudz neakadēmiskāks un vienkāršajam lācim aci un ausi priecējošāks.
Pie kam, jebkurš cits mūsu televīziju piedāvātais šovs man vienmēr ir licis pasmīkņāt. It sevišķi tas attiecas uz LNT.
Un par licenēšanu. Manā rīcībā nav informācijas, bet gan jau ir kāds no lāča lasītājiem, kurš varētu padalīties ar insaideru info. Šķiet, ka Latvijas televīzija rīkojas slikti un, diezgan fundamentāli pamainot formātu, ir izvairījusies no legālas licencēšanas. Piemēram, Zini vai mini ir acīmredzams The Weakest Link pārveidojums. Šķiet, bija vēl kāds aizdomīgs šovs, kurš darīja pakaļ Pop Idol, bet šis formāts pasaulē jau tā ir radījis gana daudz strīdus par tēmu – kurš bija pirmais.
Mani sauc Kaspars Foigts (laacz). Vecums: ~30,5655 gadi. Šis ir mans publiskais piezīmju blociņš. Blogs ~8, mājaslapa kā tāda ~10 gadus. Saziņas forma.