Arhīvs par 2009. gada janvāri
Nezinu – priecāties vai raudāt, bet meitas loģika velk uz programmētājiem. Mizanscēna seko.
Amanda automašīnas aizmugurē savā benķī. Priekšā vecaistēvs, blakus tam – vecmamma. Autotransportlīdzeklis pagaidām atrodas autostāvvietā, bet tūdaļ kustēs ārā. Zvana vectēva mobilais tālrunis. Viņš parunājas, un, sakarā ar to, ka jābrauc, izsniedz sarunu iekārtu vecmammai, kura pārņem telefonsarunas stafeti. Sāk kustēt, bet Amanda no savas aizmugures diezgan uzstājīgi paziņo, ka nekāda braukšana nebūšot, jo nedrīkst. Uz jautājumu – kāpēc, seko atbilde, ka nedrīkstot braukt, kad runā pa telefonu. Vecaistēvs paskaidro, ka viņš takš nerunājot. Uz ko Amanda – bet vecāmamma runā!
Patiesībā morāle ir cita. Ja kaut ko bērnam stāsta, tad nepieciešams izskaidrot arī kāpēc
daļu. Pat tad, ja viņš neinteresējas detaļās. Savādāk var sanākt pārpratumi. Un pasākums var ieilgt, jo bērns, ja ir pārliecināts par savu taisnību, kura papildus vēl tiek pastiprināta ar to, ka Tu pats takš teici!
, var uztaisīt tādu trādirīdi… :)
Spicausis ieskaiperēja ar saiti uz dokumentu, par kura nepieciešamību var aizdomāties tikai specifiskas vielas lietojot. Veco 1.0 internetu laikos mēs, lai elektronizētu smaidu, rakstījām “:)”. 1.5 internetu laikos tas viss masveidā tika aizvietots ar emotikoniem – smaidīgiem apaļiem bumbuļiem bildīšu paskatā. Tagad, kad sakarā ar 2.0 viss ir izdarīts, bet 3.0 ir versija tam, kas nekad nebūs, W3C inkubatora pārstāvji ir ķērušies pie emocijām, radot EmotionML 1.0.
Tad nu, tālu vairs nav tā diena, kad vārda kārns
vietā ierakstot dokumentā vārdu krāns
, dators ne tikai to palabos, bet arī ar nīgri (koeficients 0.6) pasmīkņās.
No otras puses, var jau arī ikdienas pielietojumu atrast pat šitik jocīgai specifikācijai. Piemēram, automatizētās sejas/personu atpazīšanas sistēmās. Vai arī sociālajos tīklos paplašināt un standartizēt cilvēka emocionālo stāvokli (poke:). Var arīdzan aprakstīt emocionālo komponenti kādam dialogam, piemēram.
Uzskatāmībai strīdīgi jautrs paraugs.
<emotion>
<appraisals set="Scherer_appraisals_checks">
<novelty value="0.8"/>
<intrinsic-pleasantness value="-0.5"/>
</appraisals>
</emotion>
- 2009.01.28. 12:56
- Ženerāli
Piedodiet par nenormatīvo leksiku, bet publicējot es ceru, ka man vairs neviens šo bildīti nesūtīs. Tātad – dzejolis par draudzību un iespējamo rezultātu, kurš var rasties, ja draugi nav pareizie.
- 2009.01.28. 10:12
- Filmiņas
Neesmu diktais nepopulāru filmu skatītājs. Kaut kā grūti saņemties, lai arī filma beigu beigās var izrādīties laba. Viena no retajām neholivudas filmām, kuru noskatījos nesen un guvu baudu, ir Once
.
Steven Spielberg was quoted as saying “A little movie called Once gave me enough inspiration to last the rest of the year.” When informed of Spielberg’s comments, director John Carney told Sky News, “in the end of the day, he’s just a guy with a beard.” At the time of this interview, Carney himself was also wearing a beard
Pieklājības pēc, izklāstīšu šī īru kinematogrāfa darba sižetu. Kāds īru dziesminieks, kurš spēlē Dublinā uz ielas, satiek kādu čehu viesstrādnieci, kas arī izrādās esam dziesminiece. Īru dziesminieka tuvākās nākotnes plāns ir ierakstīt savu dziesmu demo disku un doties uz Londonu karjeras izaugsmes meklējumos. Dziesminieces tuvākās nākotnes plāns līdz ar to pieskaņojas dziesminieka plānam un viņi kopīgiem spēkiem attīsta jauki romantiskas, lai arī platoniskas attiecības, dabon bankā kredītu un to demo disku ieraksta par akomponējošo grupu ar viltīgu verbālu izgājienu palīdzību pieaicinot kādā citā Dublinas šķērsielā muzicējošu trio. Principā, nedomāju, ka kaut ko saspoilošu, pasakot, ka filma ir absolūts pozitīvisma iemiesojums – no pirmās līdz pat pēdējai minūtei.
Ar dažām atkāpēm (piemēram – iemesls, kāpēc viņi bankā kredītu tomēt dabūja) dikti patika nesamudītais, sirsnīgais sižets. Viesstrādnieku komponente varētu būt, ka pietuvināja filmu. Tāpēc, ka latvietim viņa valsts populārākā eksporta prece uz Īriju ir cits latvietis.
Un tomēr, vēl viena lieta, bez kuras filma nebūtu ij ne uz pusi tik laba, ir tās mūzika. Neskatoties uz to, ka neesmu muzikālu filmu piekritējs, te tā bija kā neatņemama sastāvdaļa tieši tam momentam, kurā dziesma parādās. Vizuāli tipiski īriskais Glens Hansards, kurš 13 gadu vecumā ir pametis skolu, lai spēlētu (mūziku:) ielās. Tieši tāpat filmā ļoti labi ierakstās viņa muzikālā (un arī dzīves) pavadone – čehu meitene Markéta Irglová.
It sevišķi smeldzi uzsita pasākums krogū. Ir palaimējies pašam būt klāt tādā, kad ciemojāmies pie Ulda Galvejā. Principā, vakara pusē krogū salasās no tuvas un tālas apkārtnes sanākuši cilvēki, kuri piedalās tādā kā kopīgā dziedāšanā. Vecs vai jauns, viņš vai viņa – viena alga. Viens spēlē ģitāru, citam līdzi vijole, vēl kāds pūš ermoņikas va arī staipa akordeonu. Pārējie, kas spēj, dzied – individuāli vai korī, tas kaut kā automātiski koordinējas. Visi absolūti nepiespiesti sēd pie galdiņiem, malko ginesu un muzicē. Toreiz Galvejā asaras saskrēja acīs, kad vakara noslēgumā onkulītis, kuram gadu skaits bija ne pārāk tālu no pirmā simta, ar savu drebošo balsi skandēja kādu senu īru tautasdziesmu absolūtā klusumā (vienā brīdī kaut kādi ne vietējie izlēma čukstus kaut ko pakomentēt savā starpā, bet ātri tika apklusināti).
Filma pati ir ieguvusi skatītāju simpātijas balvas Sandensas un Dublinas filmu festivālos. Tituldziesma Once
Falling Slowly
, savukārt, 2008. gadā ieguva gremī un oskaru.
Noskatīties iesaku un no pieciem lācīšiem izsniedzu četrus ar pusi.
Atcerējos, ka piemirsu piebilst. Man visvairāk tika dziesma, kuru viņš izpildīja uz tukšas ielas vēlā vakara stundā – Say It to Me Now
, kad iepazinās ar filmas partneri.
- 2009.01.28. 09:38
- Ženerāli
No dažreiz interesantā, bet lielākoties ne pārāk projekta cracked.com (caur Jesse Ruderman bloga ierakstu) esmu beidzot uzzinājis izcilu pornogrāfijas definīciju.
“Porn” for the purposes of this study was defined as “any picture or video you suddenly lose interest in after masturbating.”
Citāts iz kāda nezinātniska pētījuma par atkarību no pornogrāfijas. Rakstā ir vairākas pērles :)
- 2009.01.27. 23:36
- Ženerāli
Jūsu zināšanai – es turpmāk itin visām sev iegādātajām zobu birstēm lasīšu lietošanas pamācības. Savādāk sanāks tā, kā šovakar.
Zobu tīrāmā iekārta principā savu ir nokalpojusi. Lietoju to jau kopš neatminamiem laikiem, līdz ar ko šovakar, paveroties uz tās izpluinītajiem sariem un citām augsti technoloģiskām lietām tās galvā, vairāk vai mazāk atvadījos. Un te nu nāca lielais pārsteigums. Es pat nebaidos šī vārda – izbīlis. Jo.
Štengrāk piespiežot vienā vietā, tā, kā izrādās, kļūst ellīgi vibrējoša. Tas visbiedējošāk ir tad, ja tev nav ne mazākās aizdomas par to, ka šī uzparikte to spēj darīt! Tad nu iztēlojaties sajūtas, kuras pārņem cilvēku, kurš pirmo reizi mūžā uzzin, ka zobu birste spēj vibrēt tik spēji, ka jebkura mobilā tālruņa vibrozvans aiz skaudības izbeigtos. Pie kam, to uzzin absolūti nejauši. Pie kam – tieši tad, kad aizrautīgi tīra zobus. Savus.
Sasodīts…
- 2009.01.26. 16:40
- Ženerāli
Kamēr es slimoju, biju piemirsis painteresēties. Kāda hera pēc trolejbusos ir viens ētalonu nolasītājs? Es saprastu, ja pie mums būtu ierasts kāpt iekšā tikai pa priekšējām durvīm (un tās būtu gana platas, lai to darītu komfortabli) un šis nolasītājs atrastos pie tām (kā to novēroju autobusā). Bet nē. Trolejbusā šis lasītājs ir novietots tieši pa vidu un ir viens pats. Es jau tagad stādos priekšā, kā cilvēki stumjas turp, lai novicinātu savu maciņu, kamēr citi stumjas prom, jo maciņu jau ir novicinājuši. Tā ir tā pārdomātām miljonus vērtā sistēma? Un kā tas izskatās tramvajos? Un garajos trolejbusos/autobusos?
Pirms sāku klārēt par savu nu jau nedēļu ilgo pieredzi ikdienas darbā ar Windows 7, mazs ekskurss vēsturē.
Mēs kantorī noriskējām un uzlikām Vistu ikurāt pirms trīs gadiem. Tieši tad, kad tā iznāca. Sagadījās, ka tieši tad mums vajadzēja nomainīt astoņus datorus, tad nu visi tie saņēma Vistu. Eksperiments eksperimentiem, bet tā nu sanāca. Lai arī lielos vilcienos nekas traks nenotika, šis un tas kretinēja un kretinē vēl jo projām. Galvenokārt lēndarbība. Par jauno lietotāja saskarni – Aero nebiju lielā sajūsmā, jo tā laiku pa laikam iegāja sevī. Šķita, ka resursu patēriņa ziņā Vista ir Godzillas izmēru putns, kurš nekad nekur nelidos. Daži prieki ar Windows Firewall un mūsu iekšējo klientu apkalpošanas programmu, kura tolaik kā reizi tika izstrādāta, ne pārāk izprotami agresīvais UAC, populārais [put anything here] has stopped working
, utt. Bet, nu, trīs gadu laikā viss, izņemot ātrdarbību tika apkarots. Ja neskaita pāris specifiskas lietas, kuras aizvien vēl persistē.
Papildus tam, visi jaunie datori (pamatā laptopi) tika ņemti jau ar Windows Vista uz borta. Sony Vaio un IBM/Lenovo jaudīgais gals Vistu spēj lidināt kā Dāvids lingu. Aizgājušonedēļ ienācās Sony Vaio maziņais, kuram Vista sāka lidot pēc būtiskas attieksmes izrādīšanas pret pēc noklusēšanas sainstalētajām programmām (ko vien dod tāds uz maza laptopiņa uzinstalēts Windows SQL Server 2005). Starp citu, mazliet apbižojos, ka piegādāti tiek laptopi ar četriem gigabaitiem operatīvās atmiņas, kamēt satur Windows Vista 32bit, kas rezultējas tajā, ka operacionālā sistēma spēj saskaitīt visus četrus, bet izmantot tikai trīs gigabaitus.
Visā visumā, pieredze ar Vistām ir. Nav tā, ka viss ir šaušalīgi slikti un mēs uz ikkatra soļa izmantojam licencēšanas modeļa priekšrocību – vecināšanu (downgrade, protams). Lielu artavu sākotnējā nepatikā un bieži lietojamo aplikāciju nestabilā darbībā, kā beigu beigās izrādījās, sniedza Tildes Birojs. Lielā daļā lēnīguma, savukārt, pie vainas teju vai vienmēr bija McAfee antivīruss. Principā, Vista tika pieradināta, lai arī nepatiku tas vairs tik ļoti nemazināja un šis tas trakoti nesaprotams ik pa laikam izlīda. Es ar nepacietību gaidīju Windows 7, lai arī neloloju ilūzijas par tā superīgumu. Gaidīju Vistas otro versiju. Vot, i, gaidot sliktu, morāli nebiju sagatavojies tam, ko ieraudzīju.
(more…)
- 2009.01.19. 16:34
- Ženerāli
Šodien ienācās viens no diviem Sony Vaio laptopiem, kuri jāsakonfigurē pirmreizējai lietošanai. Instalācijas vednis man paziņo sekojošo: This part of the process restores your computer’s C: drive to that of the original factory condition.
Tas vēl nebūtu nekas. Pilnīgi normāls teikums ar saprotamu jēgu. Tas, kas mani nogalināja ar savu acīmredzamību un izpalīdzību, ir otrais teikums: You can observe the progress of this restoration action by viewing the progress bar.
Uhu.
- 2009.01.19. 12:39
- Atmiņu skola
Līdz mūsu periferiālajai blogosfērai beidzot ir nokļuvusi kārtējā pasaules meme – 7things. Un arī mani ir nobirkojuši. Tātad, kas ir tās septiņas lietas, kuras jūs par mani varētu nezināt?
- Pamatskolu es pabeidzu ar dalītu pirmo vietu uz liecības esošo atzīmju kopsummā. Vidusskolā (pirmajā ģimnāzijā), šķiet, biju kaut kur stipri tuvāk otrajam galam. Nesekmība draudēja franču valodā.
- Pamatskolas laikā spēlēju basketbolu. Rezervistos. Republikas līmeņa sacensībās divreiz esmu bijis laukumā, abas reizes esmu netīšām iemetis pa grozam.
- Man nav augstākās izglītības. Mācības RTU pametu pirmās sesijas laikā finansiālu apsvērumu vadīts, lai dotos darba gaitās. Gluži nesen nomaksāju “neapzināti” aizmirsto Parex izsniegto un valsts garantēto studiju kredītu nepilnu 3 simtu latu apjomā (plus soda procenti).
- Šā gadsimta sākumā man klātienē ir piedāvājuši piedalīties kredītkaršu datu zagšanā no interneta lapām, solot fantastisku peļņu. Neielaidos.
- Esmu pamanījies salauzt abas kājas, krītot no klints Krimā. Ar to arī beidzās mana klinšu kāpšanas karjera.
- Esmu dabūjis pa muti Policijas akadēmijas kojās par to, ka mans ieņemamais amats Valsts Robežsardzē neatbilda vietējo džeku priekšstatiem par to, kādam tam būtu jābūt. Rezultātā smadzeņu satricinājums un diezgan zila acs, kas man liedza iespēju nolikt eksāmenu Robežsardzes skolā. Un, ja pareizi atminos, dabūju rājienu.
- Vasarā pēc vidusskolas pabeigšanas aktīvi iesaistījos Veldzes dzīvē. Pamanījos aizrauties ar vieglajām narkotikām, no kā gan, pateicoties nenormālai apstākļu sakritībai, tiku vaļā diezgan nesāpīgi. Vienu rītu (biju nopārdevis daļu privatizācijas sertifikātu) attapos guļot filharmonijas skvērā pēc kārtējās alkoholisko dzērienu koplietošanas. Menti savākuši nebija un kabatās bija ij nauda, ij viss pārējais.
Kā jau stafete, arī šis ir jānodod tālāk septiņiem tēvaiņiem vai tēvainēm. Tāpēc, uzmanību sekojošiem pieciem.
- onkulis, jo viņš ir iegājis sevī.
- koko, jo viņš ir labais puika.
- UL, jo viņam esmu pateicību parādā par to, kā iegrozījusies mana profesionālā dzīve.
- Reinis Traidas, lai jaunā talanta biogrāfiem būtu, kur pasmelties kreizī faktus.
- Benis, jo Benis.
Šai lapelē ir izpalikuši ne tikai regulāri ieraksti, bet arī neregulāri. Kā piemēram – saišveidīgie dižieraksti. Tā kā jau labu laiku aktīvi lietoju Google Reader koplietošanas (sharing) opciju RSS avotos izlasītā atzīmēšanai, savukārt lapās atrastā atzīmēšanai lietoju delicious, bet to visu integrēt lapā plānoju tikai līdz ar SPP galēju uztapšanu (jā, jā, top, trūkst vien dizains, kuru nezinu, kur lai rauju), tad te nu būs saraksts ar internetos sazvejoto kopš šā gada sākuma. Kopā 28 dažādas pusmēneša laikā savāktas saites un manas piebildes/komentāri.
Daudz kas no tā prasītu atsevišķus ierakstus, bet nav bijis dikti daudz laika, ko veltīt pētījumiem…
(more…)
- 2009.01.14. 12:56
- Ženerāli
Starp citu, mani mulsina ne viens fakts, tostarp arī šis tas par mūsu portāliem. Kamēr visi statistiķi kladzina, ka delfi ir līderis mūsu lokālajos internetos apmeklējuma ziņā, tikmēr vakardiena rāda mazliet citu bildi. Delfos komentētākais raksts. satur nepilnu pusotru tūkstoti komentāru. Kamēr tais pašos tēvēnetos – vairāk nekā četrus ar pusi.
Es skaidri zinu, ka komentāru skaits viena profila lapās ir tieši proporcionāls apmeklējumam. Tad, nu, kā tas nākas, ka TNS rāda gandrīz 30% atšķirību par labu delfiem? Diez vai tie entie tūkstoši neesošo komentāru ir izmoderēti. Piedāvāju ideju kādam izveidot portālu apmeklētības topu, izmantojot vidējo komentāru skaitu uz pirmajā lapā esošo rakstu, kā arī atsevišķu rakstu komentāru skaita izmaiņu dinamiku. Varētu iegūt pārskatu par to, kur, kad un par kādu tēmu cilvēki internetos ir ņudzējuši. Ka` zi` – delfi pirmie nebūtu.
- 2009.01.14. 09:26
- Ženerāli
Ziniet, kāpēc es uzskatu, a iTunes ir debils softs? Pārinstalējot datoru man parādās šāda jauka lieta. Cik ļoti jābūt bojātām smadzenēm, lai kaut ko šādu izdomātu?
Papildināts. Pārkopējot failus iTunes Library.itl
un iTunes Music Library.xml
uz jauno sistēmu no vecās, viss nostājas savās vietās.
- 2009.01.13. 23:24
- Ženerāli
Ziniet, kāpēc man šķiet, ka viss šis pasākums ir bijis iepriekš plānots? Patinot filmu atpakaļ, iz vēstures annālēm es atminu tikai dažus gadījumus, kad Latvijā tauta ir sapisusies līdz šādam līmenim. Un visos iesaistīti, kā arī galvenie dzinējspēki ir bijuši jaunieši. Lai tas ir rokkoncerts Ogrē, vai Latvijas-Krievijas hokeja spēle – visur galveno lomu spēlē maksimālisms, alkohols un daži “uzkurinošie” cilvēki.
Kā šovakar minēja aculiecinieki, mītiņš ij vēl nebija pusē, kad varēja matīt diezgan daudz jaunus Rīgas mikrorajoniem raksturīgus jaunēkļus un vīrus spēka gados, kuri uzdevās par “džekiem no laukiem” ar vērā ņemamām promilēm un turpat esošām alkohola pudelēm. Papētot visur kur pieejamās bildes, liela daļa no dalību ņemošajie ir sadzērušies urlas vai arī iepriekš pasākumos manīti kreisi noskaņoti krievu tautības jaunieši (par tautību spriežu pēc atribūtikas – sarkanbaltzilajiem karogiem).
(more…)
- 2009.01.07. 22:49
- Ženerāli
Mani sauc Kaspars. Vārdu māmiņa izdomāja dzemdību laikā. Tā vienkārši – nāca un atnāca. Tas nozīmē, ka pavisam droši varu teikt, ka, ja es nebūtu piedzimis, mani sauktu savādāk.
Nu, redz. Iraid arī ticējums, kurš nosaka to, ka īstens latvietis vārdadienā nevienu ciemā neaicina, bet gan paļaujās uz to faktu, ka draugi, radi, paziņas un kaziņas to atminēsies paši un attecēs. Tādējādi, sakarā ar sava pasē ierakstītā identifikatora kārtējo gadadienu, paziņoju, ka piektdien sākot no 17:30 atradīšos MKV pagrabā – Alus Ordenī (warnungs – lapai fonā skan mūzika!) (Raiņa 15).
Tātad, iemesls ir, ne?
