Vakar pavadīju aptuveni trīsdesmit minūtes, lai atrisinātu neskaidru problēmu. Īsumā – SQL serveris pie UPDATE vaicājuma paziņoja, ka kaut kāda vērtība ir ārpus pieļaujamajām robežām.
Microsoft Dynamics AX datubāzē datums tiek rakstīts kā normāls DATETIME lauks. Bet, kā izrādās (ja ticēt integratoriem), laiks, savukārt, ir jāraksta atsevišķā kolonnā. Nebūtu jau nekas tāds nenormāli baiss, ja Axapta nepieprasītu laiku rakstīt kā parastu skaitli, kurš norāda sekundes kopš pusnakts (!).
Tālāk jau sekoja ātrs uzrakstījums (jo optimālāku metodi nemeklēju).
Vai jums šķiet, ka es panācu vēlamo rezultātu? Jo rezultātā ieguvu teksta virkni, kurā stundas atkārtojās 3600 reizes, minūtes – 60 reizes un sekundes bija vienu reizi galā. Ibo, visiem (arī man bija) zināms sekojošais.
'kaka' * 2# Būs 'kakakaka'
Lieki piebilst, ka es par to biju piemirsis un neiedomājos, ka overflow iestājas ikurāt šā iemesla dēļ. Vēlējos tikai pazīmēties, cik dažreiz esmu dumjš.
Sakarā ar to, ka tūlīt tūlīt būs pirmais marts, un es kā tipisks gīks vēlos ar otro datumu jau sākt izmantot e-talonu, ir mazliet mulsinoši daži momenti.
Izplatīšana. Kāpēc es vēl šobaltdien nevienā narvesenā nevaru iegādāties šo jauko plastikāta vai kartona kartiņu? Nekur arīdzan nav uzskaitītas vietas un automāti (to atrašanās vietas), kurās var iegādāties e-talonus. Kur nu vēl – papildināt. Tikai cipars – vairāk kā 300 tirdzniecības vietās Rīgā un nezināmā skaitā RS biļešu automātos.
Kuram smadzeņpodam ir prātā ienācis tas, ka papildināt internetā varēs tikai personalizēto e-talonu? Visur viņu lapā ir minēts, ka e-talonu vulgaris varēs papildināt tikai ar rociņu, dodoties pie automāta (kurš vēl ir jāatrod) vai noslēpumā turētajās tirdzniecības vietās. A jūs, maitas, kuri negribat tapt izsekoti, varat vienkārši atšūties.
Kāpēc nav iespējas pieteikties e-talonam tiešsaistē? Eksistē takš dažādi personu identifikācijas mehānismi webā. Sākot no internetbankām un beidzot ar nolāpīto un reti kuram nepieciešamo e-me. Fotogrāfijas vaina? Kamōn. Mūsdienās bildes un to augšupielāde (pateicoties draugiem) takš nav nekas nenormāli komplicēts…
Papildus tam, izskatās, ka pārejas posmā tomēr būs tas viens pats nabaga lasītājs uz vagonu. Vai nav superīgi? Stumdne par rubli. Vienīgais, jācer, ka sistēma ir gana komplicēta, lai šajā pārejas posmā nebūtu daudz e-talona lietotāju. Pēc pārejas posma, visticamākais, būs daudz vairāk bezbiļetnieku. Vēl man ir žēl nabaga to veco cilvēku, kuri jau tā ir ar kustību traucējumiem. Viņiem tagad tā vietā, lai iekristu pie durvīm tuvīnajā benķī, būs jāaizklumburē līdz aparātam, jāizrakā somiņa, lai atrastu viedkarti, jāpaprovē tā noskanēt, un jāklumburē atpakaļ. Nafig? Ja jau viņiem ir 100% haļavnā braukšana, tad atšujaties no viņiem! Nepieciešamība pēc t.s. statistikas ir kaut kāds marazms.
Es būtu licis tos lasītājus (jā, vairāk, nekā vienu, RS!) pie durvīm. Tie, kas sagatavojuši savu kartiņu, jau uzreiz to var arī novicināt un nesatraukties vairs ne par ko. Savukārt, tie, kas nav sagatavojuši, ieiet transportā, atrod karti un tad jau jebkurā brīdī pieiet pie ierīces un arīdzan novicinās. Jo esošais risinājums gandrīz izskauž iespēju reģistrēties braucienam pārpildītā transportlīdzeklī.
Tas takš ir kaut kāds 19. gadsimts, sasodīts. Izskatās, ka cilvēki Rīgas Satiksmē ir saņēmuši piedāvājumu, izvērtējuši to, un tālāk jau visur piekrītoši mājuši ar galvu, nemēģinot iedziļināties tajā visā pasākumā. Kur nu vēl padomāt par tā uzlabošanas iespējām.
Uz klientu orientēti pakalpojumi my ass.
P.S. kinda komentāros minēja, ka e-talonu pieejamības termiņš ir atlikts uz marta beigām. Tas, visticamākais, tāpēc, lai realizētu (vai pierādītu, ka to nevar izdarīt) saprātīgo prasību par iespēju ar vienu un to pašu mēnešbiļeti pārvietoties dažādos viena tipa transportos, kuru maršruts kādā posmā sakrīt.
Starp citu, iegādājoties bērnu animācijas filmas, laiku pa laikam sanāk papriecāties arī pašam. Ja ne par multeni, tad par citām lietām.
Piemēram, uz superīgās animācijas filmas Shaun The Sheep lokalizētā diska vāciņa gozējas uzraksts Shaun The Shee, bet tas nekas. Drukas kļūdas nav nekas traks, – gadās. Bet, disks principā tika nopirkts, jo turpat ir rakstīts, ka ieskaņota latviski. Kā jums šķiet, cik reizes esmu noskatījies jamo, lai atrastu kaut vienu ne tikai tulkotu, bet pat angliski ierunātu frāzi? :)
Otra lieta, savukārt, ir iekš Die Biene Maya DVD izvēlnes. Ņemot vērā, ka viss pārējais ir rakstīts sakarīgā latviešu mēlē (ja neskaita tai pat skrīnā redzamos “episode” un “usztādīšana” :P), žis jav iskatāz pēdz abpzināta joga.
Ja papētītu sīkāk arī citus (ne tikai multeņu) DVD diskus un to saturu, domājams, atrastos ne mazums pērļu.
- Kāds bija iemesls aiziešanai no iepriekšējās darbavietas?
- Intraneta izstrāde un testēšana.
- Slikti izstrādājāt?
- Nē, atlūguma iesniegšanas forma darbojas izcili.
Bet galvenais jautājiens – kuru CMSu cilvēki varētu ieteikt mazam intranetiņam? Drupālu, vai? Gribētos, lai autentifikāciju varētu nomainīt no iebūvētās uz LDAP, un citas korporatīvas figņas fiņiņas.
Es esmu areliģiski noskaņots. Nevienam, protams, to neuzspiežu, bet tomēr neesmu cilvēks, kurš uzskata, ka ir kāda augstāk stāvoša būtne vai spēks, kura visu regulē pēc savas saprašanas vai visas cilvēces reālajām vajadzībām. Taču, tas neizslēdz to, ka manuprāt viena no visu laiku smukākajām dziesmām ir kā reizi Hallelujah (tā, kas Mervin Warren producētā). Piemērs vienam no neskaitāmajiem izpildījumiem.
Jā, es to beidzot atzīstu – man dikti jo dikti patīk konkrētā gospeļu dziesma, lai arī viss pārējais no tās sērijas man pie sirds neiet. Starp citu, nē. Mānos. Seriāla Ally McBeal dažās epizodēs parādās fantastiskās balss īpašniece Dženifera Holideja, kura izpilda itin visas savas partijas pa smuko. It sevišķi atmiņā palikusi ir dziesma par mazajiem cilvēkiem (tur gan jāzin ir pati sērija, kas ap tiem arī grozās).
Šodien last.fm mani priecē ar jauku mūzikas izlasi, kas ir mutējusi no vakar klausīties sāktās Regina Spektor radiostacijas. Piemēram, Nellie McKay man nodziedāja šo gana košo gabalu (vārdi).
Kaut kā šo biju palaidis garām. Džekiem žetons. Atgādināja kaut kādu vienu no pēdējām padomju Jūrmalām, ja nemaldos, kur kāds draudzīgās republikas Armēnijas pārstāvis finālā uzvarēja, dziedot Zigmāra Liepiņa Puķu nakts.
Virsraksts, iespējams, ne tuvu nav precīzs. Bet atziņa jau labu laiku ir viena. Ja vēlies kaut daļēji paskatīties uz pasauli sava bērna acīm, iedod viņam fotoaparātu, ierādi, kas jādara, lai nobildētu, un atiet. Bez absolūtās mākslas tur var jauki redzēt arī daudz ko tādu, kas tev šķiet ikdienišķs. Ne pirmā reize, kad Amanda pati paķer fotoaparātu un iemūžina visu ko, bet atziņa ienāca prātā tik vien kā tagad :)
Jau kopš laika gala savus e-pastus lasu, izmantojot legālu The Bat! caur POP3. Tas nozīmē, ka man uz datora pašlaik ir 23 GB e-pastu sākot kopš 2000. gada. Ja nebūtu reiz netīši pārinstalējis logus, piemirsis norezervjkopēt ēpastu, arī 1997. gads tur būtu.
Lai arī man tīri labi patīk džīmeils, uz to nepāreju vairāku iemeslu dēļ. Trīs no tiem ir zemāk.
Pirmām kārtām, e-pasta kastītes apjoms. Mūsdienās, kad diska vieta maksā kapeikas un konkurenti piedāvā neierobežotu aizjemamo baitu apjomu, džīmeils mazliet stagnē. Iespējams, ka problēma ir techniska rakstura, bet tā tomēr pastāv. Jā, man patīk paturēt meilus, lai vēlāk var tos uzrakt un papriecāties. Vai arī iebāzt kādam acīs.
Otrām kārtām, Google Apps esošais džīmeils nesatur tās iespējas, pie kurām ir pierasts jau iekš vulgaris versijas. Tas atgādina situāciju ar MySQL Community Edition un MySQL Enterprise. Saprotami, be kaitinoši.
Trešām kārtām, es tikai varu sapņot par iespēju pārnest esošos e-pastus uz turamieni. To, šķiet, nepiedāvā itin neviens. Lai arī par to es būtu gatavs kaut ko arī samaksāt. Izrādās, ka eksistē Google Apps Email Migration API. Check!
Tā nu jau kopš agriem divtūkstošajiem es lasu laacz@laacz ēpastus caur remote desktop uz sava darba datora. No otras puses, tiklīdz man būs ēpasts džīmeilā, tad tas būs telefonā. Ja tas būs telefonā, tad tas būs manā galvā arī tad, kad tam tur nevajag būt.
Ja ticēt šim Tech ARP ierakstam, Microsoft piedāvās apgreidoties no Vistas uz gaidāmo Windows 7 par brīvu. Tas neattiekšoties uz Windows Vista Basic, Starter, un, protams, Windows XP. Solis, ja atstpoguļo patieso politiku, bija gaidāms un ir apsveicams. Lai arī pagaidām tas attiecas tikai uz OEM partneriem, domājams, ka kastīšu versijām būs kas līdzīgs.
Papildināts. Izskatās, ka tas attieksies uz Vistām, kuras iegādātas laika periodā, kurš vēl nav sācies.
Sakarā ar to, ka lielākajai daļai seriālu, kuru obzervēšana notiek regulāri, sezona ir vai nu smagi iepauzēta (saraustīta) vai arī iet uz beigām, tad nākas apgūt jaunus horizontus. Šis ir viens horizonts, kurš, šķiet, varētu pretendēt uz regulāru tā skatīšanos.
Aizvakar ienācās ievērtēšanai seriāls Lie to Me (oficiālā lapa). Seriāla pamatā ir privātu izmeklētāju grupa, kuras sevišķās prasmes ir dabas dota vai ilggadēju studiju rezultātā iegūtas spējas pēc kustībām, intonācijām, frāzēm un arī ar loģiskām metodēm noteikt to, vai cilvēks melo.
Mani aizvien tirda jautājums, vai viņi tiek (tiks) nenormālos daudzumos sūdzēti tiesā neskatoties uz vairākas sekundes pirms epizodes sākuma esošo uzrakstu par to, ka atainotās personas un notikumi nevaid nekādā veidā saistīti ar reālo dzīvi un labākajā gadījumā ir nejaušas sakritības. Jā, tur kā uzskatāms piemērs tiek laiku pa laikam parādīts Bušs jaunākais, Klintons ar I did not sleep with that women, vai kāda cita vēsturiska persona. Ir pat atsauces uz dažus mēnešus atpakaļ slavas zenītā pabijušām personām. Vairāk mani interesē, kā viņi atšūs tās ģimenes, kurās reklāmas pauzē vīrs pagriezīsies pret sievu un pavaicās, caururbjoši veroties ikkatrā viņas grumbiņā un kustībā, – Tu mani krāp?.
Es saprotu, ka seriāla pamatā ir kāda psihologa ilggadējie pētījumi.
Paredzu seriālam apskaužamus panākumus, jo tēma ir reti kutelīga un reti interesanta homo sapiens vulgaris pārstāvim.
Piezīme sev. Kaut kad, kad uzradīsies vairāk laika, jāpameklē top seriālu konsultantu saraksts. How I Met Your MotherThe Big Bang Theory mani pārsteidz, jo erudīcijas un zinātniskās figņas līmenis tur paaugstinās ar katru epizodi.
Varbūt esmu no Mēness, bet tikai tagad pamanīju, ka draugiem.lv piedāvā iespēju jebkuram lietotājam publicēt reklāmu.
Reklāmu iespējams rādīt tikai ierobežotai draugu lietotāju daļai (dalījums pēc dzimuma, vecuma un dzīvesvietas). Ir iespējams reklamēt kā ārēju lapu, tā savu profilu, galeriju, vai pat draugu dienasgrāmatu.
Princips ir jau pasaulē ierasts. Tu maksā par to, cik cilvēki uz tavas reklāmas noklikšķina. Viena lietotāja klikšķis tev izmaksās piecus santīmus. Tu vari ierobežot dienas tēriņus (tiklīdz tiks saklikšķināta norādītā summa, reklāmu vairs nerādīs), kā arī “kampaņas” izmaksas.
Statistikā tev tiks parādīts ij klikšķinātāju skaits, ij to sadalījums, ij atlikumi, ij viss viss viss.
No vienas puses peļņas modelis ir paņemts no feisbuka (kā jau liela daļa iespēju draugos) un realizācija nav tā sliktākā. Sākot ar to, ka potenciālie reklāmdevēji gan jau plaukšķina rociņas, savukārt liela daļa paprovēs tikai paprovēšanas pēc. No otras puses mani jau sāk stipri kaitināt tas, ka vienīgais, ko draugi dara, ir orientēts uz tiešo ienākumu gūšanu. Vai kāds man var pateikt, kad ir bijis kāda būtiska papildus iespēja draugos, kura ir pilnībā bezmaksas? Vai arī to, kāda ir bezmaksas/maksas pakalpojumu attiecība?
Diemžēl, draugiem.lv ir man likuši vilties. Nejau tāpēc, ka grābj naudu uz savas popularitātes un monopola rēķina. Bet gan tālab, ka neesmu sagaidījis no viņiem to inovatīvo pieeju lietām, kā arī atvērtību. Man šķiet, ka šāda profila uzņēmumam ir nepieciešams daļu sevis investēt iekš kaut kā, kas ir, kā saka amīši, for greater good. Protams, ka, lai jau pelna. Man tikai tā mazliet žēl.
