LAACZ.LV

Ir pamatotas aizdomas, ka pēc divdesmit gadiem varētu tikt atkalizdots slavenais žurnāla Zīlīte 1989. gada marta izdevums. Ceru, ka modernizēts :) Vakar saņēmu šādu lūgumu:

Labdien,
Sakarā ar 1989. gada Zīlītes iespējamo atkalizdošanu lūdzam Jūs izņemt no Jūsu mājaslapas ieskenēto Zīlītes 1989.gada marta nummuru, jo redakcija nav devusi atļauju to tur ievietot. Lūdzam izņemt šo materiālu, jo tas var traucēt mārketinga aktivitātēm un mazināt pārdošanas apjomu. Ceram uz Jūsu sapratni, jo krīzes apstākļos Zīlītes redakcija ieguldīs savus līdzekļus izdevuma izdošanai un ir svarīgs katrs pārdotais eksemplārs.

Ar cieņu,
SIA “Zaļais circenis” izpilddirektore
Madara Rožkalne

Piedodiet, apmeklētāji, taču, ja neesi vēl paspējis iegūt vai nu 1989. gada oriģinālu vai arī elektronisko versiju šim numuram, nāksies meklēt kur citur. Es tik tiešām to no elektronisko darbu krātuves (pēc diviem ar pusi gadiem) izņēmu un vēlu veiksmi izdevniecībai, pat, ja autortiesību piederības jautājums šai gadījumā ir strīdīgs. It sevišķi man patika tas, ka lūgums ir tīri cilvēcisks un ar saprotamu pamatojumu.

Ja viņiem sanāks atkalizdot šo numuru, diez, trobelis par un ap bērnu seksuālās audzināšanas finesēm būs tik pat šerps kā 1989. gadā? :)

Sasodīti skaisti. No cilvēka, kurš savulaik izveidoja brīnišķo 405…

Es, šķiet, pirmo reizi mūžā šodien saskāros ar problēmu, kuras sakne ir tanī, ka 32bit sistēmas un 64bit sistēmas ir ne pārāk viegli savietojamas.

Eksistē maģiska funkcija, kā unpack(). Konkrētajā gadījumā man no četriem secīgiem baitiem nepieciešams “izpakot” 32 bitu naturālu skaitli big endian baitu secībā. Nekādu problēmu. Neskatoties ne uz ko, tas vienmēr ir izdevies bez problēmām. Šodien, uz kādas 64 bitu sistēmas radās nepieciešamība palaist attiecīgo skriptu nevis zem PHP4, kā līdz šim, bet nu jau zem PHP5 (uz 32bit PHP5 problēmu nav). Un tad nu sākās.

list(,$command_id) =  unpack('N', \
    chr(0x80) . chr(0x00) . chr(0x00) . chr(0x09)); 
# Iegūstam -2147483639 

Tas nekas, ka reāli tas ir negatīvs skaitlis, neskatoties uz unpack norādīto informāciju. Sekojošais kods visu noliek savās vietās un iegūstam pozitīvu skaitli:

$command_id = hexdec(dechex($command_id)); 
# Iegūstam 2147483657 

Taču, uz 64bit PHP5 man šāda operācija pēkšņi sāka izsniegt skaitli 1.8446744071562E+19. Neiedziļinoties detaļās – kāpēc tā, sapratu, ka esmu nepareizi darījis. Tā vietā, lai atrisinātu problēmu ar pirmo atrasto metodi, man vajadzēja to saprast līdz saknei un risināt ar pirmo pareizo. Un tā būtu:

$command_id &= 0xffffffff;

Šis atrisina problēmu uz 64bit sistēmām, un neko nesalauž uz 32bit. Kā jau minēju, uz tās pašas kastes PHP4 uzvedās korekti.

Starp citu, vai jūs zinājāt, ka latviešu valodas pareizrakstība nosaka, ka laika pierakstā starp stundu un minūšu cipariem neliek kolu, bet gan punktu? Piemēram, 16.30. Man tas nebija jaunums, bet cilvēki aizvien netic. Diemžēl, saites uz konkrētu lapu, kuras teiktais būtu gana autoritatīvs, nav. Varbūt kāds var kādu linku iesniegt komentāros, lai diskusijai tiktu pielikts punkts? :)

Izskatās, ka līgums (un iekārtu tehniskā iespējas) paredz to, ka transportlīdzekļos drukātajai e-talona versijai ir jāizmanto konkrēts iekārtu ražotāja autorizēts papīrs. Pretējā gadījumā aizmugure izskatās šādi:

Arī averss neizskatās diez ko koši. Nesaprotama maršruta rinda ar acīmredzamu drukas kļūdu.

Un, itin kā ar to būtu par maz, no rīta, nevienam ļaunu nevēlēdams un ne par kādām izmaiņām nenojauzdams, iekāpu trolejbusā pa priekšējām durvīm. Talonu pa rokai nebija, bet bija latiņš. Lai lieki nekavētu šoferīti, sniedzu latu un ar pirkstiem rādu, ka man vajag divas biļetes.

Kamēr aizgriezos, lai novērtētu potenciālo maršrutu līdz kompostrēšanas aparātam, manis pasniegtajā rokā iegūla divi nesaprotamas izcelsmes un gabarītu papīriņi. Divas vienreizējās braukšanas biļetes, derīgas konkrētajā trolejbusā, konkrētajā maršrutā, konkrētajā braucienā.

Nu, un, izbrīns bija gana liels, lai nepamanītos sākt kasīties, jo no aizmugures izmisīgi stūmās tantiņas un mantiņas. Tā nu sanāca, ka aizbraucu uz darbu samulsis un kā krīzes nenomākts pilsonis – par vienu latu.

Izskatās, ka Gustavo dziesmai +/- tēma ir ņemta no kāda Kanādas mūziķa (sīkāk nelasīju) Gonzales dziesmas Dot (no tvitera nācis jūtūbes links, un internetos atrasts mp3). Grūti pateikt, vai tas ir ar labu, vai ļaunu nodomu (variants netīšām sacerējās līdzīga tēma tiek izslēgts). Šis fakts gan netraucē tam, ka Gustavo man tīri labi tīk, viņa mūzika arī. Pat tad, ja daļēji sastāv no citu veidojumiem. Nesmuki gan ir, ja ņemts ir tīšām un ar nelāgu nolūku.

Otrais, kas man uzreizi ienāk prātā, ir Labvēlīgais Tips. Ne vienas vien dziesmas motīvi dažādas mūzikas pazinējiem ir tuvi. Es, tiesa, visvairāk atminu ne vienam baiso izbrīnu neradošo faktu, ka Labvēlīgā Tipa 1998. gada Tā lūk man iet, kura neatvairāmi ir teju vai identiska grupas Weezer 1996. gada dziesmai The Good Life (internetos sameklētais MP3). Šai gadījumā es varbūt pat esmu pārliecināts, ka dziesma nav brutāli nospiesta, lai to pasniegtu kā savu autordarbu, bet gan iraid tīri autorizēti (vai neautorizēti:) adaptēta mūsu valstij.

Varētu būt līdzīgi kā ar Lingu un viņa Spārniem, kuri man kaut ko baisi atsit, bet nevaru uz sitiena pateikt, – ko. Kaut kas līdzīgs Dragostea din tei vai kaut kam no tās pašas operas tamlīdzīgam.

Starp citu, kļauzas pie malas. Pieņemu, ka mūzikas industrija, zaudējot karu ar p2p, varētu uzsēsties t.s. muzikālo mash-up māksliniekiem. Neskatoties uz to, ka mūzika mainās, tās radīšanas metodes iet līdzi laikam, taču lielie milži adaptēties nevis nevēlas, bet vienkārši nespēj. Tīri teorētiski tie ir nelegāli, ja par tiem netiek maksātas attiecīgās autortiesības, taču ir milzums cilvēku (dīdžeju to skaitā) un grupu, kuri no tā vien dzīvo.

Jebkurā gadījumā, varbūt variet man pastāstīt, vēl kādas visiem zināmas dziesmas mūsu popkultūrā, kuras ir (vai varētu būt) ar atskaņām no vairāk vai mazāk zināmu ārzemju mākslinieku darbiem?