Zīmējums
- 2009.05.27. 16:28
- Komentāri (21)
- Amanda
Kā jau jebkurš vecāks, es neticēju savām acīm un biju jo lepns, kad Amanda martā (precīzu datumu, diemžēl, nepiefiksējām) mums vērtēšanai iesniedza pašas tapinātu zīmējumu ar kaķi. Lielos, tā teikt.

Kā jau jebkurš vecāks, es neticēju savām acīm un biju jo lepns, kad Amanda martā (precīzu datumu, diemžēl, nepiefiksējām) mums vērtēšanai iesniedza pašas tapinātu zīmējumu ar kaķi. Lielos, tā teikt.

Ceturtdien vēlu vakarā izlēmām, un piektdien jau devāmies ceļā. Rezultātā ekspromta ceļojums Jelgava – Šauļi (TIC) – Viļņa (nakšņošana 5min no vecpilsētas) – Kauņa – Palanga (nakšņošana) – Kuršu kāpa (delfinārijs un Juodkrante) – Liepāja (nakšņošana mazajā fonteinā) – Kalvenes Zoo – Jelgava.

Sīkāks apraksts un daži secinājumi sekos.
Par vienu no veiksmīgākajiem palīdzības lūgšanas veidiem kritiskos gadījumos (kādam nepieciešamas asinis, ziedojumi, utt) ir draugiem.lv, kad šo ziņu draugs pārsūta draugam. Draugs takš herņu nesūtīs, ne tā?
Es tomēr ieteiktu visiem laacz.lv lasītājiem būt uzmanīgiem attiecībā uz jebkuru šāda veida lūgumu. Konkrētais pašlaik apkārt ceļojošais tālruņa numurs ir 8950195094, uz kuru zvanīt nevajadzētu. Tā ir elementāra krāpšanas shēma.
Starp citu, mazs padoms.
Ja ir jebkādas indikācijas, ka kāds lūdz atzvanīt uz ārzemju tālruņa numuru vai arī kaut kādā citā veidā mēģina pierunāt uz to zvanīt, paņemot “uz jūtām”, neignorējiet. Sākumā ierakstiet šo numuru (bez atstarpēm) Gūglē. Visticamākais, ka tas tur tiks atrasts komplektā ar info par tā izmantošanu krāpniecībā ne tikai mūsu valstī.
Otra lieta, ko pavisam noteikti vajadzētu izdarīt, ir, ja ziņa saņemta no kāda zināma cilvēka, aizsūtīt viņam informāciju, ka tā ir krāpniecība un palūgt visiem, kam šī ziņa jau ir nodota, izsūtīt atsaukumu, kurš ietver lūgumu to pārsūtīt arī tālāk. Lai tie, kas taisījās “noziedod” vai izsūtīt tālāk, var neziedot un nosūtīt atsaukumu vēlreiz.
Un vēl. Latvijā ir ierasta arī krāpniecība ar mūsu valstī reģistrētiem ziedojumu tālruņa numuriem. Tas tāpēc, ka tas ir vienkārši. Ja lūgums palīdzēt nav atrodams nekur citur internetā (ziedot.lv, vai arī tā pati gūgle ar meklēšanā ierakstītu ziedojumu tālruni), ignorējiet.
Starp citu, Latvijā ziedojumu tālruņi sākas ar “900″, satur astoņus ciparus, kā arī tiem netiek likts priekšā nedz valsts kods, nedz kādi citi cipari.
Neesiet kūtri. Šis var radīt nepatiku ziedot vēlāk tiem, kam tas patiesi ir nepieciešams. Varbūt vari vienkārši pārsūtīt saiti uz šo rakstu.
Es biju gandrīz drošs, ka par T-Mobile iepriekšējo kampaņu Londonas Liverpūles ielas dzelzceļa stacijā esmu jau rakstījis, bet pēc izmisīkas meklēšanas neko neatradu. Tas varētu nozīmēt, ka esmu to vai nu nosapņojis vai nu atstājis draftos nepabeigtu un pēc tam izdzēsis kā nepabeidzamu. Vecums nenāk viens, nolāpīts.
Tātad tā. Šā gada sākumā T-Mobile organizēja kaut ko stipri vērienīgāku nekā savulaik Improv Everywhere savulaik izveica Ņujorkā (kam sekoja auzas latviešu gaumā centrālstacijā). Viņi veica dalībnieku atlasi, apmācību, ģenerālmēģinājumu, un beigu beigās jau minētajā Liverpūles ielas stacijā uzorganizēja masu deju. Te ir skatāms pats notikums, savukārt sekojot šai saitei, redzēsiet arī tā tapšanu. Iztērēts daudz naudas, tika panākts iespaidīgs efekts, internets mudžēja no atsauksmēm un wow
.
26. aprīlī T-Mobile sāka jaunu kampaņu ar nosaukumu Remember the Dance?
. Kurā atgādināja visiem par iepriekšējo deju stacijā un aicināja piedalīties visus gribētājus nākamajā notikumā, ierodoties 30. aprīlī Trafalgāras skvērā tai pašā Londonā. Uzaicinājums tika izplatīts video, elektronisku un drukātu flaijeru, kā arī plakātu veidā uz ielām. Notikums tika plānots vienu stundu no 18:00 līdz 19:00. Rezultātā novācās 13 ar pusi tūkstoši cilvēku, cerot padejot vai ko nu tur.
Galu galā, viņiem nācās dziedāt. Tika izdalīti 2000 mikrofonu un visiem bija jādzied karaokē Bītlu Hey, Jude
. Rezultātu atkal jau var noskatīties jūtūbē. Patika, kā skaņa samiksēta, izceļot priekšplānā to cilvēku dziedāšanu, kuri redzami bildē. Patiesībā jau viņi visu stundu tur dziedāja. Publikā maisījās arī Pinka, dziedot līdz.
Šodien Amandai ir svētki, var skatīties vēlo filmu bērniem. Pa TV3 rāda kaut kādu Šarlotes tīklu
. Kādu laiku nevarēju saprast, ar ko tā ir tik atšķirīga no pārējām pa mūsu TV rādītajām filmām. Kamēr novācu virtuvi, apdarīju citus mājas darbus, man pieleca. Tā filma ir dublēta! Sasodīts, dublēta latviski!
Vai kāds zinātājs nevar pateikt – tas ir tāds sevišķs gadījums vai turpmāk kaut kādu daļu rādāmā TV3 tomēr plāno dublēt?
Ejam ar Amandu no veikala. Jelgava netipiski izmirusi. Uz ielām retas mašīnas, uz trotuāriem un parkos, ja labi ieskatās, var atrast kādu vientuļu cilvēku. Šokējoši, bet RIMI pie kasēm nav rindu. Pa ceļam mājās baudam klusumu, priecājamies par silto un saulaino laiku.
Pēkšņi no visām pusēm atskan graujošs jāāāāāāāāāāāāāāāāā
, kuru papildina sirdi stindzinoši urrrrrrrrāāāāāāāāā
. Itin kā ar to vēl nebūtu gana – pēc īsa brīža piebiedrojas arī neredzamo mašīnu signāli.
Nepaiet ne piecas minūtes, kā Jelgava atkal klusa un mierīga. Uz trotuāriem un parkos, ja labi ieskatās, var atrast kādu vientuļu, bet nu jau mazliet samulsušu cilvēku…