Reklāma:

Nezodz manas maizītes

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, daudzi sāk ņemt no mājām maizītes uz darbu. Lētak, galu galā. Darbadevējs arī savā ziņā priecīgs. Bet, ak skāde! Kolēģi jau nav ar pliku roku ņemami. Viņi, izmantojot Tavu labsirdību (vai arī prombūtni) nepakautrējas dažreiz kādu maizīti “aizņemties”. Ko darīt? Iegādāties kastīti ar atslēgu? Signalizāciju pierīkot? Lieki. Risinājumu piedāvā interneti un tajos tirgojošie. Par desmit dolāriem ir iespējams iegādāties 25 zemāk redzamus maisiņus. Un problēma atrisinās pati no sevis.

Music Catch 2

Pēkšņi apstulbu, jo uzdūros atkal vienai nomierinošai un neiespējami jaukai spēlītei. Protams, ka tas ir mans subjektīvais nekādā veidā ne absolūtais viedoklis. Lielāko lomu, šķiet, spēlē tieši mūzika. Jo īpaši pirmais skaņdarbs – Leaves in The Wind. Te būs pats spēļuks: Music Catch 2. Iegrāmatojiet kaut kur, lai pārliecinātos par tās iedarbību brīžos, kad gribas kādu piekaut.

Music Catch 2 brīdis

Ak, jā. Apstulbu aiz tam, ka, lai arī spēlīte grāmatzīmēs ir kopš pavasara, tomēr, kā izblādījās, blogā ieblogojis par to nebliju :)

CSNT passed

Šodien no rīta pašam par pārsteigumu bez kļūdām nokārtoju teorijas eksāmenu iekš to CSDD. Jāpiebilst, ka tā bija lieta, par kuru reāli satraucos. Ibo, skolas eksāmenu noliku jau pirms jāņiem. Bet, kā zināms ikkatram, teorija ir tā lieta, kura izlido no galvas vienā setā. Braukšana ir relatīvs fufelis, salīdzinot ar teorijas eksāmenu. Tad, nu, apgaismes ierīču lietošana, metri, tonnas, un vēl dažas ne pārāk viegli galvā lienošas lietas, kā arī nezināma padomju mākslinieka un Purvīša agrīnie zīmējumi mani stresā vairs nedzīs :)

CSNT: nezināms padomju mākslinieks

CSNT: agrīnais Purvītis

Diemžēl, praktiskā braukšana man ir gaidāma tikai sestajā jūlijā. Ikurāt dienu pirms beidzas mācību braukšanas atļauja.

Spēlītes (tikai divas)

Amizanta lemingveidīgā spēlīte. Smuki uztaisīta, lai arī brīžiem aloģiska un kaitinoša. Bet citādi – nogalināšu jūsu pēcjāņu darbadienu, ja neiebilstat: Use Boxmen.

"Use Boxmen" ekrānšāviņš

Visuotrāmkārtām nekautrēšos jums iedot vēl vienu fizikāla rakstura timveidīgu spēlīti, kuras ietvaros to bumbiņ’ jāiedabon iekš to spannīt’ – Dynamic Systems.

"Use Boxmen" ekrānšāviņš

Пающие трусы – Пластический хирург

Cibā savai draugu lentai eju cauri reti. Un te nu es atļāvos bijīgi (tu nekad nezini, kas tevi aiz linka gaida!) pavērt vaļā mārtkōres iesniegto saiti un nenožēloju ne kapeikas. Kādas meitenes sirdi plosošas elkas pēc transformācijām. Glauni!

Kā pareizi mazgāt e-talonu?

Domāju, ka ikviens no jums ir uzdevis sev šo jautājumu: kā pareizi jāmazgā e-talons? Nākšu talkā ar pareizo recepti. No sākuma mazgājam 40 grādos. Tad liekam veļas žāvētājā. Rezultāts ir redzams zemāk. Iespējams, ka tas vēl darbosies. Tiesa, kontrolei varētu nepatikt.

e-talons izmazgāts

Pagājušā gadsimta sākums krāsās

Viens ir skatīties izkrāsotas melnbaltās fotogrāfijas. Tu saproti, ka tas dzīvīgums tur ir mākslīgs. Pavisam kas cits ir skatīties tik bildes, kuras ir simts gadus vecas un tiešām oriģinālā jau ir krāsainas.

Šorīt rss lasītājā pirmais ieraksts bija īss: What’s wrong with this picture? Atvēru jaunā cilnē, uzmetu aci, un aizmirsu. Līdz apskatījos vēlreiz. Ļoti labas kvalitātes attēls, bet, acīmredzami, oriģinālā melnbalts. Kāds to ir retušējis un izkrāsojis. Aiztaisīju cilni un aizmirsu.

Un nākamais ieraksts bija iz MeFi.

Izrādās, ka 1909. gadā krievu fotogrāfs Prokudins – Gorskis sāka projektu, kuru finansiāli atbalstīja toreizējais cars Nikolajs II – iemūžināt vareno Krieviju bildēs. Cars viņam izsniedza vilciena vagonu ķīmijas padarīšanām, divas atļaujas, kuras atvēra viņam arī ierobežotas pieejamības vietas un naudu. Bet ne šādās tādās, bet gan krāsainās. Jā, man tas bija jaunums, ka 1909. gadā bija iespējams bildēt tik kvalitatīvas krāsainas fotogrāfijas. Tehnika bija paša Prokudina – Gorska izstrādāta. Tā ietvēra sevī trīs bildes, katru ar vairākas sekundes ilgu ekspozīciju.

Nepilnu desmit gadu laikā viņš apceļoja gandrīz visu Krieviju. Lai arī daudzas bildes ir zudušas, visas, kuras nav, ir digitalizētas un atrodamas attiecīgajā lapā. Daļa ir uzlabotas un izliktas Flickrī.

Skatoties uz bildēm un zinot, ka tās jau sākotnēji ir krāsainas, pārņem dīvainas sajūtas. Redzēt to laiku, kuru līdz šim esi redzējis tikai melnbaltu… Tas rada pavisam citas sajūtas.

Starp citu, viņš ir izveidojis (tā to laiku fotografēšanas procesu varētu saukt) vienīgo Ļeva Tolstoja krāsaino fotoportretu.

Par viņu pat ir ieraksts mūsu vikipēdijā.

Vēl ap to pašu laiku bija kāds Alberts Kāns (vakar viņam bija vārdadiena:P), kurš apceļoja visu pasauli, iemūžinot to krāsainās bildēs. Diemžēl, neizdevās atrast vērā ņemamu bilžu apjomu internetā, bet tās, izskatās, ir izdotas grāmatā: The Wonderful World of Albert Kahn. Lapā var iepazīties ar daļu no attēliem. Vēl var paprovēt pameklēt gūglē.

MMS

Šodien ar vairākiem cilvēkiem pacēlās diskusija par to, cik ļoti tagad (līdz ar iPhone MMS atbalstu) mūsu valstī uz augšu aizies MMS pakalpojuma lietotāju skaits. Ko vēl ne.

Lai arī šī iespēja iekš iPhone ir ieviesta, un LMT ir atjauninājis piedāvājumu iStyle pieslēguma veidiem (piešķirot, piemēram, iStyle 1 100 bezmaksas MMS), nekāds lielais stimuls pieaugumam tas nebūs. Pat neskatoties uz to, ka tā ir uztaisīta sasodīti ērta.

Pats galvenais MMS ierobežojums manā uztverē ir tas, ka tas nedarbojas starp operatoriem. Tu nevari nosūtīt MMS no viena operatora tīkla uz citu. Tas, piebildīšu, nav tehniski neiespējams. Taču, ja jau nav ieviests, tad tas takš kaut ko nozīmē, ne? Diez vai operatori ignorētu pakalpojumu, ja tas būtu perspektīvs.

Otrs ķieģelis MMS stiklā ir tas, ka lielākajā vairumā gadījumu, lai arī saņēmējiekārta MMS atbalsta, tā retos gadījumos ir sakonfigurēta, lai sekmīgi tos saņemtu. Un, kā zināms, pēc noklusēšanas šis pakalpojums nemaz nav pieslēgts. Maza atruna – subsidētajos telefonos parasti šie konfigurācijas parametri ir un atliek vien pieslēgt pakalpojumu.

Jau kaut kad, šķiet, minēju, ka mūsu apstākļos MMS vienīgais pielietojums, kurš varētu būt populārs ir pakalpojumi, kuri bāzēti uz lietotāju satura saņemšanu šādā veidā. Tiesa, te arī ir ierobežojumi, šoreiz gan tehniski – maksimālais MMS izmērs. Nedz sakarīgu video, nedz tiešām labas izšķirtspējas vai vairākus labas kvalitātes attēlus nosūtīsi (vai arī dabūsi ar to kameru:P).

Un galu galā, paspekulēsim ar absolūtajiem cipariem. Pat, ja katrs no simts viens no katriem simts iPhone lietotājiem sāks aktīvi izmantot MMS (kādiem nolūkiem, gan?), tas kopējo MMS apjomu nozīmīgi nepalielinās. Kā viegli iedomāties, lai arī tā lietotājus manām uz katra stūra, procentuāli to skaits ir niecīgs. Tas nu nekādi nevarētu liecināt par revolūciju.

Līdzīgi, starp citu, ir ar videozvanu. Lai arī kaudze aparātu to atbalsta, tehniski tas ir ļoti nestabils pasākums (no savas pieredzes), redzamā video kvalitāte ir šaušminoša, kā arī pakalpojuma lietošana ir neērta (klausīties caur skaļruni, lai varētu redzēt bildi).

Kopumā jebkuram jaunam pakalpojumam ir jāsastopas ar milzumu problēmu. Pateicoties industrijas milzīgajiem apjomiem, problēmas ir visās vietās – tālruņos, sakaru operatoros, galu galā arī pašos lietotājos. It kā jau vienkārši – žik, žik un jauns pakalpojums gatavs. Bet tad, kad tas ir jāievieš, rodas visādu bet, kas pakalpojuma ieviešanu, iespējams, atļauj, bet kritisko masu ar lietotājiem piesaistīt ir neiespējami. MMS, protams, nav nekas jauns, bet tas ir sastapies ar visām šīm problēmām pēc kārtas.

Mazs kvestiņš

Dikti vienkāršs, bet tai pat laikā ļoti simpātisks kvestiņš, lai nosistu daždesmit minūtes jūsu laika – Little Wheel. Man patika Made in Slovakia. Tas tā feini, attiecībā uz savu valsti.

Little Wheel spēlītes sākumskats

LOL Together Right Now. OMG.

Šīs dienas prieciņš ir šī variācija par bītlu Come TogetherLOL Together. Uzklikšķinot labajā pusē uz “more” var izlasīt arī vārdus.

iPhone ņūz

Man kā esošam iPhone lietotājam teju vai ir pienākums uzrakstīt kaut ko par jaunumiem šai sakarā.

Krutākais nav saistīts ar pašu Apple. Vismaz tieši. Pateicoties licences līguma nosacījumu maiņai, beidzot uz šī aparāta būs arī TomTom. Interesants šķiet arī statīvs, kurš nodrošina ne tikai aparāta turēšanu, bet uzlabo tā GPS uztveršanas spējas, un kalpo kā bezroku sistēma. Starp citu, pats Apple šāda tipa aksesuāru (mašīnas montāžas kitu) nepiedāvā. Vai vismaz nepiedāvāja, kad interesējos.

Sāksim ar to, ka vakar vakarā tika anonsēts jaunā iPhone versija – iPhone 3G S, kuras nosaukumā S nozīmē speed. Kardinālu novitāšu nav. Ātrāks esot. Kamera tagad ir trīs megapikseļi ar autofokusu un video filmēšanas opciju. Man tas gluži nepieciešams nav. Ir kompass (ļauj kartei pašai pagriezties virzienā, kurā skatās telefons). Atbalsta 7.5 megabitu HSDPA datu pārraidi. Principā tas arī viss no dzelžu viedokļa.

Apple vēsta, ka jaunais modelis Latvijā būs pieejams sākot ar 7. jūliju. Protams, ka neviens neko nezin par cenām. AT&T 8GB 3G maksāšot 99 dolārus, bet 3GS – 199 un 399 par 16 un 32GB versijām respektīvi. Papildus tam, mūsu valstī nav ierasta lieta, kas citviet ir tikai normāli – piedāvāt esošajiem klientiem tādu kā apgreida iespēju uz jaunāku tālruņa modeli. Tas nozīmē, ka, visticamākais, tālrunis būs jāpērk par jaunu, lai arī subsidēts un līdz ar to arī lētāks, nekā citur.

Līdz ar jauno iPhone ir atjaunināta arī tā programmatūra, kura būs pieejama arīdzan iepriekšējiem modeļiem. Plaša patēriņa segmentā tā tiks laista klajā 19. jūnijā.

Beidzot ir ieviesta copy and paste iespēja. Tiesa, tā darbojas arī uz tekstiem un bildēm no weblapām, ko var attiecīgi, piemēram, iepeistot e-pastā. Vajadzēja jau viņiem kaut vienu ieganstu, kāpēc tas nebija līdz šim. MMS – niecīgu popularitāti guvušais pakalpojums Latvijā. Bet, nu, labi. Ir. Beidzot ir realizēta iespēja klaviatūru lietot horizontāli pamataplikācijās, kurās šīs iespējas nav bijis līdz šim. Kalendāra aplikācija ir piedzīvojusi izmaiņas, kuras bez interfeisa ietver sevī arī CalDAV atbalstu (hooray!). Labāks pārlūks, kā jau tas ierasts ar šiem apdeitiem. Stereo Bluetooth atbalsts. Rakstīts, ka atbalsta piezīmju sinhronizāciju. Ja tas darbosies arī caur ActiveSync, būšu priiecīgs.

Viena no visgaidītākajām iespējām ir iPhone izmantošana kā modemam – lai tam varētu pieslēgt datoru un internetot uz nebēdu. Nav teikts, ka tas darbosies pie mums, jo ne visi operatori tam ir piekrituši dēļ sevis piedāvātajiem datu pārraides tarifu plāniem.

Vairākas jaunas iespējas ir radušās tiem, kas izmanto MobileMe – var atrast savu zudušo tālruni, izdzēst tā saturu, atskaņot kādu signālu vai arī parādīt uz ekrāna paziņojumu.

Visas detaļas un manis neuzskaitītos jaunumus var izlasīt internetos. Par to – vai es iegādāšos jauno modeli, – vēl nezinu. Viss ir atkarīgs no kopējās cenas cenas, potenciālajām līguma izmaiņām, savas tā brīža rocības un citu atsauksmēm.

Starp citu, kādu brīdu tagad esmu pastaigājis ar Samsung Omnia HD. Nekad nebūtu ticējis, ka šī kompānija var izveidot tādu telefonu (man pietika ar C100:), kurš pat man patīk. Sasodīti biju pārsteigts. Protams, nav tam arī tikai plusi, bet par to citreiz.

Negaiss kora izpildījumā

Vai jums šķiet, ka cilvēku grupa var puslīdz ticami atskaņot pērkona negaisu? Lūk ir redzama Slovēņu džeza kora Perpetuum Jazzile izpildījums. Skatījos aizturētu elpu. Starp citu, sākumā performance tiešām ir diezgan klusa. Nevajag meklēt vainu ausīs, skaļuma regulatorā vai kur citur.

Aviokatastrofas un izdzīvojušie

Neseno notikumu gaismā interesanti bija palasīt par 1972. gada 13. oktobrī (jā, tā bija piektdiena) notikušu lidmašīnas katastrofu Andu kalnos. Stāsts ir neticams un šķiet kā no grāmatas vai filmas nācis. Ja vēlaties uzreizi skriet uz vikipēdiju, lai izlasītu to pilnā apjomā, tad lūgtum turp. Zemāk ir īss kopsavlikums manā lauzītajā valodā.

Lidmašīna avarēja 3,6 kilometru augstumā. 12 pasažieri gāja bojā avārijas laikā. Vēl 5 mira no gūtajiem ievainojumiem un sala tuvāko stundu laikā. Viens mira vēl vēlāk. Palika 27 izdzīvojušie. Protams, ka tādā augstumā ir sniegs, aukstums un citas patīkamas lietas. Attiecīgi – nepieciešamais izdzīvošanas ekipējums lidmašīnā nebija paredzēts. Astoņas dienas pēc katastrofas meklēšanas pasākumi tika pārtraukti.

Vienpadsmitajā dienā pa to uzzināja izdzīvojušie, izdzirdot ziņas iz atrasta radiouztvērēja.

Tā kā nebija pieejama nekāda flora un fauna, ko ēst, viņi pārtika no mirušajiem…

29. oktobrī lavīnā gāja bojā vēl astoņi cilvēki. Tad tika nolemts, ka palīdzību nesagaidīt un jādodas pašiem prom. Tika veikts testa pārgājiens dienas garumā, lai pārliecinātos par izvēlēto gājēju spējām izdzīvot. Beigu beigās tika atlasīti trīs cilvēki un nolemts pagaidīt siltāka laika iestāšanos (septiņas nedēļas) pirms doties ceļā – pāri kalniem. 12. decembrī viņi sāka iet.

Trešajā dienā, kad viņi uzkāpa 4800 m augstā virsotnē, izrādījās, ka gaidītā ieleja (viņiem šķita, ka atrodas netālu no tās) nekur nav redzama. Ir tikai kalni un sniegs. Pa ceļam bojā gāja viens no trijotnes. Galu galā devītās dienas vakarā viņi pie kādas upes satika cilvēku (otrpus tai). Nākamajā rītā cilvēks aizveda mazliet ēdamā, lūpukrāsu un papīru, lai varētu komunicēt.

Beigu beigās 22. decembrī katastrofas vietā ieradās divi helikopteri. Slikto laika apstākļu dēļ aizlidot prom varēja tikai ar pusi no izglābtajiem. Otra puse ar glābējiem palika pa nakti kalnos. Abi helikopteri atgriezās nākamajā rītā un savāca atlikušos. Beigas ar kā filmā – ziemassvētkos (it sevišķi, ja ņem vērā, ka visi pasažieri bija pārliecināti katoļi).