Reklāma:

Pagājušā gadsimta sākums krāsās

Viens ir skatīties izkrāsotas melnbaltās fotogrāfijas. Tu saproti, ka tas dzīvīgums tur ir mākslīgs. Pavisam kas cits ir skatīties tik bildes, kuras ir simts gadus vecas un tiešām oriģinālā jau ir krāsainas.

Šorīt rss lasītājā pirmais ieraksts bija īss: What’s wrong with this picture? Atvēru jaunā cilnē, uzmetu aci, un aizmirsu. Līdz apskatījos vēlreiz. Ļoti labas kvalitātes attēls, bet, acīmredzami, oriģinālā melnbalts. Kāds to ir retušējis un izkrāsojis. Aiztaisīju cilni un aizmirsu.

Un nākamais ieraksts bija iz MeFi.

Izrādās, ka 1909. gadā krievu fotogrāfs Prokudins – Gorskis sāka projektu, kuru finansiāli atbalstīja toreizējais cars Nikolajs II – iemūžināt vareno Krieviju bildēs. Cars viņam izsniedza vilciena vagonu ķīmijas padarīšanām, divas atļaujas, kuras atvēra viņam arī ierobežotas pieejamības vietas un naudu. Bet ne šādās tādās, bet gan krāsainās. Jā, man tas bija jaunums, ka 1909. gadā bija iespējams bildēt tik kvalitatīvas krāsainas fotogrāfijas. Tehnika bija paša Prokudina – Gorska izstrādāta. Tā ietvēra sevī trīs bildes, katru ar vairākas sekundes ilgu ekspozīciju.

Nepilnu desmit gadu laikā viņš apceļoja gandrīz visu Krieviju. Lai arī daudzas bildes ir zudušas, visas, kuras nav, ir digitalizētas un atrodamas attiecīgajā lapā. Daļa ir uzlabotas un izliktas Flickrī.

Skatoties uz bildēm un zinot, ka tās jau sākotnēji ir krāsainas, pārņem dīvainas sajūtas. Redzēt to laiku, kuru līdz šim esi redzējis tikai melnbaltu… Tas rada pavisam citas sajūtas.

Starp citu, viņš ir izveidojis (tā to laiku fotografēšanas procesu varētu saukt) vienīgo Ļeva Tolstoja krāsaino fotoportretu.

Par viņu pat ir ieraksts mūsu vikipēdijā.

Vēl ap to pašu laiku bija kāds Alberts Kāns (vakar viņam bija vārdadiena:P), kurš apceļoja visu pasauli, iemūžinot to krāsainās bildēs. Diemžēl, neizdevās atrast vērā ņemamu bilžu apjomu internetā, bet tās, izskatās, ir izdotas grāmatā: The Wonderful World of Albert Kahn. Lapā var iepazīties ar daļu no attēliem. Vēl var paprovēt pameklēt gūglē.

Šie ir tie 13 komentāri

    • #1. DimanC 2009. gada 19. jūnijā, plkst. 11:19

    • kāpēc tām senajām Produkin-Gorsky bildītēm nav pieejams lielāks izmērs? vai es nemāku atrast?..

    • Saite uz šo komentāru
    • #3. SpiegS 2009. gada 19. jūnijā, plkst. 13:25

    • Sākumā biju skeptisks: “pirms 100 gadiem krāsāinu fotogrāfiju nebija …”. Bet kad palasīju par to fotogrāfu …
      Forši … izmērs gan pamazs un kvalitāte ar nav ļoti spoža, bet vispār baigi feini :)

    • Saite uz šo komentāru
    • #4. kaspars 2009. gada 19. jūnijā, plkst. 13:46

    • Apbrīnojami. Tik vienkārša bet spoža ideja – trīs atsveišķas ekspozīcijas ar krāsu filtriem. hmmm.

    • Saite uz šo komentāru
    • #7. janeks 2009. gada 19. jūnijā, plkst. 18:56

    • Ta ne ko jau sev!
      Sajūtas patiešām dīvainas – it kā tas būtu noticis vakar.
      Mja, pirms dator ēras skolas laikā gāju foto pulciņā. Bija tur šādas tādas atzītas grāmatas par foto vēsturi, kur pilnīgi nekas netika minēts par krāsaino foto tanī laikā. Re kā tas informācijas ēras laiks visu samaisa.

    • Saite uz šo komentāru
    • #10. laacz 2009. gada 20. jūnijā, plkst. 09:34

    • sivns, tās bija krāsotas. Tāpat kā izkrāsotas ir arī kaudzīte dokumentālo filmu par to laiku.

    • Saite uz šo komentāru
    • #12. nazis 2009. gada 22. jūnijā, plkst. 20:24

    • Starp citu, krievu “Svema” krāsu filmiņas līdz pat 1990.gadiem bija praktiski tas pats 1930.gadu Agfacolor, kuru pēc kara vaņas savāca pie sevis. :)

    • Saite uz šo komentāru
    • #13. juris 2010. gada 5. martā, plkst. 13:49

    • Vai pims 2. pasaules kara bija kāds fotogrāfs, kasizkrāsoja (retušēja) savas lielizmēra fotogrāfijas (kā gleznas) ar parakstu W. Heim…..
      Pēdējie burti varētu būt dažādi (a… ; g…)

    • Saite uz šo komentāru

Moderācija: Daži vārdi var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.