LAACZ.LV

Tad, nu, visi bumeristi pašķiras. Gribu dzirdēt sakarīgu viedokli par C2 VTS – plusi un mīnusi. Mana izvēle ir – mazlietots.

Sveiks, mans draugs, paziņa, kaziņa. Sveiks, cilvēk, ar kuru es nesen esmu saticis. Sveiks arī tas, kuru neesmu saticis gadiem. Sveiks, cilvēk, kurš neietilpst nevienā no šīm kategorijām. Šis ieraksts ir tev.

Kā jau ikkatrs nākamais gads, arī šis nav izņēmums – man ir dzimšanas diena. Pēdējais lielais pārtijs, šķiet, bija pirms laba laika (gadiem). Tiesa, arī šogad Rīga provē uzlekt uz mana vilciena, pielāgojot savus pilsētas svētkus man. Tas nekas. Tātad, piektdien, sākot no saprātīga laika (teiksim, 18:00) tie, kas vēlas, var doties uz Caramel Rouge.

Rīgas svētki netiek uzskatīti par neierašanās attaisnojumu. Kavēt to dēļ, tiesa, drīkst. Tie, kas vēlas pabaudīt mūsu galvaspilsētas svētkus vai arī noskriet Okartes nakts skrējienu, var to vēsi darīt un pēcāk (vai pirmsāk) ierasties, lai veldzētos atmiņās, novērojumos un citās figņās. Lai jau tai Rīgai, kā sacīt jāsaka, tiek :)

Dāvanas nav obligātas, protams. Galvenais ierasties kaut uz 15min. Galu galā, sagribējās savos 30 gados (nostaļģiskā kārtā) bez tagadējiem satikt arī sen neredzētos un citas dzīves trajektorijas lidojošos ;)

P.S. Lūdzu, RSVP (lai var mazliet rēķināties ar rezervācijas apmēru:) Arī tad, ja ir tikai daļēja pārliecība par ierašanos.

Rīga. 1979. gada 18. augusts, sestdiena. Mākoņains, vietām lija lietus. Naktī gaisa temperatūra no 10°C, dienā līdz 24°C. Pūtelē mērens vējelis 3 m/s. Relatīvais gaisa mitrums 70%. Saule bija uzlekusi 5:56 pēc Maksavas laika. Aptuveni piecas četras ar pusi stundas pēc tās piedzimu es.

Lai arī minētais gads bija notikumiem bagāts, astoņpadsmitajā augustā nekas tāds dikts nenotika. Ja neskaita manu nākšanu pasaulē.

Kolēģis apsveica mani ar iesoļošanu ceturtajā gadu desmitā (OMG!). Nu, tad, paldies. Сектор Газа – 30 Лет.

Starp citu, jau kādu laiku LTV Panorāmas žurnālistu veidotās reportāžas ir atrodamas arī iekš YouTube/user/LTVPanorama. Tās, tiesa, nav ziņas, bet gan autordarbi – reportāžas.

Norādu uz to, jo izskatās, ka Panorāma diezgan sekmīgi turpina apgūt jaunās iespējas. Lai tas ir tviteris ar dažiem tūkstošiem sekotāju un dažiem desmitiem aktīvu komunicētāju vai šoreiz YouTube ar relatīvi smieklīgu apmeklējumu. Mani šis fakts priecē tāpēc, ka Tildes veidotais LTV Archivā rodamais ir ne tikai nelietojams kvalitātes ziņā, bet ir par maksu (mūsdienās) un nav lietojams bez attiecīga datorprogrammatūras klāsta.

Interesenti var sekot tur ieliktajiem materiāliem dažādos veidos – reģistrētie lietotāji caur “parakstīšanās” mehānismu, bet pārējie caur RSS vai arī apmeklējot to sadaļu ikdienā. Pagaidām, izskatās, jauni klipi tur parādās tikai darbadienās. Gribētos, lai arī citi LTV raidījumi (it sevišķi LTV7) ņemtu piemēru un sāktu parādīties normālā formātā normālās vietās (YouTube, Vimeo, un citi). Pieņemu, ka visi parastajiem mirstīgajiem esošie ierobežojumi ir apejami, provējot sarunāt ar sevisu īpašniekiem.

Via.

Tā kā manā mūžā tomēr ir pienākusi (vēl jau nav, bet otrdien būs) tā diena, kad man paliek apaļi trīsdesmit gadi, vēlos visus interesentus informēt par to, ka nākamo piektdien (21. augustā) neko neplānojiet, ja neskaita manis satikšanu, līdzjūtību izteikšanu un dāvanu (ne)izsniegšanu. Kur, cikos un kā – informēšu atsevišķi citudien.

Esmu redzējis ne mazums smilšu mākslinieku (vai izpildītāju?) demonstrācijas. Šķiet, ka pat manā blogā bija viena ielikta (man atmiņa ir kā problemātiskam sirmgalvim un arī atrast nevaru). Taču Ukrainas talantu šova Україна має талант uzvarētāja Ксеня Симонова mani aizkustināja. Katrs darbs ir tematisks un katra nākamā detaļa papildina iepriekšējo, turpinot stāstu. Virtuozitāte, ar kādu tas viss tiek veidots, ir pārsteidzoša. Noskatīties ir vērts. Ja video nedarbojas, iemetiet gūglē šova nosaukumu un meitenes vārdu.

Cilviņš no The Guardian TV un radio bloga pat nepakautrējās> pavaicāt: Who needs Susan Boyle?

P.S. Ak jā, virsraksts nav manis izdomāts, bet gan paķerts no flagota MeFi ieraksta.

Šodienas dedzinošākais ieraksts (technisks, protams) ir par to, kā ar ne gluži vienkāršu SQL vaicājumu (vienu) var uzzīmēt ASCII grafiku. Tur pat nav ko piebilst.

Ignorējiet virsrakstu. Un vārdus tajā. Un neesošās interpunkcijas izpausmes. Galvenais ir tas, ka vēlos atzīties. Ja reiz man viena no tuvākajām dziesmām bija Moloko izpildītā Sing it Back, tad tagad (jau kādu labu laiku) ir viena pavisam cita. Imoženas Hīpas Hide and Seak Seek. Varu klausīties neskaitāmas reizes. Jā. Par to atgādināja seriāla Smith pirmā epizode. Tur šī dziesma skanēja. Protams, Blanket paliek turpat – kaut kur manā dvēselē.

Mani nemaz tik ļoti netraucē tas, ka Gūgles kartēs mūsu Varenās Valsts ceļi, celiņi un taciņas nav pilnā apmērā attēlotas. Tracina tas, ka informācija dažbrīd iztrūkst vai netiek atjaunota pat par būtiskajiem satiksmes mezgliem. Te, tiesa, Gūgles vaina varētu būt daļēja. Teiksim, ekonomija, maksājot par karšu informācijas atjaunināšanu – labāk biežāk atjauninam būtiskākas vietas (ASV, utt), bet retāk vai nemaz – Latvijas šmatvijas.

Tai pat laikā iekš TeleAtlas, kurš, kopš Maptek‘u iegādājās Nokia, ir vienīgais Gūgles kartogrāfiskās informācijas avots, ir gan Dienvidu tilts (tiesa, izskatās nebraucams; Gūgles domas), gan Ķeguma tunelis aizsprosta tilts (Gūgleprāt tā).

Un vispār es šodien saņēmos, lai noziņotu par šīm lietām attiecīgajām instancēm, bet aplauzos, jo, kā jau redzams, pašā saknē šī informācija jau ir korekta. Tiesa, Yahoo kartēs itin viss mūsu Dižajā Karaļvalstī nav kārtībā.

Ķēžieraksts no Ulda iz baltaisruncis.lv un Endija iz endijs.com. Ieraksta nosaukumam gan būtu bijis jābūt “trīs visriebīgāko šoferu tipi”, bet lai jau paliek.

Nu jau mēneša laikā esmu pamanījies ij apskādēt auto, ij pāris reizes nosvīst savas neuzmanības dēļ. Tāpēc droši zelta medāli varētu dot sev, bet tomēr tā nebūs. Neesmu nekāds izcilais ceļu satiksmes dalībnieks, bet tomēr kaut kāda skola ir bijusi – gan braucot pašam, gan kā blakussēdētājam dažādas raudzes šoferiem. Pats grēkoju pilsētā ar +10, ārpus tās ar +20. Ja kāds uzstājīgi turas tuvu astei, palienu iespēju robežās uz labo malu un/vai samazinu ātrumu, lai dotu tam iespēju aizvākties prom. Gabarītu neizjušanas dēļ nereti pamanos šķēršļus apbraukt pa mazliet plašāku trajektoriju, nekā vajadzētu. Varbūt mazliet lieki dažreiz pārkārtojos no joslas uz joslu. Varbūt dažreiz arī nepārkārtojos, kad to vajadzētu (piemēram, lai pieklājīgi atbrīvotu malējo labo joslu tiem, kas griežas uz to ārā). Kopumā esmu diezgan neuzmanīgs braucējs, bet ar to cīnos.