Reklāma:

Paroles, sekoman, and stuff

Šodien saņēmu jauku ēpastu no servisa, kuru nelietoju – Latvijas twitter wanna-be sekoman.lv.

Tā kā viņi visiem lietotājiem liek nomainīt paroli, neļaujot ielogoties ar veco, tad uzprasās tikai viens secinājums. Proti – mana sekoman.lv parole ir nokļuvusi nelabu ļaužu rokās un, visticamākais, uzradīsies kaut kur internetos citu nelabu ļaužu lietošanai. Diez vai būtu bijis nepieciešams mainīt paroles, ja urķi būtu ieguvuši kriptētās to versijas. Tātad – sekoman.lv atļāvās manu paroli glabāt pie sevis brīvā tekstā. Ko tas liecina par servisu? Par tā veidotājiem?

Protams – no kļūdām mācās. Cerams, ka visu nedēļas nogali prasījušie drošības uzlabojumi ietver sevī arīdzan paroļu glabāšanu kriptētā veidā…

Nav jau tā, ka tas mani personīgi dikti satrauktu. Tur esošā (bijusī) parole man tiek izmantota citām nesvarīgām lietām, bet tomēr – arī tā tagad būs jāmaina.

Šis ir tas 41 komentārs

    • #1. Didulis 2009. gada 21. septembrī, plkst. 16:51
    • Palūgt nomainīt paroli var arī gadījumā, ja tā ir šifrēta. Kaut gan bildītē redzamais teksts liecina, ka tur tik tiešām parolēs varētu būt glabātas nešifrētā veidā. Taču tādi gājieni ir novēroti no Boot.lv puses arī agrāk. Arī forumam viņiem paroles uzglabājās nešifrētā formā, paralēli šifrētajām, taču tas bija saistībā ar migrēšanu no vienas foruma platformas uz citu. Par laimi, toreiz, kad noklīda foruma DB dumps, es jau ilgus gadus tur izmantoju citu paroli un tur esošo plain text paroli sen nebiju lietojis arī citur. Tātad reizēm ir izdevīgi pamainīt savas paroles.
      Vēl izdevīgāk ir vispār nereģistrēties, kurā katrā portālā ;-D

    • Saite uz šo komentāru
    • #2. pyro 2009. gada 21. septembrī, plkst. 16:52
    • pats lietoju https://lastpass.com/. Apnika čakarēties ar atcerēšanos, u.t.t., tagad grūžu 12 simbolu brīnumus, kurus ik pa laikam nomainu + svarīgās (internetbanka, etc) atstāju tomer pašam pārziņā.

    • Saite uz šo komentāru
    • #4. Mārtiņš Štāls 2009. gada 21. septembrī, plkst. 16:54
    • Domāju, ka diezvai tika pieļauta tik triviāla kļuda, kā nekriptētas paroles.
      Bet arī kriptēta parole var izrādīties vērtīga, ja to uzlauž var izrādīties, ka tā 45% gadījumos derēs arī e-pastam un vēl sazin kur.

    • Saite uz šo komentāru
    • Komentāra autors, iespējams, ir trollis. Drīkst ignorēt. #5. Anon 2009. gada 21. septembrī, plkst. 17:13
    • Nu ja pie ļaundariem nokļuva paroļu md5 heši arī tādos gadījumos liek mainīt, jo ja nav pietiekoši sarežģīta/gara parole to var dabūt vaļā.

    • Saite uz šo komentāru
    • #6. spic 2009. gada 21. septembrī, plkst. 17:35
    • “Ļaunie hakeri, rūpējoties par jūsu drošību,” jap.
      Drīzāk “piektdienas vakarā mūsu puikas nejauši izdzēsa paroļu tabeli un visas brīvdienas domāja, ko darīt, un rezultātā uzrakstīja skriptu, kas nosūtīja jums šīs paroles maiņas vēstules.”

    • Saite uz šo komentāru
    • #7. Mārtiņš 2009. gada 21. septembrī, plkst. 18:03
    • Atcerēsimies, ka iekš sekoman tika iereģistrēti arī pārdesmit tūkstoši kaut kāda cita būtistu izbijušā portāla lietotāji. Vai tie bija manidraugi.lv vai kas tur vel, neatceros.

    • Saite uz šo komentāru
    • #10. Type911 2009. gada 21. septembrī, plkst. 18:37
    • Cienījamais Kaspar Foigt!
      Mēs zinām, ka savulaik tev pašam bija projekts kurā tu atļāvies paroles glabāt plain tekstā. Tāpēc vispirms izkasi baļķi no savas acs un tad meklē skabargas citiem.

      Šis nav tas gadījums, kad paroles glabājās plain tekstā. Vienkārši pastiprinājām kodēšanas līmeni un viss. Vecās paroles brutāli tika izdzēstas un pieprasīts visiem lietotājiem nomainīt jaunās. Ar āmuru pa pieri, bet tikai tā varam pieprasīt katram lietotājam izdarīt to ko no viņa lūdzam.

      Bez tam. Šis ir lielisks veids kā sakārtot datubāzi nu atsijāt “mirušos” lietotājus.

    • Saite uz šo komentāru
    • #11. Anon 2009. gada 21. septembrī, plkst. 19:02
    • “pastiprinājām kodēšanas līmeni” LOL.

      Par šito vispār pārrēcos – “Šis ir lielisks veids kā sakārtot datubāzi nu atsijāt “mirušos” lietotājus.” Par Last login time timestampu neesi dzirdējis?
      Neizklausās nopietni kaut kāds p0k3 koders laikam…

    • Saite uz šo komentāru
    • #12. UL 2009. gada 21. septembrī, plkst. 19:28
    • Man joprojām ir projekts, kurā paroles glabājas plaintekstā :) projekts developējas LRk vidē – pierakstīts manā Lielajā Rūtiņu Kladē :-)

    • Saite uz šo komentāru
    • #13. LMAO 2009. gada 21. septembrī, plkst. 20:25
    • Tā lapa vispār nav lietojama uz mazākas izšķirtspējas Netbooka – viss aiziet aiz redzamā robežām pat samazinot logu var redzēt. Līkročainie spaiņi.

    • Saite uz šo komentāru
    • #14. Knaģis 2009. gada 21. septembrī, plkst. 21:27
    • Nu laacz, Tev piemīt laikam telepātija :) Neko gan nezinu par konkrēto portālu, bet, ja izdomā pāriet no md5 uz, piemēram, kādu no sha, tad nu bez paroļu nomaiņas neiztikt – neies jau viņi lauzt veco paroļu hash-us, lai varētu nohešot pa jaunam ar citu algoritmu… tā tomēr daudz vienkāršāk nekā uzturēt abas paroles kādu laiku.

    • Saite uz šo komentāru
    • #15. endrju 2009. gada 21. septembrī, plkst. 21:28
    • Type911, ja mainījāt backendu, hash algoritmu vai ko citu, tad to varēja izdarīt arī eleganti, lietotājam neko nezinot, bet nomainot pie pirmās ielogošanās. Tas, protams, ir spēkā, ja nav noticis nekāds “iebrukums”. Citādi pieprasīt nomainīt paroli no jūsu puses ir pareizs solis.
      P.S. “pastiprinājām kodēšanas līmeni” tiešām skan nožēlojami smieklīgi.

      laacz, brr, kur ir kāda kripatiņa apjausmas par security industriju? Paroles ir jāmaina jebkurā (veiksmīga uzbrukuma) gadījumā, pat ja tās nav bijušas plain/text.

    • Saite uz šo komentāru
    • #16. to Knaģis 2009. gada 21. septembrī, plkst. 22:36
    • Nav obligāti var, piemēram, to pašu pwd pie logina salīdzināt ar md5 uztaisīt atzīmi, ka pareizs un pārlaist ar sha1 pāri vecajam md5. Un nekāda usera čakarēšana.

    • Saite uz šo komentāru
    • #17. to Knaģis 2009. gada 21. septembrī, plkst. 22:39
    • ps. nav obligāti laist pāri vecajam hesham pie logina arī var savākt ja sakrīt ar md5 un nohehot pāri parolei uz sha1 salīdzināšanas brīdī.

    • Saite uz šo komentāru
    • #18. to 2009. gada 21. septembrī, plkst. 22:44
    • bet ja kontrolsummas kompromitētas tad bez paroļu nomaiņas nekādi. Var jau arī neko nedarīt un vienkāršākās paroles tiks atlauztas parasti ~40% ja runa ir par md5. Bet tas nebūtu prāta darbs palaist visu pašplūsmā, labāk ir tā kā tika darīts.

    • Saite uz šo komentāru
    • #19. yeahhhh 2009. gada 22. septembrī, plkst. 01:54
    • ENDRJU PWNZ!

      neredzu jēgu pist lietotājam smadzeni ar kaut kādu paroļu nomaiņu utt. gribi atgādināt par sevi – izsūti gaumīgu epastu.
      atradušies te mārketinga guru bļe – hakeru uzbrukumi, pasaulesslavenais sekoman, kodēšanas līmeņi, utt.

    • Saite uz šo komentāru
    • #21. Pipuks 2009. gada 22. septembrī, plkst. 12:12
    • Zinu vienu projektu ar simtiem tūkstošu aktīvu lietotāju kur paroles glabājas plain text formātā tieši drošības apsvērumu dēļ. Jocīgi, vai ne? :) Tiesa tur ir nedaudz cita fīča apakšā. Un ja visa sistēma ir pietiekami droša, tad to paroli tā kā tā ārā nedabūs.

    • Saite uz šo komentāru
    • #22. Cock 2009. gada 22. septembrī, plkst. 12:31
    • Es zinu vienu slavenu lv banku kas ibankas paroles glabā plainā.. Lai userim to pašu varētu iedot ja aizmist. Imo, tas ir pilnīgi lieki.

    • Saite uz šo komentāru
    • #23. BlackHalt 2009. gada 22. septembrī, plkst. 12:38
    • Dienas bizness glabāja plain tekstā.

      Atceros, ka pazaudējām mēs to paroli un uzzvanījām uz db.
      Tanta apskatījās savā db un teica:
      - Tā jau nav parole, bet kaut kas nesakarīgs!

      :)

    • Saite uz šo komentāru
    • #24. Mārtiņš Štāls 2009. gada 22. septembrī, plkst. 16:26
    • Nu ja jau visi kriptogrāfijas ģēniji ir pateikuši visu, ko zina par paroļu drošību, tad arī man ir variants, manuprāt nav nekā drošāka, par paša veidotu kriptēšanas algoritmu. Tādēļ, ka tādu nezinās no kura gala sākt lauzt. Ja šādu algoritmu savieno ar, kādu md5, sha1 vai kādu citu, tad parole ir drošībā. Tā kā, iespējams, 90% “hakeru” izmanto gatavus softus, tad šīnī situācijā būs jāpieaicina, kāds kurš prot kaut ko arī izveidot nevis tikai uzlauzt.

    • Saite uz šo komentāru
    • #25. Didulis 2009. gada 22. septembrī, plkst. 17:12
    • –>>Mārtiņš Štāls: Ar web sistēmām galvenā problēma ir faktā, ka lielākā daļa ir veidota PHP un tikai retos gadījumos kods ir nelasāmā formā, taču arī to var atrisināt. Un ja ļaundaris tiek tik tālu, ka var paņemt visu DB, tad viņš var paņemt arī visus failus un paskatīties to tevis rakstīto paroles šifrēšanas algoritmu. MD5 un SHA kombinācijas vienmēr būs drošākas, par paša veidotu šifrēšanu, ja tās kods ir pieejams plain text formā. Kompilētu ASM kodu būs grūtāk izmantot pretējā algoritma izstrādei.

    • Saite uz šo komentāru
    • #26. rick'james -> Type911 2009. gada 22. septembrī, plkst. 19:51
    • nelietoju sekoman.lv, bet pēc tavas replikas arī visa interese pazuda jebkad pamēģināt :)

      ir lieta, kas saucas uzņēmuma/projekta publiskais tēls – sēdies, 2, type. Pildi cītīgāk mājasdarbus lūdzu

    • Saite uz šo komentāru
    • #27. vdl 2009. gada 22. septembrī, plkst. 21:57
    • kaadi veel backendu upgreidi – user tables dumps nokliida. attieciigajaas vietaas bija pieejams. (moka veel taga ir). backenda vieniigais ‘uzlabojums’ droshi vien bija hasha nomainja un pwd resettoshana visiem useriem.

    • Saite uz šo komentāru
    • #28. noisex 2009. gada 22. septembrī, plkst. 23:05
    • pizgjec leimisms…tipo nevar ieviest papildus kolonnu tabulaa un pie pirmaa logina ieraxtit taja jauno heshu :)

    • Saite uz šo komentāru
    • #29. lupus 2009. gada 22. septembrī, plkst. 23:39
    • Ehm. Salt? “SALT!?!?!?”

      Man pajaat vai paroles ir glabaatas pleintekstaa vai nee, bet ja kaa alternatiivas tiek piedaavaats visu gruust hashos neidziljinoties ka videejais (unsalted) md5 vai sha1 ir akuraat tikpat veertiigs kaa plaintext (rainbow tables, to start with), rodas dazhi stulbi jautaajumi.

      Jebshu – ja tev foruma paroles glabaajaas kaa sql “insert md5(x) into…)” tad iedod man parolju tabulu – dienas laikaa tev buus 99% plaintexta.

    • Saite uz šo komentāru
    • #30. darkYuris 2009. gada 23. septembrī, plkst. 11:30
    • “manuprāt nav nekā drošāka, par paša veidotu kriptēšanas algoritmu”

      muahahhahaaa…

    • Saite uz šo komentāru
    • #31. Delfins 2009. gada 23. septembrī, plkst. 11:57
    • šajā pasaulē nekas nav drošs.. domā kā gribi un ko gribi… ja gribēs uzlauzt – uzlauzīs

    • Saite uz šo komentāru
    • Komentāra autors, iespējams, ir trollis. Drīkst ignorēt. #32. to Delfins 2009. gada 23. septembrī, plkst. 12:22
    • Nu nu googli vai dr jau naviens nav uzlauzis… tāpēc, ka tur līkroči nestrādā!

    • Saite uz šo komentāru
    • #33. Kidijs 2009. gada 23. septembrī, plkst. 15:24
    • “Mēs zinām, ka savulaik tev pašam bija projekts kurā tu atļāvies paroles glabāt plain tekstā.”

      -0/10

    • Saite uz šo komentāru
    • #34. Reinis 2009. gada 23. septembrī, plkst. 15:41
    • to Mārtiņš Štāls:
      “manuprāt nav nekā drošāka, par paša veidotu kriptēšanas algoritmu”

      Nu šitais apgalvojums gan jau ir pilnīgi pretējs tam, ko saka kriptogrāfijas teorija. Tas ko Tu piedāvā saucas “Security through obscurity”. Un teorija saka, ka šādā veidā nu galīgi nevajadzētu būvēt sistēmas drošību:
      http://en.wikipedia.org/wiki/Security_through_obsc...

      Lielākā problēma ir tā, ka par savu “slepeno” metodi Tev objektīvi nebūs nekādas jausmas cik tā patiesībā ir droša un cik vienkārši vai sarežģīti tā ir apejama. Un no otras puses ja kāds to salauzīs, tas var ilgi palikt nepamanīts. Turpretī, ja kāds salauzīs SHA, tas visai ātri būs zināms.

      Vieni no pēdējiem, kas ielidoja uz šāda tipa ideju bija GSM operatori.
      Jo kā izrādās tieši dēļ šādas ģeniālās pieejas kādus pāris gadus atpakaļ pieeju GSM tīkliem (arī Latvijā) varēja lauzt uz velna paraušanu.

    • Saite uz šo komentāru
    • #35. Scorpion 2009. gada 24. septembrī, plkst. 07:59
    • Ohohō, bērni zin ka tev bijis projekts kurā tev paroles glabājās plain textā ! Lācz, drebi mla. Bērni par tevi vēl daudz ko zin, un visu ko viņi zin viņi te postēs, un tad viņi izskatīsies balti un pūkaini, nevis mazi tizli gremžas. Ja piekakā bikses tad labākais veids kā izkulties no ķibeles ir nevis tās iztīrīt, bet gan norādīt vēl uz dažiem kuriem tā reiz ir sanācis, īsti vīri tā tikai dara ;)

    • Saite uz šo komentāru
    • #36. wii 2009. gada 24. septembrī, plkst. 10:23
    • Atvainojos, ja kāds jau ir nācis klajā ar šādu ideju, bet, zinot sekoman autoru reputāciju, es uzskatu, ka šī drīzāk ir kārtējā “ģeniālā kampaņa” ar kuru popularizēt savu fakino servisu, jo pēc idejas tagad visiem lietotājiem jāielogojas servisā, un kaut kāds % no zudušajiem dēliem iespējams [at]sāks arī to figņu lietot. Pat ja hakerēšana tiešām ir bijusi, tad viņi kārtējo reizi mēģina no sūda uztaisīt konfekti, jo visiem taču zināms, ka defekts ir efekts :))

    • Saite uz šo komentāru
    • #39. rūķītis 2009. gada 29. septembrī, plkst. 20:27
    • Kristap, ja tu uzskati ka kiddy spēj veikt šādas lietas, tad tu laikam esi mazliet aprobežots cilvēks. :)

      wii, smagi maldies, viņi ir pārāk neloģiski domājoši lai ko šādu izdarītu, šī nu nav viņu ideja. ;)

    • Saite uz šo komentāru
    • #40. zingmars 2009. gada 6. oktobrī, plkst. 15:56
    • “Vecās paroles brutāli tika izdzēstas” ,
      un tagat apskatīsimies augstāk:
      “piektdienas vakarā mūsu puikas nejauši izdzēsa paroļu tabeli un visas brīvdienas domāja, ko darīt, un rezultātā uzrakstīja skriptu, kas nosūtīja jums šīs paroles maiņas vēstules.”
      nuf said

    • Saite uz šo komentāru

Moderācija: Daži vārdi var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.