Uz saturu

Arhīvs par 2009. gada novembri

4dienas pasēdēšana

Ja nu kas, šovakar Alberthoteļa augšās neregulārā pasēdēšana, pavervelēšana, paiepazīšanās. Sākot no kādiem 18:00.

Nodokļu idejas

Skatoties, cik izmisīgi mūsu valstvīri cenšas palielināt jau esošos nodokļus, rūpīgi sargājot savas intereses, sapratu vienu lietu. Viņiem vajag mūsu palīdzību! Kādu nodkli vēl varētu ieviest? Pāris idejas man ir. Tā kā viegli administrējami nodokļi ir fufelis, tad nepieciešams ieviest grūti administrējamus. Papildus nodokļu ienākumiem augs to administrēšanā nodarbināto skaits, kas, savukārt, sildīs mūsu varenās valsts ekonomiku kā tādu. Un mūsu – lepnās tautas sirdis.

Internetā ievietotās informācijas nodoklis. Lai tas būtu tviteris, e-pasts, komentārs portālā, vai kas cits – viss maksā naudu. Teiksim, vienam vidusmēra latvietim būtu tiesības internetā ievietot astoņpadsmit kilobaitus tekstuāla rakstura informācijas un septiņas bildes. Pārējais viss par maksu. Jebkurā brīdī lietotājs var izdzēst šo informāciju, tādējādi iegūstot iespēju tās vietā ielikt kaut ko jaunu.

Šai gadījumā mēs palīdzēsim ne tikai šī nodokļa administrēšanai. Mūsu institūtiem, universitātēm un laboratorijām nāktos nākt klajā ar unikāliem un līdz šim neredzētiem kontroles un uzskaites mehānismiem. Domāju, ka mēs to varam. Akadēmiskie spēki pēc tam to varētu tirgot citām valstīm, tādējādi iepludinot mūsu ekonomikā nenormālu apjomu līdzekļus.

Vēl viens variants būtu progresīvais televīzijas nodoklis. Tā apmērs būtu atkarīgs no televizoru un monitoru skaita mājsaimniecībā, reizināta ar to izmēriem pa diagonāli, kā arī mājsaimniecībā reģistrēto iedzīvotāju skaita. Lai visa Latvija nedeklarētos vienā dzīvoklī bez televizora, būs nepieciešamas regulāras varas iestāžu vizītes ar pārbaužu elementiem.

Jebkuram papildus nodoklim mēs piemērojam mūsu valstī jau ierasto vainas prezumpciju – kamēr Tu neesi pierādījis, ka, teiksim, uz sava datora monitora neskaties televīzijas materiālu, Tu maksā. Pie kam – par visām 24 stundām. Ja vēlies nemaksāt, piemēram, par naktī izslēgto televizoru, vai arī dodies ilgākā atvaļinājumā uz dziļajiem laukiem, televizoram var pievienot uzskaites ierīci vai arī to noplombēt.

Tad, nu, aidā – palīdzēsim mūsu sagurušajiem un vairs ne tik viedajiem valstsvīriem ar idejām.

Papildināts pēc pīppauzes. Un vispār, ienāca prātā daudz vienkāršāka metode. Lai valsts pasaka, cik viņiem naudas vajag, sadala uz galviņām un piemēro. Vismaz būtu skaidrs, ka vairāk neprasīs. Iespējams.

Visi skaitļi ir interesanti

Šo man reiz kāds no matemātikas skolotājiem klāstīja. Toreiz domāju, ka tas ir smalks matemātiķu joks. Izrādās, ka nebūt ne. Tas ir pusjoks :)

Visi skaitļi ir interesanti. To pierādīt ir elementāri. Ja eksistētu neinteresanti skaitļi, tad eksistētu arīdzan mazākais neinteresantais skaitlis. Ja tāds eksistētu, pats tā eksistences fakts šo skaitli padarītu par interesantu. Protams, kā jau jebkurā jomā, lai šo pieņemtu par patiesību, būtu skaidri jānodefinē, kas tad ir “interesants skaitlis”. Tā kā tas nav izdarāms, tad nu paši saprotiet :)

Par mūziku

Iespējams, ka tas ir kino industrijas ietekmējums, taču jāatzīst, ka no tiem dažiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem, kurus es atpazīstu, vispatiesākās tirpas uzdzen prelūde J. S. Baha svītai Nr.1 Sol mažorā. To es atminos no mūzikas skolas. Netīšām, klīstot pa 3. mūzikas skolas diviem koridoriem, cenšoties pirmo reizi atrast solfedžo kabinetu, netālu no garderobēm es izdzirdēju ne pārāk stabilu, bet tomēr atpazīstamu šo skaņdarbu čellam.

Jā, ja nu kas, es mūzikas skolā provēju apgūt mežragu, jo ģitāras un klavierspēles klases bija pilnas. Kā jau ar manīm tas bieži ir noticis, es salecos ar reģionālo urlu bariņu un beigu beigās atteicos no izredzēm ceļā uz vai no mūzikas skolas dabūt pa tuņķi. Kur ir palicis mans mežrags, zinu. Tas tika aizņemts no mana pasniedzēja (tēva labs draugs). Pēcāk tika atdots atpakaļ.

Paprovēju nesen uzpūst trompeti. Ne sūda neatceros. Ne tikai to, kā ventiļus virināt, bet pat to, kā skaņu dabūt ārā…

Ipiķi un citi

Vakardienas izpēte un jūsu komentāri rezultējās ar nežēlīgiem panākumiem.

Tātad, pētot un domājot kļuva skaidrs tas, ka problēma ir ar izejas datiem. Procesa laikā noskaidroju, kas tad galu galā ir shapre faili, un kāda tajos ir informācija. Ātri uzmeklējot devīgajos internetos failus pagasti.shp un novadi.shp, tie nokļuva manā rīcībā. Šajos failos, kā izrādās, ir visa nepieciešamā informācija (poligoni, kuri apraksta pilsētu, pagastu, novadu robežas) UTM koodrināšu sistēmā.

Tālākais jau bija tehnikas jautājums. UTM koordinātas ir iespējams pārkonvertēt uz platuma un garuma grādiem, ja zin to projekciju, kura izrādījās esam WGS84. Izmantojot mazu utilītu ogr2ogr tika iegūts XML fails ar nepieciešamajām koordinātām man vajadzīgajā formātā. Fiksi uzmetot Ipiķus uz Gūgles kartes, viss izskatījās dievīgi (ar daždesmit metru nobīdi dažviet, bet tā nav problēma).

Tālākā iterācija problēmai ir sekojoša. Izmantojam MySQL Spatial paplašinājumus, lai iestumtu datubāzē kā novadu robežas, tā pagastu un pilsētu robežas. Teorijā pēc tam var jebkuram punktam pateikt, kur tas atrodas. Diemžēl praksē MySQL GIS funkcionalitātes iespējas ir gauži ierobežotas un problemātiskas. Piemēram, 

laacz@skapis[gis]>  -- Kur ir Ipiķi?
SET @ipiki = GeomFromText('POINT(58.0093006 25.1778021)');
SELECT 
    Within(@point, g) AS `within`, 
    name, 
    type
FROM
    gis 
WHERE 
    Within(@ipiki, g) = 1;
+--------+------------+---------+
| within | name       | type    |
+--------+------------+---------+
|      1 | Ipiķu      | pagasts |
|      1 | Mazsalacas | novads  |
|      1 | Rūjienas   | novads  |
+--------+------------+---------+
3 rows IN SET (0.00 sec)

Lieki piebilst, ka Mazsalacas novads nepārklāj Ipiķu atrašanās vietas punktu nevienā acī, bet MySQL tā nedomā. Tas gan nenozīmē, ka es vaļasbrīžos neturpināšu cīņu :)

Papildināts 21:58. Izrādās, ka MySQL (vēl aizvien arī tekošajā 5.1 GA versijā) operē nevis ar poligoniem, bet gan ar taisnstūriem, kuri šos poligonus pilnībā ietver (bounding rectangles), kā rezultātā neder. PostgreSQL izmantot tikai šiem nolūkiem neredzu jēgu. Tiesa, cilvēki strādā pie tā, lai MySQL ieviestu pilnvērtīgu OpenGIS atbalstu, bet, kā jau MySQL pierasts, tādas lietas nāk ļoti, ļoti lēnām (konkrēti – anonss par testēšanu ir 2 gadus vecs)…

Pagasti, novadi, un to esamība Gūgles kartēs

Papildināts 11. novembra 0:15. Pavei tik – Ipiķi Gūgles kārtē kā dzīvi, sasodīts! Sīkāk par to vsu kādu citu dienu. :)

Sveiki, dārgie lasītāji. It sevišķi tie, kuri vēlas paurbt ģeometriju, mazliet paprogrammēt, un pēcāk rezultātus uzdāvināt pasaulei, lai tā kļūtu labāka. Principā, esi sveiks, programmētāj! :)

Uzdevuma nosacījumi ir vienkārši.

Gūgles kartē nepieciešams iezīmēt precīzi jebkura Latvijas pagasta, Republikas nozīmes pilsētas vai novada kontūru. Tas ir izdarāms caur Google Maps API, izmantojot GPolygon klasi.

Lai uzzīmētu kontūru, ir nepieciešami izejas dati. Tos (paldies Mārtiņam) var atrast vikipēdijā (pagasti un novadi, krāsoti novadi). Pirmajā failā (diemžēl, bez komentāriem), ir atrodamas robežas un, kas man ir svarīgi, kārtīgi sagrupēti poligoni visiem Latvijas pagastiem un pilsētām.

(more…)