Comments on: Ziemas prieki un padoms kā nenokaltēt eglīti

By: Eddy

Eddy — Thu, 21 Jan 2010 13:53:41 +0000

Paldies par padomu, kā nenokaltēt eglīti! Manējā ne tikai nav nobirusi, bet pat izdzinusi jaunus dzinumus! :D

P.S. Varbūt ir arī padoms, kā eglīti noturēt dzīvu līdz pavasarim, lai var pārstādīt dārzā?

By: binary

binary — Thu, 07 Jan 2010 17:24:52 +0000

braukt ziemā nav sarežģīti un sagādā prieku ne tikai tāpēc, ka ir forši paslidināties, un sajusties kā patiesam rallistam, bet viegli arī tāpēc, ka vidējais auto plūsmas kustības ātrums ir zemāks pat tādās riezēs, kad tam nav pamatota iemesla, attiecīgi mazāk stresu, un vēl ļoti svarīgi ir tas, ka uz visiem, pat tīrītiem ceļiem var labi redzēt iebrauktas sliedes un krustojumos pagriezienu trajektorijas
Nu nesaki gan tā, martin… Protams, ja esi viens uz ceļa, tad tā varētu būt, bet ja priekšā/aizmugurē brauc arī citi, tad man personīgi ziema ir nedaudz stresaināka (lai arī interesantāka). It īpaši brīžos, kad ir jābremzē. Vēl nesen gadījās stresaina situācija – priekšā sabremzējās daži, bet es ar pusotrtonnīgu auto un visnotaļ svaigām Dunlop riepām attiecīgajā ceļa posmā nevarēju tik strauji sabremzēt – apstājos pāris mm attālumā no priekšā esošā auto. Viss, ko varēju darīt – “baudīt” ABS un vērot pretējo joslu un štukot – mēģināt iekļūt tajā (resp. risks uzrauties uz pretimbraucošajiem, ja tādi gadās, bet var izvairīties no sadursmes savā joslā) vai nē. Cits gadījums bija ar vieglāku auto, sūdīgākām riepām, bez ABS pie kādas pārejas – visai īsā bremzēšanas posmā varēju papriecāties par vairākkārtējām ceļa seguma maiņām (riteņi te nobloķēti, te griežas, te atkal nobloķēti un atkal griežas). Nu nemazina stresu tādi braukšanas apstākļi, nestāsti pasakas… Tāpat arī visas tās ielas, kur sanāk braukt pa slidīgu bruģi (ar visu to sniega/smilšu/sāls maisījumu) ļoti tuvu stāvošiem auto… Atliek braukt un cerēt, ka negadīsies kāda bedre vai iebraukta sliede, kā dēļ auto smuki aizslīdēs uz labo pusi tieši virsū stāvoša auto sānam.

By: Lain

Lain — Wed, 06 Jan 2010 15:31:17 +0000

“ielūšanu ledū un krišanu no braucoša tramvaja vagonu stiprinājuma” pilnīgi piekrītu dadzim – tiem “pieaugušajiem” vajadzēja Tevi noķert un kārtīgi sadot pa mizu :P
Un ielūzt ledū…..kur prāts Tev bija?!!!! Un par šo – vēl reizi noķert un sadot pa mizu !!!!!

By: hmm

hmm — Thu, 31 Dec 2009 01:14:24 +0000

Par egliiti, lai nenobirst skujas, – velams vinju cirst ne miinusos, tas ir ne salaa, bet labaakaa alternativa, un domaaju arii draudziigaakaa ir nopirkt speciali podaa audzeetu, kaa jau te saka, ilgaak staav, ja laista regulaari. Peec tam pavasarii, var jamo iestaadiit pie maajas, laukos, fazendaa, darzinjaa. Un kad taa paaugusies, var bez kaiteejuma mezham jamo nocirst.

By: GIGO

GIGO — Sat, 26 Dec 2009 20:16:42 +0000

neaizmirsti par love actually!

By: martins

martins — Wed, 23 Dec 2009 08:54:39 +0000

By: dddd

dddd — Tue, 22 Dec 2009 19:26:42 +0000

a ķieģeļu daudzdzīvokļu mājā derēs?

By: HP

HP — Tue, 22 Dec 2009 14:59:07 +0000

Jau septito gadu bez eglītes istabā..
Protams zūd tas prieks no durstīgajam skujām, bet citādi … Meklēt dāvanas zem eglites laukā-sniegā ir daudz daudz interesantāk.
Diemžēl nederēs ja dzīvo blokmājā.

By: Didulis

Didulis — Tue, 22 Dec 2009 14:52:00 +0000

Eksistē arī efektīgāka metode nenokaltēt eglīti – iegādāties to podiņā un neaizmirst ik pa laikam aplaistīt. ;-) Tad nebūs jāsatraucas par apzāģēšanu un augoša eglīte tomēr attīstīsies un katru gadu būs savādāka, lai arī viena un tā pati. Galvenais piefiksēt brīdi, kad kociņš ir sasniedzis sava izmēra maksimumus, lai to var iznest laukā no telpām. ;-D

By: normunds

normunds — Tue, 22 Dec 2009 14:44:12 +0000

nevēlos apšaubīt wofram alpha datus, tāda ziema kā manā bērnībā (tas bija pirms gadiem 25-30) reti kad iestājas. Rīgā. Bet tur drīzāk jāvaino urbanizācija nevis globālā sasilšana. Kaut vai par provi – ja Rīgā ir ap nulli, tad 5 km aiz pilsētas robežas būs -5.

By: Lasītājs

Lasītājs — Tue, 22 Dec 2009 14:02:29 +0000

Paldies par egles saglabāšanas padomu!

By: valcha

valcha — Tue, 22 Dec 2009 13:34:21 +0000

Sorry, man jau ir 28, laikam nekad no 27 netikšu ārā.

By: valcha

valcha — Tue, 22 Dec 2009 13:31:31 +0000

Mēs bērnībā, ziemā vīlējām pieķērušies pie tramvaja pa sliedi. Protams, ka arī gadījās, ka pieķēra un ierāvu mizā. P.S. Paldies Dievam, ka nekas ļauns nenotika.
Tikai neesmu drošs, ka uz krastenes nebija apbūves Tavā bērnībā. Man ir 27 un es jau, cik zinu, no pašas dzimšanas biju dzīvojis Ogres 10 (pretī 75 slāvu skolai). Bet vecāku filmētās kinofilmās redzēju krasteni, kur dienas gaišajā laikā brauca varbūt 1 auto minūtē (ap 84.gadu). Arī no pašas agras bērnības atceros krasteni.

Par egli, ja atradīšu fuksi, vakarā svaigajai eglītei pamēģināšu nograuz galu.

By: dadzis

dadzis — Tue, 22 Dec 2009 13:19:54 +0000

esmu redzējis kā izskatās kad rēgojas ārā tik kājas starp tramvaja pirmo un otro riteni … kādā izkstāun balsī ir tramvaja šoferis pēc šāda tgadījuma …
tapēc es pat teiktu: žēl ka tevi tie ļaunu gribošie pieaugušie nenoķēra un neapstrādāja kā nākas!

By: Vilx-

Vilx- — Tue, 22 Dec 2009 12:18:37 +0000

Par tramvajiem ir lasīts, ka ja tādam nejauši izdodas tikt zem riteņiem, tad tas ir tikpat labi kā gaļas mašīnā… Tev ir noveicies! Noteikti nemāci šito savai meitai! :P