LAACZ.LV

Ar visiem darbiem piemirsās, ka aicinu visus gribētājus uz neregulāro padirnēšanu pie (bez)alkoholiska dzēriena tilpuma rīt ~18:30 iekš Kapteiņa Enriko plkst. Programma pretty much as usual – iepazīšanās, parunāšanās, pārējās lietas. Piedodiet par short notice.

Tad nu ir pienācis tas brīdis, par kuru civilizētā pasaulē cilvēki vēl aizvien smīkņā kā par urbāno leģendu. Vakar pēc četru stundu čakarēšanās man mājās ir parādījies 100 megabitu Lattelecom optiskais pieslēgums. Skaisti jau bez gala, bet ir parādījusies problēma, kura normālam mirstīgajam ij sapņos nerādās.

Līdz šim man bija 10 megabitu DSL. Šādai caurlaidībai pietika ar Linksys WRT45G v5 rūterīti un DD WRT firmware, kurš paralēli pildīja arī WiFi piekļuves punkta funkcijas. Uzzinājis par optikas neizbēgamību un paredzējis, ka mans linksiss neko daudz paveikt šai sakarā nespēs, nolēmu paķert vecu MirkoTik RB500 kastīti.

Kā jau šķita – linksiss nespēj pavilkt vairāk par saviem 20 megabitiem sekundē lejupielādes. Dators, ja to pieslēdz pa tiešo optikas kastītei, bez problēmām tiek galā ar visiem 107 megabitiem. Lepni pieslēdzu savu RB500, kurš par lielu izbrīnu optikas vilcējiem uzrādīja cienījamus 32 Mbps lejupielādes ātruma. Izbrīns no viņu puses bija – tas esot daudz. Es nejutos apbižots, bet nu nav tie 100 :)

Tad nu patreiz man konfigurācija ir tāda, ka viss iet caur RB500, kurā ir iesprausts WRT45G parastā piekļuves punkta un switch režīmā. Ātrums tas pats – 32Mbps lejup. Nav jau tā, ka dikti sūdzos. Ja iepriekš, velkot (legālus!:) torrentus internets devās atpūsties, tad tagad gan lejupielāde gan augšupielāde uz pilnu klapi netraucē interneta pārlūkošanai kā tādai – viss notiek tik pat zibenīgi, it kā internets piederētu man vienam.

Tagad sekos jautājums. Man gribētos tomēr baudīt visus 100 megabitus un savu atsevišķo optikas dzīsliņu. Vai tirgū ir pieejamas mazas un ne dārgas kastītes ar spēju rūtera režīmā gremot visus 100 megabitus? It kā sāku jau mest aci uz RB750G, bet, izrādās, tas rūtera režīmā spēj apstrādāt savus 70 megabitus. Protams, ka tas ir vairāk nekā 32, bet tomēr – nav 100 :)

Diemžēl, sakarā ar vietas trūkumu, neizskatu opciju par rūteri likt pavecāku celeron klases datoriņu. Vēl viens arguments pret ir tas, ka negribu arī pats skrūvēt jamo, līdz ar to komentāri no sērijas “nopērc mini itx, iemet tur atomu, saskrūvē fanless dzelzi un dzīvo vasals” neder.

Papildināts pēc 5min. Šķiet, ka te ir viens risinājums – Ubiquiti RouterStation Pro plate. Tiesa, tai jāpiedomā klāt kastīte un antenas. Antenas ir, bet kastīte ir smagāks jautājums. Piemēram, teitan var nopirkt plati + kasti par 150 dolāriem, kas ir jau mazliet padārgi. Var jau būt, ka pēc izmēriem ģeld esošā RB500 korpusiņš. Jāpamēra.

Apmēram pirms pusotra gada jau sūkstījos par siltuma rēķiniem. Ziema gāja, rēķini pazuda. Toreizējais pusotrs lats nu ir vēsture.

Tagad jautājums, šķiet, sāk palikt neatliekams, jo Ls 1,811 (tas ir bez PVN) par m² ir kaut kā paskarbi. Vai kādam iz Jelgavas ir pieredze ar individuālā kārtā uzstādītiem siltuma skaitītājiem un to izmantošanu kā pamatu maksājumu aprēķiniem? Man šķiet, ka pēdējais rēķins … nu … krieviski varētu teikt zaškaļivajet. Domāju, ka starpība starp šo rēķinu un to rēķinu, kuru saņemtu par faktiski patērēto kompensētu siltuma skaitītājus vienā sezonā. Jāpiebilst, ka mums miteklī nebūt ne visi radiatori ir uz maksimālo klapi.

Interesē viss – juridiskā bāze, skaitītāju izvēle, utt. Protams, ja vien tas ir iespējams.

Atceros, ka autoskolā un praktiskajā braukšanā mani makten biedēja ar visām automašīnas spoguļiem raksturīgajām aklajām zonām. Izrādās, ka no tām var izvairīties, mazliet neierastāk noregulējot spoguļus. Zemāk redzamajā attēlā galvenā ideja ir tāda, kura attēlota iekš 1. un 4. attēla. Tādējādi salona spogulī redzi to, kas notiek aiz mašīnas, bet sānu spoguļos – to, kas notiek blakus.

Būs jāpamēģina. Tiesa, pilnībā no aklajām zonām tas izvairīties nepalīdz, taču varētu nozīmīgi samazināt risku saraukt kāda automobīļa stūri un savējā sānu vai tapt nopīpinātam.

Rakstu, no kura smēlos ideju, var rast teitan.

Pie mums riteņbraucēja prieks ir kārtējais veloceliņš. Vai tā projekts. Paskatoties uz citām lielpilsētām, ir skaidrs, ka tā ir nesistemātiska naudas dāvināšana ieinteresētajām personām (celiņu projektētājiem un būvētājiem, piemēram). Ziniet, vēl viena smieklīga lieta ir tā, ka plānot velobraucēju padarīšanas dod cilvēkiem, kas ar velosipēdu ikdienā nemaz nebrauc. Protams, kāds sacīs, Rīgā neviens nekad nav paziņojis, ka prioritāte būs velobraukšanai. Tas arī daudz ko izskaidro. Tiesa, pasaulē ir viens izcils piemērs, kuram līdzināties vajadzētu provēt. Un to saku es – autobraucējs. Zinot to, ka Kopenhāgenā autobraucēji ir pēdējā vietā ceļu satiksmē. A, lūk, man ir vienalga.

Atminos savu šoku par Amsterdamā redzēto. Centrā jebkura vieta, kur var piesiet velosipēdu tika šim mērķim arī izmantota. Daudzstāvu velosipēdu stāvvietas. Miljons nē, bet tūkstošiem cilvēku, kas pāvietojas tieši šādā veidā.

Pats biju aktīvs velosipēdists līdz brīdim, kamēr man to nenospēra. Skumji, jo diezgan padārgs, lai arī nopelnīts kā samaksa par ZZK toreizējo lapu. Pašlaik, kā zināms, galvenais pārvietošanās veids ir automašīna. Dzīvotu Rīgā – būtu velosipēds.

Gluži nesen pa TV redzēju sižetu par Kopenhāgenu kā velosipēdistu paradīzi. Un vēlos pastāstīt tiem, kas par to neko nezin, kā tas tur notiek. Piebildīšu – pats tur neesmu bijis, to redzējis arī neesmu. Viss ir redzēts pa TV vai salasīts internetos.

Nav grūti mūsdienās iedomāties piecstāvīgu daudzdzīvokļu namu ar divām kāpņutelpām. Nav grūti iedomāties, ka tur dzīvo visdažādākie cilvēki – tie, kuri lasa, tie, kuriem slikta atmiņa, tie, kuri lasa un ignorē, kā arī tie, kuri nelasa pie sienas pieliktos paziņojumus. Tad, nu, te ir tāds optimisma un ticības cilvēkiem pilna paziņojuma paraugs. Tik tiešām – tai laikā šai ēkā labāk neatrasties, jo, ka` zi` – kādam aizlido ventilis vai notiek kas vēl jautrāks.

Lieki piebilst, ka man nav ne mazākās nojausmas – kā tieši viņi šo visu padarīšanu pārbauda. Gan jau ka ielaiž sistēmā saspiestu gaisu, nevis gāzi. Bet anyway – jautri.

Kamēr Tavs mazais blodziņš vai e-veikaliņš lēnām vago interenta āres ar saviem tris simtiem apmeklētāju dienā, nav par ko uztraukties. Bet, ja Tavam MySQL serverim ir savi daži simti pieprasījumi sekundē, no kuriem daudzi nav optimizēti dažādu apstākļu sakritības rezultātā, ir vērts sākt domāt. Provēt izrakt visu dažādas kvalifikācijas un dažādu cilvēku desmit gadus rakstīto kodu? Vai varbūt tomēr pieķerties lietai no otra gala?

MySQL ir milzums konfigurācijas parametru, ar kuru palīdzību atkarībā no servera izmantošanas veida var panākt milzīgu ātrdarbības pieaugumu. It sevišķi tas attiecas uz InnoDB. Ja esi nolēmis nopietni pie tā piestrādāt, tad nāksies vien ieguldīt darbu izpētē. Metodoloģija, protams, ir ļoti garš un plašs stāsts, savukārt, analīzei un paša servera uzturēšanai ir pieejami diezgan daudz labi rīki.

Šodien pasmaidīju, izlasot citātu par eskalatoriem iekš Breta Slatkina google reader koplietotajiem vienumiem.

Mitch Hedberg: “An escalator can never break: it can only become stairs. You would never see an ‘Escalator Temporarily Out Of Order’ sign, just ‘Escalator Temporarily Stairs. Sorry for the convenience.’”

Un te jums būs īsa pamācība par to, kā pareizi veidot pareizus ziņu sižetus no BBC. Pilsonistiskā žurnālistika, mācamies! Un tad ņemam visus savus filmētprotošos telefonus un fotoaparātus un dodamies ielās.