LAACZ.LV

Ja Alans Aleksandrs Milns būtu dzīvs, noskatījies Svešos un Plēsoņu, un beigu galā sagājis sviestā, rezultāts būtu līdzīgs kam šādam: Alien vs Pooh. Kamēr Kristofers Robins kapā grozītos…

Miglaini nojaušu, ka šodien mani velk uz sviestu. Tik tiešām…

Ja šogad jums kāds teiks, ka viņš mājās strādā uz Commodore, nedomājiet sliktu. Tas nav nekāds vecais labais Commodore 64. Tik tiešām.

Izskatās, ka kāds ir izlēmis turpināt šo konceptu, mazliet modernizējot pašu saturu. Grūti pateikt, cik lielā mērā tas viss patiesība. Biznesu gan es neredzu, jo specifikācijas nav nekādas sevišķās un arī ērtums šādai uzpariktei ir tīri nosacīta. Tas pats laptops bet bez displeja un ar jocīgiem izmēriem.

Šķiet, kas var būt tik nolāpīti elegants zemāk redzamajā bildē? Glezna kā glezna, teiksi? A pigu tev! Ja ļausiet būt godīgam, tad teikšu kā ir – mani arī aiz “lasīt tālāk” redzamā bilde nepārliecināja.

Nācās skatīties arī pārējās. Izrādās, ka mākslinieca vārdā Alexa Meade glezno ar akrilu (pareizi izteicos?) uz … cilvēkiem. Tāds īsto mākslinieku bodīārts :)Un izskatās tas šādi.

Tīri techniskas dabas jautājums. Kādas versiju kontroles sistēmas lietojat? Kāpēc tieši to, nevis citu (nav jākaunās no atbildes “pirmā patrāpījās pa rokai”). Es – iepriekšējs Subversion lietotājs nu esmu atzinis Git par labu esam. Pagāja kāds laiks, kamēr sapratu koncepciju minimālās lietošanas līmenim. Varbūt pie VCS lietošanas derētu piebilst – to lieto viens pats, komanda, liela komanda.

Un kā ir ar projektu pārvaldības sistēmu, ja tās par tādām var nosaukt? Pie mums patreiz viss notiek iekš Redmine. Trūkumi ir, bet no lietošanas viedokļa gana ērti.

Jā, zinu, es maz rakstu. Tiesa, satraukumam nav pamata. Vismaz līdz pat pirmdienai es diez vai kaut ko ierakstīšu, jo atdalos no tēvuzemes ārēm uz Itālijas kalniem ikgadējā normāla kalna baudīšanas pasākumā. Šogad tā laime mani satikt izkrita Val Gardenai Itālijas Alpos (Dolomītos). Ceru sadūšoties un, ignorējot rindas, izbraukt abos virzienos Sella Rondu.

Varbūt piezīme sev – pēdējais nozīmīgais ilgais atvaļinājums bija pagājušajā vasarā. Izskatās, ka pateicoties neveselīgajam dzīvesveidam un diezgan zvērīgi augušajam darba apjomam un ritmam, aizvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka atvaļinājums ir svētība un varam būt lepni ar savu zemi, kur bez četrām nedēļām obligātā apmaksātā atvaļinājuma var papildus dienas iegūt nododot asinis, utt.

Amerikā, piemēram, vidusmēra darbadevējs drīkst vispār neapmaksāt atvaļinājumu (likums to neliek darīt), lai arī vidēji apmaksā 10 darbadienas (divas nedēļas) gadā. Protams, foršāk ir Francijā, kur tās ir piecas nedēļas. Vai arī Jaunzēlandē, kur bez četrām nedēļām tiek papildus apmaksātas arī 11 svētku dienas, ja iekrīt darbadienā.

Un jāpiekrīt pētniekiem šmētniekiem, ka divas nedēļas vienā reizē tik tiešām ir obligāti jāizņem, jo atslēgties un atpūsties, ja ir saspringts darbs, īsākā laikā nevar. Protams, viss ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli, bet vidēji tā varētu būt. Protams, ja strādā ar atdevi, nevis atsēdi :)

Tā kā, ciao. Tiksimies džungļos.

Tie cilvēki tomēr ir pilni ar dažādiem stereotipiem jeb klišejām. Ko tu padomātu, ieraugot cilvēku ar zeķi galvā? Laupītājs, protams. Zemāk ir video, kurš ilustrē šo dīvaino faktu.

Diezgan spēcīgi pēdējā laikā ir aizgājusi seriālu un filmu skatīšanās. Tāds diezgan dīvānisks dzīvesveids, bet pēc diezgan trakajām darbadienām nav iedvesmas nekam citam. Ko es pēdējā mēneša laikā esmu redzējis jaunu?