Laika pieraksts
- 2010. gada 31. augustā, plkst. 11:17
- 40 komentāri
Dārgie visu zinošie lasītāji. Kādreiz takš laiku pierakstīja kā 2359
. Tagad, šķiet, izplatītākais pieraksts ir 23:59
vai tā atvasinājumi. Kālab tā? Vecais pieraksts bija tik ļoti padomju uzspiests un latviešu numeroloģiju kropļojošs? Vai atteilšanās no tā ir ar kādu racionāls skaidrojumu? Vai arī par iemeslu pārejai uz parastu pierakstu ir datori un to ietekme?
Šie ir tie 40 komentāri (pievienot savu)
Man jau šķiet, ka pie vainas ir datori un mobilie tālruņi, kur superskriptu dabūt bija/ir grūti.
Latviski pareizi ir 23.59
Pie vainas datori, protams.
Pie vainas ir ertums – savulaik tada jeb..a bija ar rakstammasinu dabut tas minutes augsa! Par to, ka ir citi pieraksta varianti, mes uzzinajam tikai ar datoru ienaksanu. Turklat, elektroniskajos pulkstenjos, pat krievu, jau 80.gados bija 08:00.
Pulksteņi, nevis datori. Man laiks bija 23:59 vēl ilgi pirms es sāku lietot datorus un mobilie Telefoni vispār vēl nebija. Attiecīgi ignorēju gramatiku (skat. 2. komentāru) asociācijām par labu, kad rakstu laiku.
Par padomju laiku standartiem un rakstāmmašīnām nezinu, es tad vēl nebiju piedzimusi vai apzinīga.
Taisnība ir par to 23.59. Tas ir latviski pareizi!
bush un kalsnais – kā tad pieraksta sekundes?
Šādos brīžos parasti tveru pēc V.Skujiņas grāmatas :) Nu re, tante raksta, ka “pulksteņlaiku parasti pieraksta šādi: plkst. 18.00 vai plkst 18 (un mazie cipariņi augšā)”.
“Ietverot pulksteņlaikā arī sekundes, aiz minūtēm un punkta raksta arī sekundes: 11.57.05.”
LieneL, pārāk līdzīgi datumam (ja neņem vērā 57. mēnesi)
Jā, latviešu valodā atdala ar punktu.
un kā tad ir 12.11.56m ja gramatiski pareizi ir punktus likt gan laikā, gan datumā? tas ir 12:11:56 vai 56. gada 12. novembris?
2010.08.31. 14.23.11
^^ viss skaidrs piemēram. Matu skaldītāji, ibio.
Sekundes reti kur raskta vispār.
Ar punktu!
Kāda, ellē ratā, nozīme tam superskriptam, un kāda funkcija? Tas uztveri ne īpaši atvieglo, ne īpaši sarežģī, tātad, tam nav nozīmes. Tad jau drīzāk varētu diskutēt par pieraksta veidu bez pieturzīmes, 2359, teiksim, kur uz pirmo sitienu rodas problēmas.
Valoda mainās vēl ātrāk par datoriem, tādēļ novecojuši standarti ir tikai ikdienišķa parādībā.
Izskatās pēc datuma saīsinātā formāta… 10.10.10 – ātri – laiks vai datums?
Izskatās, daži ir aizmirsuši, ka rakstīt var arī ar māla irbulīti ;)
Daudzas 3d lietas izgāja no aprites, jo ne ba nu LaTeX ir ikdienā lietojama lieta :) Daļskaitļi, laiks (arī romiešu cipari ar vertikālām un horizontālām), pasvītrojumi.
3d es, protams, nevietā lietoju, bet doma ir par papildus dimensiju, kas ar roku rakstot nav aizliegta.
nu tajā pirmajā variantā sekundes būtu jākabina vēl mazākā fontā? :D
+1 visiem. :P
Latviski pareizi ir stulbi.
Kā jau tas ir ierasts, LV “standartus” raksta akadēmiskie cilvēki, kas ir ļoti atrauti no reālās vides. Es nezinu nevienu (nevienu!) cilvēku, kas ikdienas saskarsmē rakstītu laiku formātā “23.59″ vai datumu formātā “10.08.31.” jeb “31.08.2010.” (ar punktu beigās). Faktiski visi lieto “31.08.2010″ un “23:59″ – visdrīzāk jau datoru ietekmē.
Es nezinu nevienu (nevienu!) cilvēku, kas ikdienas saskarsmē rakstītu laiku formātā “23.59″
es tā rakstu. man kaut kā liekas pretdabiski starp stundām un minūtēm likt dalīšanas zīmi.
Kāpēc mani dzēš ārā? :(((
Ērtības un atpazīšanas dēļ. Superscriptā varēja izvirst laikā, kad rakstīja galvenokārt ar roku. Un laika pieraksts, atdalot daļas ar punktu (23.59.59) viegli var sajukt ar datumu (par ko ne 01.01.01 ?) – par to jau augstāk teica.
Nu, Normunds jau vienmēr ir īpašs. :D
kao, par “10.08.31.” es vēl piekrītu, bet punktu liekt beigās man liekas loģiski, jo tie taču ir kārtas skaitļi – divtūkstoš desmitā gada tāds un tāds datums, nevis divtūkstoš desmit gada tāds un tāds datums.
*punktu likt beigās
es, tieši tur jau ir tā problēma, ka LV “standartus” izdomā punktiņbīdītāji, kuri filozofē “kā ir pareizāk”. Reāli dzīvē tiek lietots ērtākais un viennozīmīgākais variants.
Pēc Tavas loģikas laika pierakstam būtu jābūt “23.59.”, jo ir taču divdesmit trešās stundas piecdesmit devītā minūte.
kao, 23.59 nav stundas piecdesmit devītā, bet gan sešdesmitā minūte :P
nē, datumus (tai skaitā gadu) taču saka kā kārtas skaitļa vārdus, bet laiku nē. kad tev prasa, cik pulkstenis, tu visticamāk (vismaz es un man pazīstamie) atbildi, piemēram, ‘divi trīspadsmit’ vai ‘divi un trīspadmit minūtes’ un tie ir pamata skaitļa vārdi (kuriem skaitliskā pierakstā punktu galā neliek), bet kad prasa datumu, tad tu (vismaz es) saki ‘divtūkstoš desmitā gada trīsdesmit pirmais augusts’. un ‘divtūkstoš desmitais’ ir kārtas skaitļa vārds, kuram, rakstot ar cipariem liek galā punktu. tāda ir mana loģika.
bet par pārējo es tev pilnībā piekrītu.
Lai nepārprastu un nesajauktu ar datumu, raksta to “plkst.” :) Bet mans piemērs bija tieši par puslīdz oficiālas vēstules tekstu. Pati lietoju arī formātu stundas:minūtes, piemēram, ja jānorāda dokumenta sagatavošanas laiks (šādā formātā wordā to var ielikt kā automātiski atjaunojamu lauku).
Oficiaals laiks ir dalaams ar punktu un taa to dara (censhas) arii valasts pashvaldiibs iestaadees. ja kaadam liekas ka buus gruutiibas ar datuma un laika noshkjirshanu, tad cilveeki miilji, ir taada lieta kas saucas “Konteksts”. Diezvai cilveeki ir tik tupi lai sakjertu galvu un vaimaanaatu ieraugot tekstaa ar punktu atdaliitus skaitljus.
Par koolu. Imho tas radies starptautiskaa kontekstaa. http://lv.wikipedia.org/wiki/ISO_8601
Sorry, “detransliterēt” kjeksiitis nenostraadaaja.
skaidrs ka tas nāk no laikrāžiem ar digitālajiem displejiem (ISO_8601 radās pēc tam un domājams pieņēma defacto standartu). pirmie digitālie displeji laikrāžiem bija no gaismas diodēm, tātad atdalītājam bija jāsastāv no punktiem. vienkārši punkts nederīgs dēļ izdplatītā decimālpunkta. ir aizdomas ka kols tika aizgūts no tradīcijas sacerējumā adresēt pantu un rindu tajā ar diviem skaitļiem atdalītiem ar kolu: Atkl 6:8
Bet, savukārt, es lietoju to pierakstu, ko Microsoft Windows versijās piedāvā kā Latviešu Reģionālajos un valodu uzstādījumos. Microsoft zina labāk, kas ir latviski pareizi, bet kas nav. :)
par laiku personīgi man lielos vilcienos vienalga. Rakstu ar kolu, jo skaitļu atdalīšanai izmantoju punktu. Citādu var sajukt.
Bet piemēram datumu gan ir ērtāk rakstīt 2010.08.15. Sākumā lielākā vienība, tad mazākās. Šādā variantā vieglāk un loģiskāk sakārtot direktorijas. Arī lasīt ir vieglāk.
laiku vispār tikai nelaimīgie pieraksta..
Kaut kur jau redzēta diskusija.
Mana atbilde, kas balstīta uz daudzu gadu darbu ar izdevniecībās: who cares? Raksti tā, kā ir saprotamāk citiem un kā pašam izskatās glītāk.
Starp citu, numeroloģija ir ezotēriska mācība, nevis tipogrāfija. :)