LAACZ.LV

Vakar man bija izdevība iepazīties ar kādas profesijas pārstāvi, ar kuru līdz šim man ceļi nebija krustojušies. Pulksteņmeistars. Ja konkrētāk – uz Vaļņu un Audēju stūra.

Biju izņēmis savam otrajam Swatch pulkstentiņam bateriju nolūkā to samainīt. Kad biju atmetis cerības atrast nepieciešamā formāta bateriju veikalos, devos pie meistara. Un tad sākās. Šķita, ka es, veicot baterijas ekstrakciju pats savām rokām, esmu viņa sirdi izrāvis. Lasot lekciju par smalko Swatch uzbūvi, par puteklīšiem-slepkavām un pulkstenī dzīvojošo magnētu-metāla-daļiņu-pievilcēju, viņa balsī bija žēlums un nolemtība. Ar visu savu būtību viņš skumji stāstīja par to, kā esmu principā nogalinājis savu pulksteni, pamanoties arī uzlikt no devītā stāva Swatch veikaliņiem lielveikalos, kuros neko nesaprot no pulksteņa smalkās dabas, utt.

Pēc šīs lekcijas, kuras laikā sajutos kā mazs bērns, kurš ir izjaucis veco smalko televizoru Горизонт, lai paskatītos kas tur iekšām, par pieciem latiem pulkstenim tika nomainīta baterija.

No darbnīcas izgāju patīkami pārsteigts un mazliet samulsis. Ir vēl profesijas, kurās cilvēki dodas ar visu savu sirdi un dvēseli. Līdz šim man vienīgās atmiņas par pulksteņdarbnīcu bija saistītas ar padomu/postpadomju laiku iestādēm. Tagad tādu kā vintage sajūtu noķēru. Vairojamā glāze acī un sērīgā lekcija par to, cik ļoti slikti esmu darījis, lai cik tas dīvaini nebūtu, man pacēla garastāvokli pēc citādi ne pārāk izdevušās dienas.