Par diferenciāli
- 2011. gada 15. janvārī, plkst. 00:05
- 23 komentāri
Nevienam no tiem, kas mani pazīst, nav nekāds dižais noslēpums, ka es neko no automašīnām nejēdzu. Kādreiz pēc grāmatas mācēju izjaukt un salikt (pāri palika tikai dažas skrūvītes) jafeles karburatoru, bet tas arī viss.
Tāpēc ik reizi, kad esmu kādā servisā, ar interesi pētu – ko tad tam manam auto tur dara. Kautrīgs būdams pēc dabas, es sevišķi neuzdodu jautājumus, kurus iesīkstējis servisa darbonis varētu uztvert ar iejūtīgu smīnu vai nesapratni. Jā, es nezinu, kā darbojas auto. Kaut ko miglaini atminos no Lustiga grāmatas par to, kas ir cilindri, kā darbojas stūres mehānisms, taču kopumā man nav ne mazākās nojausmas, kā lielākā daļa no manā četrriteņu uzpariktē izskatās vai darbojas.
Tad, nu, šovakar nolēmu sākt ar vienkāršako. Papētīju visādus interneta resursus par tēmu – kā tad darbojas pārnesumi. Jā, tā padarīšana man ir pavisam nesaprotama. Kaut kāds sajūgs, kaut kādi zobrati, pārnesumi – un tas viss kaut kā strādā. Man pat velosipēda pārnesumu princips nav neko sevišķi skaidrs. Galu galā kaut kur pa ceļam, sastapu lielisku, lai neteiktu vairāk, video no pagājušā gadu simteņa trīsdesmitajiem gadiem iz ASV: kas ir diferenciālis un kā tas darbojas.
Tai video ir viss. Sākot ar to – kāpēc tas vispār ir nepieciešams, turpinot ar iespējamajiem risinājumiem, kas loģiski noved pie gala rezultāta. Viscaur ir manāms apskaužams mākslinieciskais piesitiens, kā arī tas, ka visi rekvizīti ir acīmredzami taisīti speciāli šim sižetam. Un galvenā doma – diferenciālis ir elementārs :)
Ja neskaita to skaidrību, kāda man tagad ir par diferenciāli, iemājojušas manī ir arī skumjas par to, ka šādus klārus video vairs netaisa. Tiesa, taisnības labad jāatzīst, ka no visiem to gadu Chevrolet kino reklāmas klipiņiem šis ir viens no retajiem patiesi izglītojošajiem. Ar savu čupiņu var iepazīties teitan. Daudzi no tiem vairs gan nav pieejami, taču, ja pameklē jūtūbē pēc nosaukuma, šo to vēl var atrast.
Šie ir tie 23 komentāri (pievienot savu)
Video tiešām super foršs. Bet to, kā darbojas difernciālis varētu saprast arī no tizlāka skaidrojuma. Iemet kaut ko no tā, ko atradi par pārnesumiem labāk!
PS. Tā kā mūsu dzīvē spama ir pār pārēm un viens no tā veidiem ir automātiski ģenerēts komentāru spams, ar kuru mocīties man ir apnicis, tad esmu ieviesis ierobežojumu.
Komentēt varēs tikai tie, kuriem ir pārlūkā ir JavaScript atbalsts. Lielākā daļa (sūrie 99,999 procenti) lieto pārlūkus, kuriem šis atbalsts ir. Ja Tu esi tai niecīgajā nelietotāju daļā, tad nāksies vien iztikt bez iespējas komentēt.
Video spēcīgs, šeit http://www.hondaworld.ru/honda_spare.htm vari atrast savai hondai daļas, un redzēt kas un kā
Mārtiņ, es jau kādu laiku biju uzgājis japancars.ru, kas izmanto to pašu datubāzi (arī autospares.lv lieto viņus).
Vēl pirms laiciņa arī biju nezinītis servisā, bet izlasot http://carbibles.com visu sapratu – autoram apbrīnojami labas pedagoģiskās spējas. Ar tur minēto infu + loģisko domāšanu spēju izgriezt pogas verbālajā auto diagnostikā pat čomiem no Jelgavas auto teķa ;)
Pēc virsraksta jau nobijos, ka par matemātiku runāsi. :D Video baigi labs.
Pieminēšanas vērts Chrysler radīts video par “Turboencabulator” darbību – http://www.youtube.com/watch?v=MXW0bx_Ooq4
Bērnībā nelasīji grāmatu “Kā darbojas auto”?
Superīgs video! Kaut atgrieztos tie laiki, kad inžinieri runā ar pircēju, nevis marketinga makaronu karinātāji!
Vienriteņa piedziņa. Lai nu ko mans bērnības auto ar pedāļiem risinājums bija vēl vienkāršāks, pedāļi piedzina tikai vienu riteni otrs uz ass griezās brīvi, ja brīvais diferenciālis ir 4×1 piedziņa tad to varētu saukt par 4×0.5 piedziņu :D. Tāpat lielākā daļa AWD, 4WD,4×4 piedzen tikai 2 riteņus, ja vien nav bloķis. Nevaru vien sagaidīt IWD.
Tīri vai paidogoģijas paraugstunda (lasi:paraugdeviņminūtes). Esmu sajūsmā.
Paldies, ka publicēji.
Nu tad kā sanāk… Ja viens ritenis karājas gaisā, bet otrs ir uz zemes, tad auto nemaz nevar izkustināt?
Tieši tā, difernciālis nodrošina to, ka griežas tas ritenis, kuru vieglāk pagriezt. Ar lielu daļu 4×4 sistēmu arī, ja viens no priekšējiem un kāds no aizmugurējiem buksē tad arī uz priekšu nekust.
Oto, ar rokasbremzes palīdzību tu tam aizmugurējam ritenim iedod vajadzīgo “saķeri”… :)
#7: meklē tekstā pēc vārda “Ludvigs”. Tur nebija par diferenciāļa un kārbas iekšām.
s/Ludvigs/Lustigs/
Par cik pasham ir “BMW” uz ziemaa naakas (citi jau ir piekritushi) “maaceet braukt”…. tad diferenciaalja deelj un bez iespeejas sablokjeet ratus sanaak ka…. ja esi ieseedies tad tas rats kursh spolee tam ljauj griezties bet tas kursh it kaa vareetu sakjert staav raams un beigaas esi ziepees jo uz astes nav svara un buutiibaa vienu ratu griez pa tuksho un otrs kursh vareetu pavilkt (lasi “pastumt” jo pakaljas piedzinja nevelk bet stumj) staav mieriigs kaa zaales piipeetaajs kuram “ir labi” ;)
p.s. Chuguna radiaatorus bagaazhniekaa gan jau taapat ielikshu ;)
Oto, hmm, tad to diferenciāli nevienam, pat “superkrutam” 4×4, nevar atslēgt??
@bezmiegs: Tev vajadzētu nomainīt bmw uz mazliet jaunāku versiju. Manam bmw ir tāda f-ja, kas saucās DTC (Dynamic Traction Control) , kuru aktivējot, dators brīvo riteni piebremzē, un griezes moments caur diferenciāli tiek novadīts uz stāvošo riteni. Šoziem DTC nācās izmantot regulāri, citādi ar pazemināto M-Sportpaket vispār nebūtu iespējams pārvietoties. Šī fiška, kā esmu dzirdējis, ir pieejama arī daudziem citiem auto ražotājiem. Tā gan, protams, neaizstāj normālu pilnpiedziņu, bet ir sava veida kompromiss uz tām pāris nedēļām gadā, kad ir jāpārvietojas pa kupenām un lediem.
#17 – kā tu iedomājies diferenciāļa “atslēgšanu”? Sametināt zobratus pa taisno kopā? :)
#18 – ir arī diferenciālis ar LSD, pa manam tas būs labāks par DTC ;)
Es pats neesmu braucis ar DTC sistēmu, bet LSD manam drapakam eksistē. Tā kā Otto rakstītais neattiecas uz visām 4×4 sistēmām, bet tikai uz daļu. Pats ar savu autiņu esmu vilcis x-trail no grāvīša ārā (vasarā) – viņam bija palicis 1 priekšējais rats drusku gaisā, un tas arī visu jaudu paņēma uz sevis. Ārā viņš bez palīdzības tikt vairs nevarēja. Un x-trail skaitījās pilnpiedziņas auto. Tāds gadījums gan varētu attiekties uz Otto rakstīto.
Un šoziem, pabraukājot pa lielākiem sniegiem, labi varēja just mirklīti kad LSD ieslēdzas :)
>AudiBBQ
Nekad bremzes lietošana nav palīzējusi atgūt saķeri, cik mēģināts nekāda starpība.
#17: Mercedes G klasei (“kubikam”) un Toyota Land Cruiser ir elektroniska (tb no salona vadāma) diferenciāļu bloķēšana. Proti, ir iespējams sabloķēt vidus diferenciāli, tad aizmugures un tad arī priekšas. Man pašam ir Mercedes 300GE, un tam tā bloķēšana notiek ar vakuumu “ievelkot” bloķi (vadās viss no salona ar podziņām). Rezultātā var panākt, ka visi 3 diferenciāļi ir bloķēti un visi 4 riteņi griežas vienādi. Stūrēšana īsti tur nesanāk (;P), bet izbrauks no dajebkurienes – ka tikai vismaz 1 ritenim ir saķere. Šie autiņi ir vienīgie civilie mobīļi, kuriem ir elektroniska diferenciāļu bloķēšana. Ir vēl daži (Nissan Patrol vai tie paši UAZ “bobiki”, piemēram), kam ir mehāniska bloķēšana (piem., priekšas difu “saskrūvējot” no ārpuses), tomēr diemžēl vairums t.s. 4×4 tiešām ir tevis aprakstītā nelaime.
P.S. 4×4 autiņiem parasti ir 3 diferenciāļi – vidus (sadale starp priekšu un aizmuguri), aizmugures (“classic”) un vēl priekšai.
nu jā, prasās ar visu spēku noraut, riskējot sajāt visu atribūtiku, tas tiesa… :D vispār tur tā ar pīpēšanu, jo bremzēti ta tiek abi rati.
Tagad nākamā tēma izpētei – pašbloķējošie (Limited-slip, Torque sensing un citi) diferenciāļi. Šeit jau sirds varētu apstāties :) Un tad nākamā – elektroniski vadāmie (AYC utml.)
Ja kas, es kad sāku mācīties braukt nekādi nespēju normāli ar sajūgu nostrādāt līdz brīdim, kamēr tēvs man parādīja izjauktu (tajā laikā moskābeļa) sajūgu un kārtīgi neizstāstīja un neizrādīja. Sapratu kā darbojas – sapratu kā lietot.
p.s. AudiBBQ teorija par roceni visā visumā nav nepareiza – ar papildus piebildi, ka reizēm, ja gaisā ir priekša, palīdz izmantot darba bremzes un gāzi reizē – bieži vien pietiek ar minimālu griezes pārvadi otram ritenim, lai transportlīdzeklis izkustētu no vietas. Ja vien spēj pagrozīt pēdu pa 90 grādiem :)