Hints pašam sev – priekšdienām
- 2011. gada 15. aprīlī, plkst. 22:10
- 12 komentāri

Šovakar man ciemā ir vēl viens bērns. Secinoši – viņi ir divi. Četras stundas bija gana, lai beidzot saplēstos. Nosēdināju abus katru savā dīvāna galā, noskaidroju (no katra secīgi, neļaujot otram pārtraukt) – kas par problēmu. Izskaidroju, kurš vainīgs, panācu puslīdz ticamu atvainošanos un piedošanu. Protams, ka abi aizvien pūcīgi.
Beigu beigās izsniedzu katram pa papīra lapai, nosēdināju vienu otram pretīm pie galda. Un liku uzzīmēt vienam otru. 2 minūtes un viss kārtībā.
Protams, ka pēc tam abi skrien atrādīt – kurš kuru uzzīmējis vissmieklīgāk (bērnaprāt). Tad nu izvērtējam, liekam apmest lapu otrādāk, un uzzīmēt pašam sevi.
Šie ir tie 12 komentāri (pievienot savu)
Hm, a bilde būs? ((:
P.S.: Nabaga laacz ar diviem sīkajiem… tā jau hlapatas ar vienu pietiek :D
Lasam burtiski: Jelgava ir ciems?
Mārtiņ, ej racionalizēties !
a kas ta cits? vēl varētu teikt miests! :D
Izmirstam, izmirstam… Vēl pēc gadiem 50 tā vairs būs tikai sādža.
Kāds te sakars komentāram #2 ar šo postu? Kāds var paskaidrot?
@2 “man ciemā” = pie manis ciemos
lol … tagad ievēroju :D
Nevajag jau tik burtiski visu uztvert :D “Ciemā” … hehe :D
Principā labs piegājiens konflikta atrisināšanā. Daudziem vecākiem būtu ko pamācīties.
ūķi ūķi
Audzini cik ideāli gribi tāpat saplēsīsies. Lidzarko secinājums izaugot lieliem un paliekot vareniem (lai arī cik gudri nepaliktu) tāpat velk uz kariņu jo liekas ka tas ir vienīgais taisnības pierādīšanas veids. Kaukas tai cilvēka gēnos ir ielikts ko ar prātu nav iespējams apslāpēt.
Pašam ir trīs nokuriem katrs cīnās par savām mantām un savu taisnību un nekāda loģika, skaidrošana, mācīšana nepalīdz novērst nākamo kašķi.