laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Google Apps – pašam sava gūgle

Situācija ir pavisam vienkārša. Mūsu valstī eksistē milzums uzņēmumu, kuros darbinieku skaits nu nekādi nepārsniedz desmit vai pat piecpadsmit cilvēkus. Un šie uzņēmumi nereti pērk e-pasta uzturēšanas pakalpojumu no sava interenta pakalpojumu sniedzēja vai, ja ir pavisam apvārdoti, kā atsevišķu pakalpojumu no kāda cita. Dokumenti, protams, atrodas labākajā gadījumā uz vietējā failservera, bet kalendārs… kā nu kuram. Laiku pa laikam kantorī atskan aizver eksceli, man vajag palabot tos datus!, bet mājās slimojošā kolēģe nu nekādīgi netik klāt savam e-pastam, jo dators ar visiem e-pastiem stāv darbā.

Pirms turpināt, vienosimies par vienu tēmu, kuru neaizskarsim. Šajā ierakstā un tā komentāros neapskatīsim klasiskos iebildumus, kas saistīti par un ap privātumu, kā arī uzticību attālināto pakalpojumu sniedzējam (šai gadījumā gūglei). Eksistē privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas, kuras ne par kādu naudu neatdos savus datus mākonim. Taču, tie, kas no tā nebaidās, droši lasa tālāk. Tie, kas baidās, lūdzu, klusē.


Mans džīmeils. Mans!

Te nu ir jāķeras vērsim pie ragiem, un jāpastāsta, ka Gūgle piedāvā iespēju apkalpot jūsu e-pastu (un ne tikai – par to vēlāk) pie sevis. Nav būtiski – tu esi mazs uzņēmums, liels uzņēmums, interesentu kopa, kārtējais tehnoloģijas jaunumu portāls, vai kas nu tur vēl. Lūdzu – līdz divdesmit lietotājiem (ar e-pastu, kalendāru, gūgles dokumentiem, un citiem gūgles piedāvātajiem servisiem) par velti. Ja vairāk, tad katrs lietotājs izmaksās gadā 50 dolārus. Pirms saķert galvu par zagļlaupītājbandītiem, pārrēķiniet ikmēneša izdevumos. Viens lietotājs – divi lati.


Tātad. Gūgle, kā zināms, piedāvā visvisādas foršas lietiņas internetos. Džīmeils e-pastam, doki dokumentiem, kalendārs kalendārošanai, utt. Saglabājas e-pasti @kantorīc.lv, paverās iespēja tiem piekļūt caur pārlūku (tas pats gmail, tikai @kantorīc.lv), to pašu thunderbird vai outlook, ja jau ierasts, kā arī mobilajām iekārtām – telefoniem, tabletēm vai pat televizoriem. Ne pārāk ilgu laiku organizācijām ir arīdzan pieejams Google+. Diemžēl, ir arī čupiņa ar servisiem, kurus organizācijas lietotāji lietot nevarēs. Tie ir atslēdzami no organizācijas atbildīgo puses, vai arī vienkārši nav pieejami tehniski, kā piemēram, jūtūbe.

Katrs lietotājs jau minētajā bezmaksas versijā saņem tos pašus septiņus (and counting) GB e-pastam, dokumentiem, albumiņiem, utt. Ja nav gana, var doties uz aplikāciju veikalu, un uzinstalēt ko vien sirds vēlas. Sākot ar mazām palīgaplikācijām, un beidzot ar dažnedažādiem CRM risinājumiem. Ja izmantojat maksas versiju, tad katram pienākas 25GB, kā arī kļūst pieejami dažādi migrācijas rīki, lai palīdzētu pārvākties no esošās infrastruktūras uz jauno. Lielākajā vairumā gadījumu pārnest esošos e-pastus ir gana triviāli arī parveltīgajā versijā. Un reti kuram to būs vairāk par 7GB :)

Starp citu, ja kvalificējaties Gūgles prasībām, kuras tiek uzstādītas izglītības iestādēm vai bezpeļņas organizācijām, tad visi biznesa klases labumi arī būs par velti. Es gan nezinu, kā tas darbojas ārpus USA.

Tātad, teiksim, ir apnicis sigmanets. Vai apollo. Vai jebkurš cits pakalpojumu sniedzējs, kurš piedāvā parastu piekļuvi e-pastam caur POP3 vai IMAP. Gribās kaut ko modernāku un ērtāku. Jūs nenomāc muļķīgas paniskas bailes par to, ka viss atrodas pie gūgles. Pie kam, ja nu interesē, e-pasti glabājas neba nu Latvijā, kas varētu dažreiz noderēt :)

Pirmais, kas jāizdara, ir jāatrod kāds cilvēks, kurš sapratīs, kas jādara. Tā nav nekāda raķešu zinātne, bet maķenīt tehniskas lietas gan būs jāprot vai jāapgūst. Lai arī gūgle visu pasaka priekšā, dažreiz var rasties jautājumi.

Nākamais – jādodas uz šo versiju lapu, un jāizvēlas atbilstošākā. Es pats savām vajadzībām un pārītim citu kantorīšu, kuriem izlīdzēju ar padomu, lietoju bezmaksas versiju, jo pietiek. Tālāk jau sekojam soļiem.

Būtiski ir pierādīt, ka esat domeina īpašnieks. Tam parasti pietiek savā weblapā ielikt kādu failiņu, kuru pēc tam var izdzēst.

Kamēr gūgle veic domeina pārbaudi, mēs saveidojam lietotājus. Starp citu, ja viens lietotājs izmanto vairākas e-pasta adreses, nav jāveido vairāki lietotāji. Piemēram, lietotājs Maiga.Desa@kantorīc.lv lieto pastkastīti baigā.grāmatvede@kantorīc.lv. Mēs izveidojam Maigo Desu, bet “baigā.grāmatvede” pieliekam kā aliasu.

Sarežģītāk varētu būt veikt abtilstošās DNS izmaiņas, lai e-pasti nu jau pienāktu uz gūgli, nevis tur, kur iepriekš. Taču praksē tas nav tik traki. Atceramies – caur ko reģistrējām savu domeinu (kantorīc.lv). Ja tas ir bijis kāds hostinga kantoris, tad rakstām viņiem. Ja paši reģistrējām, rakstām NIC’am. Ko rakstīt? Apmēram šo. Ja NICs kaut ko nesapratīs vai kaut kam nepiekritīs, saņemsiet atbilstošu atbildi. Viņi, lai arī dīvaini, tomēr ir cilvēki.

Pēc tam, kad jūsu lepnajā jaunajā gmail’a pastkastītē sāk krist iekšā jaunie e-pasti, varam sākt nodarboties ar vēsturisko e-pastu pārnešanu. Ja lietotāju ir čupiņa, tas var būt mazs čakars, bet nekas – tas ir jāizdara tikai vienu reizi.

Vairants, kuru es izmantoju, nebija tas vienkāršākais. Piereģistrējos izmēģināt maksas versiju (30 dienas bez maksas), izeksportēju visu savu ilggadējo arhīvu no The Bat!, uzrakstīju mazu python skriptiņu, un aizgāju gulēt. Taču, protams, ir vienkāršais un ērtais veids. Taču, Google Migration API ir spēcīgs rīks, kas prasmīgām rokām palīdzēs saplānot, notestēt, un galu galā arī nomigrēt visu uzņēmuma infrastruktūru bez lieka roku darba. Es pats savā izmēģinājuma periodā ar to padarīšanu paspēlējos, un, lai arī tas bija sen, vēl aizvien esmu sajūsmā.

Ja esi sūrais konsolists, tad izmanto imapsync. Ja nē, tad lasi tālāk.

Ja darbinieki vai dalībnieki vai biedri vai draugi lieto e-pasta programmu, tad tas ir vienkārši. Katram no jaunajiem gūglē saveidotajiem lietotājiem uzstādījumos ir jāatļauj IMAP piekļuve. Esošajā e-pasta programmā ir jāuztaisa jauns IMAP (svarīgi!) konts ar gūgles lietotāja informāciju. Ja lietojiet thunderbird, būtiski ir izņemt ķeksīti, kurš nosaka, ka visi e-pasti no visiem kontiem kritīs vienās un tajās pašās mapēs (iespēju sauc Global Inbox).

Kad tas izdarīts, mēs pārvelkam visus vecos e-pastus vai pat veselas mapes uz jaunizveidoto kontu. Pagaidām un viss. Maza nesaprašana var sanākt ar sent items (nosūtītie vienumi my ass!),

Ja visi e-pasti atrodas un tiek lasīti uz servera, tad rīkojamies līdzīgi. Uzinstalējam to pašu Thunderbird, pievienojam tagadējo kontu (IMAP iestatījumus var noskaidrot pie pakalpojuma sniedzēja), pievienojam Gūgles kontu, un velkam visu šurpu turpu uz nebēdu.

Ja kantorīc.lv ir izvēlējies maksas versiju, tad talkā nāks dažādi migrācijas rīki un API, kā arī dažādi uzņēmumi, kas palīdz to izdarīt. Pats esmu sekmīgi palīdzējis vairākiem kantorīšim un organizācijām.

Lai arī nesakarīgi aprakstīju, migrācijas process galu galā ir gauži vienkāršs Tomēr, taupot savu laiku un naudu, ieteiktu to deleģēt kādam puslīdz techniskam cilvēkam.

Ko darīt, ja kantorīc.lv visu savu pastāvēšanas laiku ir lietojis kantorīc1@gmail.com kontiņu? To var vēsi pāradresēt uz jaunizveidoto.

Vēlos vēlreiz uzsvērt dažas lietas.

Es neesmu pro-gūglisks. Taču, jāatzīst, ka viņi ar savu Apps piedāvājumu ir mani pārliecinājuši, ka nav vērts jāties ar saviem e-pasta un kalendāra serveriem, dokumentus lielos vilcienos un mazos tramvajos var rakstīt un veidot turpat, viss ir pieejams no jebkurienes, kalendārs ir vienkārši lielisks, utt.

Protams, ka bez pašiem e-pastiem līdzi nāk, kā jau minēju, kalendārs, doki, utt.

Ko mēs iegūstam? Viss stāv tur-kaut-kur-nezin-kur un ir pieejams no jebkurienes. Pat pie lielas datu plūsmas praksē nekas nekad nav jādzēš, ja vien netiek sūtīti milzīgi lieli faili. Nav jārūpējas un jāsatraucas par savu e-pastu un citu šteļļu uzturēšanu. Dzīve kļūst gaišāka un no datorspeciālistiem neatkarīgāka.

Krotow

Maziem biznesiem free Google Apps pēc pieredzes ir pavisam labs. Ja lietotāju skaits nepārsniedz 50, arī jāmaksā nebūs. Pasts, kopējais notikumu kalendārs un iešārētie dokumenti pieejami visur. Protams, nav jau jāšārē grāmatvedības bilance u.c. slepenie iekšējie dokumenti :)

Endijs Lisovskis

2 Krotow – nav gluži tā ka 50. Tas cipars bija senos laikos, kad Google Apps vēl bija nezināms. Ar katru nākamo gadu cipars saruka un nu jau jaunajiem kontiem ir tikai 10 lietotāji (tiem kas piereģistrējās agrāk ir saglabāts vecais skaits – 50, 25 – kā nu kuram).

Atoms

jā, es kā hostinga pakalpojuma sniedzējs arī klientiem iesaku izmantot google apps pakalpojumus, protams ir kaudzīte kuriem tas liekas baisi, tādēļ nākas ņemties ar lokālu mailserveri arī…

apbyte

es ar pārnesos uz G apps, kaut arī manā gadījumā pāriešana prasija diezgan daudz nervu jo bija nepieciešami domēnu aliasi .lv, .net utt. Un kaut arī tas ir paredzēts tomēr bija kautkādi gļūki un nācās griezties pēc palīdzības lai tos risinātu.

Bet tiklīdz tas viss tika izdarīts tā pasaule kļuva gaišāka, saulaināka un visādi citādi labāka un vairs neatceros kā tas ir uztraukties par mail servera darbību.

Piez. Bezmaksas varinatā Google nepiedāvā supportu, vienkārši nav paredzēts, pastāv tikai iespēj rakstīt forumos un cerēt ka jūsu jautājumu pamanīs kāds no google darbiniekiem un būs tik jauks ka centīsies tev palīdzēt.

Maksas variantam ir arī supports no Google puses kas palīdzēs atrisināt jautājumus ja kādas problēmas rodas.

Bet jā neatkarīgi no tā paliku uz bezmaksas varianta un nekādas jaunas problēmas nekad nav bijušas :-)

hvz

Raksts ir ok, bet kāpēc vienmēr raķešu zinātne tiek izmantota kā salīdzinājumam kaut kas ļoti sarežģīts? Bieži vien ir otrādi – raķešu zinātnē viss ir skaidrs, bet kā konfigurēt kaut kādu tehnocrapu gan var nojūgties.

Girts

Jā. nav nevainas. Izmantojam ;)
Tik jāņem vēerā, ka ja kāds viens lietotājiem ieiet google plus (un šāda opcija nav atslēdzama) un gluži nejauši vai māžojoties ieķeksē, ka viņam gadi ir 11, tad piekļuve viņa epastam būs liegta, līdz viņs pierādīs, ka ir pilngadīgs … Ar kredītkarti. Ja viņš savu personisko kredītkarti atteiksies lietot, tad nāksies taisīt citu lietotāju vai sūtīt nojkopētas viņa tiesības. Izdarāms ir, bet uz “biznesa servisu” tas īsti nevelk. Sitam, visam izgāju cauri. Tikai neprasi, kapēc lietotājs ieķekšeja 11 gadus – tā arī nesapratu, jo dāmai bija ap 30 :(

jns

Jap.. kā jau daži minēja tad lietojam, kā kantoris gmail servisu jau … hmm 5 gadus vai pat vairāk – īsti neatceros.. un tagad kad bezmaz visiem ir Android tad jau sazināšanās ir vēl vieglāka.. tā kā jā… Droši uz priekšu un ja baidās – tad ticu ka ir “tūļi” kas ļauj taisīt backup…

praktic

Šeit nav runa par privātumu un dalīšanos epastos ar gugli.
Ne par ko neizvēlētos gmail vai dajebko citu izņemot lokālo pasta serveri. Vai tiešām visiem vēl nav apnicis dalīties ar iekšējo uzņēmuma saraksti?
Kaut nedaudz esat pārbaudījuši googles varenumu savā tīklā vai ārpus tā? Elementārs MITM un visa Jūsu sarakste ir noplūdusi.
Šis te ettercap -T -q -P autoadd -M arp:remote // // -L /tmp/dajebkur izpildās uz urrā! ar visiem https un thunderbird/outlook klientiem :)
Kāds seko līdzi drošībai uzņēmumos no IT puses, vai akli tic, ka tikai gūglei uzticat epastus? Un pārējiem…..

Optron

Arī gribētu paturpināt stripe4 teikto, ka Office 365 ir tiešām “enterpraisiskāks” un 5.25eur mēnesī par lietotāju ir laba alternatīva tiem esošajiem birojiem, kuri pieraduši pie Exchange un īsta Worda, Ekseļa. Tāpat uzņēmuma datu organizēšanā noder arī OneNote kas nāk komplektā.

Vēl varētu paturpināt, ka, ja uzņēmums ir pierunāts uz mākoņlietām, ir arī daudz programmas ārpus Google Apps Marketplace, kas tiešām uzlabo biznesu. Un ja pirmais solis uz Google Apps Mail jau sperts, tad var jau drošāk soļot tālāk un projektu vadībai izmantot Basecamp (man reāli patīk tā brālēns(?) – Backpackit.com)

Bet sarunāsim, ka visu tomēr paši nedarīsim, un uzticēsim kādam pieredzējušam cilvēkam savest kārtībā visu to sistēmu un ieteikt kā kur ko glabāt un šārēt un tagot, jo standarta biroja darbiniekiem parasti ir īpašība izmantot nepareizās funkcijas nepareizos veidos.

Tāpat mājaslapas gan tomēr uzticēsim taisīt profiņiem nevis līmēsim paši uz Google Sites vai wix.com.

aamen

kā reiz viens kantorītis saviem pastiem kas sen kaut kur mākoņos lidinās izdomāja pievienot arī dokumentus / kalendārus utt. Līdz ar to jautājums nr viens: vai maksas lietotāju diska vieta summējas? (katram maksas lietotājam pienākas 25Gb datu), bet vai gadījumā, ja kantorīc.lb visiem, teiksim desmit, lietotājiem maksas kontu atver, būs kopā 250 Gb? Un otrs jautājums: feina fīča, koplietotie faili un tā, bet vai gadījumā, ja kantorīc.lb vēlēsies koplietot kādu mapi vai datni ar savu klientu, būs jāmaksā arī par klienta kontu, jeb tomēr klienta konts var būt bezmaksas?

aamen

vēl viens jautājumnieks uz kuru neatradu atbildi (kā arī uz iepriekšējiem, citādi nejautātu). Cik vieta ir free lietotājam? Ja tie paši 25, tad kā maksas lietotājs iegūstu es tikai google groups, pārējais nav mega aktuāls.

murmulis

Papildināšu tikai iepriekš runājušos.. Šajos online rīkos ne tikai Google Apps, bet arī visādos konvertoros, arhivātoros, attēlu apstrādes online rīkos ir spēks kaut vai tikai tajā, ka tu vari vismaz kaut ko izdarīt, ja paša dators nav pie rokas, vai tas uz kura tu strādā ir gļukains līdz pēdējam. Jā, funkcionalitāte varbūt nav tā, nevarēsi tu to fintikļušku uzzīmēt tik viegli, nestrīdēšos par drošību.. nu un.. ja tev vajag uz rīt rītu prezentāciju, tu to vari uztaisīt, ja tev vajag atvērt un izlasīt word dokumentu vai nedaudz izrediģēt excelī rēķinu tu to vari izdarīt. Tas pats attiecas uz telefonā instalētajiem rīkiem, teorētiski tu bez tā visa vari iztikt, bet ja laivu brauciena laikā tev pazvana un saka ja 2h laikā atsūtīsi rēķinu, dabūsi koferīti ar naudu, tad telefons uij kā noder..

Tā ir papildus funkcionalitāte, kas noder.

aamen

laacz, atradās cita info, bet nu informācija katrā vietā ir citāda
šeit: http://support.google.com/docs/bin/answer.py?hl=en...

Google Docs size limits blabla
Other files:

Files that you upload but don’t convert to Google Docs format can be up to 10GB each.

This upload limit is larger than the free storage space given to each Google Docs user. Every user is given 1GB of free storage space for files, and can purchase additional Google Docs storage to upload larger files.

Jancis

vispārējai informācijai – šitas džeks, “#17. praktic”, ievēma komentāros pilnības muļķības, neņemiet to nopietni.
1. tīkla “noklausīšanās” nedarbojas svičotā tīklā. tajā redz tikai broadcastus vai tieši adresei noraidītos datus.
2. googles vai paštaisīts serveris, mitm darbojas tā vai tā, tātad komentārs nav valīds kā tāds.
3. google imap/pop3/smtp izmanto ssl savienojumu kas mēdz nebūt pašbrūvētajiem krūmu “serveriem”.

Eduards

“Starp citu, ja kvalificējaties Gūgles prasībām, kuras tiek uzstādītas izglītības iestādēm vai bezpeļņas organizācijām, tad visi biznesa klases labumi arī būs par velti. Es gan nezinu, kā tas darbojas ārpus USA.”

Šis pakalpojums pieejams tikai USA, pirms pus gada pētīju iespējas vienai bezpeļņas orgranizācijai uzlikt Google apps.

K.K.

Kā/vai ir iespējams ar savu jaunizveidoto epasts@mansdomens.lv Pierakstīties pie Youtube.com?

Daudz kur ir minēts, ka to var izdarīt Ieslēdzot Youtubē zem Domain management > Organization & users > Services, bet man nerāda nekur Youtube.

Varbūt tas ir iespējams tikai maksas variantā?

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.