✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Mana dzīve grāmatās

2012. gada 11. novembrī, 1 komentārs

Sākotnēji šī blogu stafete bija domāta grāmatu blogu autoriem, bet kāds pamanījās to padot tālāk negrāmatu neblogerim. Ar to arī tā ir nonākusi līdz manīm. Ar kociņu man iemeta Kristaps.

Man ar grāmatām ir ļoti intīmas attiecības. Ja par par attiecībām ar tām kopumā esmu ar mieru pastāstīt, tad par individuālām grāmatām būšu ļoti skops. Mans vārds ir Kaspars un esmu bijis atkarīgs no lasīšanas. Bērnībā mani varēja diezgan droši uzskatīt par to tārpu. Lasīt un rakstīt mani iemācīja nežēlīgi agri vecāmamma, kura sagadīšanās pēc bija arī latviešu valodas pasniedzēja Iecavas skolā. Tas, domāju, arī ir viens no stūrakmeņiem tam, par ko esmu kļuvis. Šī ir noteikumos prasītā īsā versija.

Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to). Nē, es neaugu grāmatmīļu ģimenē. Nē, es neatceros ne reizi, kad man būtu lasījuši priekšā. Es nevaru izdalīt vienu mīļāko bērnības grāmatu. To ir tik nežēlīgi daudz... “Ezera salu vilinājums”? “Vējš vītolos”? “Vārnu ielas republika”? “Baltais Ilknis”? Katru no tām un arī lielu daļu pārējo lasīju ar vienādu aizrautību. Sorry.

Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika? Grūts jautājums. Kur ir robeža starp pieaugušo un jauniešu grāmatu? Atminos, ka lielu iespaidu atstāja “Cilvēkbērns Dite”, kuru izlasīju un nežēlīgi raudāju jau mazs būdams. Lai cik tas nebūtu dīvaini, ļoti, ļoti patika. Bet varbūt tas ir “Robinsons Krūzo”? Vai arī gadsimta sākuma izdevuma grāmata par Mikluho-Maklaja pēdējo ceļojumu uz Okeāniju, kur es vilku līdzi kartēs maršrutus? Vai varbūt Tūja Heijerdāla ceļojumu apraksti no Apvāršņa sērijas? Man viss vienādiņ patika, bet to - kura bija pirmā, nepateikšu. Iespējams, ka tas pat bija Jautrais evaņģēlijs :)

Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus? Līdz šim brīdim uzskatīju sevi par lasītāju. Izrādās, ka ne sūda. Pēdējo piecu gadu laikā nevienu grāmatu, kuru nebūtu kauns nosaukt, neatminu... Lasu telefonā brīvos brīžos vai uz kindles sci-fi lubenes (lai arī dažas ir nebulas un/vai hugo laureātes) un profesionālo literatūru. Ā, viena gan ir palikusi atmiņā. Gluži nesen atklāju, ka nebiju izlasījis Želaznija “Nemirstīgo”. Šis 1968. gadā sarakstītais stāsts mani uzrunāja.

Grāmatu blogus regulāri nelasu, atvainojiet :)

Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt. Man ir ļoti mīļa un tuva Rabindranata Tagores dzeja. Jau kopš pamatskolas laikiem. Haijamu necietu organiski, bet Tagores lirikā kaut kā atradu kaut kādu maģiju. Ļoti ilgi līdz neveiksmīgajam dzīves periodam, kad pakāsu visu savu pagātnes mantību, tuvumā turēju “Dārznieku”.

Stafeti nododu Mārim.

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar Uldis

2012. gada 11. novembrī, plkst. 14:05

Hmm, es Vēju vītolos un Balto ilkni (arī Vinniju Pūku) izlsaīju vairāk jau pēcjaunības periodā. Laikam tāpēc, ka bērnībā citas grāmatas aizņēma vietu :)

''Grāmatu blogus regulāri nelasu'' noliedzoši apstiprini? :)