Vinnijs iesēdās Mercedecā un slinki sāka spaidīt akseli. Mašīna pēkšņi strauji uzņēma ātrumu un Vinnijs tikko kā nenoslīka sēdeklī, kurš arī, starp citu loģiski, bija no plīša.
Viņš nu jau asi un žiperīgi pagrieza stūri pa labi un nolēma iebraukt pie sava drauga Trusīča, lai noskaidrotu, vai tikai viņš nav tas, kurš sirmā vecumā nu ir iemācījies lietot cirīti.
Piebraukdams pie viņa alas, viņš riktīgi izbrīnījās - vecā Zapiņa vietā nebija. Tur nu stāvēja koka mietiņš, pie kura bija piesiets baluoniņš.
"Šamais baluoniņš Trusīci nepacels", - nodomāja Pūx. - "Man liekās, ka tā. Te kaut kas nav kārtībā."
Viņš pavērās baluoniņā uzmanīgāk un ievēroja spilgtu pakava nospiedumu "Made by Sivnz".
"Laikam gan apmainījis autiņu pret baluoniņu, " - nodomāja Pūx un piegāja tuvāk alai.
- Trusīci, daffaj Chatoties, jūzeris atklibojis! - maigi pateica viņš alai.
- Ienāc, dārgais Vinnij Pūx, - ala atbildēja Trusīča balsī.
Vinnijs nometās četrrāpus un līda vien iekšā cohumā, sirdī gaidot maucienu ar pannu pa galvu.
Sitiens, viņam par lielu izbrīnu, nesekoja.
Pie ECkas sēdēja Trusīc ar apsaitētu ķirbi, ar domu - galvu.
- Vof reffi, fialojos fifu nakti, - noziņoja viņš Pūxam. - Fat falva fisa fāka fāpēt.
- Aga, - pateica Pūx, pašķielējot uz bufetes pusi.
- Aluf if.
- Ā...
- Un defa
Vinnijs nokrekstējās un pavērās uz ECku.
- Aizvien tusē?
- Aga, - noteica Trusīc, parādot savus garos zobeļus.
Vinnijs Pūx aplūkoja istabu un ievēroja stūrī kautrīgi pret sienu atbalstītu iespaidīgu izmēru ciriīti.
- Vai tu gadījienā neesi informēts, kurš man šonakt vadiņus ar cirīti apcirpa? Visus?
- Fadinus? - priecīgi pārvaicāja Trusīc.
- Tos pašus mīļos jaukos, - atbildēja Pūx, ne sevišķi bēdīgākā balsē.
- Fifus? - turpināja priekoties Trusīc
- Visus, visus, nekas vasals nipalika.
- Naktī? - uzvarošos tembros pavaicāja Trusīc.
- Jā, tieši pašā tumšākajā nakts tumšumā atnāca pi... kretīni un kajuk - ne mārrutka nepamodemosies un nedzird arī ņifiga. Vot Tīģerīc taga laikam tur alkatīgi ņemās...
- Ja, - piesardzīgi ierunājās Trusīc. - Tīfelītf - fal...
- Ko var? - itinkābezmazvai nesadzirdējis pārvaicāja Pūx.
- Ef nepapeitsfu - lunā, ka taf falētsu pūts Pupulif - paziņoja Trusīc.
Vinnijs Pūx nobālēja, ar domu - kļuva netīri brūns. No tikšanās ar Bubuli viņam (starp cicu, arīdzan Sivnzam) ir palikušas ne tās patīkamākās atmiņas.
- Var būt arī Bubulis... - pateica Vinnijs. - Vot tikai nafig viņam, tam pašam Bubulim, vadus manus vitālos rubīt? Labāk būtu uz jumta uzkāpis... Gaļas būtu kaut pārsprāgsti. Blakusesošajammežam pārdotu... Tur zini, cik voltu? Ar domu... bija... Signalizācija arī nenostrādāja - Kenga pateica, ka objekts, iespējams, bijis pārāk sīks un izdēdējis...
Trusīc rūgti norija siekalas - viņš ta sevi par sīku/izdēdējušu nu nemaz neuzskatīja.
- Da labi, es laikam došos, - noteica Pūx un peblenza uz mirgojošo modemu. Ar cerībām pavaicāja - Furičī modems?
- Aha, - pateica Trusīc, pavicinājis savas garās ausis virzienā augšā-lejā.
Sivnz divarpus sutkas nepārtraukti dzenāja princi (to, kurš of persija). Līdz beidzot viņam apnika un viņš ar milzonīgu piesardzību sāka spiest tos taustiņus, par kuru nozīmi Vinnijs viņam neko nebija stāstījis.
Kā viņš nokļuva DOSā, Sivnz neatminās. Paklabinādams mazliet pa klavieri pat nepamanīja, kā nokļuva iekš TeleMate.
Kad modems beidza sāpīgi pīkstēt un ķērkt, Sivnz noleca no sava ķebļa un izstaipījās.
Pēc divdienu sēdēšanas krēslā ruksīša pakaļkājas vienkārši un nepatīkami bija notirpušas, tā kā lecot viņš aš gandrīz nomauvās uz sava šņukura. Un tās interesantās tirpu sajūtas ķepās... tās lika viņam uzbudināti rukšķēt.
Lai atgūtos, Sivnz savāca savu gaisa baluoniņu un devās apgaitā (apļikatuļakatā) ap stūrī stāvošo aizpagājušā gada eglīti - pirmo reizi ar dziesmu, bet otro vienkārši apmierināti rukšķot.
Un viņam palika ļoti un ļoti garlaicīgi.
Viņš pasēdēja ķeblī, pagulēja gultiņā, līdz nolēma doties pie Vinnija - pieprasīt, lai lācītis viņam beidzot uzkodē maģisko geimu ar obligātu sivēna piedalīšanos.
Viņš netrēnēti ierāpās iekš to Trusīcim iemainīto Zapiņ`, izbāza savas ekstremitātes tam speciāli paredzētajā caurumā mašīnas grīdā (caurums nebija liels - tieši mašīnas grīdas izmērā), sāka centīgi grūzt projām augsni, vienlaicīgi žžžžžžžinot, attēlodams motora darbību un grozot rulli, ar domu - stūri. Pati stūre ar stūres mehānismu saistīta nebija.
Vinnijs Pūx drūmā paskatā sēdēja savā plīša krēslā un radīja pretīgu vīrusu, kuru taisījās iemest Bitēm.
Tīģerīc vakar kopā ar Vinniju sameta pa lampu un tagad rūcot rakājās Pūxa sadales skapī, cenšoties savenot vadus. Viņam zvērīgi sāpēja galva.
- Sveiks, tsū... ar domu Sivnz! - noteica Pūx, kad ruksītis, priecīgi rukšķot iestīvējās pa durtiņām uzreizi ar gaisa baloniņa.
- Sveiks, Vinnij! - atbildēja Sivnz ar unikālu meistarību uzrāpdamies caur printera galdiņu uz Pūxa Lielā Kompjūtera Galda. No grīdas viņš nekad nebija spējis redzēt to, kas notiek uz monitora. - Ko dari? Ai, cik burtiņu! Un cik cipariņu! Un vēl štellīte tāda mazmazītiņa skraida!
- Vīruss tāds būs pretīgs, - atteica Pūx, slinki dauzot ar ķepām pa klavieri. - Aizsūtīšu Bitēm, vot smiekls būs! Tikai nesaki nevienam. Tu takš zini, cik ļoti Tīģerīcim garšo cūkgaļas karbonāde?
"Vajadzēs mājās nadziņus ar spirtu (tehnisko) nosmērēt", nodomāja Trusīc, baidoties no jebkādas infekcijas.
- Takš es ko, es takš jau nu neko galīgi nekad un nevienam. - ātri nobēra viņš. No cūkgaļas karbonādes viņam skudriņas, ar domu tās, kuras tirpas pāri mugurai pabizoja un palika auksts kaut kur bezizmēra vēdera rajonā.
- Vot, kā tu domā, failus labāk inficēt, - skaļi domāja Vinnijs. - Ja softa sākumā iebāžu RET, bet stekam likšu blenzt uz return adresi...
- Kam liksi blenzt? - nobijās Sivnz, kuram sāka rēgoties kaut kas baisms.
- Stekam, - paskaidroja Vinnijs.
- Aha... - saprotami norūca Sivnz un atkāpās no monitora mazliet tālāk.
- Vot... Likšu tam blenzt uz return adresi, značit Bites, visticamākais, padomās, ka tā ir vienkārši kaut kāda kļūda un neko neievēros. A ja es ielikšu sākumā pāreju uz vīrusu, kā procedūras izsaukumu, tad Bites, laikam, padomās, ka tā ir maza apakšprogrammiņa un arī neko neivēros. Man liekās, ka tā.
- Aha! - apstiprināja Vinnija vārdus Sivnz.
- Nu, ko tur liksim? - pavaicāja Pūx.
- Es? A... Viņu... Zini, Vinnij, - sadūšojās Sivnz. - Ja tur kāds uz kaut ko blenzīs, tad tas laikam būs ļoti baismi. Daffaj ka labāk mazmazītiņu apekš... apukš... apakš-programmiņu? A? Tāpat Bites nekā neievēros.
- Caur ruksīša muti runā patiesība, - svarīgi noteica Vinnijs Pūx, svētīgi nolaižot rokas uz klavieres un Sivnz ievērojami nosarka un sāka ar kreiso pakaļkāju vilkt uz grīdas nenoteiktas formas koncentriskus apļus.