LAACZ.LV

Laikam tā Rīga ir gatava.

Tā paziņoja Amanda, noskatoties pirmās minūtes šīs reportāžas no Rīgas ielām :)

Turpinām Amandas darbu izstādi. Šeit jūs varat redzēt Lāci saulainā dienā netālu no nezināmas izcelsmes kokiem. Divi tūkstoši devītā gada divdesmit devītais jūnijs.

Kā jau jebkurš vecāks, es neticēju savām acīm un biju jo lepns, kad Amanda martā (precīzu datumu, diemžēl, nepiefiksējām) mums vērtēšanai iesniedza pašas tapinātu zīmējumu ar kaķi. Lielos, tā teikt.

Virsraksts, iespējams, ne tuvu nav precīzs. Bet atziņa jau labu laiku ir viena. Ja vēlies kaut daļēji paskatīties uz pasauli sava bērna acīm, iedod viņam fotoaparātu, ierādi, kas jādara, lai nobildētu, un atiet. Bez absolūtās mākslas tur var jauki redzēt arī daudz ko tādu, kas tev šķiet ikdienišķs. Ne pirmā reize, kad Amanda pati paķer fotoaparātu un iemūžina visu ko, bet atziņa ienāca prātā tik vien kā tagad :)

Nezinu – priecāties vai raudāt, bet meitas loģika velk uz programmētājiem. Mizanscēna seko.

Amanda automašīnas aizmugurē savā benķī. Priekšā vecaistēvs, blakus tam – vecmamma. Autotransportlīdzeklis pagaidām atrodas autostāvvietā, bet tūdaļ kustēs ārā. Zvana vectēva mobilais tālrunis. Viņš parunājas, un, sakarā ar to, ka jābrauc, izsniedz sarunu iekārtu vecmammai, kura pārņem telefonsarunas stafeti. Sāk kustēt, bet Amanda no savas aizmugures diezgan uzstājīgi paziņo, ka nekāda braukšana nebūšot, jo nedrīkst. Uz jautājumu – kāpēc, seko atbilde, ka nedrīkstot braukt, kad runā pa telefonu. Vecaistēvs paskaidro, ka viņš takš nerunājot. Uz ko Amanda – bet vecāmamma runā!

Patiesībā morāle ir cita. Ja kaut ko bērnam stāsta, tad nepieciešams izskaidrot arī kāpēc daļu. Pat tad, ja viņš neinteresējas detaļās. Savādāk var sanākt pārpratumi. Un pasākums var ieilgt, jo bērns, ja ir pārliecināts par savu taisnību, kura papildus vēl tiek pastiprināta ar to, ka Tu pats takš teici!, var uztaisīt tādu trādirīdi… :)

Ik pa laikam uzrodās kāds, kurš dīc pēc Amandas bildēm. Lūgtum.

Vēl dažas lielīgas bildītes ar meitu.

Kopš mēs abi vecāki dodamies darbā, Amim agri jāceļās. Pa tam, kamēr visi taisās, viņa tiek radināta sēdēt uz podiņa un tur arī izdarīt visas lietas. Lai pēc noteikta laika viņa nesāktu kāpelēt nosti, tiek izsniegta lasāmviela. Piemērs.

Vispār jau man Intel maksā par oriģinālreklāmu.

Meitiņa pēc baseina pārgurusi un velk uz miegu, bet neguļ – cīnās. Tad nu, rezultāts:

1w 88888888m jm k `aq

1kiytgbytgrtedcr bbn mmmmhb gbb p.,mmmmmmmmmmmjun iio8

Paskaidrojums no lapas īpašnieka puses: Šo varētu saukt par pirmo Amandas postu. Tā teikt – radinām jau no bērnības ;P

Trīs mēneši ir pagājuši un tagad līdz rāpošanai ir relatīvi mierīgs laiks (ja nesāks zobi augt:P). Dotajā brīdī viss ir nostājies savās vietās un ir vislabākajā kārtībā. Ar meitņu var ij pavāvuļot par dažnedažādiem jautājumiem, ij paspēlēties ar dažnedažādām rotaļlietām.