Un, ziniet, man patika. Sasodīti patika. Es pat nevaru izstāstīt, kāpēc. Varbūt tāpēc, ka filmā nav tik ļoti jūtams Holivudas megabudžetu zīmogs. Varbūt tāpēc, ka operatoriem, scenogrāfiem un sazin kam vēl ir izdevies radīt izcilu noskaņu. Varbūt tāpēc, ka nenormāli krutais mežs…

Ja jebkuram neiesaistītam cilvēkam mēģina pārstāstīt kādas feinas filmas sižetu, tas izklausās pliekani. Vampīrs un meitene samīlas viens otrā. Uzrodas ļaunie, kā rezultātā vampīrs un viņa so-called ģimene ar lielāko prieku metas aizsargāt meiteni. Kaut kā triviāli, ne? Plus vēl ir senie Amerikas iemītnieki – indiāņi, kuri, kā šai daļā vēl neizrādās, arī nav nekādi parastie indiāņi.

Filma ievilka un nelaida vaļā. Ļoti samērīgos daudzumos no visa.

Šoruden mēs sagaidīsim turpinājumu – New Moon. Kopā uz doto brīdi ir sarakstītas četras grāmatas, kuras tad, visticamākais, tiks ekranizētas.

Pirmajai daļai iedošu četrus ar pusi lācīšus no pieciem. Un ar aizmiegtām acīm gaidīšu nākamo daļu, cerot, ka viņi tur neko nesačakarēs, negaidīto ekranizācijas panākumu apžilbināti. Tiesa, pilnīgi iespējams, ka Twilight grāmatas turpinājumi paši vairs nav tik labi. Varbūt jāizlasa ;)

Twilight treileris, New Moon treileris.

Video arīdzan ir apskatāms šeit.

Aizvakar ienācās ievērtēšanai seriāls Lie to Me (oficiālā lapa). Seriāla pamatā ir privātu izmeklētāju grupa, kuras sevišķās prasmes ir dabas dota vai ilggadēju studiju rezultātā iegūtas spējas pēc kustībām, intonācijām, frāzēm un arī ar loģiskām metodēm noteikt to, vai cilvēks melo.

Mani aizvien tirda jautājums, vai viņi tiek (tiks) nenormālos daudzumos sūdzēti tiesā neskatoties uz vairākas sekundes pirms epizodes sākuma esošo uzrakstu par to, ka atainotās personas un notikumi nevaid nekādā veidā saistīti ar reālo dzīvi un labākajā gadījumā ir nejaušas sakritības. Jā, tur kā uzskatāms piemērs tiek laiku pa laikam parādīts Bušs jaunākais, Klintons ar I did not sleep with that women, vai kāda cita vēsturiska persona. Ir pat atsauces uz dažus mēnešus atpakaļ slavas zenītā pabijušām personām. Vairāk mani interesē, kā viņi atšūs tās ģimenes, kurās reklāmas pauzē vīrs pagriezīsies pret sievu un pavaicās, caururbjoši veroties ikkatrā viņas grumbiņā un kustībā, – Tu mani krāp?.

Es saprotu, ka seriāla pamatā ir kāda psihologa ilggadējie pētījumi.

Paredzu seriālam apskaužamus panākumus, jo tēma ir reti kutelīga un reti interesanta homo sapiens vulgaris pārstāvim.

Piezīme sev. Kaut kad, kad uzradīsies vairāk laika, jāpameklē top seriālu konsultantu saraksts. How I Met Your Mother The Big Bang Theory mani pārsteidz, jo erudīcijas un zinātniskās figņas līmenis tur paaugstinās ar katru epizodi.

Steven Spielberg was quoted as saying “A little movie called Once gave me enough inspiration to last the rest of the year.” When informed of Spielberg’s comments, director John Carney told Sky News, “in the end of the day, he’s just a guy with a beard.” At the time of this interview, Carney himself was also wearing a beard

Pieklājības pēc, izklāstīšu šī īru kinematogrāfa darba sižetu. Kāds īru dziesminieks, kurš spēlē Dublinā uz ielas, satiek kādu čehu viesstrādnieci, kas arī izrādās esam dziesminiece. Īru dziesminieka tuvākās nākotnes plāns ir ierakstīt savu dziesmu demo disku un doties uz Londonu karjeras izaugsmes meklējumos. Dziesminieces tuvākās nākotnes plāns līdz ar to pieskaņojas dziesminieka plānam un viņi kopīgiem spēkiem attīsta jauki romantiskas, lai arī platoniskas attiecības, dabon bankā kredītu un to demo disku ieraksta par akomponējošo grupu ar viltīgu verbālu izgājienu palīdzību pieaicinot kādā citā Dublinas šķērsielā muzicējošu trio. Principā, nedomāju, ka kaut ko saspoilošu, pasakot, ka filma ir absolūts pozitīvisma iemiesojums – no pirmās līdz pat pēdējai minūtei.

Ar dažām atkāpēm (piemēram – iemesls, kāpēc viņi bankā kredītu tomēt dabūja) dikti patika nesamudītais, sirsnīgais sižets. Viesstrādnieku komponente varētu būt, ka pietuvināja filmu. Tāpēc, ka latvietim viņa valsts populārākā eksporta prece uz Īriju ir cits latvietis.

Un tomēr, vēl viena lieta, bez kuras filma nebūtu ij ne uz pusi tik laba, ir tās mūzika. Neskatoties uz to, ka neesmu muzikālu filmu piekritējs, te tā bija kā neatņemama sastāvdaļa tieši tam momentam, kurā dziesma parādās. Vizuāli tipiski īriskais Glens Hansards, kurš 13 gadu vecumā ir pametis skolu, lai spēlētu (mūziku:) ielās. Tieši tāpat filmā ļoti labi ierakstās viņa muzikālā (un arī dzīves) pavadone – čehu meitene Markéta Irglová.

It sevišķi smeldzi uzsita pasākums krogū. Ir palaimējies pašam būt klāt tādā, kad ciemojāmies pie Ulda Galvejā. Principā, vakara pusē krogū salasās no tuvas un tālas apkārtnes sanākuši cilvēki, kuri piedalās tādā kā kopīgā dziedāšanā. Vecs vai jauns, viņš vai viņa – viena alga. Viens spēlē ģitāru, citam līdzi vijole, vēl kāds pūš ermoņikas va arī staipa akordeonu. Pārējie, kas spēj, dzied – individuāli vai korī, tas kaut kā automātiski koordinējas. Visi absolūti nepiespiesti sēd pie galdiņiem, malko ginesu un muzicē. Toreiz Galvejā asaras saskrēja acīs, kad vakara noslēgumā onkulītis, kuram gadu skaits bija ne pārāk tālu no pirmā simta, ar savu drebošo balsi skandēja kādu senu īru tautasdziesmu absolūtā klusumā (vienā brīdī kaut kādi ne vietējie izlēma čukstus kaut ko pakomentēt savā starpā, bet ātri tika apklusināti).

Filma pati ir ieguvusi skatītāju simpātijas balvas Sandensas un Dublinas filmu festivālos. Tituldziesma Once Falling Slowly, savukārt, 2008. gadā ieguva gremī un oskaru.

Noskatīties iesaku un no pieciem lācīšiem izsniedzu četrus ar pusi.

Atcerējos, ka piemirsu piebilst. Man visvairāk tika dziesma, kuru viņš izpildīja uz tukšas ielas vēlā vakara stundā – Say It to Me Now, kad iepazinās ar filmas partneri.

Klau, mans dārgais lasītāj! Mēs takš zinam, kas ir jautājums, va ne? Un zinam arī to, kas ir atbilde. Ir labi jautājumi, ir slikti jautājumi, ir retoriski jautājumi un ir stulbi jautājumi. Tieši tāpat ir ar atbildēm. Vari atbildēt gudri, vari pajokot, vari izvairīties. Bet kur ir sāls? Jautājumā? Atbildē?

Pavisam noteikti ir skaidrs tas, ka bieži vien sāls nav atbildē uz uzdoto jautājumu. Izrādās, ka šad un tad sāls nav pat pašā jautājumā. Tas jāmeklē tai pārdomu brīdī starp uzdoto un atbildēto. Šodienas pozitīvuma un mākslinieciskās baudas deva nāca no šīs īsfilmiņas. To var redzēt arī embedotu ieraksta beigās.

Patīkami ir ne tikai pati filmiņa kā darbs, bet arī tas, cik tā cilvēku spēj pasniegt cilvēcīgu un pozitīvu. Ļoti labs pretmets nu jau tradicionālajam amerikāņu stulbumu ilustrējošajam materiālam. Cilvēki ir tik dažādi un galu galā, tā pati tieksme pēc naudas, sievietēm, padarīta darba vai miera visā pasaulē var tikt pasniegta vairākās gaismās. Šī ir pozitīva un cilvēcīga. Redzot, kā ar fona mūziku, kameru, montāžu un velnsviņzinkovēl var panākt tik pozitīvu noskaņu, gribas visu pamest un iet mācīties par kinomeistaru. Pieņemu, ka no tā paša materiāla var uztaisīt arī makten depresīvu filmiņu par egoistiskajiem šovinistiem un merkantilajiem īgņām.

Atbildot uz to pašu jautājumu, es nevarētu pateikt labāk par vienu no respondentiem. Man gribētos, lai diena ir izdevusies. Perfekti pateikts, lai arī bezpersoniski un tikpat universāli, cik horoskopi.

Šis ir nācis no tā paša Gūgles fīdrīdera dzīlēm.

Izmantojot iespēju, virtuāli pasakos viņam par Adeli, kuras dziesmu Hometown Glory izdzirdēju divos citos viņa video un aši pēc vārdiem sagūglēju rokā. Nez kāpēc nebiju pamanījis šo britu meiteni, lai arī Cold Shoulder bija dzirdēta. Tāpat arī Chasing Pavements. Piespiežot domājamo aparatusu, atceros arī par kaut kādu meiteni, kura internetu tradīcijās varētu tikt dēvēta par Eimiju Vaithausu divi punkts nulle. Negribētos, lai viņai pirmais albums, kuram par pamatu ir iepriekšējās attiecības un to laikā piedzīvotās nebūšanas, būtu izzīdis visu radošo.