Mani pat tas neuztrauc. Pieļauju, ka pateicoties mūsu likumdošanai un AKKA/LAA tiesībām iekasēt naudu par visu, kaut kādas izredzes, ejot uz tiesu, viņiem būs. Galu galā, pat tevis paša izdomāts, pilnībā diletantisks, jūtūbē izvietotts un tavā blogā embeddots skaņdarbs arī tiks uzskatīts par darbu, par kuru jāmaksā AKKA/LAA. Tāds ir likums.

Bet, mani visvairāk fascinē viņu Kāršes jaunkundze. OK. Ja jau viņi taisās iekasēt no tā, kura lapā video rādās, tad varbūt ir vērts arī iekasēt no provaidera, jo viņa vadi tiek izmantoti retranslācijā? Pie kam, viņa paziņo, ka YouTube ir nelicencēta Latvijā. Paralēli, sakot, ka par tās embedošanu jāmaksā ir blogerim. Nu, tipa, kamēr nenoslēgsim līgumu ar YouTube. YouTube darbība Latvijā ir nelicencēta un, principā, pretlikumīga. Say what? Internets esot jauns (!!!) mēdijs, kuram pagaidām nav atrasta adekvāta metode, lai cīnītos ar autortiesību pārkāpumiem.

Un, ja jau jūs, dārgā AKKA/LAA, rakstat vēstules blogeriem, tad, lūdzu, esiet konsekventi. Rakstiet par visiem. Piemēram, Vimeo. Coollege Humour. Galu galā, DelfiTV, video.Leta, utt. Un kā paliek ar Flikeri? Un naudas iekasēšanu par podkāstiem?

Izplatīšana. Kāpēc es vēl šobaltdien nevienā narvesenā nevaru iegādāties šo jauko plastikāta vai kartona kartiņu? Nekur arīdzan nav uzskaitītas vietas un automāti (to atrašanās vietas), kurās var iegādāties e-talonus. Kur nu vēl – papildināt. Tikai cipars – vairāk kā 300 tirdzniecības vietās Rīgā un nezināmā skaitā RS biļešu automātos.

Kuram smadzeņpodam ir prātā ienācis tas, ka papildināt internetā varēs tikai personalizēto e-talonu? Visur viņu lapā ir minēts, ka e-talonu vulgaris varēs papildināt tikai ar rociņu, dodoties pie automāta (kurš vēl ir jāatrod) vai noslēpumā turētajās tirdzniecības vietās. A jūs, maitas, kuri negribat tapt izsekoti, varat vienkārši atšūties.

Kāpēc nav iespējas pieteikties e-talonam tiešsaistē? Eksistē takš dažādi personu identifikācijas mehānismi webā. Sākot no internetbankām un beidzot ar nolāpīto un reti kuram nepieciešamo e-me. Fotogrāfijas vaina? Kamōn. Mūsdienās bildes un to augšupielāde (pateicoties draugiem) takš nav nekas nenormāli komplicēts…

Papildus tam, izskatās, ka pārejas posmā tomēr būs tas viens pats nabaga lasītājs uz vagonu. Vai nav superīgi? Stumdne par rubli. Vienīgais, jācer, ka sistēma ir gana komplicēta, lai šajā pārejas posmā nebūtu daudz e-talona lietotāju. Pēc pārejas posma, visticamākais, būs daudz vairāk bezbiļetnieku. Vēl man ir žēl nabaga to veco cilvēku, kuri jau tā ir ar kustību traucējumiem. Viņiem tagad tā vietā, lai iekristu pie durvīm tuvīnajā benķī, būs jāaizklumburē līdz aparātam, jāizrakā somiņa, lai atrastu viedkarti, jāpaprovē tā noskanēt, un jāklumburē atpakaļ. Nafig? Ja jau viņiem ir 100% haļavnā braukšana, tad atšujaties no viņiem! Nepieciešamība pēc t.s. statistikas ir kaut kāds marazms.

Es būtu licis tos lasītājus (jā, vairāk, nekā vienu, RS!) pie durvīm. Tie, kas sagatavojuši savu kartiņu, jau uzreiz to var arī novicināt un nesatraukties vairs ne par ko. Savukārt, tie, kas nav sagatavojuši, ieiet transportā, atrod karti un tad jau jebkurā brīdī pieiet pie ierīces un arīdzan novicinās. Jo esošais risinājums gandrīz izskauž iespēju reģistrēties braucienam pārpildītā transportlīdzeklī.

Tas takš ir kaut kāds 19. gadsimts, sasodīts. Izskatās, ka cilvēki Rīgas Satiksmē ir saņēmuši piedāvājumu, izvērtējuši to, un tālāk jau visur piekrītoši mājuši ar galvu, nemēģinot iedziļināties tajā visā pasākumā. Kur nu vēl padomāt par tā uzlabošanas iespējām.

Uz klientu orientēti pakalpojumi my ass.

P.S. kinda komentāros minēja, ka e-talonu pieejamības termiņš ir atlikts uz marta beigām. Tas, visticamākais, tāpēc, lai realizētu (vai pierādītu, ka to nevar izdarīt) saprātīgo prasību par iespēju ar vienu un to pašu mēnešbiļeti pārvietoties dažādos viena tipa transportos, kuru maršruts kādā posmā sakrīt.

AKKA/LAA 2007. gada pārskats PDF formātā.

Man ir vairāki jautājumi, bet, šķiet, tos publicēšu atsevišķā ierakstā, kad pakonsultēšos ar speciālistu, kā arī – ja saņemšos pats aizdoties uz AKKA/LAA un parunāties ar turienes cilvēkiem un gūt ieskatu viņu viedoklī. Jo viens viedoklis ir labi, bet abi – korekti.

Piemērs. Par katru gala lietotājam nopārdoto MP3 failu AKKA/LAA saņem 12% no gala cenas, bet ne mazāk par 10 eirocentiem. Tas ir gadījumā, ja neuzrodas kāds blakustiesību gribētājs (izpildītājs, aranžētājs, utt). Kuram, savukārt, būs jāmaksā atsevišķi (lasīt – papildus un maksājums neatbrīvos no saistībām pret AKKA/LAA). Protams, ak tu laime, tas attiecas tikai uz tiem, kas … un tagad uzmanīgi … nav paziņojuši AKKA/LAA par to, ka nevēlas, lai viņi iekasē naudu par viņu autordarbu. Tas nozīmē, ka par jebkuru, pat neatkarīgu leiblu, kurš piedāvā savas dziesmas brīvai lejupielādei, tev būs jāmaksā AKKA/LAA nodeva.

Nu, un tālāk, ja patiesais autors nāk pie tevis ar tekstu, ka tu, zaglēns mazais, tirgo mūsu meldiņus, Tu viņu vari legāli pasūtīt pie AKKA/LAA, kas tālāk slēgs ar autoru līgumu, maksās viņam naudu, utt. Protams, ja tas nav autors, bet blakustiesību turētājs, tu maksāsi arī viņam. Interesanti šķita šeit atrastais darbības apraksts, kurā minēts, ka AKKA/LAA rīkojas to autoru vārdā un interesēs, kuri pilnvarojuši tai savu mantisko tiesību administrēšanu. Kas manā uztverē neatbilst patiesībai.

Principā, kantoris ir akumulējošs. Visi viņam maksā (visiem būtu jāmaksā), bet relatīvi maza daļa autoru par to saņem reālu naudu, jo nav noslēguši ar AKKA/LAA līgumu.

Mazliet interesantas informācijas šai tehnikas diskusijā ir uzracis Harijs Bušs.

Piemēram.

2006. gadā (kas gan ir pasen) AKKA/LAA kopumā esot iekasējuši teju vai trīs miljonus. No tā visa autoratlīdzībās un blakustiesību turētājiem ir izmaksāti … wait for it … 115 tūkstoši. Kas sastāda noapaļotus četrus procentus no ieņēmumiem.

Nezinu, kā citur, bet, ja ticēt tautai, skandināvijā un Igaunijā ir tieši tāda pati situācija. Šķiet, ka kā reizi argumentējot ar “citu valstu pieredzi” un lielāka jumta esamību (Nordisk Copyright Bureau), vienai tantei no Latvijas Radio izdevās nodibināt nevalstisko organizāciju (!!!), izbīdīt attiecīgu autortiesību likumdošanu, un pēcāk izbīdīt to, ka autoratlīdzības iekasēšanu administrē viņi. Kopš 1994. gada viņi iekasē naudu par atskaņošanu, bet no 2004. par internetiem un mobilajiem.

Izskatās, ka viņiem maksā arī pati valsts (!!!) Bibliotēkas, skolas, utt.

Ja nu pavedienā pieminētais PDF fails pazūd, noliku to arī pie sevis.

Pāris nesaistīti vinnesti.

Latvijas Radio šī gada februārī nācās maksāt AKKA/LAA aptuveni 100 tūkstošus latu par 2002. un 2003. gadā pārraidīto mūziku (prasība bija par 825 tūkstošiem).

Tai pašā februārī Konkurences Padome noraidīja Latvijas Raidorganizāciju Apvienības (šķiet tā to sauca) sūdzību, ka AKKA/LAA ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli tirgū. Sūdzībā tika minēts, ka cenas ir neadekvātas, kā arī dažādiem mēdijiem (TV un radio) tiek piemēroti dažādi tarifi. Konfliktā par cenām galvenā ideja bija tā, ka ienākumus raidstacijām un TV nodrošina ne tikai mūzika. Pievienoto vērtību sniedz arī ziņu izlaidumi, autorraidījumi, hokeja čempionātu translācijas, utt. Attiecīgi – to laikā iekasētā nauda ir jārēķina pavisam nost no peļņas/apgrozījuma vai arī jāreizina ar koeficientu. Jo tieši no šī lieluma raidorganizācijas maksā AKKA/LAA…

Statistikai. Pašlaik tukšo materiālo nesēju maksātāju reģistrā ir 123 ieraksti. Profesionālo lietotāju reģistrā (lai ko tas nozīmētu) – 122.

Ja mēs paņemam atskaiti par 2004. gadu, tad tā ir tāda. Iekasēti par privātu mūzikas kopēšanu ir 1.6 miljoni eiro. Administrācijas izmaksas ir bijušas 150 tūkstoši. Ja ticēt atskaitēm, tad autoratlīdzībās ir ticis izmaksāts 1.3 miljonus liels kušķis.

Domāju, ka internetos var atrast milzums informācijas, kura varētu būt par pamatu detalizētākam un dziļākam pētījumam. Bet šāds aptuveni ir manis uzraktais.

Sūtīju to no privātā e-pasta. Paraksts satur arī saiti uz šo necilo bloģeli. Acīmredzami, cilvēku māca garlaicība un viņš devās apskatīt – kas tad tas tāds par čali, kas viņam par lapu.

Telefoniski tiku informēts par to, ka mana lapa satur autortiesību objektus MP3 failu veidā, ka par to lejupielādēm un noklausīšanos tiešsaistē ir jāmaksā. Kas ir loģiski, lai arī viņu un mūzikas industrijas kopumā prasītie cipari ir aherenna drausmīgi (par to citreiz). Attiecīgi, novienojāmies, ka šīs dienas laikā es to visu izvākšu ārā no lapas.

Kamēr neesmu izšķirojis to, uz ko AKKA/LAA var slienu tecināt un to, uz ko nevar, pieeja liegta visiem MP3.

Teorētiski var provēt arī maksāt. Izveidot kādu ziedojumu sistēmu, no kuras visi ienākumi tiks veltīti lejupuielāžu apmaksai. Kad fonds ir iztērēts, lejupielādes vairs nav pieejamas. Tā būtu skaista bet bezjēdzīga metode :)

Kāds ir mans viedoklis šai sakarā? Es aizstāvu blogeri. Piratēt veseliem albumiem, protams, ir slikti. Tā ir elementāra zagšana. To es nekādi nevaru aizstāvēt. Savukārt, atsevišķu dziesmu sakarā ir jauni laiki. Ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem, nevis tie jāpielāgo sev.

Manuprāt – publicējot vienu dziesmu, es ļauju ar kāda mākslinieka daiļradi iepazīties arī citiem. No tiem citiem kāda daļa, iespējams, šīs iepazīšanās rezultātā iegādāsies kādu šī mākslinieka albumu, t-kreklu vai aizies uz koncertu. Legāli no likumdošanas puses man ir liegta iespēja iepazīstināt jūs ar mūziku šādā – loģiskā veidā, to ne tikai aprakstot, bet arīdzan dodot iespēju paklausīties.

Papildus – es nekad neesmu sapratis nodokli datu nesējiem (tagad arī ierakstīšanas iekārtām). Labi, es varu samierināties ar domu, ka mani uzskata par potenciālu zagli. Bezpersoniski apvainojumi man ir vienaldzīgi. Taču, es nevaru samierināties ar domu, ka man ir jāmaksā kaut kāds sūda nodoklis par to, ko es nedaru. Varētu aiznest viņiem pārsimts datu nesējus ar datiem, kuri nav autortiesību objekti, un pieprasīt nodokļu atmaksu.

Man šķiet, ka jebkāds nodoklis tukšam datu nesējam ir absurds. Šeit strādā tas, ka ar autortiesībām ņemas cilvēki, kuriem ir ļoti labi gali valdībā. Un tādējādi viņi kā nevalstiska organizācija var SEV caur ar valsts līdzekļiem novirzīt nodokļus. Lai darītu ko? Lai maksātu sev algas, apmaksātu biroju, un iekasētu vēl un vēl naudu arī pa tiešo. Sev.

Mēdiju uzmanība neko nemainīs. Varbūt KNAB vajadzētu paskatīt šo štelli?