LAACZ.LV

Šī lapa man nostāvēja kādā tabā (cilnē) veselu nedēļu. Šorīt beidzot apskatījos. Sasodīti netverami kruta. Diezgan vienkārša dziesmas vizualizācija ar tik pat vienkāršu interaktivitāti. Labuat.

Ja nu kas, manis dievinātajām muzikālajām kompozīcijām pēdējā laikā ir piebiedrojies kupls skaits jaunumu. Viens no tādiem ir 1998. gadā Britu dziesminieces Imogen Heap kopieraksts ar kādu britu runinieku apvienību – Urban Species. Nosaukums izpildītajam skaņdarbam ir Blanket.

Kā jau ierasts, dziesmu var iegādāties iekš 7digital par 79 britu maznaudiņām, iekš aitjūniem par pazīstamo bez-viena-centa-dolāru (ko es arī izdarīju!) iekš aitjūniem nav pareizais, vai arī atrast internetos.

Es te tā pēkšņi iedomājos, ka, gadījumā, ja mani dzīves nogalē uzaicina uz SWH raidījumu Ar dziesmu pa dzīvi, es pavadīšu kādu mēnesi, atlasot dziesmas, kuras man ir svarīgas, patīkošas un visādi citādi piederīgas.

Šodien last.fm mani priecē ar jauku mūzikas izlasi, kas ir mutējusi no vakar klausīties sāktās Regina Spektor radiostacijas. Piemēram, Nellie McKay man nodziedāja šo gana košo gabalu (vārdi).

Vai arī šī divpadsmitgadīgās meitenes dziesmiņa (vārdi) no dikti īpatnējās grupas Pretty Balanced.

Atkal jau par mūziku. Uzdūros vienai simpātiskai dziesmiņai no ukraiņu blices NevidomeZadovolennya. Neizprotu, kāpēc viņi tiek klasificēti kā alternatīvā roka grupa, bet, iespējams, šis jēdziens ir lielāks, nekā man līdz šim ir šķitis. Iesaitētajā last.fm lapā ir iespējams pilnā garumā noklausīties man iepatikušos Новый год, savukārt, grupas lapā – vēl trīs dziesmiņas.

Grupa sacer un atskaņo ne tikai tiešām jauku mūziku, bet arīdzan spēj ģenerēt asprātīgus albumu nosaukumus. Vismaz vienu. Debijas albuma tas bija Я.Тоже.Ничего.О.Вас.Не.Слышал :)

Starp citu, ja ignorē brokin ingļiš šis ir simpātisks Nirvanas kovers (izpilda, šķiet, ukraiņu tuc-tuc grupa).

Pēdējā laikā esmu aktīvāk sācis klausīties last.fm. Un plašajās interneta ārēs uzgāju divas dziesmas, kuras man ir iepatikušās. Tās abas ir no lēnā repertuāra.

Pirmā ir amīšu romantiskā tipa grupas Low Millions izpildītā Julia.

Otrā arī ir amerikāņu, bet nu jau mazliet cita profila izpildītāja 3 Doors Down She Don’t Want the World. Vispār, trīs durvis zemāk ir jauka grupa. Tāds kā steinds, tāds kā bušs, tāds kā niķeļbeks. Pat atļāvos iegādāties dažus elbumus. Konkrētā dziesma ir elementārā kā galds, bet man patīk.

Starp citu, ja kādam ir izteiktas alkas iegādāties kāda izpildītāja albumu vai dziesmu labā kvalitātē, MP3 formātā un bez jebkāda DRM, to var izdarīt iekš 7digital, kas ir ilglaicīgs last.fm sadarbības partneris. Patīkamākais bija tas, ka nav reģionālo ierobežojumu, kā arī tas, ka norēķināties ir iespējams arī dažām debetkartēm un PayPal (man aktuāls bija pēdējais).

Faili nestāv pie manis, es tikai izmantoju iesaitēšanas iespējas! :)

Un pavisam nesaistīti – pēc rekomendācijas paklausījos tādus … emm … īpatņus (?) kā CocoRosie. Mūzika dīvaina, bet ir tīri OK. Kas riktīgi iedeva pa galvu, bija albumu mākslinieciskais noformējums. Piemērs ir redzams zemāk. Albuma nosaukums – Noah’s Ark.

Turpināšu jums apnikt ar mūziku, kura man netipiski ir ietikusies. Starp citu, Mattafix bija tīri ok (Lielās pilsētas dzīve neieslēgta). Aber Zviedrijas Beatbox, Inc aizgājušā gada Gustavo pavadošajiem leišu braļukām neielika. Kaimiņi bija labāki. Vismaz džangla sesijā. Var jau būt, ka pareizais piegājiens ir miksēt jūtūbes tautu (tas tur zaļais nav Džeremijs).

Ir tāds regejdāns džekiņš kā RCola. Viņam viss ir viduvējs (it sevišķi, ja ņem vērā faktu, ka man ne sevišķi patīk viņa stils). Bet viens sets ir fantastisks. Vārdā BadBoy Bounce. Tas viss ir labs, bet visizcilākais ir tas, kas man iesēžās atmiņā. Un no šamā seta tā ir tituldziesma – 93./94. gada ņekajas Keshia (Keisha?) Chante izpildīts soulveidīgs gabals Bad Boy ar viņas dalību pārmiksēts mazliet džanglīgākos ritmos. Ja nu kādu incē, te būs oriģināls.

Principā, varētu jums piedāvāt visu miksu un teikt, kurā minūtē meklēt, bet izmantoju Audacity iespējas un izgriezu tikai attiecīgo gabalu – RCola – Bad Boy (feat. Keshia Chante).

Ak, jā. Tie, kuriem ir iespēja, – basiņus… basiņus…

Viena no pēdējo dienu manā telefonā visvairāk skanošajām dziesmām – Sanagi – Porcupine (video).

It kā baisi ar šāda tipa mūziku neaizraujos (pēdējās dienas gan šis un tas iekrīt ausī). Pārējo par šo grupu un tās dziesmām meklējiet paši. Man slinkums :)

Šodien, klausoties HMP?, ieslīgu pagājības atmiņās (atkal) un atcerējos.

Neatminos no kurienes, bet deviņdesmito gadu otrajā pusē mums ar elfzu bija kasete, kurā diezgan interesantā kvalitātē, šķiet, ka dopiskā, bija viena dziesma, par kuru viss, ko zinājām, ka tajā ir šis tas no HMP? dziesmas The Glove. Tolaik viena no versijām bija tā, ka tur ir iesaistīts ņekijs kolektīvs Saule, kas, kā izrādās, vienlaikus ij bija, ij arīdzan nebija tālu no patiesības. Šodien tā diena ir klāt, kad esmu fundamentāli nomocījis gūgli, pārracis internetu un rezultatīvi noskaidrojis, kas tā tāda bija!

Vēl pastāvošajā (!) HMP? mājaslapā ir minēts, ka bez vienīgā albuma, kopā ar leišu (šķiet, ka leišu) dīdžeju The Sun 1997. gada oktobrī tika laists klajā vēl viens singls, kurš saturēja kā reizi to, ko es vēlējos, ellē ratā!

Vispār jau dziesma ir jāpērk. Protams, visupirms ar to ir jāiepazīstās.

Šķiet, ka pēdējo mēnešu (ja ne gadu) feinākais atradums muzikālā ziņā ir nācis manā pleilistē pateicoties Tomam Grēviņam, kad viņš kā vienu no saviem favorītiem SWH rotācijā ielika ņekajas lielbritānijā mītoša no Šrilankas nākoša meitēna Mathangi “Maya” Arulpragasam izpildījumu – Paper Planes (paklausīties). Jā, izpildītāja tusē zem vārda M.I.A.

Ilgi marinēju, līdz apnika un savā rīcībā ieguvu viņas otro elbumu – Kala.

Īsi sakot – biju sajūsmā. Albumā ir kā oriģināli, tā remeikoti momenti. Visu to vidū atsevišķi kā stalts briedis stāv dziesma 20 Dollar ar tajā iekļautu mikroversiju Piksiju Where is My Mind?. Visā visumā – īpatnēju un brīžiem specifiski psihodēlisku izpildījumu dzirdēt gribošajiem albumu un izpildītāju kopumā rekomendēju.

Jā, un lai ko darītu, uz viņas oficiālo lapu droši var doties neba nu visi (var radīt epileptiska rakstura lēkmes) – miauk.com. Raksts par ārtisti iz vikipēdijas.

Šodienas patīkamais pārsteigums no last.fm puses ir igauņu meitēns Kerli Kõiv (wikipēdija, maispeiss, oficiālā subleibļa lapa). Kas amizanti – iekrita, klausoties Station: Stone Temple Pilot’s Similar Artists. Atskaņotā un ausīs iekritusī dziesmiņa bija Walking On Air (oficiālajā lapā var noklausīties; var arī te).

Vienā vietā izlasīju viņas raksturojumu – Björk but not :)

Zinu, ka pie mums ir gūzma ar lokālām mikrorajonu un reģionalajām “repa” blicēm. Šī ir viena no tādām. Man paspurdza pozitīvs smiekliņš – jauks dienas sākums :) Mums prezidents ir dakteris – jebkuru izārstēs. Mēs no Latvijas. Un mūsu varonis ir Lāčplēsis – mēs no Latvijas. Mepetrīs.

Turpinot izskatīt senos gabalus (man seni, citam jauni, kādam vispār nedzirdēti, protams) atradu nākamo publicējamo. Iesākumā maza atkāpīte par tēmu.

Žēl, ka duets noeksistēja tikai līdz 1992. gadam (ja atmiņa neviļ). Manuprāt, šis varētu būt viens no košākajiem un dzīvespriecīgākajiem tā laika kolektīviņiem. Pilnīgi kā šodien atceros, kad kaut kādā no tolaik pieejamajiem jauniešu raidījumiem izdzirdēju, ka Austrumeiropas Patrīcija un Arturs atdalās viens no otra – asaras bira kā pārpilnības raga. Nopietni – šņukstēju spilvenā :)

Un neizsakāms šoks mani pārņēma jau stipri vēlāk, kad aptvēru, ka A-Eiropas močupuikiņš Arturs ir tas pats Arturs no Austrumeiropas un tik pat nelietīgi ir manis dievināto vārdu Austrumeiropa netikli pārņēmis savajam kroplajam tuctuc projektam.

OK. Šī ir tā dziesma, ar kuru jāmostās, jāiet uz darbu vai ešafotu – Austrumeiropa – Dzīvo uz nebēdu.

Pašsaprotami, ka neko sevišķi pilnvērtīgu pastāstīt es nevarēšu, jo tai laikā, kad notika atmoda un t.s. dvēseļu, talantu un citu labu lietu brīvlaišana, biju vēl mazs čibriks, savus 10 gadus uz zemes noservējis. Nelaikā tā atmoda iekrita, nelaikā. Gribējās būt mazliet vecākam uz to laiku. Piemēram, saistībā ar Austrumeiropu atceros bildes žurnālos (Draugā, ja nemaldos), vienu tv klipu, nodrillētu Sony (starp citu, Fe!) kaseti ar Austrumeiropu dopiskā (rakstītu, laikam, uz tirgus pie Lapinska), vienkasešu Majaku ar superīgi zaļo un ultramoderno židko kristālu displeju, kurā tā tika drillēta tālāk un jau minētos puņķus un asaras saistībā ar grupas disasamblēšanos.

Gan jau, ka, ja padomātu mēģinātu sajusties kā tolaik mājās – savā istabā, atcerētos vēl šo to.