LAACZ.LV

Tad, nu, uzparikte lielajā istabā ir uzstādīta. Mazliet ne tajā pusē uztaisījām cohumu vadiem (ar kuriem, starp citu, vēl ir jātiek galā), bet citādi ir tā, kā vēlējāmies. Vēl ir doma nepārskatāmā nākotnē atbrīvoties no datora parastā, to aizvietojot ar datoru portatīvo. Pirms tam uzpariktes vietā bija parasts vecs saliekams galds (sena Amandas bildēta ainiņa lācis pidžamā pie vecās uzpariktes).

Sveiks, mans draugs, paziņa, kaziņa. Sveiks, cilvēk, ar kuru es nesen esmu saticis. Sveiks arī tas, kuru neesmu saticis gadiem. Sveiks, cilvēk, kurš neietilpst nevienā no šīm kategorijām. Šis ieraksts ir tev.

Kā jau ikkatrs nākamais gads, arī šis nav izņēmums – man ir dzimšanas diena. Pēdējais lielais pārtijs, šķiet, bija pirms laba laika (gadiem). Tiesa, arī šogad Rīga provē uzlekt uz mana vilciena, pielāgojot savus pilsētas svētkus man. Tas nekas. Tātad, piektdien, sākot no saprātīga laika (teiksim, 18:00) tie, kas vēlas, var doties uz Caramel Rouge.

Rīgas svētki netiek uzskatīti par neierašanās attaisnojumu. Kavēt to dēļ, tiesa, drīkst. Tie, kas vēlas pabaudīt mūsu galvaspilsētas svētkus vai arī noskriet Okartes nakts skrējienu, var to vēsi darīt un pēcāk (vai pirmsāk) ierasties, lai veldzētos atmiņās, novērojumos un citās figņās. Lai jau tai Rīgai, kā sacīt jāsaka, tiek :)

Dāvanas nav obligātas, protams. Galvenais ierasties kaut uz 15min. Galu galā, sagribējās savos 30 gados (nostaļģiskā kārtā) bez tagadējiem satikt arī sen neredzētos un citas dzīves trajektorijas lidojošos ;)

P.S. Lūdzu, RSVP (lai var mazliet rēķināties ar rezervācijas apmēru:) Arī tad, ja ir tikai daļēja pārliecība par ierašanos.

Tā kā manā mūžā tomēr ir pienākusi (vēl jau nav, bet otrdien būs) tā diena, kad man paliek apaļi trīsdesmit gadi, vēlos visus interesentus informēt par to, ka nākamo piektdien (21. augustā) neko neplānojiet, ja neskaita manis satikšanu, līdzjūtību izteikšanu un dāvanu (ne)izsniegšanu. Kur, cikos un kā – informēšu atsevišķi citudien.

Tā kā ierakstu intensitāte ir samazinājusies, tad varu apstāstīt vienuviet – kas tad ir noticis pēdējā laikā. Ai, ko nu melst, – iepatikās šādi apkopojoši ieraksti. Tas šķiet gana interesanti arī sev pašam (it sevišķi pēc gadiem).

Pirmdien mani aplaimoja kāds telefona zvans, kura zvanītāja man žēlīgi klāstīja, ka trešdien nevarēšot ar mani nodarboties, ka viņa ar manu atļauju saorganizēs kādu citu, kura mani apkalpos, utt. Sākumā es nesapratu, kas par lietu. Trešdiena bija gluži brīva un nekāds pieraksts pie meitenēm man nebija paredzēts. Izrādījās, ka mani pa kluso ir pierakstījuši pie friziera :) Bet zvans bija mulsinošs.