LAACZ.LV

Pirms sāku klārēt par savu nu jau nedēļu ilgo pieredzi ikdienas darbā ar Windows 7, mazs ekskurss vēsturē.

Mēs kantorī noriskējām un uzlikām Vistu ikurāt pirms trīs gadiem. Tieši tad, kad tā iznāca. Sagadījās, ka tieši tad mums vajadzēja nomainīt astoņus datorus, tad nu visi tie saņēma Vistu. Eksperiments eksperimentiem, bet tā nu sanāca. Lai arī lielos vilcienos nekas traks nenotika, šis un tas kretinēja un kretinē vēl jo projām. Galvenokārt lēndarbība. Par jauno lietotāja saskarni – Aero nebiju lielā sajūsmā, jo tā laiku pa laikam iegāja sevī. Šķita, ka resursu patēriņa ziņā Vista ir Godzillas izmēru putns, kurš nekad nekur nelidos. Daži prieki ar Windows Firewall un mūsu iekšējo klientu apkalpošanas programmu, kura tolaik kā reizi tika izstrādāta, ne pārāk izprotami agresīvais UAC, populārais [put anything here] has stopped working, utt. Bet, nu, trīs gadu laikā viss, izņemot ātrdarbību tika apkarots. Ja neskaita pāris specifiskas lietas, kuras aizvien vēl persistē.

Papildus tam, visi jaunie datori (pamatā laptopi) tika ņemti jau ar Windows Vista uz borta. Sony Vaio un IBM/Lenovo jaudīgais gals Vistu spēj lidināt kā Dāvids lingu. Aizgājušonedēļ ienācās Sony Vaio maziņais, kuram Vista sāka lidot pēc būtiskas attieksmes izrādīšanas pret pēc noklusēšanas sainstalētajām programmām (ko vien dod tāds uz maza laptopiņa uzinstalēts Windows SQL Server 2005). Starp citu, mazliet apbižojos, ka piegādāti tiek laptopi ar četriem gigabaitiem operatīvās atmiņas, kamēt satur Windows Vista 32bit, kas rezultējas tajā, ka operacionālā sistēma spēj saskaitīt visus četrus, bet izmantot tikai trīs gigabaitus.

Visā visumā, pieredze ar Vistām ir. Nav tā, ka viss ir šaušalīgi slikti un mēs uz ikkatra soļa izmantojam licencēšanas modeļa priekšrocību – vecināšanu (downgrade, protams). Lielu artavu sākotnējā nepatikā un bieži lietojamo aplikāciju nestabilā darbībā, kā beigu beigās izrādījās, sniedza Tildes Birojs. Lielā daļā lēnīguma, savukārt, pie vainas teju vai vienmēr bija McAfee antivīruss. Principā, Vista tika pieradināta, lai arī nepatiku tas vairs tik ļoti nemazināja un šis tas trakoti nesaprotams ik pa laikam izlīda. Es ar nepacietību gaidīju Windows 7, lai arī neloloju ilūzijas par tā superīgumu. Gaidīju Vistas otro versiju. Vot, i, gaidot sliktu, morāli nebiju sagatavojies tam, ko ieraudzīju.

Kādu laiku atpakaļ rakstīju par to, ka draugiem būšot API. Šodien man pačukstēja vienu saiti, pateicoties kam varu rakstīt, ka draugiem.lv ir API – draugiem.lv/development.

Pagaidām trešo pušu izstrādātāji var izmantot iespējas iegūt kāda lietotāja profila informāciju (bet ne draugu sarakstu), lietotāja vai viņa draugu aktivitāšu vēsturi, kā arī vēstules, bet ne vairāk ne vairāk par pēdējām 15.

Forši, ka beidzot tas ir noticis. Žēl, ka pagaidām iespējas ir tik ierobežotas. Pavisam noteikti, kā pirmo gribētos iespēju iegūt draugu sarakstu. Bez tā jebkuras potenciālās aplikācijas sociālisms ir nulle. Ceru, ka šī iespēja ir nākamā. Vēl viena obligāti nepieciešamā lieta, ir iespēja ļaut aplikācijai rakstīt lietotāja aktivitātēs. Piemēram, Jānis Bērziņš spēlē Visu Spēļu Spēle uzvarēja Jāni Bērziņu. Septīto reizi pēc kārtas..

Pagaidām aplikāciju autorizēšana notiek draugiem.lv lietotājam tai izsniedzot savu draugos reģistrēto e-pasta adresi. Tas nozīmē, ka pagaidām ir iespēja piedāvāt savos resursos papildus fīčas draugiem.lv reģistrētajiem lietotājiem, kā arī veidot servisus, kas atvieglo draugu lietotāju dzīvi (piemēram, paziņojumi par saņemtajām vēstulēm draugos uz e-pastu), bet reāla integrācija ar pašiem draugiem.lv nav (citu lielo sociālo tīklu lietotāji zin, par ko ir runa).

Šis ir pierādījums, ka draugiem.lv beidzot netur sveci zem pūra. Cerēsim, ka API iespējas tiks strauji paplašinātas izejot nevis no tā, ko draugiem.lv var piedāvāt aplikācijām un to potenciālajiem lietotājiem, bet gan no tā, ko aplikācijas var sniegt draugiem.lv.

Ja jums šķiet, ka Windows vīrusi ir šausmas, bet visi jaunie telefoni ir klupņu kopas, tad mieriniet sevi ar kļūdu, kuru savā programmatūrā pamanījušies ielaist Google Android izstrādātāji. Un jūtieties droši un labi ar savajām sīkajām problēmiņām.

I was in the middle of a text conversation with my girl when she asked why I hadn’t responded. I had just rebooted my phone and the first thing I typed was a response to her text which simply stated “Reboot” – which, to my surprise, rebooted my phone.

Tātad. Rakstot īsziņu, neatjaunināta programmatūras versija tās saturu izpildīja kā komandu. Tas nozīmē, uzrakstot īsziņu rm -rf /, tā ne tikai tiks aizsūtīta, bet arīdzan izpildīta uz jūsu tālrunīša. Nezinu, kādā režīmā darbojas Androīds, bet, ja tas (režīms) ir priviliģēts, varat pateikt atā savam aparātiņam:)

Vispār jau amizanta kļūda. Gan jau ka izstrādātājam ir kāds vērā ņemams arguments, kāpēc tieši šitā un ne savādāk :)

Viskaitinošākā klupnīte iekš pārlūka, kuru jau ilgstoši lietoju kā noklusēto – Google Chrome ir cepumiņu aizmiršana. Ir daži resursi, kuros es vēlētos palikt ielogojies mūžīgi. Diemžēl, pārlūks (protams, ka zinu – beta FTW), laiku pa laikam aizmirst arī tos cepumiņus, kuriem būtu jāglabājas ilgstoši. Bet, ne tas ir tas mulsinošākais. Uzjautrina tas, ka izstrādātājs/izstrādātāji nespēj atrast, kur ir problēma. Piebildīšu, ka ar citiem pārlūkiem (arī iepriekš lietoto Firefox) šādas problēmas nepastāv.

Vēl mani mazliet nervozu dara tas, ka nav iespējams ar standarta līdzekļiem atslēgt rakstības pārbaudi teksta ievades laukos, kā arī nav iespējas kriptēt saglabātās paroles. Bet citādi – esmu jau apradis.

Ir arī tāds prieciņš – ☃. Try it :)

Beidzot, šķiet, man ir noformulējies savs a priori vienīgais un pareizais viedoklis par Gūgles nesen klajā laisto visu citu pārlūku biedu – Google Chrome. Tad to arī provēšu ietērpt vārdos, teikumos un interpunkcijā. Atvainojiet, ja kāds teikums nesapas. Neesmu domrakstus rakstījis jau kādu laiku, līdz ar ko – es vēl tikai trenējos un mācos. Pārlasījis uzrakstīto esmu tikai vienu reizi, kā rezultātā – piedodiet/atvainojiet, ja kas ne tā.

Iesākumam maza rekapitulācija. 1. septembrī it kā netīšām un neprognozēti Eiropai paredzētā anonsa komiksa kopijas tika piegādātas ātrāk, nekā paredzēts. Viens no adresātiem bija vācietis Filips Lesents, kurš ir autors kādam no vairākiem Gūgles neoficiālajiem blogiem (Google Blogoscoped). Viņš, protams, bez steigas un ar apdomu to visu ieskanēja un izkladzināja pa visupasauli.

Tai pat dienā Gūgle laida klajā ierakstu savā blogā par to, cik viss būs superforši ar jauno mega produktu – visu pārlūku pārlūku Google Chrome. Otrajā septembrī Gūgle izvietoja komiksu pie sevis.

Šodien DB lasīju par Draugiem – Draugiem lieli plāni. Atsijājot ūdeni ir skaidrs, ka nekas sevišķs nenotiek. Ja neskaita vienu lietu – būšot API. Iespēja trešo pušu izstrādātājiem piedāvāt savus risinājumus milzīgajām tautas masām Draugos. Atzīšos, ka gaidu ar nepacietību. Jau kādu laiku padomā ir dažas idejas.

Domājams, ka ne viens vien ar HTML saistīts cilvēks atminās eleganto elementu <marquee>. Šķiet – kur tie gadi? Āreče, W3C ir izlēmis, ka šim vēsturiskajam HTML elementam ir jāsniedz roka. Tas ir jāvelk atpakaļ saulītē un jāievieš iekš CSS3 (!) kā atsevišķs modulis (!!). Žēl, ka viņi nav pamanījušies no teksta moduļa izvilkt ārā un atsevišķā modulī ievietot <blink>.

Visi apgūt slīdrādi pa CSS modei var iekš attiecīgās vietas: CSS Marquee Module Level 3.

Vēsturiski marquee bija Microsoft artava pašizgudroto nestandarta HTML paplašinājumu groziņā. Amizanti ir arī tas, ka no HTML šis elements ir izravēts un kļuvis par kauninājumu (deprecated). Un nu tas tiek ievietots CSS3 :) Man šķita, ka, lai nu kur, bet iekš to lielo konsorciju vismaz būtu jāspēj nodalīt markup, presentation un behaviour. Manā kuslajā ķirbītī marquee attiecās uz pēdējo.

Starp citu, diez vai daudzi zin, ka blink elements sākotnēji bija paredzēts kā easter egg iekš to veco labo Netscape 1. Tā vismaz mēles melš. Oficiāla informācijas avota nav. Tik pat neoficiāls ir citāts, kura autors esot šī superfeinā WEB 1.0 atribūta autors: The worst thing I’ve ever done for the Internet.

P.S. Man ir zināms fakts, ka pedējā teikumā divreiz figurē vārds autors.

Izskatās, ka ir radusies jauna interesanta tendence tiem, kam nav, ko darīt – bloga minimālistisks noformējums, minimālistisks interfeiss, minimālistisks kods un principā minimāli nepieciešamā funkcionalitāte. Šai sakarā ir trīs cilvēku raksti, kurus ir vērts pieminēt.

Šķiet, ka pirmais bij Ryan Tomayko ar savu Administrative Debris – ierakstu par savas lapas pārveidi un procesa konceptu. Detalizācijas līmenis ir aizraujošs. Sāk viņš ar koncepciju par to, ka hiperteksta pasaulē informācija pati par sevi ir interfeiss. Turpinājumā viņš to visu argumentē ar sava bloga redizaina piemēru. Ir dažas lietas, kur es viņam nepiekrītu, bet visā visumā pavisam skaidrs ir virziens – minimālisms FTW. Un pāreja minimālistisks dizainu nav tas solis, pēc kura bļaut, ka autors ir izdarījis visu, kas viņa spēkos.

Šodien nolēmu noskaidrot, kāpēc es nu jau nedēļu nevaru pieslēgties savam darba datoram caur RDP (izmantojot Remote Desktop iespēju). Izrādās, ka jaunākie nVidia (un, šķiet, arī ATI) videokaršu draiveri konfliktē ar kādu no pēdējiem Windows atjauninājumiem. Palīdzēja ieprieksējo nVidia draiveru uzlikšana. Sasodītā savietojamība :)

Kamēr es gulēju nē, bet biju vaļinājumā, IBM ir laidis tautās savas grandiozās DBVS – DB2 bezmaksas versiju – DB2 Express-C. Tas ir loģisks solis, jo konkurentiem šādas bezmaksas versijas ar ierobežotu funkcionalitāti vai izmantojamajiem resursiem jau ir pieejamas. Daži klārē, ka šis ir IBM solis pret MySQL un citām vairāk vai mazāk atvērtā koda DBVS, taču es jums teikšu, ka ņefiga. Tas ir esošās grandu konkurences diktēts gājiens. Jebkurā gadījumā, jauki. Vismaz izvērtēt attiecīgās sistēmas iespējas, prototipēt un veikt testus varēs arī šamajam. Daudziem gan tas nebūs sevišķi noderīgi, jo DB2 nav domāts tikai web aplikāciju izveidei :)

Pēdējā laikā šī klizma ir nonākusi arī līdz manis pārvaldītajiem domeiniem. Tas ir t.s. backscatter. Īsumā – spameri sūta spamu caur sev zināmiem SMTP serveriem, kā sūtītāju norādot, piemēram, manu e-pasta adresi. Tā kā viņi sevišķi necenšās pirms tam noskaidrot, vai e-pasts eksistē, uz manu adresi sāk nākt milzums bounces – paziņojumu par nepiegādājamu vēstuli.

Ilgi domājot, šķiet, ir izkristalizējusies viena pati metode. Ieviest smtp-auth un uzrakstīt kādu skriptu vai spraudni amavisd-new, kurš visas bounces, kurās nav norādīts, ka oriģinālais e-pasts ir sūtīts caur mani, vienkārši ignorē un dzēš.

Ir vēl pāris idejas, taču tās, diemžēl, paredz, ka visi lietotāji kā SMTP serveri uzstāda manējo, nevis provaidera. Līdz ar to, tā kā lietotāju ir dikti jo dikti daudz, rodās problēma ar to apziņošanu un šīs lietas iestāstīšanu.

Varbūt kāds ir spējis izdomāt ko sakarīgāku? Mana konfigurācija vienkārša – amavisd-new, postfix, autentifikācijai – sasl.

Necik daudz ūdeņu nav aiztecējis, kopš Sun iegādājās MySQL AB. Ja interesē precīzāk, tad runā, ka Niagāras ūdenskritumā tek ~20% visas pasaules tekošo ūdeņu. Sanāk, ka tie ir nepilni trīs simti miljonu litru.

Nesenajā MySQL partneru mītingā tika paziņots, ka komerciālā MySQL versija – MySQL Enterprise programma apsavedīsies ar iespējām, kuras nebūs pieejamas MySQL Community, jeb ierastajam haļavnajam maieskjūelam.

Vakar Gūgle laida klajā jaunu pakalpojumu, kurš, kā man šķiet, ir kārtējais loģiskais solis cloud computing virzienā.

Cloud computing ir jauns jēdziens, kas nozīmē to, ka ideālā gadījumā lietotājiem nav nepieciešams nekas cits, kā tikai piekļuve Internetam. Par datu un aplikāciju izvietošanu, pieejamību un funkcionēšanu atbild tūkstošiem vai pat simtiem tūkstošu serveru visā pasaulē, kuri darbojas kā vienota platforma. Faktiski tā ir dažādu resursu koplietošana (šādā kontekstā pat tīri simpātisks šķiet latviskojums terminam sharing). Pakalpojuma vai aplikācijas veidotājam teorijā nebūtu jāsautraucās par infrastruktūras izveidi.

Līdz šim šai lauciņā nebija sevišķi daudz iespēju. Pirmais un populārākais no šāda tipa servisiem bija Amazon.com: Amazon EC2, kurš, tiesa, vairāk līdzinās parastai virtualizācijai. Ir vēl daži servisi, un viss. Protams, jāpiebilst arī šāurāk specializētie Facebook Platform un topošais OpenSocial.

Ilia Alshanetsky ir apkopojis vienā prezentācijā galvenos PHP 5.3 jaunumus.

Ja pareizi sapratu, tad vēl viens MySQL interfeiss – MySQLInd. It kā bija runa par to, ka tas tiks izmantots kā noklusētais backends mysqli paplašinājumam, bet no prezentācijas nevar saprast, vai tā ir.

Protams, priecē ilgi gaidītie neimspeisi. Mazliet sāk izvirst tauta – optimizātais ternary operators, kurā var izlaist otro argumentu

$a = false ?: 'jā'; // $a = 'jā' 

No lielajiem OOP jaunumiem, laikam lielākais ir late static binding.

Konfigurācijas iespējas uzlabotas. Iespēja jau INI failā kontrolēt PHP uzvedību atsevišķās direktorijās (per-directory INI settings). Iespēja katram lietotājam veidot savus INI failus. Mainīgie konfigurācijas failos.

no E_STRICT warningiem tiek izdalīts E_DEPRECATED. NOWDOC pieraksts (attiecībā uz HEREDOC tas pats, kas '…' attiecībā uz "…").

No PHP koda izmantojams garbage collector.

Žēl, ka unikodes atbalsts tiek marinēts sestajai versijai… Pārējo 5.3 darāmo darbu sarakstu var lasīt nesen atklātajā PHP wiki.