Uz saturu

Arhīvs kategorijai 'Ženerāli'

Laika pieraksts

Dārgie visu zinošie lasītāji. Kādreiz takš laiku pierakstīja kā 2359. Tagad, šķiet, izplatītākais pieraksts ir 23:59 vai tā atvasinājumi. Kālab tā? Vecais pieraksts bija tik ļoti padomju uzspiests un latviešu numeroloģiju kropļojošs? Vai atteilšanās no tā ir ar kādu racionāls skaidrojumu? Vai arī par iemeslu pārejai uz parastu pierakstu ir datori un to ietekme?

Brjūss Lī jūtūbē

Šodien vakars nosists. Ar sajūsmu atklāju, ka jūtūbē jaunizveidotajā pilmetrāžas filmu sadaļā (saite ved uz action žanru) ir šis tas no Brjūsa Lī un pat Šaoliņas Templis un vēl šis tas. Komplektā ar līdzi nākošo bērnības garšu ir riktīgi labais.

Pašlaik tur var vēl atrast agrīno Džekiju Čanu, Home (HD kvalitātē), un vēl visu ko, kas dažam labam būs vai nebūs interesants. Bet kopumā kinofonds ir royality free vai royality minimum.

Bumbiņčamdīšanripināšana

Šis contact juggling demonstrējums mani pārsteidza ar to, cik tas izskatījās nedabīgi :)

Ofiss internetos

Pirms vairākiem gadiem, kad Google Docs aizvien bija betā, savukārt nevienam neko vairāk nevajadzēja, liela daļa ar sajūsmu sagaidīja Microsoft iniciatīvu webā ielikt savu ofisu. Un, protams, pēc raksturīgajiem diviem mēnešiem par to aizmirsa. Tie, kas Gūgles projektu slavēja, par vienu no galvenajiem argumentiem minēja vienkāršību un, lai cik tas nebūtu ironiski, arī ierobežotās iespējas.

Gāja mēneši un gadi un Gūgle ik pa laikam pievienoja dažbrīd noderīgas iespējas, dažbrīd ne tik ļoti. Pa to laiku uzauga vēl viens tiešsaistes biroja rīku komplekts – ZOHO.

Līdz ar jauno Office 2010 produkcijā pieejama kļuva arī tā tīmekļa versija – Office Web Apps. Vieta, kur tāpat kā abos iepriekšminētajos resursos par velti var veidot un rediģēt savus dokumentus, izklājlapas (exceļus, kā tos sauc tautā:P), prezentācijas, utt. Iespēju dažādības ziņā, protams, Zoho ir pārāks.

Tik tikko klajā laists vēl viens projekts, kurš par bāzi izmanto Office Web Apps – Docs for Facebook. Tā ģenerālā jēga, tiesa, man ir mēreni slēpta. Biznesu es tur sevišķi neredzu (pat tad, ja ar vārdu “bizness” ne vienmēr saprot čunguru kontā).

Jāatzīst, ka viss sāk palikt daudz interesantāk. Kam man Office, ja to var lietot internetā, par brīvu, lai arī funkcionalitāte ir mazliet mazāka? Ja pirms gadiem desmit kāds būtu paziņojis, ka uz desktopa dominēs viena pati ofisa produktu līnija, kamēr webā cīņā iesaistīsies vismaz trīs, pie kam, gana augsta līmeņa… daudzi būtu paņirgājušies.

Salīdzināt es netaisos, jo katram ir savas vajadzības. Vienam pietiks ar gūgles produktu, cits meklēs atbildes ofisa analogā – Microsoft risinājumā, kamēr vēl kāds izvēlēsies par labu Zoho plašo piedāvāto aplikāciju klāstu.

StreetView – ejam ielās

Ap deviņpadsmito augustu parādījās baumas, ka Rīgā nonākušas pretrunīgās pilsētbildēšanas Google StreetView ietvaros lietotās automašīnas. No vienas puses forši, no otras – žēl 1188 ar viņu 360° servisu.

Tagad, izrādās, ka no Google puses ir informēta Datu Valsts Inspekcija par to, ka bildēšana tik tiešām notiks.

Tiktāl fakti. Un tagad spekulācijas. Pilnīgi iespējams, ja ticēt DVI komentāram, pildot likuma burtu, viņiem būs iepriekš jābrīdina par maršrutu.

Piemēram, pirms foto uzņēmumu veikšanas nepieciešams informēt sabiedrību plašsaziņas līdzekļos par to, kur un kad tiks veikti foto uzņēmumi, kādam nolūkam tas tiks darīts, kas tiks vākts un citu informāciju par datu apstrādes nosacījumiem.

Tas, savukārt, nozīmē to, ka radīsies ne viena vien domubiedru grupiņa, kura nodarbosies ar to, ka izsekos attiecīgos transportlīdzekļus, sagaidīs tos ar ovācijām un izpildīsies. Vai tas ir labi vai slikti, rādīs laiks. Taču, interesanti rezultāti gan jau ka būs.

Burts burtā DVI preses relīzi var iepazīties viņu lapā. Tur ir arī pilsētu uzskaitījums, kurās tiek plānota bildēšana.

Vārdu nozīme

Kas ir eģe, luģis, šekums? Vai pat blē un maķ?

Talkā nāks AILab izveidotais tēzaurs un pārējie vārdnīcu projekti. Projekts, protams, palaists jau kādu laiku iepriekš (pagājušogad). Dažbrīd šķiet, ka AILab projektiem pietrūkst plašākas publicitātes (un saprotamības vienkāršam cilvēkam, kā tas ir, piemēram, ar projektu SemTi-Kamols).

Pastaigājot pa saitēm, ir iespējams atrast interesantus dokumentus, programmatūru un pat dažu labu webservisu.

Par daudzspēlētājspēlītēm

Diemžēl, nevaru atrast laiku, lai sarakstītu par tām spēlītēm, kuras vērts ieteikt, lai aizvietotu kādu pīppauzi vai vienkārši lietderīgi nosistu laiku. Bet saņemšos. Saņemšos.

Vairākus gadus atpakaļ aizrāvos ar vairākspēlētāju snūkeru iekš tournaments.minclip.com. Diemžēl, viņi šo servisu novēra un tad nu es laiku pa laikam sērīgi atcerējos un pūtu par vecajiem labajiem laikiem. Tas bija labi uztaisīts un, kas svarīgi, bija spēlējams ar citiem internetu lietotājiem. Vēl pirms tam bija Yahoo! pūls, bet tā nu ir diezgan paknapa realizācija.

Pagājušonedēļ iekš Kongregate uzskrēju ne nu snūkera, bet gan pūla versijai, kura, lai arī mazliet garlaicīgāka par sarkanbumboto spēli, tomēr ir spēlējama un, kas pats būtiskākais, tiek spēlēta tiešsaistē ar reāliem pretiniekiem: To var uzšaut iekš OMGPOP (saite bez referāļa tiem, kam riebj).

Turtan var pabakstīt bumbas arī nereģistrējoties.

Starp citu, kādu laiku atpaļ aizrāvos arī ar multipleijertetri :)

Pēdējās partijas programma

Starp citu, Pēdējās partijas programma bija aizraujoša lasāmviela. Zemāk vēsturei.

Ironizējot, varbūt vajag ieviest obligāto eksamināciju pirms balss pieņemšanas? Teiksim, tests ar jautājumiem par partiju iepriekšējo gadu programmām :) Ar tām, starp citu, var iepazīties atbilstošajā CVK lapā.

Un sarkasms – vienuviet apkopots politisko whatnot labo darbu saraksts.

(more…)

Pulksteņu remontdarbnīca

Vakar man bija izdevība iepazīties ar kādas profesijas pārstāvi, ar kuru līdz šim man ceļi nebija krustojušies. Pulksteņmeistars. Ja konkrētāk – uz Vaļņu un Audēju stūra.

Biju izņēmis savam otrajam Swatch pulkstentiņam bateriju nolūkā to samainīt. Kad biju atmetis cerības atrast nepieciešamā formāta bateriju veikalos, devos pie meistara. Un tad sākās. Šķita, ka es, veicot baterijas ekstrakciju pats savām rokām, esmu viņa sirdi izrāvis. Lasot lekciju par smalko Swatch uzbūvi, par puteklīšiem-slepkavām un pulkstenī dzīvojošo magnētu-metāla-daļiņu-pievilcēju, viņa balsī bija žēlums un nolemtība. Ar visu savu būtību viņš skumji stāstīja par to, kā esmu principā nogalinājis savu pulksteni, pamanoties arī uzlikt no devītā stāva Swatch veikaliņiem lielveikalos, kuros neko nesaprot no pulksteņa smalkās dabas, utt.

Pēc šīs lekcijas, kuras laikā sajutos kā mazs bērns, kurš ir izjaucis veco smalko televizoru Горизонт, lai paskatītos kas tur iekšām, par pieciem latiem pulkstenim tika nomainīta baterija.

No darbnīcas izgāju patīkami pārsteigts un mazliet samulsis. Ir vēl profesijas, kurās cilvēki dodas ar visu savu sirdi un dvēseli. Līdz šim man vienīgās atmiņas par pulksteņdarbnīcu bija saistītas ar padomu/postpadomju laiku iestādēm. Tagad tādu kā vintage sajūtu noķēru. Vairojamā glāze acī un sērīgā lekcija par to, cik ļoti slikti esmu darījis, lai cik tas dīvaini nebūtu, man pacēla garastāvokli pēc citādi ne pārāk izdevušās dienas.

Pēc negaisa

Pēc negaisa bērniem ir vislielākie prieki. Un sakiet vēl, ka pilsētā bērnībai nav neviena paša plusa.

Pēc negaisa bērni plunčājas.

Negaisa laikā

Ārā riktīgs vāks notiek. Tāds, kādu esmu pieredzējis tikai vēl reizi mūžā. Nu, un, protams, filmās. Kur to visu taisa ar lielām zibspuldzēm, ventilatoriem un ūdens liešanu.

Jaunvārdi

Diskusijas internetā lielajā vairumā gadījumu ir muļķīgas. Tās ne tikai diezgan ātri sasniedz personisko aizvainojumu līmeni, bet arī nekādi neizglīto nedz tās aizsācēju nedz lasītājus. Un neba tāpēc, ka visi principiāli un ietiepīgi pieturas savam viedoklim. Bet gan tāpēc, ka jebkurš apskatāmais jautājums nav tik virspusējs, lai iekļautos šāda tipa diskusijā. Īstenie problēmas pazinēji un viedokļa līderi vienkārši neiesaistās, jo nereti tas nozīmētu izglītot cilvēkus par lietām, kuras faktiski ir atsevišķs novirziens kādā zinātnē. Tu taču neiesi klāt uz ielas diviem disputā iekarsušiem jaunēkļiem, kuru diskusijas tēma ir nvidia vs agp, stāstot, ka tie ir divi fundamentāli atšķirīgi jēdzieni – viens ražotājs, bet otrs – porta veids.

Spilgts piemērs ir valodniecība un jaunvārdi. Ja man kāds būtu iebakstījis ar argumentētu komentāru, kura pamatā nav individuāli argumenti un pārdomas par to – cik tas ir labi vai slikti, es būtu klausījies ;) Es ceru, ka zinātāji mani palabos, ja zemāk rakstītajā būšu pieļāvis kādas nepiedodamas kļūdas. Neesmu ne tikai valodniecības eksperts, bet pat amatieris neskaitos.

Aizvakar izlasīju kādas doktora disertācijas (promocijas darba) kopsavilkumu, kurā bija runa par t.s. preskriptīvismu latviešu valodā. Tā kā joma man ir pilnīgi sveša, lai arī interesējoša, es ar lielu interesi izlasīju tur rakstīto. Jāpiebilst, ka plaukti bija gana augsti, lai nespētu paust savu viedokli par to visu (desmit gadu pētījumu rezultāti). Pašlaik es centīšos tikai izklāstīt nevis savu viedokli, bet gan jaunvārdu mīlētāju un nīdēju pozīciju no valodniecības viedokļa.

Darbam uzskrēju virsū nejauši un, ja nopietni, nekad nebūtu domājis, ka šīs klasiskās diskusijas cēloņus var meklēt kaut kur dziļāk un ka tam visam ir savs nosaukums ;)

(more…)

Oracle un MySQL

Kad Oracle iegādājās Sun, kurš, savukārt, pamanījās pirms tam iegādāties MySQL AB, visiem bija lielās acis un nemierīgās sirdis – kas tad nu, kas nu būs ar MySQL.

Aber nekas nebūs, dārgie lasītāji.

Nekas šai kontekstā nav klasiski nekas nemainīsies. Nekas šai kontekstā ir tas, ka nu ir skaidra MySQL nākotne. Tā kā Oracle DBVS ir lielā naudas mašīna enterprise vidē, tad MySQL tur, protams, nav vietas.

Milzīgo MySQL lietotāju skaitu neviens neplāno aizmirst. Radīsies gan jaunas iespējas gan labosies jaunie bugi. Izstrāde turpināsies, atbalsts par naudu arī paliks.

Galu galā – Oracle un MySQL ir divi kardināli atšķirīgi tirgi, kas pagaidām nekonfliktē. Tieši tāpēc, lai tie arī turpmāk nekonfliktētu, iekš MySQL ļoti ilgi neparādīsies enterprise līmeņa iespējas.

Particionēšana ir, bet ļoti jo ļoti ierobežota.

Storētās procedūras un funkcijas ir, bet ļoti jo ļoti ierobežotas savās iespējās. Ne tikai tīri lingvistiskā ziņā, bet arī paku jeb moduļu neesamības dēļ.

Labi, ir parādījies šeduleris, bet kāds?

Iespējas komunicēt ar ārpasauli (ieskaitot pašu host sistēmu) ir vairāk nekā ierobežotas (jā, jā, zinu – UDF; protams – sagribēji;).

Principā ir ļoti daudz iespējas, kuras daļēji vai pilnībā, bet dažbrīd pat daudz labākā līmenī, ir ieviestas otrās vietas ieguvējā – PostgreSQL. Taču, lai cik labs būtu postgre kā DBVS, tam nav ij ne tuvu tik daudz rīku un to neatbalsta ij ne tuvu tik daudz, cik vabrūt gribētos.

Nē, protams. MySQL ir ļoti labs. Es visur, kur vien iespējams, izmantoju ikurāt to un neko citu. It sevišķi, ja runā par to, kā tas ir attīstījies ceļā 3.x, 4.0, 4.1, 5.0, tagad – 5.1, bet rīt 5.4. Bet biznesa loģiku ielikt datubāzē, kas ir ļoti būtiski, tur pilnvērtīgi un komfortabli nevar. Un, kopš to ir nopircis Oracle, nekad arī nevarēs.

Kādu laiku es nesapratu MySQL izstrādātāju politiku. Tagad, ieliekot to visu Oracle kontestā, viss kļūst skaidrs. Vai arī man tā vismaz šķiet.

Filmu izvēlne

Pēdējo .. emm .. desmit? … gadu laikā neesmu noskatījies teju vai nevienu cienīgu filmu. Esmu kļuvis par tādu kā prastu specefektu vai laba smiekla patērētāju. Varbūt ir laiks to mainīt? Teiksim, iziet cauri visiem Sundance uzvarētājiem? Tiesa, baiso domājamo gabalu, mākslu vai filmu par cilvēku attiecībām, kurā tiek attēlotas cilvēku attiecības caur cilvēku attiecību prizmu es ne pārāk panesīšu. Rekomendācijas?

Iespējams, ka nemaz ij nevajag – palikt tai holivudas līmenī un miers :)

Lietutiņš

Pie mums Dželgavā šodien dāsni pasmidzināja lietutiņš. Pretēji citviet Latvijā piedzīvotajiem vējiem un lauztajiem kokiem mūsu rīcībā bija mazliet vairāk ūdens, nekā ierasts. Pēc pusstundas devos uz veikalu un peļķītes jau izzudušas.