Reklāma:

Google Chrome

Būs labs laiciņš, kopš dzīvoju ar Google Chrome. Vienkāršs, ātrs un relatīvi maz resursus prasošs pārlūks. Nupat ir arī parādījies pirmais statistikas kantoris, kura mērījumu metodika norāda, ka Chrome ir pārspējis popularitātē Firefoxi. Pārējie neizbēgami sekos, ja vien Gūgle kaut ko fundamentāli nesačakarēs vai arī šai tirgus nišā neuzradīsies kaut kas nenormāli inovatīvs un pavelkošs.

Kā daudzi būs pamanījuši, es esmu šī pārlūka pārliecināts fans. Tāpēc šis raksts. Jo izrādās, ka daudzi vienkārši nezin to, cik ļoti pa šiem gadiem ir izaudzis Chrome un dzīvo vīzijās par pliku pārlūku, kuram nav nekā – nedz Firebuga, nedz jēdzīgu paplašinājumu, nedz nekā cita vērā ņemama.

<sarcasm>Un tas, loģiski, mani aizskar līdz pašiem sirds dziļumiem. Šī netaisnība ir jālabo un sabiedrība ir jāizglīto. Ja man būtu teikšana, jau pirmajās nodarbībā datorklasē visiem tiktu masēts tas, cik ļoti hroms ir attīstījies kopš brīža, kad jūs, mazie, gādāt bērnudārzā.</sarcasm>

Viena lieta, kas varētu tracināt, ir atmiņas patēriņš, kurš pie aktīvas lietošanas varētu būt līdzvērtīgs tam, ko apēd Firefox. Jūs teiksiet, ka šis konfliktē ar manu augstāk teikto? Es teikšu – ne sūda. Nu, labi. Teikšu – mazliet. Dažreiz atmiņas patēriņa ziņā Chrome var iekabināt Firefoksim. Bet katram jau gadās…

Tiesa, tos, kas nelieto Chrome, jāpabrīdina – kad būsiet pieraduši pie omnibox (viss-vienā adrešlauks), nekas vairs nebūs salīdzināms ar to. Dalītais adreses un meklēšanas lauks manās acīs ir kļūvis par milzīgu UI kļūdu. Pie mazajiem bonusiem vēl ir pieskaitāmi visādi sīkumi. Uzstādījumu meklēšana, paplašinājumu integrācija iekš UI (dinamisku ikonu veidā), garantētā pēdējā versija (lai arī pagātnē ne bez ekscesiem). Stable, beta, dev un canary kanāli (zinātāji zinās, zinātgribētāji izpētīs, zinātnegribētājiem nav jāzin).

Vēl gan jāpiebilst, ka Chrome nekad nav izcēlies ar nenormālo smukumu. Tas ir vienkāršs un līdz Firefox vai IE atsevišķās saskarnes pozīcijās tam vēl ir ko augt un augt.

Pie paplašinājumiem ilgi nekavēšos. Tie ir pieejami biezā slānī un, domājams, nosedz pilnīgi visas lielākās daļas Firefox lietotāju vajadzības, vēlmes un sapņus.

Ir atsevišķa lietotāju daļa (tiešām liela), kura dzīvo ar Firefox tikai dēļ Firebug. Tad, nu, šis iet ārā jums visiem – Chrome iebūvētie izstrādātāja rīki ir tieši tik pat labi, ja ne labāki. Par šo ir lauzti daudz šķēpu, bet tam nu ir jādara gals! :)

Ne velti pirmā, pēdējā un vienīgā Firebug relīze, kas domāta Chrome, bija Firebug Lite. Un nevienam nav ienācis prātā portēt šo rīku uz Chrome vienkārša iemesla pēc – tas nav nepieciešams.

Es esmu pārliecināts, ka tiešām foršās un noderīgās iespējas no Firebug izmanto niecīga daļiņa tā lietotāju. Varbūt arī nevajag? Tad tiem nav neviena iegansta, lai nepārietu uz Chrome. Savukārt tie, kas nenormāli dziļi urbj Firebug nebūs vīlušies, jo varētu būt, ka iekš Chrome Devtools ir itin viss, kas ir iekš Firebugun vēl mazliet. Ko vien vērta un darbu atvieglojoša ir iespēja labot javaskriptu pašā lapā, it kā tas tur tāds būtu bijis vienmēr?

Pirmais video, kurš jānoskatās, ir šis Paul Irish stāsts par 12 fīčām. Otrs video (pagarš) ir prezentācija no Google I/O, kurā tiek ar piemēriem tiek demonstrētas diezgan daudz varbūt ne pašas būtiskākās, bet tomēr vērā ņemamas fīčas.

Izstrādātāju rīkiem ir pašiem sava dzīvesvieta internetos: code.google.com/chrome/devtools, kurā var atrast pašu galveno un arī nevienam neinteresējošas lietas.

Jā, es zinu, ka inspektējamā elementa iezīmēšana darbojas tikai tad, ja inspektorā navigē pa DOM koku, nevis pa pašu lapu. Bet tas mani apmierina un ir pat diezgan saprotams.

Variet mani saukt par Chrome junkie, taču tas ir mans pārlūks. Kādreiz tas bija mazākais un ātrākais, tagad varbūt ne tik ļoti mazākais, bet noderīgu iespēu bagāts un aizvien vēl gana žiperīgs.

Hromu, kā ierasts, var atrast google.com/chrome.

Īsi par tviterapjomu

Pagājušās nedēļas nogales swedbankingu visi atcerās, ne? Bija doma, ka varētu ievākt to, kas ir uz šo atslēgas vārdu (swedbank) noticis tviterī. Aha, you wish.

Sāku, protams, vakar ar vienkāršu tvitera meklēšanas API sagremošanu. Pāris minūšu laikā sapratu, ka maksimālā caur šo API saņemamo tvītu robeža (1500 tvīti) no rīta sasniedzās stundas laikā. Piemēram, laika posmā no pirmdienas 06:12 līdz 11:35 vien savācās 1500 gab. Labi, par to visu aizmirsu.

Šodien tviterī Ernests anonsēja un Kaspars iepazīstināja ar 4307 tvītiem, kuri savākti laika posmā no 6. decembra plkst 11:37 līdz 12. decembra 01:59. Tas šķita stipri par maz, jo svētdienā pīķa stundā tvitera meklētājs atgrieza 10-30 tvītus sekundē, bet pirmdienas rītā 5 stundu laikā vien bija jau 1500. Pat, ja pieņem, ka tie 10-30 gabali sekundē bija vienkāršs pīķis, aizvien 4k tvītu pa visu nedēļu šķiet mazāk nekā vajadzētu.

Galu galā, uzrakstīt e-pastu neko nemaksā un prasa 2 minūtes. Sazinājos ar Datasift par iespēju šādu datu kopu izeksportēt. Kā jau minēju – aha, you wish. Lai arī ļoti laipni un e-pastā ieinteresēti par konkrēto gadījumu, viņi tomēr beigu beigās atvainojās, un paziņoja, ka šādu datu sagatavošana (filtrs pēc vārda swedbank, laika periods – pagājušā nedēļa) maksātu nieka… 10 līdz 15 tūkstošus ASV dolāru.

No sākuma samulsu un sāku jau domāt, ka viņi mani nes cauri, bet tad atcerējos gluži nesen lasīto rakstu par šīs kompānijas datu apstrādes aspektiem, ka pie tik milzīgiem datu apjomiem tomēr stājas spēkā datu apstrādes relativitātes teorija.

Un tik tiešām, ja padomā, ka dati primāri tiek apstrādāti strīmu filtru veidā, tad šāds pieprasījums pat par tik tikko takš laika periodu prasa ne tikai laiku, bet arī resursus – kā cilvēku tā mašīnlaiku (kāds vēl tādu atcerās?:). 250 miljoni tvītu dienā ar pīķiem 120 tūkstoši tvītu sekundē. Viņi taisās piedāvāt vēsturisko datu atlasi nākamgad (sākumā sešas dienas vēsturē, vēlāk – divus gadus), bet, spriežot pēc piedāvātās cenas, tas nebūs sevišķi lēts prieks.

Tiem, kas jautās – a ko tu ar šito darītu? A, neko. Vakarā pabakstītos, papētītu. Oriģinālo datu masīvu izliktu publiski (to minēju sarakstē ar Datasift) as-is. Lai jau mūsu latviešu analītiķi ķerās pie darba un papēta tādu kā tvitera baumu anatomiju. Saprotams, ka patiesie vaininieki slēpjas offlainā un aiz anonīmām zivtiņām, bet tomēr – šāds datu masīvs varētu būt pietiekami interesants un pateicīgs izpētes objekts gan tādam parastam mirstīgjam kā es, gan kādam akadēmiski orientētam prātam.

Stāt, rupekli

Uzņēmīgi un pa rīkli atrauties nebaidošies jaunieši izlēmuši brīvajā laikā pamācīt autovadītājiem ceļu satiksmes noteikumus. Tiem, kas tos acīmredzami nezin. Ņemiet vērā, ka tā ir Maskava, kur visi brauc un stāv kā, kur un kad vēlas. Un ņemiet vērā, ka tā ir Krievija, kur pa muti sadod arī bez iemesla, kur nu vēl, ja tavu auto aplīmē ar sūdīgi nost nākošu uzlīmi. Lielu. Protams, ka viss tiek dokumentēts.

Kustība saucās vienkārši – СтопХам. Visi video ir redzami viņu jūtūbē. Jāpiebilst, ka, atšķirībā no Latvijas, viņiem ir spēcīgi organizatori un milzīgs sociālais atbalsts sociālajos tīklos, kas ir raksturīgi tikai milzīgām kopienām.

Kustība ir apsveicama, un, galu galā, pat, ja mazliet nelegāla, tomēr gana efektīva. It sevišķi patika viņu ideja par nesaskaņotajām stāvvietām :)

Lieku priekšā iemācīt mikrorajonu urļikiem CSN, izsniegt viņiem uzlīmes, piesolīt mazu bet godīgu samaksu par katru nostrādāto dienu, piekodināt pa muti sevišķi nevienam nedot (ja nu vienīgi pašaizsardzības nolūkos) un visupirms mēģināt vienkārši pieklājīgi pierunāt pārbraukt citur, to visu dokumentēt, un galu galā – iet ielās.

Par vecumu

Sapratu, ka tu esi vecs tad, kad aktrise, kas tev patīk, ir jaunāka par tevi pašu…

Kvadkopteris

Kārtējais četrmotoru helikopterveidīgo lidaparātu triumfs. Papildus paša aparāta dinamiskajām un jaudas īpatnībām, diezgan nopietni ir jāpaklapē pa plecu pilotam. Un softa autoriem. Pie kam, labo īpašību kombinācija ir tik mega, ka sākumā bija aizdomas par to, ka tā ir tikai un vienīgi datorgrafika.

Iepriekšējam gribētākajam (un nopērkamajam) šāda tipa aparātam AR.Drone Parrot cena bija diezgan augsta, un aķis pietika pusstundas priekam, pēc kura sekoja stipri ilgāks lādēšanas prieks. Pēc diskusijas tviterī tika secināts, ka šim aparātam lidošana varētu neilgt vairāk par 5-10 min, bet baudas koeficients ir nesamērojami lielāks :)

Teitan var papētīt vairāk, lai arī pieejamais informācijas apjoms nav visaptverošs.

Buy a fucking shovel

Nopērc lāpstu. Tagad. Šodien. Bet kādu?

Aizgājušogad pie Skonto halles novēroju (bet nenobildēju) to, cik rūpīgi cilvēks kopa savu mašīnīti un pleķīti ap to. Ne sniega kripatiņas, viss smuki norakts. Tikai viena maza nianse – pusmetru tālāk uz visām pusēm stiepās sniega kalns automašīnas augstumā. Acīmredzami, mašīna bija nolikta uz pāris dienām, apsnigusi (kaut kāds smārts vai tml), sajaukta ar kupenu, un apšķūrēta ar sniegu. Tad, nu, cilvēks visu ziemu cītīgi tīrīja mazo pleķīti ap mašīnu, lai pavasarī tā netiktu aizvesta kopā ar sniegu.

Otra galējība, kad ceļu tīrītāji papūlās tavā vietā, notiek retāk.

Vairāk vai mazāk laicīgi vēlējo painteresēties par lāpstām. Ne tām, kas stulbas, bet gan tām, ar kurām sniegu šķūrē, rok un skalda. Ir pāris prasības. Vajag jūsu idejas. Fiskaru reklamē visi, taču varbūt ir saprātīgas alternatīvas?

  • Lāpstai jābūt izmēros nelielai vai ar teleskopisku kātu.
  • Kātam jābūt izturīgam.
  • Izmēram jābūt atbilstošam nelielas mašīnas bagāžniekam.
  • Cenai jābūt adekvātai.
  • Ideālā gadījumā ar to jāvar gan šķūrēt, gan cilāt, gan skaldīt.

Zinu, ka all-in-one nekad nav kvalitātes etalons, taču varbūt ir kāda saprātīga alternatīva? Diemžēl, pagājušā ziema pāris rītus lika paspringt. Vēl būs jautājums par kasīklīšiem, bet to es kaut kad vēlāk pavaicāšu. Varbūt pirmdien.

Un nopērc to sasodīto lāpstu tagad! Vai arī tad, ja komentāros kāds kaut ko sakarīgu un superīgu iesaka.

Zoidbergcepure

Es šodien, ieraugot šo adījumu, diezgan histēriski sāku ķiķināt. Vienalga – dodies slēpot, laupīt banku, helovīna gaitās vai arī ārā ir vienkārši auksts. Zoidbergs nāks palīgā! Uztamborēt vai uzadīt, ja vien ir attiecīgo rokdarbu prasmes, nevajadzētu būt sevišķi sarežģīti. Cimdgalva FTW! Šis konkrētais eksemplārs iraid radīts tepat pie mums.

Zoidberga cimdcepure

Lielais trobelis mazajā Ķīnā

Šķiet, ka publiskie solījumi sev ir ar daudz augstāku realizācijas procentu, nekā vienkāršas apņemšanās. Aizvakar tviterī nosolījos šo vakaru veltīt 1986. gada filmas Big Trouble in Little China retrospekcijai. Tad, nu, āreče – jauniņais Kurts Rasels tūliņ, tūliņ manā ekrānā sāks neko nesaprast.

Big Trouble in Little China ekrānšāviņš

Pirmo un pēdējo reizi šo filmu skatījos deviņdesmito gadu sākumā vai astoņdesmito beigās (sanāk ~20, nevis 15 gadi!) uz goda vietu blakus ar deķīti noklātajam jaunajam krāsainajam Horizont televizoram stāvošajam JVC ražojuma videomagnetofonam. Ja nemaldos, tad šī bija ikurāt tā filma un kasete, par kuru atrāvāmies sodu, nododot atpakaļ nomā to nepārtinuši uz sākumu.

Jaunais gmails

Ja nu vēl lieto veco džīmeilu, tad pievērs uzmanību loga apakšējam labajam stūrim. Tiem, kas bija uzlikuši jauno izskatu arī, jo iepriekš pieejamais bija vienkārši tēma. Pašlaik ir arī čupiņa jaunumu.

Papildus ieteiktu gmaila laboratorijā (settings / labs) ieslēgt Preview Pane, kuru pats lietoju jau ilgāku laiku.

Dizains varbūt nav fantastiski izcils (pietrūkst kontrasta), bet ir daudz labāks par līdzšinējo. Savukārt par Google Reader un dažiem apps lietotājiem (lasi – mani, piemēram) tomēr vēl ne pārāk pieejamo Google+ es neizteikšos. Lai pakrājas.

Meteoroloģiskais radars

2011.10.19. Viss nokārtots. Meteo.lt radars un prognoze tagad atkal ir pieejami Latvijas iemītniekiem :)

Izskatās, ka tik tikko (šodien, vakar, aizvakar?) meteo.lv ir slēguši bezmaksas piekļuvi meteoroloģiskajam radaram. Attiecīgi, visi atbilstošo info rādošie servisi mūsu internetos ir beigušies. Nez, cik miljonus viņi nopelnīs? <g>

Pa tam nāksies pārvākties uz leišiem. Reālā laika radars, diemžēl, nosedz tikai daļu Latvijas. Tas gan neattiecas uz prognozes karti, kas ir pieejama arī visai Latvijas teritorijai. Kādu laiku atpakaļ viņi pamainīja prognozes pārklājumu, bet pēc Latvijas apmeklētāju iebildumiem, uzlika atpakaļ :)

Cik esmu interesējies, maksa par LVĢMA informāciju ir astronomiska un neadekvāta. Tagad tas ir attiecināms arī uz radara info.

Komentāros variet padalīties ar alternatīvām. Starp citu, LVC meteoroloģisko staciju tīkla dati nekur nav pieejami?

Papildināts 17.10.2011. Lūk, vienu no precīzākajām prognozēm internetā piegriezuši arī lietuvieši. Nez, arī LVĢMC pirksts?

Papildināts mazliet vēlāk. Izrādās, ka tiešām – meteo.lv esot palūguši meteo.lt piegriezt piekļuvi. Kas būs nākamais? Palūgs aizklapēt piekļuvi weather.com un visiem pārējiem? Kaut kāds sviests, es jums teikšu…

Viss notiek reālajā laikā. Igauņi arī ir padevušies mūsu LVĢMC lūgumam, bet šoreiz ir godīgi: This page is unavailable to visitors from Latvian IP addresses due to agreement between Latvian Environment, Geology and Meteorology Centre and Estonian Meteorological and Hydrological Institute. Nēnu, tiešām, kaut kāds 1984?

Vakarā, vakarā. Maikls ir uzrakstījis situācijas kopsavilkumu un savu viedokli par notiekošo.

Risinājums, lai apskatītos meteo.lt info: caur proxy.zzona.lt. Braļukas forever :)

Risinājums #2: pašlaik darbojas meteo.enkurs.lv (LT un EE radari), meteo.02.lv (šķiet, ka LT radars) un meteo.tldr.lv (LT prognoze).

Get closer

Diemžēl, iekš get closer ietvertās vairākas nozīmes tā vienkārši netulkojas. Tāpēc lai jau paliek – get closer. Aizkustinoši. Via @Rubins.

Un tiem, kas lasīs pēc tam, kad es būšu uzrakstījis šo pēdējo rindiņu: Canal+ reklāma ar lāci.

Amazon Kindle Fire, un ko tas manuprāt nozīmē

Atbraucu mājās, un ķēros pie internetiem, lai noskaidrotu – ko tad ņipru, jaunu un lielisku ir anonsējis šodien Amazon. Uff, mīlīši. Beidzot tas ir noticis. Un nejau tas, ka Kindle parastā nupat ir ar skārienjūtīgo ekrānu. Un pat ne tas, ka reklāmas rādošā (kamēr Tu nelasi) Kindle tagad maksā kaut kādas smieklīgas 79 amerikāņu naudiņas. Bet gan Kindle Fire. Tieši Fire ir tas lielais notikums.

Tiem, kas tankā vai par to lasīs tikai rīt, pastāstīšu, ka Amazon ir nācis klajā ar ilgi gaidīto tableti jeb planšeti. Un neba nu vienkārši ar kārtējo ķīniešu vai korejiešu ražojumu, bet gan savu. Par 200 viņu naudiņām varēšot iegūt viņu 400 gramus smago planšeti ar 7″ displeju, dualkōres procesoru un vēl visādām lielīgām un modīgām lietām.

Tron čoperis

Atceramies – 2011. gads. Tas ir tas gads, kad parādījās reālā dzīvē braucošs elektriskais (nu, bet, protams..) motocikls no episkā darba Tron. Pašlaik ir mazas aizķeršanās sakarā ar sertifikāciju, bet ir plāns tos sākt ražot un tirgot rūpnieciski. Nestādos priekšā, cik tāds daikts varētu būt neērts, taču pat aklie noskatīsies pakaļ…

Par realizāciju atbildīgi ir kaut kādi tur personalizēto čoperu stiķētāji iz ASV. Viņu lapā ir vēl visādi klipiņi. Tas ciklets izskatās vairāk nekā iespaidīgi.

Un, lai tie hipsteri brauc ar saviem fiksīšiem vai vintidžiem.

Mēmā kino specefekti

Kā Tev šķiet, ar ko varētu izcelties mēmā kino laika filma The General (saitē to var noskatīties par brīvu)? Ar to, ka šajā epizodē viņi patiešām upē iegāza reālu vilcienu un salauza reālu tiltu. Runā, ka tas esot visdārgākais dublis mēmā kino vēsturē.

Ja runājam par mūsdienām, tad internets uzskata, ka dārgākā epizode ir bijusi iz filmas Swordfish, kurā pāri pilsētai lido helikopteris ar tam piestiprinātu autobusu – 13 miljoni. Jo tas tiešām esot bijis reāls helikopteris ar reālu autobusu un reālu pilsētu apakšā.

Savukārt, ar labiem sakariem un vismaz pieciem (runā pat par 30) miljoniem var noorganizēt filmēšanu Ņujorkas centrā filmai I Am Legend.

Redz, nafig to CG :)

Satiksme Rīgā

Sveiks mans informētais lasītāj. Vēršos pie tevis pēc informācijas.

Šodien tika atklāts padomju laikā iesāktais posms Gustava Zemgala ielā posmā no Brīvības ielas uz ellē ratā kaut kādiem tur laukiem. Protams, ka virzienā no tiem pašiem laukiem uz Brīvības ielu korķis. Pie kam, ja ticēt vāzei (pats nebraucu pārbaudīt) – aš no paša Meža prospekta. Tas ir – pilnā jaunatklātā posma garumā.

Un tagad, visu zinošie un viedie, pastāstiet man. Kā tas nākas, ka līdz pat 2020. gadam nav paredzēts šo problēmu kaut mazākajā mērā risināt? Esmu baumu līmenī dzirdējis par kaut kādiem pārvadiem, tuneļiem, gaisa tramvajiem un prāmjiem vietā, kur krustojas Gustava Zemgala ielgatve ar Brīvības bulvārielgatvi. Taču, lai cik es necenstos pikseļotajās kartēs izsavērties, nedz līdz 2014. gadam, nedz pat līdz 2020. gadam nekas tur netiek plānots.

Kopumā ir pavisam noteikti skaidrs, ka visi Rīgas satiksmes infrastruktūras mega projekti nedod labumu ne tikai kopā ņemti, bet nereti ir nekam nederīgi arī lokāli. Skatoties, kā kavējas ESF apguve, kā iesprūst (un Dienvidu tilta gadījumā – vispār tiek pamesti novārtā) projekti un būves, nekādi nesanāk sev iestāstīt, ka mūs priekšā gaida skaista, ērta un nesadirsta nākotne.

Dod dies sagaidīt vismaz Dienvidu tilta 4. kārtu. Tad jau tālāk uz darbu varētu pa mazajām ieliņām, pa mazajām ieliņām…

Vēl, starp citu, ir mazs prieciņš visiem Jelgavas virziena autovadītājiem. Izskatās, ka skarbajā ziemas salā mūsu darbīgās rokas un gudrās galvas plāno vēl šogad saraut Vienības gatves rekonstrukciju :)

Un nobeigumā piedāvāju jums tik tiešām noderīgu, sociāli augstvērtīgu un simtprocentīgi visas samaksātās naudas vērto Veltņošanas ābeci (rezerves kopija). Ceru, ka visiem mani lasošajiem topošajiem un esošajiem veltņošanas speciālistiem noderēs! Starp citu, ir noderīgi padomi arī tiem, kam veltņošana ir tikai hobijs. Vēl šobaltdien atceros, kā netīrs veltņa valcis neļāva kvalitatīvi veltņot! Šoreiz no LVC.

Papildinājums: Ja ticēt tviterī dzīvojošam RD SD ceļu inženierim vārdā Pauls Ķelle, tad gaisā virmo ideja par Zemgala gatves “nolaišanu” zem Brīvības ielas. Ļoti tālā nākotnē. Gaidīt nav vērts…

@ btw, turpinot vakardienas kašķi. Tikko noskaidroju, ka G.Zemgala x Brīvības tālā nākotnē plānots tunelis (G.Zemgala paiet zem Brīv.)
@Piepz
Pauls Ķelle
@ Tas tā kā būtu bijis dzirdēts. Bet cik tālā?
@laacz
Kaspars Foigts
@ Piedod, ļoti tālā..
@Piepz
Pauls Ķelle

« Senāki ieraksti Jaunāki ieraksti »