LAACZ.LV

Atbraucu mājās, un ķēros pie internetiem, lai noskaidrotu – ko tad ņipru, jaunu un lielisku ir anonsējis šodien Amazon. Uff, mīlīši. Beidzot tas ir noticis. Un nejau tas, ka Kindle parastā nupat ir ar skārienjūtīgo ekrānu. Un pat ne tas, ka reklāmas rādošā (kamēr Tu nelasi) Kindle tagad maksā kaut kādas smieklīgas 79 amerikāņu naudiņas. Bet gan Kindle Fire. Tieši Fire ir tas lielais notikums.

Tiem, kas tankā vai par to lasīs tikai rīt, pastāstīšu, ka Amazon ir nācis klajā ar ilgi gaidīto tableti jeb planšeti. Un neba nu vienkārši ar kārtējo ķīniešu vai korejiešu ražojumu, bet gan savu. Par 200 viņu naudiņām varēšot iegūt viņu 400 gramus smago planšeti ar 7″ displeju, dualkōres procesoru un vēl visādām lielīgām un modīgām lietām.

Atceramies – 2011. gads. Tas ir tas gads, kad parādījās reālā dzīvē braucošs elektriskais (nu, bet, protams..) motocikls no episkā darba Tron. Pašlaik ir mazas aizķeršanās sakarā ar sertifikāciju, bet ir plāns tos sākt ražot un tirgot rūpnieciski. Nestādos priekšā, cik tāds daikts varētu būt neērts, taču pat aklie noskatīsies pakaļ…

Par realizāciju atbildīgi ir kaut kādi tur personalizēto čoperu stiķētāji iz ASV. Viņu lapā ir vēl visādi klipiņi. Tas ciklets izskatās vairāk nekā iespaidīgi.

Un, lai tie hipsteri brauc ar saviem fiksīšiem vai vintidžiem.

Kā Tev šķiet, ar ko varētu izcelties mēmā kino laika filma The General (saitē to var noskatīties par brīvu)? Ar to, ka šajā epizodē viņi patiešām upē iegāza reālu vilcienu un salauza reālu tiltu. Runā, ka tas esot visdārgākais dublis mēmā kino vēsturē.

Ja runājam par mūsdienām, tad internets uzskata, ka dārgākā epizode ir bijusi iz filmas Swordfish, kurā pāri pilsētai lido helikopteris ar tam piestiprinātu autobusu – 13 miljoni. Jo tas tiešām esot bijis reāls helikopteris ar reālu autobusu un reālu pilsētu apakšā.

Savukārt, ar labiem sakariem un vismaz pieciem (runā pat par 30) miljoniem var noorganizēt filmēšanu Ņujorkas centrā filmai I Am Legend.

Redz, nafig to CG :)

Sveiks mans informētais lasītāj. Vēršos pie tevis pēc informācijas.

Šodien tika atklāts padomju laikā iesāktais posms Gustava Zemgala ielā posmā no Brīvības ielas uz ellē ratā kaut kādiem tur laukiem. Protams, ka virzienā no tiem pašiem laukiem uz Brīvības ielu korķis. Pie kam, ja ticēt vāzei (pats nebraucu pārbaudīt) – aš no paša Meža prospekta. Tas ir – pilnā jaunatklātā posma garumā.

Un tagad, visu zinošie un viedie, pastāstiet man. Kā tas nākas, ka līdz pat 2020. gadam nav paredzēts šo problēmu kaut mazākajā mērā risināt? Esmu baumu līmenī dzirdējis par kaut kādiem pārvadiem, tuneļiem, gaisa tramvajiem un prāmjiem vietā, kur krustojas Gustava Zemgala ielgatve ar Brīvības bulvārielgatvi. Taču, lai cik es necenstos pikseļotajās kartēs izsavērties, nedz līdz 2014. gadam, nedz pat līdz 2020. gadam nekas tur netiek plānots.

Kopumā ir pavisam noteikti skaidrs, ka visi Rīgas satiksmes infrastruktūras mega projekti nedod labumu ne tikai kopā ņemti, bet nereti ir nekam nederīgi arī lokāli. Skatoties, kā kavējas ESF apguve, kā iesprūst (un Dienvidu tilta gadījumā – vispār tiek pamesti novārtā) projekti un būves, nekādi nesanāk sev iestāstīt, ka mūs priekšā gaida skaista, ērta un nesadirsta nākotne.

Dod dies sagaidīt vismaz Dienvidu tilta 4. kārtu. Tad jau tālāk uz darbu varētu pa mazajām ieliņām, pa mazajām ieliņām…

Vēl, starp citu, ir mazs prieciņš visiem Jelgavas virziena autovadītājiem. Izskatās, ka skarbajā ziemas salā mūsu darbīgās rokas un gudrās galvas plāno vēl šogad saraut Vienības gatves rekonstrukciju :)

Un nobeigumā piedāvāju jums tik tiešām noderīgu, sociāli augstvērtīgu un simtprocentīgi visas samaksātās naudas vērto Veltņošanas ābeci (rezerves kopija). Ceru, ka visiem mani lasošajiem topošajiem un esošajiem veltņošanas speciālistiem noderēs! Starp citu, ir noderīgi padomi arī tiem, kam veltņošana ir tikai hobijs. Vēl šobaltdien atceros, kā netīrs veltņa valcis neļāva kvalitatīvi veltņot! Šoreiz no LVC.

Papildinājums: Ja ticēt tviterī dzīvojošam RD SD ceļu inženierim vārdā Pauls Ķelle, tad gaisā virmo ideja par Zemgala gatves “nolaišanu” zem Brīvības ielas. Ļoti tālā nākotnē. Gaidīt nav vērts…

@laacz btw, turpinot vakardienas kašķi. Tikko noskaidroju, ka G.Zemgala x Brīvības tālā nākotnē plānots tunelis (G.Zemgala paiet zem Brīv.)

2011.09.16. 09:14 via webReplyRetweetFavorite

@Piepz

Pauls Ķelle

@Piepz Tas tā kā būtu bijis dzirdēts. Bet cik tālā?

2011.09.16. 09:24 via Tweetbot for iPhoneReplyRetweetFavorite

@laacz

Kaspars Foigts

@laacz Piedod, ļoti tālā..

2011.09.16. 09:28 via webReplyRetweetFavorite

@Piepz

Pauls Ķelle

Šodien atskanēja telefona zvans. Palūdza noskaidrot internetos – kādas tad ir tāds jaunās velosipēdistbraucēju tiesības uz gājēju pārejām. Tas tāpēc, ka pavasarī visos medijos izbazūnēja par to, ka, vei, pedāļu minējiem nupat jau būs atļauts pāri pa gājēju pāreju nevis stumties, bet gan ripot. Un viena incidenta (ne mana) dēļ tagad nav gluži skaidrs – rakstīt iesniegumu policijā par buktētu mašīnu, vai arī labāk likties mierā – pašu vēl nosodīs.

Izrādās, ka nekā nebija. CSN attiecīgās izmaiņas ieviestas nav, jo likuma grozījumu projekts pašlaik vēl aizvien ir tik vien kā izsludināts VSS (Valsts sekretāru sanāksmē?). Lai stāatos spēkā, tam vēl ļoti garš ceļš priekšā – komisijas un MK.

Zemāk mazliet citēšu un aprakstīšu saviem vārdiem to, ko velosipēdists VĒL nedrīkst darīt, bet varētu būt, ka drīkstēs. Slinkuma dēļ neko šimlīdzīgu neizveidoju.

Es no tiesas biju izbrīnīts, lai neteiktu, ka šokēts, neatradis laacz.lv archivā nevienu pašu ierakstu par David Whitehead. Vai David Armand. Vai Johan Lippowitz. Kas viņš ir, jautās tie, kas neko nesaprot? A, lūk, viņš ir tāds viens … mīms, vai? Viņš ir atradis savu nišu, interpretējot dziesmas.

Un tagad būs saites uz jūtūbi. Ja ir slikts garastāvoklis, skatīšanās ir obligatoriska. Pozitīvisma deva neizbēgama. Darbā, tiesa, nav ieteicams, jo es ne tikai pirmoreiz, kas bija pirms vairākiem gadiem, bet pat tagad katru reizi esmu zem galda. Arī vakar mājās iznāca tāds kā jūtūbes vakars^[1], kura ietvaros atminējāmies šo fruktu, un sajūsma nebija zudusi.

Šodien no rīta bija kārtējais brauciens, kad katra n-tā mašīna bija izdomājusi, ka nupat ir īstais laiks braukt ar ieslēgtiem pakaļējiem miglas lukturiem. No sākuma bija standarta reakcija – nu lōōōhi, kretīni, lōōōhi. Nomierinoties un parunājoties secināju, ka, izrādās, ka tas nav viennozīmīgi.

Tviterotāji kārtejo reizi vienojušies vienotā haštegā #pirmaisdarbs, lai 140 zīmēs vai mazāk pavēstītu par savu pirmo algoto darbu.

Es arī sākumā gribēju teikt, kā Mežciemā ravēju, un ar lielu vilšanos mēneša beigās par smago un necilvēcīgo darbu saņēmu daždesmit rubuļus, taču tad atminējos, ka deviņdesmito gadu sākumā bija vēl viens darbs. Savā ziņā algots un savā ziņā darbs.

Uzreizi pēc neatkarības atgūšanas laiki nebija viegli. Mums kā daudzbērnu ģimenei, neskatoties uz specializēto veikalu daudzbērnu ģimenēm, kur noteiktās nedēļas dienās apmaiņā pret naudu un taloniem varēja iegūt dažnedažādas deficīta preces. Labi bija tas, ka mēs astoņdesmitajos rindas kārtībā tikām pie četristabu dzīvokļa jaunā mājā, un par parādiem tolaik ārā neviens nemeta. Tēvs kā muzikants neko sevišķi nepelnīja. Alga orķestrī Rīga bija niecīga, Latvijā uz ielas muzicējot neko dižu nopelnīt arī nevarēja. Ja nopelnīja, tad liela daļa no tā aizgāja plosta būvniecībā. Māte zaudēja šuvējas darbu firmā Latvija, strādāja par apkopēju, kazuāli šo to pašuva privātiem klientiem.

Vakar kaut kāda nevienam nezināma korporatīva veidojuma Googles algotais PR kantoris izsūtīja relīzi, ka nupat, nupat sāks fotografierēt mūsu mazo, bet lepno valstiņu, lai to visu saliktu iekš Google StreetView. Protams, ka flešmobistiem parādījās vēlme noskaidrot – kur un kad ta notiks. Hipsteriem arī, lai zinātu, kuras vietas un kad ignorēt. Tad, nu, atbildot uz sakrālo jautājumu – kuras vietas Latvijā tiks fotografētas, ir saņemta sekojoša informācija:

Patreiz ir zināmas pilsētas un rajoni, kuri tiks iekļauti maršrutā. Tās ir Rīga, Rīgas rajons, Daugavpils, Jūrmala, Jelgava, Liepāja, Jēkabpils, Cēsis, Valmiera, Ogre, Tukums, Bauska, tāpat maršrutā tiks iekļauti arī apskates un tūrisma objekti, kurus ieteikusi TAVA. Precīzāku secību vēl jums nevaru pateikt, tāpat arī laikus, jo automašīnu braukšana un bilžu ievākšana ir būtiski atkarīga no laikapstākļiem. Visi nepieciešamie dokumenti Datu valsts inspekcijā ir iesniegti un atrunāti.

Kas attiecas uz precīzāku informāciju, tad augstākā detalizācija būs pieejama attiecīgajā Where is StreetView lapā, apakšā izvēloties valsti Latvija.

Tiklīdz (ja) atbildēs DVI un TAVA, sniegšu sīkāku informāciju :) Ar pašu relīzi var iepazīties blogojošu un neblogojošu blogeru un neblogeru aprindās pazīstamā blogera Kristapa bloga ierakstā.

Nekad neesmu bijis fantasy žanra piekritējs, līdz ar ko nesen par visas pasaules seriālu skatītāju dižskatīkli kļuvusī šī žanra grāmatu sērijas Game of Thrones ekranizācija ir kaut kas atsevišķas pieminēšanas un vispārējas pielūgsmes vērts.

Grāmatu neesmu lasījis, un seriālu sāku skatīties gluži nesen. Tāpēc katra tā sērija, teju vai katrs katras sērijas kadrs man ir kaut kas jauns. Iespējams, ka manu sajūsmu par katru nākamo sēriju rada ikurāt tas apstāklis, ka grāmatu nezinu.

Brīvdienās kāds Audi pārtapa par Volgu. Nevis upi, bet padomju luksusa vāģi. Tik tiešām – vizuāli atšķirības nekādas.

Makšķerniekiem ir stāsti. Medniekiem ir stāsti. Autovadītājiem arī. Pēdējie pārsvarā runā par sliktiem policistiem, citiem autovadītājiem, vai tehnisko apskati. Un par TA vienmēr runā sliktu. Labu nekad.

Savukārt, man, piemēram, šodien, ejot TA, inspicētājs noregulēja tuvās gaismas. Mācība – ejot tehnisko, ņemiet līdzi savu (vai aizņemieties:P) bērnu. Un pirms tam atvainojieties, ja neesat nomazgājis mašīnu.

Savukārt pavasarī, kad pirmā saule, uz Rīgas ielas Jelgavā mani pieķēra policista kungs. 74 uz fēna. Kas arī varēja atbilst patiesībai. Kad neprotestēju, un teicu, ka jā – varētu būt, atlaida. Bez brīdinājuma. Piekodināja, protams, lai tā vairs neskrien. Kopš tās reizes pilsētā vairs neskrienu. Ne tikai Jelgavā. Nostrādāja, kā sacīt jāsaka.

Un kas tev, manu kazuālo lasītāj, ir pieminēšanas vērts pozitīvs noticis pēdējā laikā? Un ko Tu no tā esi mācījies? :)

Un vēl steigšu jums pavēstīt, ka tviterī ir kārtējais lieliskais mūszemes mūsvalodas konts. Šoreiz tvīto taksis. Taksis tas, kurš suns. @Odijs. Koncepts varbūt nav oriģināls, taču izpildījums liecina, ka cil… sunim ir talants vīt vārdus. Labprāt izvestu pastaigā un patērzētu par dzīvi.

Ja Odijs ir uzticīgs saimniekam, tad tas ir @verners.

Šodienas vakars tika veltīts multenei. Rango. Es biju sajūsmā. Bez sirdsapziņas pārmetumiem dotu vienpdasmit lācīšus no desmit iespējamajiem. Lai arī neesmu vesternu cienītājs, šī versija spēja mani savaņģot. Ai, kā spēja…

Es pat nez`, kā lai noraksturo manas sajūsmas cēloņus. Tehniskais izpildījums bija lieliski lieliski lielisks. Ierunājošie aktieri bija perfekti saskaņoti ar tēliem. Vai otrādāk. Paši tēli bija neganti kolorīti. Sižets gana vienkāršs, lai nešķistu samudrīts. Atsauces uz dažādām vesternu (un ne tikai) filmām, kā arī … 1998. gada filmu ar Džoniju Depu un pats Man with No Name, citas mazākas vai lielākas lietas, kuras spēju priecīgs atpazīt. Pūcītes kā stāstnieces. Varētu uzskaitīt itin visu redzēto, jo itin viss priecēja. Bravo.

Kamēr piksārs disneja paspārnē iznīkst, dažviet varoņi vēl rodas. Un galvenais ir tas, ka tie ne tikai rodas, bet spēj atvēzēties, pārliecināt grandus, sadabūt atbalstu, un beigu beigās arī realizēt lielisku datoranimācijas filmu.

Nelielus bērnus vest, šķiet, nav sevišķi vērts. Tāpat kā uz Rio – lielāks prieks būs pieaugušajiem (par Rio prieks nemaz nebija tik liels arī pieaugušajiem). Lai gan… bērnam jau gana tīri perpendikulāri kas tur notiek. Varbūt mazliet garlaicīgāk nekā pirmie vāģi, taču gal`nais, ka atribūti ģeld: multene kā tāda, kino un popkorns :)

Kamēr vieni pa festivāliem, bet citi pa… piektdienām, es jums parādīšu divas pēdējo nedēļu spožākās JavaScript atrastnes.

Paper.js ir lielisks freimvorks (latviskie termini nepatīk) darbam ar vektorgrafiku canvas elementos. Šī bibliotēka izceļās ar to, ka savu realizāciju. Kā arī to, ka ir ar savu DOM un izmanto canvas, kas ir daudz veiklāk par SVG (ko izmanto Raphaël). Veiskmīgākais risinājums no līdz šim redzētajiem. Piemēri parāda daļu no šīs bibliotēkas iespējām. Vēl viena būtiska spēcīga daļa ir pathu realizācija.

d3.js, savukārt, ir nenormāli kruta vizualizāciju bibliotēka. Šoreiz nenormāli kruta es nelietoju tāpat. Tik tiešām – nenormāli kruta vizualizāciju bibliotēka. Lai arī D3.js koncepts ir daudz, daudz dziļāks un principā tā ir lielāks sakars ar datu manipulāciju nekā vizualizācijām, nešaubos, ka tieši vizualizācijas ir tas, kam tā tiks izmantota galvenokārt. Kombinācijā ar SVG šī bibliotēka ir riktīgs killeris, ko pierāda piemēri.