LAACZ.LV

Pašam man patīk ceļot, taču uzdrošināties braukt uz Ķīnu un to apceļot bez savas mašīnas un ar mazu bērnu komplektā es diez vai kādreiz sadūšošos. Taču, ir cilvēki, kam tas ir pa spēkam :) Tādējādi iesaku pasekot līdzi Normja Ķīnas ceļojuma ierakstiem. Lieliski uzrakstīts un bagātināts ar fotogrāfijām. Ar nepacietību gaidu katru nākamo daļu. Iesaku.

Pirms astoņiem mēnešiem vērsu savu un arī jūsu uzmanību uz to, ka mūsu lielie un mazie interneta mediji nesteidzas veidot laikam, garam, un iekārtām atbilstošas savu lapu mobilās versijas. Tolaik bija divas: tvnets un ir. Ir pāgājis kāds (lai arī ne pārāk apaļš) brītiņš, un ir laiks apsavērties – varbūt ir kas mainījies.

Un tik pavei – ir gan!

Šis ir glauns veids, kā paņirgāties par tiem autovadītājiem, kurus nav izkropļojis intelekts.

Nē, šoreiz es necenšos jūs pievilināt ar maldinošu virsrakstu rakstam par izlietnes, dušas, vannas, alus vai citiem ūdeni vai ko citu lejošiem krāniem. Tik tiešām. Parunāsim par krāniem. Par vīriešu mantību. Zemāk redzamo video nav droši skatīties darbā, mazu bērnu klātbūtnē vai kādā citā vietā, kur kāds varētu pārprast. Un tagad – runājam :D

Neapšaubāmi, Zatlers ar savu gājienu ar zirgu ir ieguvis viennozīmīgu tautas lielākās daļas atbalstu. Principā viņš iniciēja to, kas tautai pašai sen bija jāizdara – uzticību zaudējušās Saeimas demisiju. Mazliet jocīgs, protams, ir izvēlētais brīdis, taču arī tas ir saprotams. Šleseriāde. Vēl jocīgāk būtu, ja Zatlers ierosinātu Saeimas atlaišanu pēc atkārtotas ievēlēšanas.

Bet Bērziņš… Bērziņa man ir žēl. Riktīgi žēl. Atšķirībā no visiem citiem es nezinu kāds viņš būs prezidents. Nezinu arī to, cik ļoti viņš ir ieliktenis. Neesmu lasījis, dzirdējis vai redzējis nevienu reālu pierādījumu tam, ka viņš kā Latvijas prezidents pārstāvēs nevis Latvijas valsts, bet gan kāda cita intereses. Prezidentu pie mums aizvien ievēl Saeima, un, lai arī tauta grib šai amatā redzēt pēkšņo varoni, prezidentu pie mums ievēl, sasodīts, Saeima, nevis tauta. Un nupat tauta savu nepatiku pret oligarhiem un atsevišķiem politiskajiem spēkiem izgāž uz viņu. Un tas nav racionāli, lai arī, atkal, ir saprotami.

Uzticība ir tāda jancīga padarīšana. Tiklīdz tu ar cilvēku tiec iepazīstināts, viedokli lielākoties nosaka tas, ko tu par viņu esi uzzinājis pirms tam. Un tikai pēc laika viedoklis par cilvēku var mainīties atkarībā no viņa rīcības. Varbūt jādod iespēja?

Zatlera arī ir žēl. Nejau tāpēc, ka viņš netika pārvēlēts. Ar to bija jārēķinās. Bet gan tāpēc, ka pēc astotā jūlija viņu mēģinās ievilkt politikā.

Es saprotu, ka daudzi labprāt gribētu sagaidīt patreizējo “ideālo” politisko spēku – Zatlers, VVF, un Sudraba. Es, ja godīgi, nē. VVF, protams, ir jaunāko laiku prezidents numur viens. Bet viņa ir izcils diplomāts, nevis politiķis. Sudraba, savukārt, veic izcilu darbu savā tagadējā amatā – Valsts kontrolē. Atņemt viņu VK nebūtu prātīgi. Un Zatlers… Ar visu savu saņemšanos viņš aizvien mani nepārliecina. Lai arī tautas mīlēts un atbalstāmi rīkojies, viņš pēc tāda, es atvainojos, piepacelta pajoliņa vien izskatās…

Vēlos jums norādīt, ka viss. Prezidents ir ievēlēts. Nomierinieties. Patusējiet, pakliedziet, bet pēc tam sāciet domāt – ko vēlaties redzēt nākamajā Saeimā. Jums ir laiks līdz septembrim. Un galu galā – prezidentu ievēlēja tie cilvēki, kurus ievēlējām mēs paši. Nākamo prezidentu vēlēs tie cilvēki, kurus mēs ievēlēsim rudenī.

Visu cieņu Zatleram par uzdrīkstēšanos. Man sevišķi patīk tas, ka kopš sestdienas viņš runā un uzvedās daudz savādāk. Viņam ir parādījies mugurkauls un viedoklis. Bērziņam, savukārt, novēlu būt par labu prezidentu un iegūt tautas uzticību. Un nespringt tik ļoti. Vai ievērojāt, ka paužot paužamo visos neemocionālajos jautājumos, viņam vienīgais, kas kustās ir mute un acis. Pārējais ķermenis ir nekustīgs.

Galvenais lai Bērziņš nebūtu marionete. Galvenais lai viņš ir labs prezidents. Un to arī novēlu viņam, sev, un jums visiem.

Par to, kas ir pārportēts vai kas tiek emulēts ar JavaScript, var uzrakstīt grāmatu. Zemāk ir pēdējo nedēļu varoņdarbi.

Sākumā visu pasauli apskrēja ziņa, ka kāds Fabrice Bellard ir realizējis x86 savietojama procesūra un minimālās nepieciešamās perifērijas emulatoru ar tīru JavaScript. Tālāk jau vienkārši. Atbilde uz universālo jautājumu: Does it run Linux? ir Hell, yeah, it does!. Tik tiešām – pārlūkā ielādējas pilnvērtīgs linukss. Ne portēts, ne kāds. Pilnvērtīgs. Projekta jaunumi, FAQ, un techniskās piezīmes.

Dažs labs gan jau ka ir saskāries ar nepieciešamību vai vēlmi rastra attēlu (jpegu, png, gifu, ko nu tur vēl) pārveidot par vektoriem. Šādiem nolūkiem ir programmas, kas to ar dažādiem panākumiem prot darīt. Ieraugot mazmazītiņu vai klaji pikselizētu attēlu, protams, visi atmet ar roku. Vai nu pārzīmē par jaunu, vai arī ignorē. Bet ne čaļi Johannes Kopf (Microsoft Research) un Dani Lischinski (The Herbrew University). Acīmredzams, ka viņi, saskatījušies CSI, nolēma, ka megazūms tomēr ir iespējams un, kas būtiski, algoritmizējams.

Gribiet vektorizēt iebrucējus no Invaders spēlītes nevis pa pikseļiem, bet kā pludlīniju zīmējumu? Aber, lūdzu. Protams, tā kā oriģinālā attēla pikselizācijas līmenis tomēr prasa diezgan lielu improvizācijas devu, tad rezultāts ir gana stilizēts. Taču, neapšaubāmi, tas ir vairāk nekā lielisks. Ar piemēriem un pašu algoritmu var iepazīties šai PDFā. Realizācijā nekāda dižā raķešu zinātne nav.

Ja jau par pētījumiem un interesantām štellēm, tad garāmskrienot ir vērts pieminēt arī šo rakstu par poligonālo karšu ģenerāciju. Un stāstiet vēl man, ka universitāte un R&D ir velta laika nosviešana.

P.S. Atradu arī video salīdzinājumus!

Lielbritānijā valdībā ir atsevišķa padome/grupa, kura nodarbojas ar efektivitātes uzlabošanu un reformām (praktiski – veic reformu rekomendācijas). Pagājušogad viņi ķērās klāt valdības mājaslapai. Rezultātā tapa oficiāls papīrs Directgov 2010 and Beyond: Revolution Not Evolution.

Riskējot izlasīties pēc latvieša vulgaris, tomēr atļaušos minēt, ka pie mums tāds papīrs iegultu tur, kur iegulst papīri. Atšķirībā no turamienes, teitamienē tas tiktu pasūtīts kādam konkursa kārtībā izvēlētam uzņēmumam, samaksājot par to čupiņu ar miljoniem. Un, kā jau minēju, tas iegultu.

Redz, bet Lielbritānijā viņi šo papīru paņēma, noformēja mazu darba grupiņu iekš Government Digital Service, un sāka nevis runāt, pētīt, lasīt, rakstīt, bet gan strādāt. Rezultāts ir uz sejas, kā saka: alpha.gov.uk.

Palasot viņu blogu un to, kas parādījies internetā ārpus tā, ir skaidrs, ka viņi šo iespēju veidot kaut ko jaunu, uzskata par privilēģiju, un ir tik tiešām iedegušies par to. Neviens viņiem nav licis izveidot vai pārveidot gov.uk. Viņiem tika dota zaļā gaisma, lai realizētu savu un citu vīziju, eksperimentējot, kļūdoties, un galu galā – nākot klajā ar veiksmīgām vai vienkārši feinām idejām :)

Dusmīgo putnu klasiskā versija nupat ir oficiāli, legāli un visādi citādi neapstrīdami nonākusi visur, kur ir moderns pārlūks. Par velti. Tas ir nozīmīgi tāpēc, ka pasaulē populārākā mobilā spēle ir realizēta pārlūkā, izmantojot modernās tehnoloģijas – HTML5 pakā iekļautās tehnoloģijas, kā arī WebGL. Darbojas gan ar Chrome (anonss notika iekš Google I/O konferences), gan uz Firefox (neciešami lēnu), un pat uz IE9.

Šovakar meitas istabā starp daudzajām grāmatām uzraku vienu, kuru ieraudzot, man acīs saskrēja sajūsmas asaras. Tā ir viena no manas bērnības visvisvismīļākajām grāmatām. Izrādās, ka no pasakām resnējošais tīģeris ir palicis ļoti labā atmiņā. Autors: Donalds Bisets. Grāmata: Sarunas ar tīģeri. Starp citu, 1988. gada izdevumā (varbūt arī 2009. gada pārizdevumā) ir daudz un lieliskas Ērika Oša ilustrācijas, kurās daudzi varētu atpazīt Dadža karikatūras :)

Meklējiet grāmatnīcās. Vai arī grāmatu mainītavās.

Tuvojoties vecuma marazmam, esmu nolēmis, ka vēlos iesācēja līmenī apgūt vēl čupiņu valodu/sistēmu.

Savulaik, protams, sāku ar programmējamiem kalkulatoriem, dažādām Basic variācijām, uz papīra rakstītām prolog, fortran un focal programmām. Skolā sākās pascal un asms. Tai pat laikā peļņas nolūkos, izlīdzot dažādu kursu studentiem, mazliet apguvu C/C++. Pēc tam, tendējoties uz webiem un saistītām štellēm, sākās perl, vbscript, HTML/javascript/css, coldfusion, PHP, mazliet ASP. Sekoja python, ruby, un atkal par jaunu bija jāmācās javascript, jo izrādījās, ka to nezināju. Vispār nepratu.

Viss šis uzskaitījums neko nenozīmē, jo pieņemamā līmenī pārzinu PHP, python un javascript. Pašlaik pastiprināti apgūstu PL/SQL. Pārējās valodas iedalās kategorijās neko neatceros (asemblers in particular), protu lasīt, bet ne rakstīt, ar gūgli arī kaut ko uzrakstīšu, un galu galā kaut ko jau saķepināšu.

Tātad. Ko lai apgūst? Pašlaik svārstos starp erlang un haskell. Tviterī ieminējās arī par LISPa dialektu Clojure. Scala man ir bik pārāk augstā plauktā. Gribās ko tādu, ko lieto ne tikai makanie enterpraizisti, bet arī parasti piezemēti cilvēķeļi savos mazajos projektiņos un uzņēmumiņos. Valoda nedrīkst būt ezotēriska (brainfuck, anyone?). Apļveidīgo (piemēram, Objective C) arī nepiedāvāt, jo maka ta nav :)

Rezumējot – vēlētos dzirdēt rekomendāciajs par apgūstamo. Ar argumentāciju – kāpēc tieši to un neko citu. Ja nekā, tad izvēlēšos haskeli vai erlangu.

Neesmu to skaitā, kas katru nedēļu ar nepacietību gaida kārtējo whatever’s got talent vai x-factor. Taču, kad internetu lasot, uzskrienu atsaucēm, atlašu klipiņiem izeju cauri. Amīši pie sirds sevišķi neiet, jo tur nav sirsnības un komercija spiežas cauri vairāk nekā mazajā salu impērijā. Briti dažreiz uzrok tāāādas pērles. Godīgi teikšu – nebūtu neko uzrakstījis, ja ne nākamajā rindkopā aprakstītais. Tas mani nogāza :)

Šosezon pagaidām vissuperīgākais ir Edvards Rīds. Bērnu dziesmiņu neierastais aranžējums vienkārši aiznes nafig jumtu :) Komplektā nākošais noslēgums ar Snow Patrol visu padarīja vairāk nekā eksluzīvu. Ja viņš spēs turpināt būt oriģināls (internetā var atrast viņa versiju par Pokerface), tad būs vērts pasekot līdzi. Ja vien viņu nenogremdēs kašķis (kašķa argumentācija ir dzirdama te)

Nākamais sajūsmas vērtais ir rumāņu viesbezstrādnieks Razy Gogonea. Viņš ieliek kloķi Holivudai, parādot, ka nafig nevajadzēja matriksā nekādus specefektus, striķus vai ko nu tur viņi dara. Pārīti tiešām sirdī esošu breikdanseru un basta.

Ja runājam par klasisko labi-dziedu-dzīvē-nekas-sasniegts-nav-gribu-uzvarēt, tad tāds šai šovā būs Michael Collings. Nekā sevišķi oriģināla, taču trešais un pēdējais pieminēšanas vērtais dalībnieks.

Šova autori, protams, nekautrējas izlikt arī feilus. Bet pats-pats nebūt nav nabaga vecuma marazmam pa ceļam trāpījušais Stīvens Hōls. Nē. Pats-pats ir delfīns.

Izpildījums iegādājams iekš Etsy. Teksti nāk no DBPB Hilarious sadaļas.

Vēl man patika Noasa un vienradžu pārpratums, Titānika atriebība, zirnekļa talants, un Stārtreka fanu pateicība. Bet DBPB/H ir vēl!

Vai tu esi piedalījies informātikas olimpiādēs? Informātikas olimpiādes man ir bijušas sava veida nākamais solis pēc matemātikas olimpiādēm. Problēmas vairs nebija tikai matemātiskas, bet gan arī algoritmiskas. Es pats diezgan veiksmīgi pirmajā matenes olimpiādē norāvu pirmo vietu, otrajā otro, trešajā jau trešo, bet pēc tam tālāk par atzinības rakstu neesmu ticis. Līdzīgi gāja arī ar informātikas olimpiādēm. Ja neņem vērā to, ka tajās man ir tikai viena pati bronzas medaļiņa. Neskatoties uz neveiksmēm, visi tie NEKOREKTI IEVADDATI man uzdzen siltas atmiņas.

Augot lielākam, pār mani nāca nevāja apgaismība – tos uzdevumus, kurus šķīlu bērnībā, tagad vairs nespēju. Tāpēc pirms dažiem gadiem nolēmu, ka tam ir jāpieliek punkts. Un kā punktu var pielikt? Risinot problēmas. Tad, nu, padalīšos ar kaudzīti resursu, kuros vēl aizvien laiku pa laikam iegriežos, lai paprovētu pierādīt sev, ka nav vēl viss pulveris tutū.

Šādi prāta un spēju asināšanas uzdevumi nereti noder jaunu valodu apguvē. Teiksim, ja esi nolēmis beidzot apgūt paitonu, tad ir vērts parisināt dažādas interesantas problēmas izvēlētajā valodā.

Austrāliešu multimākslinieka superforšā dzejoļa Storm animācija. Es pat nezinu, vai vērts ko piebilst. Ja nu vienīgi – teitan ir oficiālā lapa.