Necitas Saules 

Brīdis pirms nāves tas skumjākais Pēc nāves brīžu nav Brīdis pirms tavas promiešanas Tas sāpīgākais Kaut pēc tam brīžu būs daudz Daļu no tiem esi paņēmusi tu Kaut prom jau esi, tevi sajūtu Kas bija blakus, kas bija sirdī Viss atpakaļ nāks katrā brīvā brīdī Vai zini, kāpēc simtiem zvaigžņu neiazstās tevi? Jo Saule esi un tuvu, skaisti spīdi Kaut var jau būt, ka citas ir vairāk jaukas Bet citas citiem arī ir Saules Bet tu esi mana, jo tuvāka un tur, un tur, tur, tur Tur mani tava saulība Un tuvums tavs Tur mani tas, kā tevī nav Kas būs. Varbūt. Kaut kad. Tas mani tur tur, tur, tur Tur augšā citas ir labākas Bet nava tuvākas Nav saldākas Nav Tu.