Projekts

Vispārējās vidējās izglītības programmu paraugs

Programmas kods: 3101 …

I. Vispārējās vidējās izglītības programmu

galvenie mērķi un uzdevumi

1. Vispārējās vidējās izglītības programmu mērķis ir izglītības satura un izglītības ieguves procesa organizācija tādā kvalitātē, lai radītu visus nosacījumus Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” definēto vispārējās vidējās izglītības programmu galveno mērķu sasniegšanai. Tas ir:

1.1. nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai;

1.2. veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību, veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu;

1.3. sekmēt izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidot Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni;

1.4. veidot izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un apzinātai karjerai.

2. Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenajiem mērķiem ir noteikti atbilstošie uzdevumi. Tie ir:

2.1. galvenie uzdevumi, kas sasniedzami, lai nodrošinātu izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas dod iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai:

2.1.1. sniegt attiecīgas zināšanas, attīstīt izglītojamā spējas un prasmes izvēlētajā vispārējās vidējās izglītības virzienā;

2.1.2. veicināt vispārējās intelektuālās darbības prasmju apguvi;

2.1.3. attīstīt nepieciešamību pilnveidoties;

2.1.4. veidot prasmi plānot dzīves virzību atbilstoši savām spējām un vēlmēm;

2.1.5. attīstīt prasmi uzskatāmi informēt par savu kompetenci, sasniegumiem un darbības rezultātiem;

2.2. galvenie uzdevumi, lai veicinātu izglītojamā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu personību un veidotu izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu:

2.2.1. pilnveidot estētisko uztveri, sekmēt radošo darbību un attīstīt jaunrades spējas;

2.2.2. pilnveidot latviešu valodas (atbilstoši izglītojamā izvēlei – arī mazākumtautību valodas) un svešvalodu prasmi;

2.2.3. iepazīstināt ar Latvijas un pasaules kultūras mantojumu;

2.2.4. nodrošināt iespēju piedalīties interešu izglītības programmās;

2.2.5. veicināt fizisko attīstību;
2.3. galvenie uzdevumi, lai sekmētu izglītojamā pozitīvi kritisku un sociāli aktīvu attieksmi un veidotu Latvijas pilsoņa tiesību un pienākumu izpratni:

2.3.1. nodrošināt sistematizēta priekšstata izveidi par sabiedrības sociāli ekonomisko un politisko struktūru un procesu norisi mūsdienu sabiedrībā;

2.3.2. veidot prasmi līdzdarboties pilsoniskas sabiedrības procesos, ievērojot pozitīvu un cieņas pilnu attieksmi pret sevi un citiem;

2.3.3. sekmēt Latvijas politiskās virzības un cilvēktiesību izpratni Eiropas un pasaules kontekstā;

2.4. galvenie uzdevumi, lai veidotu izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, kā arī motivētu mūžizglītībai un apzinātai karjerai:

2.4.1. attīstīt pašapziņas, paškontroles, pašnovērtēšanas un pašdisciplīnas prasmi un spēju atbildēt par savas darbības rezultātu;

2.4.2. nodrošināt prasmju un iemaņu apguvi darbam ar informācijas ieguves un komunikācijas tehnoloģijām;

2.4.3. sekmēt tikumiskai izaugsmei un patstāvīgai dzīvei sabiedrībā nepieciešamo vērtību veidošanos;

2.4.4. pilnveidot spēju analizēt, izprast un vērtēt sevī, dabā un sabiedrībā notiekošos procesus.

3. Izglītības iestādēm ir tiesības izstrādāt noteiktiem izglītības programmu virzieniem un tiem raksturīgajiem uzdevumiem atbilstīgas vispārējās vidējās izglītības programmas:

3.1. vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, kas samēro mācību priekšmetu piedāvājumu, līdzsvarojot visas izglītības jomas, ar tai raksturīgajiem uzdevumiem:

3.1.1. nodrošināt pamatzināšanu un prasmju apguvi atbilstošajos visu izglītošanās jomu mācību priekšmetos;

3.1.2. attīstīt interesi par dažādiem cilvēku darbības un zinātnes virzieniem;

3.1.3. nodrošināt iespēju katram izglītojamajam sagatavoties tālākizglītībai;

3.2. humanitārā un sociālā virziena programmu, kas akcentē valodas un sociālo zinību jomas, ar tai raksturīgajiem uzdevumiem:

3.2.1. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt sociālo zinību mācību priekšmetus;

3.2.2. nodrošināt iespēju paplašināti un padziļināti apgūt valodas;

3.2.3. pilnveidot prasmi orientēties mūsdienu sabiedrības sociāli ekonomiskajās attiecībās;

3.2.4. nodrošināt iespēju padziļināti izprast latviešu tautas un citu tautu kultūru Eiropas un pasaules kultūras kontekstā;

3.2.5. veicināt izglītojamā konkurētspēju humanitārajās un sociālajās studijās.
3.3. matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu, kas akcentē matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību jomas, ar tai raksturīgajiem uzdevumiem:

3.3.1. padziļināt zināšanas un izpratni par vispārējām dabas likumsakarībām un to lomu cilvēka un sabiedrības dzīvē, veicināt dabas daudzveidības un vienotības izziņu;

3.3.2. pilnveidot prasmes un pieredzi eksperimentālajā darbā, rosināt pētnieciskai darbībai, padziļinot teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā un dabaszinātņu priekšmetos;

3.3.3. nodrošināt iespēju apgūt matemātikas un informātikas valodu tehnoloģisko, sabiedrisko un dabaszinātnisko procesu modelēšanai un prognozēšanai;

3.3.4. veicināt izglītojamā konkurētspēju dabaszinātņu, inženierzinātņu, lauksaimniecības zinātņu, veselības zinātņu un citu attiecīgu kursu studijās;

3.4. vispārējās vidējās izglītības profesionālā virziena programmu, kas akcentē profesionālo ievirzi (profesionālo kvalifikāciju nepiešķir), ar tai raksturīgajiem uzdevumiem:

3.4.1. nodrošināt iespēju apgūt zināšanas, prasmes un iemaņas gan vispārizglītojošajos, gan ar attiecīgo profesionālo orientāciju saistītajos mācību priekšmetos;

3.4.2. radīt motivāciju profesionālās karjeras izvēlei;

3.4.3. veicināt izglītojamā konkurētspēju tālākas profesionālās izglītības apguvē;

3.5. vispārējās vidējās izglītības programmās izglītības iestāde var iekļaut mazākumtautību valodu. Šādā gadījumā izglītības iestādei savā izstrādātajā programmā iekļaujams tāds mācību saturs, kas atspoguļo mazākumtautības valodas un kultūras jautājumus un integrācijas procesus Latvijas sabiedrībā.

II. Prasības izglītojamā izglītībai

pirms uzņemšanas vispārējās vidējās izglītības iestādē

4. Kārtība, kādā izglītojamo uzņem vispārējās vidējās izglītības iestādē, noteikta Vispārējās izglītības likumā un Izglītības un zinātnes ministrijas 2000.gada 13.janvāra instrukcijā Nr.1 “Par izglītojamo uzņemšanu un pārcelšanu vispārējās un speciālās izglītības iestādēs un valsts pārbaudes darbiem vispārējās izglītības iegūšanai”.

5. Pamats izglītojamā uzņemšanai vispārējās vidējās izglītības iestādē ir viņa apliecība par pamatizglītību un sekmju izraksts. Izglītojamā uzņemšanas kārtību konkrētā izglītības iestādē nosaka tās nolikums. Izglītības iestāde programmā īsi atklāj, kādi konkrēti ir tās uzņemšanas noteikumi atbilstoši savam nolikumam.

6. Uzņemot izglītojamos 10. klasē, izglītības iestāde ar izglītības iestādes dibinātāja atļauju ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumiem Nr.462 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu”. Vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu.

III. Izglītības saturs kā vienots mācību priekšmetu

vai kursu saturu kopums

7. Saskaņā ar Izglītības likumu vispārējās vidējās izglītības programmu saturu atbilstoši valsts izglītības standartiem un normatīviem izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju. Mācību priekšmetu un stundu paraugplānā ir norādīts optimālais mācību priekšmetu stundu skaits.

8. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieniem atbilstošie obligātie mācību priekšmeti ir:

8.1. visām izglītības programmām obligātie mācību priekšmeti izglītojamajiem ar latviešu mācībvalodu: latviešu valoda un literatūra; pirmā svešvaloda; otrā svešvaloda; matemātika (algebra un ģeometrija); vēsture; sports; biznesa ekonomiskie pamati; lietišķā informātika;

8.2. izglītojamajiem, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas: vienas svešvalodas vietā var būt atbilstošā mazākumtautības valoda un literatūra;

8.3. Attiecīgajos izglītības programmu virzienos obligātie mācību priekšmeti:

8.3.1. vispārizglītojošā virziena programmā: ģeogrāfija; dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība; mūzika vai kultūras vēsture;

8.3.2. humanitārā un sociālā virziena programmā: filozofija; ģeogrāfija; psiholoģija; politika un tiesības; dabaszinības (fizika, ķīmija, bioloģija); mūzika vai kultūras vēsture;

8.3.3. matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programmā: matemātika; ģeogrāfija vai filozofija; fizika (arī astronomija); ķīmija; bioloģija, veselības mācība; mūzika vai kultūras vēsture;

8.3.4. profesionālajā virziena programmā: ģeogrāfija; psiholoģija; politika un tiesības; dabaszinības (fizika, ķīmija, bioloģija); mūzika vai kultūras vēsture; mācību priekšmeti ar praktisku ievirzi (komerczinības, amati, mājsaimniecība, tehnoloģijas un dizains, māksla vai sports).
8.4. Mazākumtautību izglītības programmā vismaz piecu mācību priekšmetu apguve ir latviešu valodā. Šajā skaitā neietilpst latviešu valoda un literatūra.
Kopumā mācību satura apguvē latviešu valodā nodrošināmas 3/5 no kopējās mācību stundu slodzes katrā mācību gadā.

9. Izglītības iestādes izglītības programmā var iekļaut:

9.1. mācību priekšmetus, kas paplašina vai padziļina obligāto mācību priekšmetu saturu;

9.2. mācību priekšmetus, kas paplašina attiecīgās izglītības jomas:

9.2.1. valodu jomā – svešvalodas;

9.2.2. sociālo zinību jomā – loģiku, ētiku vai reliģiju vēsturi;

9.2.3. matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību jomā – informātiku, tehnisko grafiku vai astronomiju;

9.2.4. kultūrizglītības jomā – mūziku vai kultūras vēsturi, mākslas vēsturi, vizuālo mākslu vai interešu izglītības nodarbības;

9.3. izglītības iestāde argumentēti un detalizēti norāda, kādi papildu priekšmeti ir iekļauti tās programmā.

10. Visās izglītības programmās iekļaujamas šādas tēmas:

10.1. veselības izglītība;

10.2. vides izglītība;

10.3. profesionālā orientācija;

10.4. valsts aizsardzība.

IV. Izglītības programmu īstenošanas plāns

11. Izglītības programmu īstenošanai jāsaņem licence. Izglītības programmas īstenošana jāuzsāk viena gada laikā no licences saņemšanas dienas. Izglītības iestāde ir tiesīga īstenot vairākas izglītības programmas. Izglītības programmām ir noteikts īstenošanas laiks.

12. Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. līdz 12. klasei nedrīkst pārsniegt 36 stundas. Dienā mācību stundu skaits nedrīkst pārsniegt astoņas mācību stundas.

13. Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības iestādēs ir 40 līdz 45 minūtes, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs.

14. Mācību gads vispārējās vidējās izglītības iestādēs ilgst 10. un 11. klasei 35 nedēļas, 12. klasei – 38 nedēļas.

15. Skolēna minimālā mācību stundu slodze vispārējā vidējās izglītības programmā ir 3150 mācību stundas, maksimālā – 3780 mācību stundas. No skolas piedāvātā izvēles priekšmetu saraksta izglītojamais izvēlas mācību kursus tā, lai stundu kopskaits triju mācību gadu laikā būtu šajās robežās. Šajā mācību stundu slodzē netiek ieskaitītas interešu izglītības nodarbības.

16. Izglītības programmas īstenošanu laikā nosaka mācību priekšmetu un stundu paraugplāns, kura nosacījumus izglītības iestāde ievēro savas izglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plāna izveidē.

17. Izglītības iestādei ir tiesības izvēles priekšmetu mācībām dalīt klasi grupās, kā arī izveidot dažādu klašu skolēnu apvienotas grupas. Dažādu skolu skolēnu apvienotas grupas var veidot arī pilsētas vai rajona mērogā. Savā programmā izglītības iestāde norāda konkrēti, kā klases tiek dalītas grupās, vai tiek veidotas apvienotas grupas.

18. Vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmu mācību priekšmetu un stundu paraugplāns

Ö

- attiecīgajam virzienam obligāts;

Ö

* - obligāti jāizvēlas viens no attiecīgas jomas kursiem (tajā skaitā: dabaszinības vai fizika, ķīmija, bioloģija, veselības mācība) ; + - optimālai programmas realizēšanai nepieciešamo stundu skaitu kursa padziļināšanai nosaka izglītības iestāde atbilstoši spēkā esošiem profilku

rsu standartiem.

V. Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība,
un plānotie rezultāti

20. Izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

20.1. prasību atklātības un skaidrības princips – mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs, ietverot pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;

20.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips – iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;
20.3. vērtējuma atbilstības princips – noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes, iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un mācību situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

20.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips – mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus (piemēram, kontroldarbi, diagnosticējošie darbi, projektu darbi, prognozējošie darbi, ieskaites un eksāmeni);

20.5. vērtēšanas regularitātes princips – mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai noteiktu izglītojamā attīstību un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu, pedagoģiskā padome pieņem lēmumu par minimālo vērtējumu skaitu katrā mācību priekšmetā vienā semestrī;

20.6. vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudes darbus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

21. Izglītības iestāde pēc iespējas programmā atspoguļo, kā konkrēti tiek realizēti šie vērtēšanas kritēriji, kā tiek plānoti dažādi pārbaudes darbi, vai un kā notiek projektu nedēļas, vai ir noteikti pārbaudes darbi pēc katra mācību gada.

22. Izglītības programmas apguves plānotos rezultātus kopumā nosaka programmas galvenie uzdevumi un izglītības jomām raksturīgie uzdevumi. Konkrēto mācību priekšmetu (kursu) apguvē sasniedzamie rezultāti un to vērtēšanas metodika ir definēta attiecīgo mācību priekšmetu standartos.
23. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā saskaņā ar valsts izglītības standartos noteiktajiem kritērijiem. Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".
24. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā atbilstoši mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
25. Valsts pārbaudes darbi par vispārējās vidējās izglītības ieguvi ir ne mazāk kā pieci eksāmeni un ne vairāk kā četras ieskaites obligātajos mācību priekšmetos. Valsts pārbaudes darbu saturs ir valsts valodā.

VI. Izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā personāla,
finansu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums

26. Valsts un pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu apguvi. Privātās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

27. Prasības pedagogu izglītībai nosaka Ministru kabineta 2000.gada 3.oktobra noteikumi Nr.347 “Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai” (stāsies spēkā pakāpeniski, sākot ar 2001. gada 1. septembri).

28. Pedagogu amatus nosaka atbilstoši Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.367 “Noteikumi par pedagogu profesiju un amatu sarakstu”.

29. Pedagogu darba slodzes, kas atbilst vienai darba likmei, kā arī amatalgas (algas likmes), darba algas, darba likmi, slodzi un piemaksas nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2000. gada 15. februāra noteikumiem Nr.73 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.

30. Izglītojamo skaitu vienā klasē nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojums par minimāli un maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē (grupā) valsts un pašvaldības dibinātajā vispārējās izglītības iestādē.
31. Apmaksājamās stundas un tām atbilstošo pedagogu likmju skaitu aprēķina uz 1.septembri, ievērojot dalījumu paralēlklasēs. Dalījumu paralēlklasēs nosaka atkarībā no skolēnu skaita, ko precizē līdz 5.septembrim.

32. Apmaksājamo stundu skaitu katrai klasei vēlams aprēķināt pēc šādiem normatīviem:

10. – 12. klase (trijos mācību gados)

*- izņemot republikas pilsētas un rajonu centrus.

33. Ja izglītības iestādē ir atbilstoši speciālisti un mācību bāze, ieteicams apmaksāt šādas interešu izglītības nodarbības:
orķestra vadīšanu – līdz 9 stundām nedēļā;
deju kolektīva vadīšanu un muzikālo pavadījumu – līdz 18 stundām nedēļā;
kora vadīšanu – līdz 6 stundām nedēļā;
mazākumtautības valodas un kultūras saglabāšanu un integrācijas procesu Latvijas sabiedrībā sekmēšanu;
citu nodarbību (pēc izglītības iestādes ieskatiem) vadīšanu.

34. Izglītības programmas īstenošanai ieteicamā mācību literatūra nosaukta Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra izdevumos, kas tiek precizēti katram mācību gadam.
35. Izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs, lai katru gadu līdz mācību gada beigām priekšmetu pedagogi nosauktu 10. un 11. klašu skolēniem mācību grāmatas, kas tiks izmantotas nākamajā mācību gadā, un informētu par skolas bibliotēkā esošajām nākamajā mācību gadā izmantojamām mācību grāmatām.

Līdz 2003.gada 10.aprīlim ministrija gaida izglītības vadītāju precizējums un skolas paredzamo stundu paraugplānu 2004.gada 1.septembrim 10.klasē.



Papule,
evija.papule@izm.gov.lv