---
title: Procenti par transakciju
date: 2008-03-03 09:43:09 +0200
updated: 2008-03-03 09:43:09 +0200
---

Ziniet, mani vienmēr ir mulsinājusi daļas mūsu valstī dzīvojošo uzņēmēju talants uz *biznesa domāšanu*. Jau labu laiku nekādi nespēju saprast, no kura gala lai pieiet problēmai.

Ir mums ņekaja [Rīgas starptautiskā autoosta](http://www.autoosta.lv/ "AUTOOSTA"), kurā var iegādāties biļetes. Pie kasēm tas prieks maksā tik, cik maksā. Saprotams - papīrs tiek tērēts, darbiniekiem algas jāmaksā, ar rindu izpalīdzīgajām kājām grīda tiek deldēta, utt. Piemēram, iegādājoties biļeti maršrutā Jelgava - Rīga ar mikriņu, tiek tā maksā Ls 1,50. Tas ir tad, ja pērk uz vietas autenē vai pašā transportlīdzeklī (līdz 1. martam tas prieks [maksāja Ls 1,10](http://www.jap.lv/aktualit.htm "Aktuali")).

Un tad nāca [iespēja iegādāties biļetes internetā](https://www.bezrindas.lv/index2.php "BezRindas.lv, STARPPILSĒTU AUTOBUSU BIĻETES PA LATVIJU"). Un pavei tik - cenas ir debesīs. Kā jums šķiet, cik procenti tiek uzlikti pa virsu biļetes ielas cenai, ja to cilvēks iegādājās internetā? Iepriekš par biļeti, kuras nominālvērtība ir Ls 1,10, nācās piemaksāt 11 santīmus komisijas maksu. Tie ir 10%. Tagad, protams, tas procents kā jau procents, ir nemainīgs un absolūtajās naudas vienībās - 15 santīmi.

Protams, paldies par nesen parādījušos iespēju, ka biļeti vairs nav jādrukā, bet pietiek ar kaut kur pierakstītu cipariņu, bet *anyway*. Tas ir novērojams arī dažos interneta iepirkšanās servisos - kokakolaplaza un biļešu servisā (vai paradīzē - neatminu), kur arī tiek piemērota maksa par transakciju.

Pirmajā gadījumā skaidrs - autoosta negribēja līst zem esošās cenas, bet inauda gribēja komisiju. Pārējos gadījumos arī skaidrs - pārdevējs negrib līst zem esošās cenas, bet norēķinu starpnieks savu procentu par transakciju tomēr vēlās. Bet tā ir jebkur. Pat karšu norēķini nav bez komisijas, bet tie takš netiek piemēroti patērētājam...

Gribētos jau lai tas būtu kaut kas pretlikumīgs, ar ko vērsties pret šiem grūtu bērnību baudījušajiem smadzeņpodiem (lai vai kas tie būtu), taču nav takš. Vienkārša čakarēšana tā ir. Un vēl mēs runājam par interneta komerciju.