✉️ Saņem šito visu e-pastā. Tā vietā, lai palaistu garām kaut ko no tā, ko es rakstu savā blogā, tagad vari pierakstīties un saņemt e-pastā visu, ko es te rakstu. Tas nav bieži.

← Uz sākumu

Ōda internetam

2012. gada 16. oktobrī, 12 komentāri

Sierīgi, bet sagribējās uzrakstīt. Esmu to teicis vairākkārt un atkārtošu - es mīlu internetu. Un neba nu pa vadiņiem skrienošo bitiņu baitiņu brīnuma dēļ.

Es mīlu internetu tāpēc, ka uz teju vai jebkuru jautājumu vai vēlmi agrāk vai vēlāk atradīsies kāds, kuram šķitīs normāli izdarīt prasīto par velti, detalizēti un pārsteidzoši. Vai jums šķiet sarežģīti atrast lielā attēlā mazu anomāliju? Atrast kaut ko neaprakstāmu, bet tur esošu? Sūds jautājums, nodomāja Mathematica StackExchagne lietotājs nikie. Un neba nu ierakstīja komentāriņu “sūds jautājums”. Neba nu.

Varbūt tevi interesē, vai spīdzināšana ir rezultatīvs nopratināšanas veids? Protams, ka nav. Ar pamatojumu un milzumu atsauču. Starp citu, skeptiskais stackoverflows ir labs pats par sevi.

Es mīlu internetu, jo tas man ļauj sekot līdzi brīnumainiem stāstiem ar laimīgām beigām.

Kāds uzdeva varbūt pat muļķīgu jautājumu - “What would a modern-day evil genius have to do in order to take over the world?” Olivers Embertons nolēma neturēt sveci zem pūra, bet uzrakstīt savu versiju. Viņš atzinās, ka jau kopš jaunības ir vēlējies šo aprakstīt grāmatā, bet nu nekādi nav izdevies motivēties. Tagad viņam ir piesējusies vesela gūzma ar izdevējiem, televīzijas un kino cilvēkiem. Top grāmata.

Otrs, savukārt, jau ir zināms visiem. Teds Viljamss bija bomzis. Viņš stāvēja ielas malā un par pāris dolārcentiem savā lieliskajā balsī kaut ko norunā. Kādu dienu kāds internetā izlasījis mazu sleju par šo vīru, nolēma to nofilmēt un ielikt jūtūbē. Viss. Nepagāja divas dienas, kā viņš tika nejēgā intervēts, viņam tika piedāvāti vairāki darbi, mājas, drēbes, nauda. Viņš gan pamanījās pēc slavas iekrist arī alkoholā, bet nu jau viss atkal ir kārtībā un bijušais bomzis dzīvo lielisku un piepildītu dzīvi.

Tādu stāstu ir tūkstošiem. Un, atšķirībā no neinterneta, kur esmu mediju filtra šaurajā galā, internetā es tam visam varu sekot līdzi. Redzēt uzvaras un redzēt fiasko pats savām acīm. Un stāstam nav jābūt, kā tagad moderni teikt, viral. Tas var būt mazā komūnā, kur to novērtē esošie, novērtēs nākošie un arī netīšie apmeklētāji no gūgles.

Es mīlu internetu, jo tas, neskatoties uz tanī milzīgā koncetrācijā esošiem mēsliem, tas spēj iedvesmot un sajūsmināt. Un ejiet dirst, troļļi. Jūs man to visu nesačakarēsiet. Un pat feisbuks to nesačakarēs. Un, kā izrādās, arī tviteris to nesačakarēja.

Varbūt tev, manu lasītāj, ir kāds lielisks stāsts padomā? Kāds, kurš ir visvisvis?

Tu atbildi augstāk redzamajam komentāram. Atcelt

Gravatar JVA

2012. gada 16. oktobrī, plkst. 21:29

Fakts, ka Day[9] var vienpersoniski izveidot shovu par Starcraft, kuru skatās pietiekami daudz cilvēku, lai viņš no tā varētu dzīvot.

Gravatar Klusais

2012. gada 16. oktobrī, plkst. 23:23

Heh.. Mans lieliskais stāsts ir par to kā es jau labi sen vairs nezogu Tildes biroju, bet ikreiz pārinstalējot datoru - atnāku pie tevis, novelku apostrofu un dzīvoju laimīgs! :D Paldies!

Gravatar klaidonis

2012. gada 17. oktobrī, plkst. 00:18

Nevis bomzis, bet bezpajumtnieks.

Gravatar asdfg

2012. gada 17. oktobrī, plkst. 02:00

Vispār jau tas ir viens un tas pats. Bomzis ir no krievu valodas(bomž), kas ir saīsinājums no - cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas(bez opredelenogo mesto žitelstva).

Gravatar Kamazs

2012. gada 17. oktobrī, plkst. 23:07

Doma droši vien bija, ka "bomzis" nav īsti latviešu valodas vārds un šī barbarisma vietā labāk varētu izmantot sinonīmu "bezpajumtnieks", kas, kā pats tikko norādīji, nozīmē to pašu.

Gravatar ahaha

2012. gada 17. oktobrī, plkst. 23:12

klaidonis to labi zina un norāda, ka ir latviešu vārds. nez kāda vella pēc jālieto no krievu valodas padomju laikā iesēdies akronīms.

Gravatar HIGH-Zen

2012. gada 19. oktobrī, plkst. 10:07

Bija reiz anekdote, ka lai visu uzzinātu, internets nav vajadzīgs. Pietiek ar gludekli. :D

Gravatar Storms

2012. gada 1. novembrī, plkst. 20:34

Oi, Lāacz! Teu tak ir rakstnieka talants! A nu marš kādu grāmatu sarakstīt! Šitādu rakstu uzblieza, ka es gandrīz vai apraudājos. Manuprāt internets ir kā Maskavas iela - bez tās nekā, tur ir viskautkas vērtīgs un vajadzīgs un ja paveicas tad var dabūt arī tāfelē. :) Atceros laikus, kad internets bija izredzēto privilēģija. Tajā vēl maz kas vērtīgs bija, bet kur paklačoties, ietusēt un kur "warez" novilkt - zināja ikviens. Un šis "ikviens" mēdza piektdienas vakaros lakt vienā konkrētā krodziņā. Kad "Ikviens" kļuva tik liels ka krogā vairs neietilpa, tad beidzās izredzēto laiks. "Ikviens" izšķīda kur nu pagadās. No tā brīža internets ir ieguvis nezūdošu bedres piesmaku, pat neskatoties uz grandiozo vērtīgās informācijas apjomu. Pasaule ir kļuvusi tik "internetizēta" ka mēs pret to jau attiecamies kā pret pašsaprotamu lietu, kā pret ielu pa kuru ikdienā dodamies uz darbu. Ikdienā to visi lietojam, piediršam ar savām žultīm, vakarā izslēdzam un jūtamies lielu darbu padarījuši. Un kāpēc gan ne? Tīklā tagad ir tik daudz cilvēku, ka atsevišķus deģenerātus nenoķersi un tāfelē neiedosi, kā izredzēto laikos. Galu galā deģenerātu skaits tīklā tikai vairojas, jo ikviens uzskata ka viņa darvas karote jau tik tāds piliens jūrā vien ir. Bet, kas tad to jūru veido? Atverot Delfi vai Tvnet komentārus atkal un atkal gribās uzdungot - "Tur ārā uz ielas kretīni dejo, dejo, dejo...". Veidojas jauna izredzēto kasta, kura spēj palikt pie sava, konstruktīvā viedokļa, un nebaidās šo viedokli paust. Jo normāls viedoklis pa lielam interesē tikai mazākumā palikušos normālos interneta lietotājus. ;c) Internetu derētu saskaldīt "klīnikās" - pēc lietotāja psiholoģiskā portreta. Kautgan, pamazām tas jau notiek. Ceru tikt pieskaitīts tai pašai klīnikai, kurai laacz.lv, citādi nevarēšu LV burtus normāli parakstīt. :P