laacz.lv

Kaspara F. neoficiālā mājaslapa (Anno 1997)

Braukšana ar velosipēdu pa gājēju pārejām

Speciāli tiem, kam slinkums lasīt. Ar velosipēdu zem pakaļas nedrīkst šķērsot brauktuvi nekur citur kā tikai pa regulējamu pāreju (gājēju ātrumā; CSN 224. punkts) vai veloceliņu (dodot ceļu tiem, kas brauc pa brauktuvi; CSN 226. punkts). Jo tas, kas nav atļauts CSN, tā kontekstā ir aizliegts. Sīkāk un tēlaināk izteikšos tālāk.

Lielai daļai tiesiskas valsts iedzīvotāju šad un tad patīk ne tikai apstrīdēt likumu vai atsevišķu to daļu lietderīgumu un jēgu, bet arī tos interpretēt dažādos sev izdevīgos veidos. Diemžēl, ne vienmēr tas ir izdarāms vienkārši – izlasīju, padomāju, sapratu. Tāpēc attiecīgajās skolās tiek pasniegts priekšmets “tiesību teorija”. Spilgts piemērs ir pēdējā laikā diskusija par to – kā tad tur īsti ir ar ceļu satiksmes noteikumiem un velosipēdistu tiesībām šķērsot brauktuvi pa neregulējamām braucēju gājēju pārejām.


Raugi, daudzi uzskata, ka to drīkst darīt sava rumaka mugurā. Daudzi, turpretim, uzskata, ka nedrīkst. Un visiem ir savi argumenti, kam seko bakstīšana likumos un diskusija par kas-nav-atļauts-ir-aizliegts-un-otrādāk. Ir mazliet savādāk.

Ja CSN kaut kas nav atrunāts, tad, ja rīcība tiek regulēta ar šo likumu, tas nav atļauts. Es izstāstīšu kā tad tur patiesībā ir un beigās nocitēšu – kāpēc :)

Oponējošā puse ir tie, kas uzskata, ka tas, kas likumā nav aizliegts ir atļauts. Tātad, CSN 224. punkts nosaka to, ka drīkst braukt pa regulējamām pārejām (izcēlums mans):

  1. Velosipēdu un mopēdu vadītājiem pa ceļu atļauts braukt vienā rindā iespējami tuvāk brauktuves (braukšanas joslas) labajai malai. Tālāk uz brauktuves atļauts izbraukt, tikai lai apbrauktu, apsteigtu vai apdzītu vai, ja braukšanai attiecīgajā virzienā ir iekārtota atsevišķa braukšanas josla, kā arī šo noteikumu 229.punktā minētajos gadījumos, lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā. Netraucējot gājējus un citus ceļu satiksmes dalībniekus, atļauts braukt pa nomali, bet velosipēdu vadītājiem – arī pa ietvi, kā arī šķērsot brauktuvi pa regulējamām gājēju pārejām. Braucot pa ietvi, velosipēda vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību, bet, šķērsojot brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, – ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu. Velosipēda vadītājam pirms gājēju pārejas šķērsošanas laikus jāsamazina braukšanas ātrums.

Savukārt, 230. punkts ar saviem apakšpunktiem neaizliedz šķērsot brauktuvi pa neregulējamu. Teorētiski pat loģiski – kas nav aizliegts, ir atļauts (kas nav tiesa).

Otra puse, savukārt, uzskata, ka, ja ir atsevišķi atrunāts, ka kaut kas ir atļauts, tad pārējais ir aizliegts. Arī pat loģiski. Arī nav tiesa.

Kā, abi nav tiesa? Tieši tā :) Un to var paskaidrot vienā rindkopā. Citāts no jurista atbildes:

Ceļu satiksmes noteikumi pieder pie publiskajām tiesībām, kuru viens no principiem ir “atļauts ir tikai tas, kas noteikts ar tiesību normu”. Pretēji privāto tiesību (piemēram Civillikums) princips ir “atļauts viss, kas nav aizliegts”.

Es ceru, ka šis mans skaidrojums palīdzēs cilvēkiem neieberzties bezjēdzīgos strīdos savā starpā vai ar valsts izpildvaras pārstāvjiem.

velosipēds

Kā tu uzbrauc uz brauktuves? – No brauktuves labās puses.

Kas jādara, lai tiku uz otru pusi ceļam? – Jānogriežas pa kreisi.

Kā sauksies procedūra kopā? – Brauktuves šķērsošana.

229. punkts nobeidz šo diskusiju – var braukt ar velosipēdu zem dibena pāri brauktuvei.

Vilx-

Atruna: es esmu programmētājs, un man ir samaitāta domāšana.

Tad man viena nesaprašana – ja “aizliegts ir viss, kas nav atļauts”, tad kā mēs varam saprast, kuras ir tās “visas aizliegtās” lietas, uz kurām šis likums attiecas? Nu, piemēram: vai ir atļauts ēst mašīnā? Attaisīt lūku? Izbāzt roku pa lūku? Izbāzt putnubiedēkli pa lūku? Izbāzt putnubiedēkli pa lūku, kurš spīdina žilbinošu gaismu uz citiem braucējiem?

Kur ir tā robeža starp “aizliegts, jo nav atrunāts” un “neattiecas uz šo likumu, jo nav atrunāts”?

Vilx-

OK, Tu, nesaprati…

Piemēram – 39.9 punkts: “39.9. lietot tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule);”

Taču nekas nav rakstīts par to, ka tālruni drīkstētu lietot stāvošā transportlīdzeklī. Tātad – sanāk, ka transportlīdzekļa vadītājs tālruni lietot nedrīkst vispār. Pat ar izslēgtu motoru.

laacz

39.9. lietot tālruni, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā (izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule);

Lai to paceltu un pēc tam ieliktu starp plecu un ausi, tas ir jāpaņem rokā. Tu nekādi nevari to izdarīt savādāk. Ja nu vienīgi pasažieris palīdz.

giors

Kategoriski nepiekrītu, juristi ir idioti un velosipēds ir tāds pats transporta līdzeklis kā jebkurš cits, tātad var braukt pa ceļu, 224 punkts piešķir velosipēdam papildu tiesības pārvietoties “arī pa ietvi” pievērsiet uzmanību arī… “arī šķērsot” tātad ne tikai pa braukšanas joslu bet arī pa ietvi. Filozofējot par to ka viss kas nav atļauts ir aizliegts, likumā nav pieminētas velorikšas, droškas, skrituļdēļi, tātad ar tiem paŗvietoties aizliegts?

laacz

Jā, 224. papildina tiesības. Bet pārējais ir kā parastam satiksmes dalībniekam. Velorikšas, droškas utt regulē CSN tāpat kā velosipēdus. Velosipēdiem tik ir tiesības papildus braukt pa ietvi, regulējamiem krustojumiem utt. CSN neregulē pārvietošanos ar skrituļdēli.

bezmiegs

hmm… pirms gadiem 10 kad mācījos autoskolā pasniedzēja speciāli mums paskaidroja, ka braucot ar skrituļdēli noteikumi ir kā riteņbraucējam, jo tas ir transporta līdzeklis kuru vada paša spēkiem…savukārt skrituļslidotājs skaitās gājējs, jo skrituļslidas ir apavi. Nez vai kas ir mainījies, bet tā atmiņā palicis.

mnx

Vispār, skrituļdēļi un skrituļslidas un skrejriteņi, skaitās sporta inventārs, ar kuriem uz ielas nebūtu jāsporto, tāpat kā nebūtu jāspārda futbolbumba ejot pa ietvi gar šoseju. Tam domāti sportam paredzētie laukumi un dzīvojamās zonas.

DacyMii

Šajā gadījumā juristi, kuri nav idioti, izmanto tiesību tālākveidošanu, ar analoģijas palīdzību paplašinot tiesību normas vārdisko jēgu, taču joprojām iekļaujoties likuma mērķa ietvaros. Varētu vēl uz šā visa fona piebilst, ka gramatiskā nebūt nav vienīgā interpretācijas metode.
;)

Ramūns

Nu huiņa ir tajā apstāklī, ka pie kvalitatīviem CSN tev šādā triviālā jautājumā NEBŪTU jāprasa jurista skaidrojums! Tas ir šajā visā stāstā un diskusijā vislielākais absurds. Man ir dziļi vienalga kurš variants ir pareizs, bet es nesaprotu, kāda suņa pēc par šo jautājumu ir vispār nepieciešamas diskusijas un vēl juristu iesaistīšana. CSN takš ir jābūt saprotamiem un skaidriem arī parastiem mirstīgajiem.

laacz

CSN interpretācijai ir jābūt vienādai, nevis likumiem ir jābūt elementāriem. Interpretācija, savukārt, ir autoskolas un informēšanas jautājums. Lielākā daļa likumu, neesot uz tu ar tiesību teoriju, var šķist strīdīga.

Krišs

Noteikumiem, kas paredzēti tik plašai publikai, vispār būtu gan jābūt elementāriem un saprotamam pat tad, ja neej autoskolā (neesmu manījis, vai autoskolas piedāvāt atjaunot teorētiskās zināšanas, ja tavs mērķis nav tikt pie B kategorijas tiesībām?).

Edgars

Otrajā rindkopas beigās: ” velosipēdistu tiesībām šķērsot brauktuvi pa neregulējamām braucēju pārejām.” tiešām domāts braucēju pāreja? vai tomēr gājēju pāreja?

asdf

Ciniskāk skatoties uz šo jautājumu rodas jautājums: Vai APK ir paredzēta atbildība par “neregulētas gājēju pārejas šķeršošanu ar velosipēdu (braucot)”? Un ja ir, vai kas vairāk par brīdinājumu?

sh00s

Es neesmu jurists, tā kā varbūt kļūdos, bet manuprāt publiskajās tiesībās princips “kas nav atļauts, tas ir aizliegts”, attiecās tikai uz valsti, nevis uz indivīdu. Jebkura indivīda rīcības brīvība ir ierobežojama tikai ar likumu. “Likumā tas nav atrunāts” nav pietiekams pamatojums jebkuras brīvības ierobežošanai, un _tas_ ir _tieši tas_, ko nosaka princips “kas nav atļauts, tas ir aizliegts” – ka valsts pārvalde nevar pēkšņi izdomāt darīt kaut ko, kas likumā nav minēts.

Ja būtu savādāk, tad mēs nonāktu absurdā situācijā, kad valsts pārvalde varētu ierobežot jebkuru darbību, kas netiek tiešā veidā regulēta ar likumu. Piemēram, policisti sāktu dzenāt tos, kas apsēžās parkos uz soliņa.

tox3

…šķērsojot brauktuvi pa regulējamu gājēju pāreju, – ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu.

Kāds ir gājēju ātrums, kā tukšā krustojumā pārliecināties, ka to nepārkāpj?

Vecis

Matu skaldīšana. Nekas nenotiks ja mīsies pāri neregulējamai pārejai. Normālsutovadītājs apstāsies. Tie pārējie apdauzīteņi, kas te komentāros bļaustās, tāpat apstāsies. Speciāli virsū jau nebrauks. Vispār šis topiks ir gavno.

Anonymous

Runa ir par tiem, kas brauc pār gājēju pāreju uz 25-40km/h. Arī vietās, kur skatu vadītājiem uz ietves tālāko daļu aizsedz, piemēram, krūmi, novietoti transporta līdzekļi u.tml.

Kaspars

Autovadītājiem pat būtu labāk, ja riteņbraucējs zebrai brauktu pāri, nevis stumtu pie rokas – ātrāk. Likumu arī elementāri izmainīt – Pirms zebras riteņbraucējam ir jāapstājas. Kaut gan, es jau ceru uz to, ka ar divriteni aizliegs braukt pa ietvi un tad visas problēmas atkritīs automātiski…

Disigurtor

Atrisinās ko? Papildinās CSN statistiku ar notriektiem minējiem?
Velosipēdists uz ietves ir daudz drošāks risinājums visām pusēm par velosipēdistu uz brauktuves, kas brauc lēni, lavierējot starp notekām ar/bez vākiem.

Edgars

Kāda jēga par šito atkal un atkal diskutēt? Ja velosipēdists nedrāžas kā vēja plēsts, manis pēc lai šķērso ceļu braukšus – tā būs ātrāk. Visi pēkšņi baigi principiālie kļuvuši…

Nav ko stresot

Tāpēc ir advokāti, kuri atradīs likumu atbilstošu katram gadījumam, katra vajadzībām un maksātspējai. Cilvēka rakstītie likumi vienmēr būs neviennozīmīgi. Tomēr kaut kāda kārtība ir labāka par jebkuru bardaku (tiesa gan, katram likumam ir izņēmumi – citādi tie nebūtu likumi).

Vilx-

@laacz – “Ja tu nepiedalies ceļu satiksmē, tad runā uz velna paraušanu, jo to neregulē CSN.” Vai ceļa malā stāvošs auto piedalās ceļu satiksmē? Ja jā, tad sanāk, ka tajā sēdošais vadītājs nedrīkst runāt pa telefonu. Ja nē, tad sanāk, ka CSN uz to neattiecas, un varam uzlikt mīksto visiem stāvēšanas noteikumiem. Sorry, es joprojām nespēju ieraudzīt robežu. :(

Taka

@Vilx redzi, ir valstis, kuru CSN ir definēts biku vairāk, proti, ja auto atslēga ir aizdedzē, tad pat sēžot stāvošā auto skaitīsies ka runā pie stūres. Neatkarīgi no tā, ieslēgts dzinējs vai nē. Arī par promilēm norausies.
Ja atslēgas aizdedzē nav – sēdi un vāries cik uziet. Vai arī esi ar 3.0 promilēm :) Kamēr atslēga nav aizdedzē – nekas nedraudēs.
Vispār jau vārīšanās pie stūres (arī velo un moto), bez brīvroku ierīces ir atsevišķs temats cepienam :)
Cik reizes jau šovasar esmu redzējis aizrunājušos velosipēdistus sabučojamies ar kokiem un stabiem.
Pats pie stūres vienmēr esmu ar BT ausi un ar velo braucot, telefons paliek mājās. Ja ļoti aktuāli – atkal BT auss.

Kaspars

Žēl, ka tikai tagad izlasīju. 1.kursa tiesību zinātņu studentiem ar tikko pabeigtu tiesību teorijas kursu kabatā būtu par ko cepties lekciju starplaikā :) Diemžēl ar to “kas nav atļauts tas ir aizliegts” šeit galīgi nav tik viennozīmīgi, tas drīzāk attiecas, piemēram, uz policistu, kura pilnvaru apjoms ir īpaši noteikts (tiesa kā īstens jurists paturu tiesības mainīt šo viedokli :) ). Te drīzāk būtu šis noteikums jāskata sistēmiski visa CSN kontekstā. Ja rīt/parīt neuznāks mega slinkums, uzrakstīšu īsu atzinumu par šo tematu.

Telts noma

šodien vēl ar kolēģi par šo runājām. Cik saprotu vienu brīdi varēja braukt ar velosipēdu pāri gājēju pārejai, ja vien tas ir iešanas ātrumā, nu tā lai nenobrauc, bet tagad laikam tomēr ir jāstumj. Man vienalga.. man nav ritens

KM

Laacz, Jums gadijies palasīties tiesību teorijas pamatus, kas protams ir apsveicami. Taču redzams, ka ‘”īsajam kursam” tālāk par kādu 5 lpp netikāt. Palasot tālāk uzzināsiet, ka t.s.principa “aizliegts ir tas kas nav atļauts” adresāts ir nevis privātpersona bet gan publiskā vara. Šis princips ir jo cieši saistīts ar rietumniecisko demokrātiskas valsts izpratni, ka valsts ir priekš indivīda labklājības un attīstības nodrošināšanas bet nevis otrādi. No šejienes arī atziņa, ka valsts varai ( piem. policista, tiesas untml. personās) ir brīv darīties pret indivīdu tikai tiktāl ciktāl to likums atļauj, un vairāk ni un ni. Savukārt tas kas notiekās uz ceļa starp divām privātpersonām ( piem gājējs un velo braucējs ) ir privāttiesiska attiecība, abi divi ir līdztiesīgi, ne gājējs braucējam var pavēlēt ne otrādi. Ja runājam par privāttiesiskajām attiecībām , tad nevar piekrist ka te kā pamatprincips jāatzīst ” kas nav aizliegts tas atļauts”. Šis princips ir ņemams vērā attiecībās satiksmes dalībnieks ( privātpersona) vs valsts vara . Piemēram ja par satiksmes noteikumu pārkāpumu ir paredzēts sods, tad normai, kas apraksta aizliegto darbību jābūt pieteikami skaidrai, lai privātpersona saprastu, no kādām darbībām jāatturas, lai sodu nesaņemtu. Piemēram, ja ar likumu aizliegts ( un ir sodāmi) vadīt transportlīdzekli turot rokā tālruņa klausuli, no tā priekšraksta vēl nevar viennozīmīgi secināt ka smēķēšana vai ēšana vadot trasporlīdzekli arīdzan ir tikpat sodāma . Savukārt attiecībās privātpersona vs privātpersona pamatprincips ir reciprocitāte ( dots pret dotu) jo visi ir tiesiskā ziņa vienlīdzīgi; tāpēc nav nekāda pamata teikt ka CSN jāsaprot tā ka viss kas tur nav rakstīts ir noliegts.

Es

Sakāmas divas lietas par šo jautājumu.
CSN tik tiešām ir dokuments kurā viss kas nav ierakstīts ir AIZLIEGTS!
1. Par riteņbraucējiem, man vienalga pa lielam vai velosipēdists šķērso ielu pa gājēju pāreju vai nē, PROTAMS JA TAS NETRAUCĒ man kā autovadītājam. Problēma sākas tad kad visādi auni sāk kosmiskā ātrumā lidot pāri ceļam kad un kur ienāk prātā. Par gājēju pārejām vispār marasms, nezinu kurš idiots izstrādāja likumu bet atļaut pārbraukt pāreju nenokāpjot ir sevišķi izcils drošības “uzlabojums”, zinot ka gājēja ātrumā praktiski neviens velo nepārvietojas.
2. Varu pasviest vēlvienu tehnisku piemēru par to kas CSN nav rakstīts un nav atļauts, bet visi pārkāpj un faktiski ir sodāmi. Smieklīgākais ka to zvanot uz CSDD atzina arī csdd cilvēks ka šī situācija ir vairāk nekā dīvaina tomēr likums ir likums.
Tātad problēma ir ar auto apdzīšanu ja priekšā braucošais pieņemsim brauc ar ātrumu 85km/h . Joks sākas ar to ka nevienā punktā nav atļauts pārsniegt maksimālo braukšanas ātrumu kas ārpus apdzīvotas vietas parasti ir 90 un te jau var sākt sodīt. Paši csdd nespēja atbildēt uz manu jautājumu cik garš tad man jāveic ceļš un vai tas būtu droši ja es apdzītu ar maksimālo ātrumu 90, priekšā braucošo kas pārvietojas ar 85.

PS. ar tādām situācijām ir pilna lv likumdošana jo man šķiet ka likumus mūsu valstī izstrādā kāda bērnudārza grupiņa.

Iesniegt savu viedokli

Atruna par moderāciju. Daži vārdi, var gadīties, ka ir iz melnās listes (viagra and stuff). Tādi komentāri tiek aizturēti, pirms parādās lapā. Ja Tavs komentārs neparādās uzreizi, būs vien jāpagaida, līdz es jamo izlasīšu. Protams, ka paturu tiesības sev netīkošos komentārus dzēst, iemeslu neminot.