Laiku pa laikam man uznāk vēlme apgūt kaut ko jaunu. Godīgi sakot - iebildumu pret kaut kā jauna apgūšanu, ja tas mani kaut maķenīt interesē, īsti nekad nav. Viena no tādām lietām atgriežas ar regularitāti reizi gadā. Tas ir vim.

Iziet no vim iemācījos jau tad, kad pirmo reizi tajā iegāju. Kopš tā laika gribot negribot nācās apgūt pamatfunkcionalitāti. Pārvietošanās ar hjkl, režīmu maiņa, meklēšana un aizvietošana, kā arī daži citi nieki. Ērti un patīkami iekš vim es gan nekad nebiju juties. Visu tā kā izdarīt jēdzu, bet parasts teksta redaktors ir daudz ērtāk.

Tad nu reizi gadā man ir tāda tradīcija, ka es nolemju atkal piecirst kājiņu un paprovēt sajusties tur labāk. Kamdēļ, jautāsi, sevi tā mocīt? Tamdēļ, ka pavērojot skrīnkāstus, kuros autors lieto vim, saproti, ka patiesībā tas viss ir trakāk nekā peļinieki pret klaviatūrniekiem dūmā. Peļinieki un klaviatūrnieki klasiskajā redaktorā, viens otru apkampuši, klusi šņukst stūrītī. Teksta rediģēšanas efektivitāte ir neticama. Un ne mirkli nav jāsniedzas pēc peles (tas gan nav jādara arī citos teksta redaktoros). Ja tev šķiet, ka veic atkārtotas darbības, apstājie sun padomā - varbūt to var labāk. Tāpat kā daudzās citās jomās.

Šoreiz tā vietā, lai vienkārši atkal mēģinātu darīt to pašu, ko iepriekš, nezin kāpēc gaidot savādāku rezultātu, darīsim nedaudz sistemātiskāk. Sāksim ar pārvietošanos. Neizmantosim bultiņas un hjkl vietā arī centīsimies tikt galā ar pārvietošanās komandām. Un tas nav viegli. Bet pārvietošanās ir otra svarīgākā lieta no visām uzreiz pēc rakstīšanas.

Tā kā rediģēšana iekš vim ir valoda, tad pārvietošanās bieži vien iet roku rokā ar pārējām lietām. Piemēram, ātri vien var saprast, ka pārvietoties pa rindiņai vai simbolam ir lēni. Tad varbūt jāiemācās pārvietoties pa vārdam? Pa teikumam? Aizlekt uz priekšu līdz, teiksim, vārdam "kaka"? Tad tu iemācies dzēšanu un saproti, ka tur arī var optimizēt. Izdzēst vārdu, teikumu. Ar diviem pieskārieniem.

Piemēram. "daw" izdzēsīs un nokopēs ("cut" analogs) vārdu, kurā atrodas kursors. Līdzīgi "das" to pašu izdarīs ar teikumu, ja tādā esi. Utt.

Protams, teksta rediģēšana nav pats svarīgākais. Svarīgākais ir tā rakstīšana, ko nodrošina jebkurš redaktors vienādiņ labi. Protams, teksta rediģēšana nav pudeles kakls izstrādātāja veiktspējā. Bet man tīri patīk būt efektīvam, ja tas neprasa kaut kādu kosmisku piepūli. Ideālā pasaulē teksta rediģēšana ir mīkstajiem.

Zemāk redzamais špikeris ir tikai neliela daļa no tā, ko var izdarīt ar vim. Un izskatās tiešām biedējoši. Kamēr nesāc iedziļināties.

Un, nē, es neplānoju ikdienā pāriet uz vim. Vismaz pagaidām...

Tiem, kas ir ar mieru piebiedroties šīm pūlēm un pamēģināt padzīvot ārpus ne tikai komforta zonas, bet komforta kā tāda, varu piedāvāt divas saites, kur palasīt pareizo piegājienu.

• Šis StackOverflow komentārs man savulaik atvēra acis. Tanī brīdī vim no "kas par sūdu, kā iziet?!" kļuva par "akdies, tik vienkārši?!". Kā jau minēju - apguvu pamatlietas un aizmirsu.
• Šo vienkārši vajag pārlasīt, jo idejiski tas pats, kas iepriekš un nedaudz pārbāzts, bet tīri ok.
• Ja nu tomēr esi nejauši nonācis iekš vim un nezini, kā iziet, tad te būs kaudze variantu.

P.S. Nesāksim, lūdzu, emacs vs vim.