Nākamajā reizē Maija tūdaļ iekārtojās pie displeja un paziņoja, ka strādātāja būšot viņa, bet Pēcis varot novērot un tēlot gudrinieku.

— Labi, lai nu tā būtu. Bet man jāsaka, ka pagaidām nekas mašīnā notikt nevar. Sākumā vajag izsaukt beisika interpretatoru.

Visu dara interpretators

— Kas tas tāds? Par to nekādas runas nebija!

— Tā ir jau iepriekš sastādīta programma, kas glabājas uzrakstīta uz magnētiskā diska. Tās uzdevums ir apstrādāt beisika programmu — atšifrēt, kādas darbības šī programma uztic izpildīt mašīnai, un vēl vairāk — šīs darbības tiešām arī izpildīt. Vārdu sakot, interpretēt beisika programmu.

— Kā tā? Iznāk, ka viena programma apstrādā otru.

— Jā, tā iznāk. Beisika programma ir ievaddati interpretatoram.

— Un kā lai izsauc šo in-ter-pre-ta-to-ru? Liekas, tā tu teici?

— Jā. Izsaukt — tas nozīmē programmu no diska pārrakstīt operatīvajā atmiņā un iedarbināt. Programma var strādāt, tikai būdama operatīvajā atmiņā. Uz diska tā mierīgi «guļ» un nekā nedara. Bet izsaukšanai vajadzīga vēl cita programma ...

— Vai dieniņ! Cik tad to programmu te īsti ir?

— Neuztraucies! Pagaidām bija tikai divas. Bet vispār tādu apkalpojošo programmu ir daži desmiti — tā kādreiz teica Algoritms. Visas apkalpojošās programmas kopā veido tā saukto operacionālo sistēmu, par kuru es diemžēl zinu maz. Algoritms mums par to stāstīja ļoti īsi. Viņš jokoja: lai uzzinātu, kā darbojas operacionālā sistēma, ir jābeidz fizmati. Ceru, tu jau pati noproti, ka operacionālās sistēmas programmas nevar būt uzrakstītas beisikā, jo bez tām gluži vienkārši nav kas izsauc interpretatoru. Un arī pats interpretators acīmredzot ir uzrakstīts citā valodā.

— Bet kas tad galu galā darāms ar to tavu interpretatoru?

Interpretatora izsaukšana

KOMANDA— Vispirms pievērs uzmanību ekrāna pēdējai rindiņai. Tur redzi zīmi «lielāks» un blakus tai — kursoru. Kā jau es tev kādreiz teicu, tas nozīmē, ka pašlaik operacionālā sistēma gaida komandu. Ja tu gribi izsaukt beisika interpretatoru, tad jāievada izsaukšanas komanda. Tā ir ļoti vienkārša — BAS. Trīs latīņu alfabēta burti. Vari ievadīt.

>BAS

Viss ir kārtībā. Tagad atrodi ievades taustiņu un nospied.

Un Maija nospieda taustiņu. Uzreiz visas ekrāna rindiņas pavirzījās uz augšu, arī Maijas ievadītā rindiņa — un apakšā parādījās teksts

IAS/RSX BASIC V02-01M

READY

— «Redī», — izlasīja Maija, — gatavs.

— Taisnība gan. Interpretators ir gatavs darbam. Bet iepriekšējā rindiņa nozīmē, ka strādā tieši beisika interpretators.

— Paklau, vai tad arī turpmāk mašīna izskaidrosies tikai angliski? Mani senči, gods kam gods, centās, cik vien varēja, un kādu laiku mani vadāja pie vienas «anglietes» spīdzināšanai, bet es gan nevaru teikt, ka mūsu abu mocības būtu devušas kādus augļus.

— Tev dzīvē veicas. Ko lai dara tie, kas skolā mācās vācu valodu un pie tam ne sevišķi labi? Bet nomierinies. Mācoties beisiku, angļu valoda vajadzīga ļoti maz. Ar tavām zināšanām pilnīgi pietiks, ja jau tu zini, ka «redī» nozīmē «gatavs».

— Interpretators ir gatavs darbam. Tad nav ko daudz pļāpāt. Ko tagad var izdarīt?

Darbs tiešajā režīmā

— Tagad ar interpretatoru var strādāt tiešajā režīmā, tas ir, tāpat kā ar mikrokalkulatoru: viss, ko tu interpretatoram uzdosi, tiks izpildīts uzreiz.

— Piemēram?

— Piemēram, tu vari izveidot mainīgo A un tam piešķirt vērtību, teiksim, 12. Tas nozīmē: jāievada A=12.

A=12

READY

— Un tālāk? Pagaidām nekas nav noticis.

— Tagad ievadi B=20.

— Atkal nekas nenotika!

— Nekam arī nebija jānotiek. Saproti, tu tikai nodibināji divus mainīgos un tiem piešķīri vērtības. Tagad tu ar šo mainīgo vērtībām, tas ir, ar skaitļiem 12 un 20, vari izdarīt, piemēram, jebkuru aritmētisku darbību. Saki — ko tu gribētu?

— Es gribētu izdarīt visu — gan saskaitīt, gan atņemt, gan sareizināt un izdalīt, ja nu tāda brīnišķīga iespēja ir radusies.

— Tad vari darīt tā. Ievadi C=A+B. Tas nozīmē, ka interpretatoram ir jānodibina mainīgais C un tam jāpiešķir vērtība, kas vienāda ar mainīgo A un B vērtību summu.

— Darīts! Nekas nav noticis. Rezultāta nav.

Darba rezultāti vienmēr ir jāizvada!

— Rezultāts jau ir, bet, lai to uzzinātu, to vajag izvadīt uz ekrāna. Tādēļ ir izvades operators PRINT. Uzraksti šo vārdu un pēc tam — visu to mainīgo sarakstu, kuru vērtības gribi izvadīt, katru atsevišķo mainīgo šajā sarakstā atdalot ar komatu. Ak, jā! «Print», ja tu nezini, nozīmē drukāt. Nu, izvadi A, B un C vērtības!

— Labi.

Tagad Maija uz ekrāna redzēja

PRINT A,B,C
 12            20            32

— Jā, beigu beigās tomēr iznāca!

— Ļoti ērti ir tas, ka pēc PRINT nav obligāti jāraksta tikai mainīgie — var rakstīt to summu A+B vai reizinājumu A*B — zīme «*» šeit nozīmē reizināšanu —, vai arī to dalījumu A/B, kur daļsvītra «/» nozīmē dalīšanu. Labi iegaumē šos beisika apzīmējumus aritmētiskajām darbībām. Rakstīt drīkst tikai šādi.

— Bet tu nekā neesi teicis par atņemšanu.

— Atņemšanu — kā vienmēr — apzīmē ar mīnuszīmi. Tātad operatoram PRINT drīkst sekot jebkura aritmētiska darbība. Un tagad klausies uzmanīgi! Ne tikai aritmētiska darbība, bet arī jebkura aritmētiska izteiksme, lai no nezin cik aritmētiskajām darbībām tā arī sastāvētu, piemēram, (A*B+C)/C*20+30. Svarīgi ir tas, lai šīs aritmētiskās izteiksmes garums nepārsniegtu vienas ekrāna rindas garumu. Vai tu zini, cik simbolu satur viena rinda?

— No kurienes es to varētu zināt?

— Intereses pēc varēji saskaitīt. Bet varu arī pateikt. Pavisam rindā ir 80 simbolu. Nu, ievadi kādu aritmētisku izteiksmi!

— Labi, ievadīšu.

PRINT 24/A*2
 4

Hē! Mašīna nemaz nemāk rēķināt. Rezultātam jābūt nevis 4, bet 1.

— Nevar būt! Skaidrs. Es tev nepateicu, kā beisikā tiek lietotas iekavas. Ja saucējā ir reizinājums, tad tas obligāti jāliek iekavās. Ja šo iekavu nebūs, tad interpretators izdalīs tikai ar pirmo reizinātāju, bet ar nākamajiem reizinātājiem sareizinās iegūto rezultātu. Ja tu, teiksim, uzrakstīsi 6/2*3, tad seši tiks izdalīts ar divi, dabūjot trīs, un, to pareizinot ar trīs, rezultāts būs deviņi. Ja rakstīsi 6/(2*3) vai 6/2/3, dabūsi vienu. Tāpēc šo piemēru atkārto.

PRINT 24/(A*2)
 1

READY

— Tagad ir pareizi.

— Pareizi bija arī iepriekšējā reizē: mašīna taču izpildīja to, ko tu tai biji uzdevusi. Tas, ka tu biji uzdevusi nepareizi, ir tikai tava vaina ... Vēl varu pateikt, ka beisikā ir speciāla zīme kāpināšanai — «↑». Tastatūrā tā atrodas šeit, pa kreisi, uz tā paša taustiņa, kur krievu burts «Ч».

— Tas jāizmēģina.

PRINT 2^2
 4

Interesanti, bet vai tā kaut kas sanāks?

PRINT A^A
 8.91610E+12

Beisikān! Kas tās par dumjībām?

Skaitļa divas formas beisikā

— Kas tad? Ā-ā! Rezultāts ir izvadīts eksponenciālajā formā.

— Atkal jauns termins!

EKSPONENCIĀLĀ FORMA— Ko lai dara! Tu labāk uzmanīgi klausies un visu pako tik savās smadzenēs. Starp citu, nekā sarežģīta te nav. Tādās reizēs Algoritms saka: tas ir tik vienkārši kā programmēšana beisikā. Lai saprastu, kāds skaitlis ir izvadīts, lieto šādu algoritmu. Piemēram, mašīna tev ir izvadījusi skaitli eksponenciālajā formā: —1.23000E+07. Lai šo skaitli pārvērstu parastajā formā, vispirms izvadītajā skaitlī ir jāatrod burts E un jāuzraksta simboli, kas no burta E ir pa kreisi, —1.23000. Tie dos tā saukto skaitļa mantisu. Simboli no burta E pa labi, tas ir, +07, dos tā saukto skaitļa kārtu. Vēl kāds sīkums. Beisikā, pierakstot skaitļus ar decimāldaļām, komata vietā ir punkts. Komatu lieto, lai skaitli atdalītu no skaitļa. Tagad skaitļa mantisa jāreizina ar desmit pakāpē skaitļa kārta —1,23 · 10⁷. Un dabūsi skaitli parastajā pierakstā —-12300000. Vēl varu piebilst, ka skaitļa kārtas zīme tiks izvadīta vienmēr, bet paša skaitļa zīmi jeb, kas ir tas pats, mantisas zīmi interpretators izvada tikai negatīviem skaitļiem.

— Paklausies, Beisikān! Kārtīgs pedagogs no tevis neiznāks. Kā var tik ilgi tarkšķēt par tik vienkāršām lietām!

— Bet tu šīs vienkāršās lietas pamēģini izklāstīt algoritmiski. Mājasdarbā uzzīmē blokshēmu algoritmam44, pēc kura skaitlis no eksponenciālās formas tiek pārvērsts parastajā, tad zināsi, vai no manis iznāks pedagogs vai ne.

— Tu gan esi atriebīgs tips! Skolā mājasdarbi, mājās mājasdarbi un arī šeit mājasdarbi. Tā jau cilvēks var nobeigties, neuzzinājis, kas ir programmēšana.

Cik ir divpadsmit divpadsmitajā pakāpē!

— Nekas, nekas. Mājasdarbi ir ļoti svētīga lieta. Bet tagad uzraksti, kāds skaitlis pēdējoreiz tika izvadīts uz ekrāna.

— Lūdzu! 8916100000000.

— Pareizi. Es ceru, tu nedomā, ka šis skaitlis ir precīzi divpadsmit divpadsmitajā pakāpē. Mašīna darbības izpilda ar sešu zīmju precizitāti un arī izvada tās pašas sešas zīmes. Nulles šeit patiesībā nav nulles, bet gan nezināmi cipari.

— Gudrs jau nu tu esi, Beisikān, bet tik un tā iekriti. Pirmā nulle no kreisās puses ir īsta nulle, jo tā bija skaitlī, kuru mašīna izvadīja. Neīstās nulles ir tikai tās septiņas nulles, kuras es pierakstīju klāt.

— Taisnība gan. Tā nulle ir krietni īstāka par citām. Bet pilnīgi garantēt, ka pareizajā rezultātā šajā vietā arī būs nulle, nevar, jo, visu laiku darbojoties ar sešām zīmēm, pēdējā iznāk neprecīza.

Vēl tev varu pateikt, ka eksponenciālajā formā skaitļus var arī ievadīt. Tad starp punktu un burtu E nav obligāti jābūt pieciem cipariem — var būt arī mazāk — un pirms punkta arī nav obligāti jābūt tieši vienam ciparam. Tu, piemēram, vari ievadīt A=—12.3E+Ø4.

Bet tagad vari paspēlēties ar mašīnu, izdarīt kaut kādus aprēķinus tiešajā režīmā. Piemēram, citu pēc citas aprēķini divnieka pakāpes un paskaties, kad interpretators rezultātus sāks izvadīt nevis parastajā, bet gan eksponenciālajā formā.

— To jau es zinu. Tad, kad rezultātam būs vairāk nekā sešas zīmes.

— Tad pamēģini kaut ko citu. Vairāk es tev šodien neko nestāstīšu, jo mūsu laiks drīz beigsies un pie mašīnas nāks strādāt citi.