Piektdienas vakars.
Laacz pēc patīkamas pasēdēšanas Fredī (par brīnumu, bija normāli brīva vietiņa), dodas uz mkv (Melnais Kaķis Vēstniecība). Tur ir paredzēts, ka viņu cienās ar alkoholu. Alu. Par brīvu. agressors. Par to viņam liels paldies.
Pulkstenc rāda apmēram deviņi. Nokļūstot dislokācijas vietā, paveras piektienīgs skats - nav nevienas brīvas vietas. Pie letes tomēt izdodas tādu atrast. Atviegloti atgriežoties no tualetes ar acs kaktiņu tiek pamanīts karlos, kurš pilnībā ignorējot laaczu dodas tam garām. Piedots tiek, jo virziens ir uz tualetēm. Un kas var būt svarīgāks par spiediena samazināšanu? Apmaināmies ar dežūrfrāzēm. Ieskaitot to vienu, kuru gatavoju visu vakaru, kopš izgāju no darba. "Es hhg2g aizmirsu darbā". Tā bija retorika. Un patiesība.
Komunikācijas ar darklow & co. Kaut kur atrodams Mr. Proxy. Pēc brīsniņa ierodas docentos. Ak, Pareizi. Lielai daļai no jums tas takš neko neizsaka. Nu i nevajag.
Nepaspēju i ne aci pamirkšķināt, kad agressors iepilda sevi Kaķī. T.i. - ienāk pa durvīm. Pirmais alus ķepās un lēnām pārvietojas uz manu organismu, kur daļēji tiek apstrādāts, nonāk asinīs, bet pārpalikums dodās uz WC. Tiek risinātas sarunas (cik nu skaidrā prātā var risināt sarunas). Agressors arīdzan dzer alu. Turpretim, karlos - balzāmiņu.
Pēc brīža ierodās Jägremeißter meitenes. Mēs no mēģenītēm neatsakāmies. Vēl aizvien garšīgs, maita. Ieliekot zobos mēģenīti, ar rokām neaiztiekot, paceļot galvu skatam uz augšu, mēs tiekam iemūžināti. Kālab, nezinām, jo bildes mums neapsolīja. Es pamanu vienu īpatnību - tagadiņās tās mēģenītes var atstāt pie sevis. Es savācu gan savējo, gan agressora.
Fakta konstatācija. Agressoram alus tukšs, man pusē. Par karlos aizmirstam, viņš alu nedzer. Viņam tas nevar būt tukšs. Tiek pasūtīts vēl nulle komats pieci litri reiz divi gab. ali. Dzerot tos, tiek nosprausts nākamais mērķis - "V Smoļniju!" nē, bet Orange Bārs. Tā tas bija būt.
Orindžā tiek noskaidrots, ka pirms tam noskaidrotais fakts ir aplams - pie ieejas neviens nestāv un neko neiekasē. Pēcāk gan tiek noskaidrots, ka noskaidrotais fakts, kuru noskaidrojām pirms tam, tomēr bija pareizs. Mums nospīdēja. Pat uz manu jautājumu aabolam par to, kur ta ir ieejas maksa, blakusesošais apsargs nenoreaģēja. Zato, kad mēs gājām prom, jamais apsolīja mūsu visu triju sejas atcerēties. Brīvprātīgi.
Pasūtot absintu, notiek kļūmīte. Ginta acīmredzami paņirgājas. Ne reizi vien esmu dzēris tur apsintu. Viņa mums ielej trīs reizes pa 50 gramiem. A normāli ir 25. grami. Cena - 7.50 kopā. Kādu brīdi meklējam naudu. Tā tiek atrasta. Laacz demonstratīvi parāda, kā tas pasākums ir jādzer.
Izdzerot uzreiz visus 50 gramus, uz brīdi pazūd spēja elpot. Man likās, ka esmu izlacis visu pudeli. Vienā piegājienā. No aluskausa. 70 aboroti. Izdzīvoju. Kā pierādījumu apkārtējiem, piekodinu Gintai turpmāk liet pa 25 gramiem.
Agressors un karlos izdzēra mierīgi. Tāpēc, ka redzēja, kas ar mani notika. Un takš vajadzēja parādīt savu pārākumu. Dzeršanā. Izdevās.
Aabolam tiek pateikts, ka manu ikreizējo Nine Inch Nails uzliks tad, kad atgriezīsimies. Un dodamies uz manu ofisu pēc hhg2g. Pa ceļam tiek satikts Oļegs, un klāt nu esam. Ofisā tiek ievērtēts viss, ko vien var ievērtēt, ieskaitot laacz.lv komentārus. Signalizācijas uzlikšana/noņemšana kā par brīnumu norit bez pēcākas bruņotu vīru atbraukšanas.
Tālāk jau Microlink developeru darba telpas. Tur tiek iehārvestots maziņš naudiņš. Apskatīts pie loga esošais papīrs ar uzdrukātu lielu uzrakstu par to, ka mani netraucēt, klausos laacz.lv. Vai kaut ko tamlīdzīgu.
Microlinkā dzer. Tur bija tujeva huča ar balzāmiņiem. Izdzertiem :(
Izejam ārā, kur no mums nelietīgi šķiras agressors. Un nevarēja viņš izdomāt ticamāku iemeslu par "man rīt astoņos uz darbu"?
Tālāk atkal MKV. Palēkāju ar TvaiXu uz deju automāta. Švaki gāja. Pa to laiku gādīgais karlos ir nodrošinājis mani ar alu. Paldies ;) Galdiņš, sarunas. garākas. Mums pievienojas docentos un mr. proxy. Kuri bija paspējuši paēst. Pelmeņos. Sarunas par laiku un sievietēm izpalika. Bija par datoriem, inetu, webu, software developmentu un citu bullšitu. Dzērumā sarunas kļūst konstuktīvas un kvalitatīvas un idejām bagātas un asprātīgas un visādi citādi baudāmākas.
Tad laacz izspiež no docentos alu. Pat ne izspiež. Palūdz. Un dabon arī. Sarunas turpinās.
Ierodas Emīls, tikko iebraucis no Somijas. Iedod man solīto Kent disku. Esmu gandarīts. Diemžēl, matricu nevaru iedot viņam, jo, lai gan parasti piektdienas tusiņos man ir vismaz divdesmit trīs matricas kabatā visādiem gadījumiem, šoreiz man nebija nevienas.
Ap četriem (laikam) visi atdalās viens no otra un notiek izklīšana pa mājām.
Pasākums bija izdevies un nebūt ne slikts. Paldies par to, ka ļāvāt man uz jūsu finansiālās labklājības parazitēt. Paldies visiem dalībniekiem. Paldies par pacietību. Paldies mammai un tētim par manis radīšanu, pateicoties kurai es varu šādi izklaidēties.