3. nodarbība Informācijas glabāšana datorā un datora uzturēšana

1. stunda: Atmiņas ierīces

Datora krātuve ir dati, kas uzglabāti elektromagnētiskā formā izmantošanai procesorā. Datorā uzglabāto datu apjomu var izmērīt tāpat kā var izmērīt ūdeni traukā, kaut arī mērvienības, protams, atšķiras. Krātuves ietilpība nosaka datu daudzumu, ko atmiņas ierīcē var glabāt.

Dati

Dators atmiņā uzglabā dažādus datus un informāciju, tajā skaitā ciparus (0-9), burtus (A-Z), simbolus un citas rakstzīmes (#, {}, ', ~,^). Datorā tiek izmantota binārā systēma, lai simbolizētu šīs rakstzīmes. Binārajā sistēmā tiek izmantoti tikai divi cipari 0 un 1 —. Nulles un vieniniekus binārajā sistēmā sauc par bitiem (no angļu „binary digits”). Bits ir mazākā krātuves ietilpības mērvienība. Astoņu bitu kopumu sauc par baitu.

Datu krātuve

Datoros ir divējādas datu krātuves: pagaidu krātuve un pastāvīgā krātuve. Pagaidu krātuvi nodrošina brīvpiekļuves atmiņa (RAM). Pastāvīgo krātuvi nodrošina atmiņas ierīces, kas ir lasāmatmiņa (ROM).

Pagaidu krātuve (RAM)

Brīvpiekļuves atmiņa (RAM) ietver datus un norādes, kas nepieciešamas apstrādei un darbam ar jūsu datorprogrammām. RAM uzglabā arī izvades datus, kamēr tie tiek nosūtīti uz attiecīgo izvades ierīci (piemēram, printeri). Bieži ir iespējams palielināt ātrumu, kādā strādājat ar datoru, palielinot RAM apjomu jūsu datorā.

RAM ir energoatkarīga. Tas nozīmē, ka, datoru izslēdzot, atmiņas saturs tiek zaudēts. Tāpēc ir nepieciešama pastāvīga krātuve datu un programmu uzglabāšanai.

Pastāvīgā krātuve (ROM)

Lasāmatmiņa (ROM) ir pastāvīga krātuve to datu un programmu uzglabāšanai, kas datoram nav tūlītēji nepieciešami. ROM ir atmiņas veids, kas datorā veic pastāvīgo datu uzglabāšanu. Programmas tiek uzglabātas ROM, tāpat kā visi jūsu saglabātie faili. Visizplatītākā atmiņas ierīce datorā ir cietais disks.

Atšķirības starp RAM un ROM ir dotas 3.1. tabulā.

3.1. tabula: atšķirības starp RAM un ROM

Diski pastāvīgai uzglabāšanai.

Tieši tāpat kā ir nepieciešams kasešu atskaņotājs, lai klausītos kaseti, arī informācijas rakstīšanai un nolasīšanai no datora, ir nepieciešama atmiņas ierīce — disks.

Visbiežāk izmantotās atmiņas ierīces ir šādas:

• Cietie diski
• Diskešu diskdziņi
• Kompaktdiska - lasāmatmiņas (CD-ROM) diskdziņi un kompaktdisku rakstītāji
• Ciparu videodiska (DVD) diskdziņi un DVD rakstītāji

Cietie diski

Cietais disks (sk. 3.1. attēlu) ir pavisam parasta ārējā atmiņas ierīce, kas atrodama gandrīz visos datoros. Cieto disku pievieno sistēmas bloka iekšpusē, tomēr, ja nepieciešams, to ir iespējams noņemt. Cieto disku krātuves ietilpība ir dažāda — līdz pat terabaitiem, bet vairākumam mājas datoru tā šobrīd aptver vairākus gigabaitus.

3.1. attēls: cietais disks ir cietā diska diskdzinis

Diskešu diskdzinis

Diskešu diskdzinis (sk. 3.2. attēlu) ir ārējā atmiņas ierīce, ko izmanto, lai nolasītu vai ierakstītu disketē.

3.2. attēls: diskešu diskdzinis

Diskete (sk. 3.3. attēlu) ir portatīvs uzglabāšanas līdzeklis, kurā iespējams uzglabāt nelielu datu apjomu. Disketes krātuves ietilpība parasti ir 1.44 MB. Viens no disketes trūkumiem ir tas, ka tā ir neizturīga pret karstumu, putekļiem un magnētisko lauku. Piemēram, vienkārša magnētiskā papīra saspraude var iznīcināt datus, kas uzglabāti disketē. Tāpēc svarīgus ierakstus un citus svarīgus datus jāsaglabā vairākās disketēs vai arī citos saglabāšanas veidos, piemēram, kompaktdiskā (tas aprakstīts nākamajā stundā). Disketes agrāk tika sauktas arī par lokanajiem diskiem.

3.3. attēls: diskete

Kompaktdiska lasāmatmiņas (CD-ROM) diskdzinis

CD-ROM diskdzinis (sk. 3.4. attēlu) ir ārējā atmiņas ierīce, ko izmanto nolasīšanai no CD-ROM. Lielākās daļas CD-ROM disku ietilpība ir tas iemesls, kāpēc lielas datorprogrammas parasti tiek pārdotas kopā ar instalēšanas CD-ROM. CD-ROM priekšrocība ir tāda, ka tajā uzglabātie dati ir izturīgāki pret bojājumiem, jo datus uz CD-ROM nevar mainīt.

3.4. attēls: CD-ROM diskdzinis sistēmas blokā

Pārrakstāmi kompaktdiski un kompaktdisku rakstītāji

Kompaktdisku rakstītājs (sk. 3.5. attēlu) ir atmiņas ierīce, kas var ierakstīt datus pārrakstāmajā kompaktdiskā, kas ir īpašs kompaktdisku veids, kurš ļauj izdzēst jau saglabāto saturu un no jauna uzglabāt datus. Kompaktdisku rakstītāji var saglabāt kompaktdiskā lielu datu apjomu. Tie var arī nolasīt CD-ROM diskus. Atcerieties, ka CD-ROM diski un pārrakstāmie diski ir atšķirīgi multivides veidi, kaut arī izskatās tādi paši. Cilvēki mēdz abus saukt par kompaktdiskiem.

3.5. attēls: kompaktdisku rakstītājs

Ciparu videodisku (DVD) diskdzinis

DVD diskdzinis (sk. 3.6. attēlu) ir ārēja atmiņas ierīce, ko izmanto, lai nolasītu DVD-ROM diskus, kaut gan DVD diskdziņi var nolasīt arī kompaktdiskus. DVD-ROM ir līdzīgs CD-ROM, tas vienīgi var uzglabāt lielākus datu apjomus (vismaz 4.7 GB). Ietilpības dēļ DVD diskus parasti izmanto, lai uzglabātu lielas multivides prezentācijas un filmas, kas apvieno augstu skaņas kvalitāti un grafiku.

3.6. attēls: DVD diskdzinis

Ārējo krātuves ierīču veidu salīdzinājums

3.2. tabulā sniegts disketes, cietā diska, CD-ROM un DVD salīdzinājums.

3.2. tabula: Diskešu, cieto disku, CD-ROM un DVD disku salīdzinājums

3.1.1. uzdevums

Uzskaitiet ierīču krātuves ietilpību un sarindojiet tās pēc krātuves ietilpības.

3.3. tabula: Ierīču krātuves ietilpība

Ierīce	Ierīces ietilpība	Sarindojums pēc krātuves ietilpības
a. Diskete
b. Cietais disks
c. CD-ROM
d. DVD

2. stunda: Datoru un monitoru veiktspējas faktori

Datora veiktspēja galvenokārt ir atkarīga no tā, cik brīvpiekļuves atmiņas ir sistēmā, un no tā, kādā ātrumā instrukcijas un dati tiek apstrādāti.

Mikroprocesora ātrums

Mikroprocesors ir sistēmas bloka daļa, kas veic reālo datu apstrādi. Mikroprocesori vienlaicīgi var manipulēt ar 8, 16 vai 32 bitiem datu. 8 bitu procesors vienlaicīgi var manipulēt tikai ar vienu baitu datu. 16 bitu procesors vienlaicīgi var apstrādāt 2 baitus, bet 32 bitu mikroshēma vienlaicīgi var apstrādāt 4 baitus.

Parasti 16 bitu dators būs ātrāks nekā 8 bitu sistēma un 32 bitu dators būs ātrāks nekā 8 un 16 bitu modeļi. Datu pārsūtīšanai starp mikroprocesoru, atmiņu un perifērajām tiek izmantota kopne. Lielākā daļa šī brīža procesoru modeļu izmanto 32 bitu kopni, kas nozīmē, ka vienlaicīgi var nosūtīt 32 bitus datu. Ir arī datori ar 64 bitu kopni, bet tie vēl nav tik plaši izplatīti.

RAM krātuves ietilpība

Nepieciešamās brīvpiekļuves atmiņas apjoms ir atkarīgs no programmām, kas ir palaistas uz datora. Šobrīd pieņemamai veiktspējai ir nepieciešami vismaz 128 MB brīvpiekļuves atiņas. Ja vēlaties palaist vairākas programmas vienlaicīgi vai strādāt ar lieliem failiem un dokumentiem, ir jāpalielina brīvpiekļuves atmiņa. Ietilpības palielināšana līdz 256 MB vai pat 512 MB var izmērāmi palielināt veiktspēju. Pēdējos desmit gados RAM ir kļuvusi daudz lētāka, tādējādi brīvpiekļuves atmiņas palielināšana jūsu datorā bieži vien ir ekonomisks ieguldījums, lai būtiski pieaugtu darba produktivitāte.

Taktētājs

Pamata ritms, kādā dators veic operācijas, ir taktētājs. Jo straujāks šis ritms, jo ātrāk mikroprocesors apstrādā instrukcijas un datus. Taktsātrumu izsaka megahercos (MHz) vai gigahercos (GHz).

Monitoru veiktspējas faktori

Ekrāna izšķirtspēja ir galvenā datoru monitoru īpašība, un tā apzīmē pikseļu skaitu, ko ekrāns var parādīt konkrētā laukumā. Parasti ir iespējams pielāgot datora ekrāna izšķirtspēju labākai dokumentu lasāmībai uz ekrāna. Lielāks pikseļu skaits nozīmē skaidrāku attēlu.

Cita svarīga īpašība ir vertikālā frekvence, kas norāda attēlu skaitu, ko var salikt sekundē. Augstāka frekvence rada cilvēka acīm mazāku slodzi. Ja vēlaties skatīties datora ekrānā 45 minūtes vai ilgāk, izmantojiet vismaz 72 HZ frekvenci.

3. stunda: Datoru uzturēšana

Ir svarīgi uzturēt datorus, lai nodrošinātu ilgstošu veiktspēju un to daļu ilgmūžību.

Vispārējie drošības pasākumi

Kas jādara

• Turiet datoru vēsā, sausā un no putekļiem brīvā vidē.
• Pirms strāvas avota atslēgšanas beidzējiet datoru un izslēdziet monitoru, sistēmas bloku un printeri.
• Pārklājiet sistēmu dienas beigās.
• Nodrošiniet pietiekami daudz vietas starp datoru un sienām brīvai gais plūsmai.
• Ja iespējams, pievienojiet datoru nepārtrauktai barošanai. Nepārtrauktā barošana ietver akumulatoru, kas uztur strāvas padevi noteiktu laiku pēc elektropadeves kļūmes. Ja rodas elektropadeves kļūme, dators noteiktu laiku turpinās darboties. Šajā laikā ir iespējams saglabāt nesaglabātos datus un kārtīgi izslēgt datoru. Bez nepārtrauktās barošanas dators nekavējoties izslēgsies, ja būs elektropadeves kļūme un visi nesaglabātie dati pazudīs.

Ko nedrīkst darīt

• Neļaujiet nevienam dzert un ēst datora tuvumā. Dzērienu izliešana uz tastatūras ir plaši izplatīta problēma un bieži noved pie neatgriezeniska tastatūras bojājuma.
• Nepakļaujiet datoru tiešai saules gaismai, lai izvairītos no bojājumiem pārkaršanas dēļ.
• Nenovietojiet magnētus datora tuvumā. Disketes un cietie diski ir magnētiskas atmiņas ierīces, un to dati var pazust.
• Nemēģiniet atvērt monitoru un sistēmas bloku un nepieskarieties daļām to iekšpusē. Tas var būt bīstami dzīvībai!

Sistēmas bloka uzturēšana

Ieteicams regulāri veikt sistēmas bloka uzturēšanu, lai nodrošinātu tā ilgmūžību un izvairītos no nevajadzīgām veiktspējas problēmām.

Kas jādara

• Rīkojieties uzmanīgi ar diskešu, CD un DVD diskdziņiem.
• Beidzējiet sistēmu, pirms izslēdzat datoru. Lai to izdarītu produktā Windows XP, noklikšķiniet uz Startēt un pēc tam noklikšķiniet uz Beidzēt.

Ko nedrīkst darīt

• Neizslēdziet datoru, pirms esat beidzējis operētājsistēmu.

Monitora uzturēšana

Monitoru ekrāni ir jutīgi pret elektroniskajiem viļņiem no citām ierīcēm, tādām kā mobilie telefoni un audio skaļruņi. Jārūpējas, lai aizsargātu monitoru pret šādiem traucējumiem.

Kas jādara

• Izslēdziet monitoru, kad tas netiek lietots, lai taupītu elektroenerģiju.
• Turiet elektroniskus signālus pārraidošas ierīces prom no monitora. Tie var traucēt monitora veiktspēju.

Ko nedrīkst darīt

• Neaiztieciet monitoru ar rokām un asiem priekšmetiem. Tas var atstāt pirkstu nospiedumus, netīrumus vai bojājumus.

Tastatūras uzturēšana

Tastatūras taustiņi ir ļoti jutīgi. Pārliecīgs spiediens un netīrumi uz taustiņiem var sabojāt iekšējo shēmu.

Kas jādara

• Regulāri tīriet tastatūru.
• Izmantojiet mazu, ar roku turamu putekļsūcēju, lai savāktu putekļus no tastatūras.

Ko nedrīkst darīt

• Stipri nesitiet taustiņus
• Neēdiet un nedzeriet, kad izmantojat tastatūru.

Peles uzturēšana

Bumba peles iekšpusē ļauj pelei fiksēt kustības. Pelei pārvietojoties pa netīru virsmu, netīrumi sakrājas uz kursorbumbas un trijiem rādāmajiem ritenīšiem. Tas ietekmē precizitāti, ar kādu peles rādītājs seko lietotāja kustībām. Peles ierīcēm un peles paliktnim jābūt bez putekļiem un netīrumiem.

Kas jādara

• Izmantojiet peles paliktni.
• Ja nav peles paliktņa, novietojiet peli uz tīras, plakanas virsmas.

Ko nedrīkst darīt

• Nestiepiet peles kabeli.
• Nepakļaujiet peli pārmērīgam mitrumam.

Peles tīrīšana

Lai novērstu putekļu uzkrāšanos ap peles bumbu, pele ir regulāri jātīra.

Lai iztīrītu peli

1. Beidzējiet datoru un atvienojiet peli.
2. Iztīriet putekļus uz peles apakšējās virsmas.
3. Atveriet vāciņu peles apakšā, pagriežot to pretēji pulksteņa rādītājiem.
4. Uzmanīgi izņemiet peles bumbu.
5. Izmantojiet mīkstu lupatiņu, lai noslaucītu uz bumbas uzkrājušos putekļus.
6. Uzmanīgi notīriet putekļus uz trīs rotējošajiem ritenīšiem peles iekšpusē.
7. Nolieciet peles bumbu atpakaļ.
8. Aiztaisiet vāciņu, pagriežot to pulksteņrādītāja virzienā, lai aizslēgtu.
9. Pievienojiet peli atpakaļ un ieslēdziet datoru.

Novērtējiet savas zināšanas

1. Jūs vēlaties saglabāt referātu pārvietojamā krātuvē. Dati jāsaglabā vairākus gadus. Kāda būs jūsu izvēle?
   1. Cietais disks
   2. Diskete
   3. CD-ROM
2. Valentīna datorā veido tiešsaistes prezentāciju. Viss, ko viņa ieraksta, tiek saglabāts uz laiku
1. brīvpiekļuves atmiņā.
2. lasāmatmiņā.
3. cietajā diskā.
3. Apgalvojums A: Kopni izmanto, lai pārsūtītu datus starp mikroprocesoru, atmiņu un perifērajām ierīcēm.

   Apgalvojums B: Kopnes platums nosaka, cik datu bitus var pārraidīt starp mikroprocesoru, atmiņu un perifērajām ierīcēm.

   1. Abi apgalvojumi ir patiesi.
   2. Apgalvojums A ir patiess, bet apgalvojums B nav patiess.
   3. Apgalvojums A nav patiess, bet apgalvojums B ir patiess.
4. Kurš no minētajiem diskiem parasti tiek pievienots sistēmas bloka iekšienē?
   1. Diskete
   2. Kompaktdisks
   3. Cietais disks

Nodarbībā apgūstamo zināšanu kontrolsaraksts

Apgūtās prasmes	Jā	Nē
Es protu nosaukt atmiņas ierīču funkciju.
Es protu izskaidrot galvenos datora veiktspējas faktorus.
Es protu uzskaitīt vadlīnijas datora uzturēšanai.

Svarīgākie termini

• Bits ir mazākā krātuves ietilpības mērvienība.
• Kopne ir aparatūra, pa kuru tiek pārvietoti dati iekšpus un starp mikroprocesoru, RAM un perifērajām ierīcēm.
• Baits ir astoņu bitu kopums.
• CD-ROM apzīmē kompaktdisku, ko nevar pārrakstīt.
• CD-ROM diskdzinis ir ārēja atmiņas ierīce, ko izmanto nolasīšanai no CD_ROM.
• Kompaktdisku rakstītājs ir atmiņas ierīce, kas var ierakstīt datus pārrakstāmajā kompaktdiskā.
• Taktētājs ir pamatritms, kādā dators veic operācijas.
• Diskdzinis ir atmiņas ierīce, ko izmanto, lai ierakstītu un nolasītu no uzglabāšanas vides.
• DVD diskdzinis ir ārēja atmiņas ierīce, ko izmanto nolasīšanai no DVD-ROM.
• Ārējā krātuve apzīmē pastāvīgu uzglabāšanas vietu, kas nepieciešama, lai uzglabātu datus un programmas, kuras datoram konkrētajā brīdī nav nepieciešamas.
• Disketes ir portatīvas uzglabāšanas vides, kurās var uzglabāt neliela apjoma datus.
• Disketes diskdzinis ir ārējās atmiņas ierīce, ko izmanto nolasīšanai un ierakstīšanai disketē.
• Cietais disks ir ārēja atmiņas ierīce, kas pievienota sistēmas bloka iekšpusē. Cietie diski sastopami gandrīz visos datoros.
• Mikroprocesors ir sistēmas bloka daļa, kas veic reālo datu apstrādi.
• Primārā krātuve ir iekšējā krātuve vai datora operatīvā atmiņa. Tā satur datus un instrukcijas apstrādei. Tajā īslaicīgi pirms nosūtīšanas attiecīgajai izvades ierīcei tiek saglabāti arī izvades dati.
• RAM — brīvpiekļuves atmiņa — apzīmē krātuvi, ko izmanto apstrādei paredzēto programmu un datu īslaicīgai uzglabāšanai.
• ROM — lasāmatmiņa — ir krātuve, kur uzglabā instrukcijas, kas nepieciešamas, lai datoru startētu. Tās nevar izdzēst vai pārveidot.
• Ekrāna izšķirtspēja apzīmē pikseļu skaitu, ko uz ekrāna var parādīt konkrētā laukumā.

©2004 Microsoft Corporation. Visas tiesības paturētas.